Austriešu lidsabiedrība AUA paplašinās savu maksas “bistro servisu” ekonomiskajā lidojumu klasē no 2005. gada janvāra vidus lidojumos līdz 2,5 stundām. Līdz ar to AUA pasažieriem nu būs jāmaksā par ēdināšanu un dzērieniem arī lidojumos, piemēram, uz Parīzi, Kopenhāgenu vai Sofiju, protams, ja nelidos biznesa klasē. Jāatzīmē, ka pirms gada AUA jau tika ieviesusi maksas servisu ekonomiskās klases pasažieriem lidojumos līdz 100 minūtēm. Taču kā mierinājums ekonomiskās klases pasažieriem būs tas, ka tiek palielināts “sīko” uzkodu piedāvājuma klāsts. Kā atzīmē AUA, tad katrs trešais pasažieris līdz šim ir izmantojis “bistro servisa” pakalpojums. Pasažieri var norēķināties ar eiro, ASV dolāriem vai kredītkarti, taču kafija, tēja un minerālūdens joprojām būs bezmaksas. Bez tam šāds AUA solis ir saistīts arī ar izmaksu samazināšanas pasākumiem. Pēc finansu aprēķiniem gada laikā īso lidojumu maršrutos AUA ir ietaupījusi starp četriem un pieciem miljoniem eiro.

Austriešu lidsabiedrība Austrian Airlines (AUA) šī gada jūlijā ir pārvadājusi par 16,2% vairāk pasažieru nekā attiecīgā laika periodā pirms gada, sasniedzot 1,15 miljonus pasažieru. Turpretī sēdvietu noslogojums līniju lidojumu maršrutos sasniedza 80,9%. No šī gada janvāra līdz jūlijā lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaits ir sasniedzis plus 4,4% attiecībā pret 2004. gada attiecīgo laika periodu, sasniedzot 5,65 miljonus pasažieru. Šī gada jūlijā, attiecībā pret attiecīgo laika posmu pagājušajā gadā, ievērojami ir uzlabojies pasažieru skaits lidojumos uz Centrālo, Austrumu un Dienvideiropu (+12,2%). Turpretī virzienā uz Tuvajiem Austrumiem pieauga pasažieru skaits par 37,6% un garo lidojumu maršrutos par 10,6%. Kā atzīst AUA valdes priekšsēdētājs Vagns Soerensens, tad tas ir panākts pateicoties konsekventai uzņēmuma specializācijas stratēģijai. Kopumā AUA Grupa šī gada pirmajā pusgadā ir lidojusi “zaudējumu zonā”. Zaudējumu apjoms ir palielinājies līdz 93,6 miljoniem eiro (2004. gada pirmajā pusgadā: -18,9 miljoni eiro). Uzņēmuma peļņa pirms nodokļu nomaksas samazinājās līdz -106,6 (2004. gada pirmajā pusgadā: -27,5) miljoniem eiro. Apgrozījums palielinājies par 2,8%, sasniedzot 1,078 (2004. gada pirmajā pusgadā: 1,048) miljardus eiro.

Sakarā ar degvielas cenu kāpumu Austrian Airlines, United Airlines un Air France paaugstina degvielas nodokļus, kas tiek pievienoti aviobiļetes cenai. Austrian Airlines (AUA) jau kopš šā gada 24.maija visos maršrutos piemēro degvielas nodokli 6 eiro apmērā par vienu lidsegmentu. Tā kā degvielas iepirkuma cenas turpināja pieaugt, AUA sākot ar šā gada 28.augustu palielinās degvielas nodokli par 3 eiro par lidsegmentu starpkontinentālajos lidojumos. Lidojumos uz Austrāliju degvielas nodoklis tagad sasniedz 12 eiro. Arī United Airlines turpina paaugstināt cenas. Tagad visas aviobiļetes ir par 5 USD (vienā virzienā) dārgākas. ASV lidsabiedrība jau pagājušā gada februāri palielināja aviobiļešu cenas par 10 USD. Air France, sākot no 24. augusta, arī ievieš degvielas nodokli, kas iekšzemes lidojumiem sastāda 2 eiro, lidojumiem uz Eiropu un Ziemeļāfriku 3 eiro un tālajos maršrutos 12 eiro. Avots: Eiropa.lv

Lidsabiedrība AUA (Austrian Airlines) rīko akciju no šī gada 8.03 līdz 30.04, kuras laikā, lidojot biznesa klasē otra "līdzlidotāja" – persona rezervējot sev biļeti līdz šī gada 5. aprīlim, varēs maksāt tikai pusi no biļetes cenas. Piedāvājums ir spēkā visiem lidsabiedrības lidojumiem uz Altenreinu, Amsterdamu, Atēnām, Barcelonu, Bolognu, Briseli, Budapeštu, Kopenhāgenu, Dublinu, Florenci, Gēteburgu, Ženēvu, Helsinkiem, Krakovu, Kosici, Larnacu, Lubļanu, Lisabonu, Londonu, Luksemburgu, Lionu, Maltu, Milānu, Nicu, Oslo, Parīzi, Poznaņu, Prāgu, Rīgu, Romu, Salonikiem, Stokholmu, Strasburgu, Venēciju, Viļņu, Varšavu un Cīrihi. Pie AUA biznesa klases priekšrocībām tiek pieskaitītas, piemēram, atsevišķs "check-in" nodalījums, saīsināti pirms izlidošanas "check-in" laiki (līdz 30 minūtēm), ātrāka drošības kontroles iziešana, relaksācija jaunajā Vīnes lidostas "Austrian Business Lounge", gastronomijas serviss vai arī divkārša nolidoto jūdžu "Miles&More" uzskaite (aktuālās akcijas laikā, tas attiecas arī uz "līdzlidotāju"). Avots: Eiropa.lv

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Vairākas lidsabiedrības ir paziņojušas, ka paaugstinājušas degvielas nodokli. Britisch Airways ir ievērojami paaugstinājusi papildus maksu par degvielu. Augsto naftas cenu dēļ, no 14. oktobra papildus maksa par degvielu palielināsies no 6 līdz 10 mārciņām (14,50 eiro) par katru maršrutu, tā informē lidsabiedrība. Vidēja garuma maršrutos papildus būs jāmaksā 4 mārciņas līdzšinējo 2,50 vietu. KLM Royal Dutch Airlines no 11. oktobra garajos maršrutos paaugstina papildus maksu par 7 eiro par vienu maršrutu. Tas gan neattieksies uz lidojumiem uz Meksiku, Kanādu un ASV. Pastāvošā papildus maksa 13 eiro Eiropas iekšienē paliks nemainīga. KLM ziņo, ka šis ir pagaidu pasākums. AUA - Austrian Airlines Group palielinās papildus maksu par degvielu sākot ar 2004. gada 15. oktobri par 1 eiro īsajos un vidējos lidojumos, par 8 eiro garajos lidojumos un par 10 eiro lidojumos uz Austrāliju. Līdz ar to papildus maksa īsajos un vidējos lidojumos būs 7 eiro par maršrutu, garajiem lidojumiem (izņemot Austrāliju) - 22 eiro par maršrutu. Arī Air France paaugstina papildus maksu par degvielu: garajiem lidojumiem paaugstinājums ir 11 eiro. Papildus maksa ir spēkā visām biļetēm, kas ir izsniegtas kopš 2004. gada 11. oktobra. Tiklīdz jēlnaftas cena izejvielu tirgos 30 dienas pēc kārtas būs zem 40 ASV dolāriem, tā degvielas papildus maksa atkal tikšot atcelta. Lidojumos Francijas iekšienē, kā arī vidēja garuma lidojumos (Eiropa un Ziemeļāfrika) papildus paaugstinājuma nav. Germania Express (Gexx) – no 2004. gada 11. oktobra uz laiku paaugstina papildus maksu par 2 eiro, kas kopumā par vienu maršrutu tagad būs 5 eiro. Tādējādi apstrādes maksa lidojumu pasūtīšanai ceļojumu birojos, kā arī apkalpošanas centros kopumā būs 12 eiro. Hapag-Lloyd ir ieviesusi īslaicīgu degvielas palielinājuma nodokli. Attiecīgi no personas un par maršrutu Eiropas lielākā tūrisma koncernam TUI piederošā lidsabiedrība pieprasīs 5 eiro. Tāpat no šī gada 15. oktobra privātā dāņu lidsabiedrība Maersk Air iekasēs par katru lidojumu līniju no personas papildus 7 eiro. Arī Swiss sakarā ar degvielas cenu kāpumu Eiropas lidojumu maršrutos palielinās samaksu par degvielas nodokli līdz 8 eiro vienā lidojumu virzienā. Turpretī garo lidojumu maršrutos turpmāk būs jāmaksā 19 eiro līdzšinājo 9 eiro vietā.

Austrian Airlines Group šī gada augustā ir pārvadājusi gandrīz vienu miljonu pasažieru. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu pasažieru skaits līniju maršrutos un čarterlidojumos ir palielinājies par 10%. Īpaši liels pieprasījums bija tālo lidojumu maršrutos, kur klientu skaits palielinājās par 22,5%. Līniju lidojumu maršrutos pasažieru skaits šī gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedza 5,21 miljonus pasažieru, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2003. gada pirmajos astoņos mēnešos. Turpretī čarterlidojumos palielinājās par 11,1%, sasniedzot 1,16 miljonus pasažieru. Sēdvietu noslogojums AUA līniju maršrutu lidojumos palielinājās par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot 72,7%. Avots: Eiropa.lv

Austrijas lidsabiedrības grupa AUA-Gruppe 2005.gadā cietusi ievērojamus zaudējumus. Lidsabiedrības bilance norāda uz 129,1 miljonu eiro zaudējumiem, pēc tam kad 2004.gadā bija sasniegusi 43,9 miljonus eiro peļņu. Tam par iemeslu tiek minēta salīdzinoši neveiksmīgā darbība pirmajā ceturksnī, augstās degvielas izmaksas, kā arī lielie izdevumi saistībā ar personālu. Apgrozījums palielinājies par 7,6% sasniedzot 2,4 miljardus eiro. Tikpat liels procentuālais pieaugums novērots pasažieru skaita pieaugumā. Saistībā ar paaugstinātajām degvielas cenām, Austrian Airlines gan nemainīja biļešu likmes, tādejādi degvielas izmaksas pieauga par 46,6%, sasniedzot 454,3 miljonus eiro. Lidsabiedrība bija paredzējusi lielu pieprasījuma pieaugumu, nodarbinot vairāk personāla nekā nepieciešams. Tā rezultātā personāla izmaksas pieaugušas par 7,6%, lai gan Austrian Airlines pērnā gada laikā pat veica cilvēkresursu samazināšanu. Bet ir arī izmaksu pozīcijas, kas kalpoja Austrian Airlines labākas bāzes izveidošanā. Proti, 22 dažādi lidmašīnu tipi tika samazināti līdz 15. Tādejādi grupas neto parāds samazinājies par gandrīz 200 miljoniem eiro.

Ungārija līdz šī gada beigām vēlas privatizēt valsts lidsabiedrību Malev, tā ziņo Eiropa.lv. Pēc Ungārijas mēdiju ziņām, saskaņā ar valdības lēmumu esot jāpārdod visa akciju pakete, kas ir 97%. Pircējam ir jāuzņemas visi Malev parādi 36,2 miljardu forintu (146 miljonu eiro) apmērā un jāapņemas arī palielināt kapitālu. Līdz šim interesi par privatizēšanu ir izrādījušas sabiedrības Air France-KLM un AUA, kā arī ķīniešu lidsabiedrība Hainan. Ar Hainan lidsabiedrība Malev jau nākošajā pirmdienā uzsāks sadarbību lidojumu satiksmes paplašināšanā starp Budapeštu un Pekinu. Lidojumu skaits tiks palielināts no viena līdz trim nedēļā, turklāt Malev iznomās vietas Hainan lidmašīnās. Lidsabiedrības Malev pašas kapitāls ir 11,7 miljardi forintu un tai nepieder neviena lidmašīna, bet tā lido ar 30 iznomātām lidmašīnām. Pagājušajā gadā zaudējumi sasniedza 13,5 miljardus forintu. 2004. gada pirmajā pusgadā pasažieru skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu pieauga par 24%.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pirms diviem gadiem atverot darbnīcu un veikalu piine Cēsīs, pilsēta bija krietni klusāka; tagad tā mainās un uzņēmumi attīstās tai līdzi

«Cēsis attīstās, mainās pozitīvi. Koncertzāles pienesums ir nenovērtējams, tas ir acīmredzams. Domāju, ka bez tās Cēsis daudz ko zaudētu – viena liela aktivitāte veicina citas,» uzskata Kristīne Timermane-Malēja, SIA Piine līdzīpašniece. Lai gan Cēsīs nav lielu uzņēmumu un rūpnīcu, viņai šķiet, ka šai pilsētai tie pat nepiestāvētu un nav vienmēr obligāti vajadzīgi – ir labi arī tad, ja pilsētā ir daudz mazu, pašpietiekamu uzņēmumu. Kristīne priecājas, ka daudzas ģimenes atgriežas Cēsīs; ir arī citi, kuri vēlētos to darīt, bet pagaidām neredz iespēju, jo, ja pašiem nav īpašuma, atrast mājokli īrei nav viegli un ne visiem ir iespēja atrast darbu Cēsīs, strādāt attālināti vai radīt sev pašam darba vietu. Šobrīd Cēsīs veidojoties kopdarba telpa, ir mākslinieku rezidences, ir vairākas jaukas kafejnīcas un veikaliņi. «Pilsētā ir kustība, tā attīstās, bet vēl nav ne tuvu līdz vēlamajam. Cilvēku skaits ir samērā mazs, taču nav tā, ka nebūtu vērts strādāt un būtu «jāklapē» veikals ciet. Apmeklētāju skaits pieaug, noskaņojums ir pozitīvs,» raksturo Kristīne. Viņu iedvesmo tas, ka cilvēkiem patīk viņas veikals. Protams, daļa apmeklētāju atnāk papriecāties un atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veikalā piedāvātās Latvijas preces. Tomēr ir izveidojies arī pastāvīgo pircēju loks, kuri iepērkas regulāri.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mūsu valsts attīstības virzienu vērtē kā nepareizu un ka par prioritātēm būtu jāatzīst veselības aprūpi, vecuma pensijas un algas. Tā liecina jaunākais pētījums DnB NORD Latvijas barometrs.

Tāpat noskaidrots, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju vēlētos, lai nākamā gada budžetā par prioritāti tiktu nosaukta veselības aprūpe un vecuma pensijas, savukārt 49% norādījuši, ka arī algām būtu jābūt prioritārām, plānojot valsts budžetu.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem, atklājies, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti arī par pensiju līmeņiem un uzkrājumu veidošanu vecumdienām.

Uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, ir jāveic investīcijas, attīstībā, taču ne vienmēr pietiek ar paša uzņēmuma līdzekļiem. Tā rezultātā aizvien biežāk rodas vajadzība pēc aizdevuma, turklāt, lai nekavētu izaugsmi, finansējumu uzņēmēji vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, bez liekām formalitātēm. Tāpat nereti rodas nepieciešamība pēc finansējuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, stāsta AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs Raivis Ruskulis. Tādēļ uzņēmums izstrādā jaunus piedāvājumus gan fiziskām personām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu finansējumu pēc iespējas ātrāk. Intervijā AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs stāsta par uzņēmuma piedāvāto produktu un tā priekšrocībām.

Kāds ir AIZDEVUMS.LV piedāvājums fiziskām personām un kādiem mērķiem iespējams saņemt aizņēmumu?

Fiziskām personām ir iespēja saņemt naudas aizdevumus dažāda veida precēm un pakalpojumiem, tai skaitā transportlīdzekļu iegādei, kā arī veikt esošo saistību pārkreditāciju. Aizdevums auto iegādei pieejams no 701 līdz 15 000 eiro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Savukārt, Naudas aizdevuma iespējas ir no 70 līdz 5000 eiro, ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.Labākajiem klientiem ir iespēja iegūt VIP PROGRAMMAS dalībnieka statusu, kas nodrošina individuālu apkalpošanu un citas būtiskas priekšrocības, kas izstrādātas īpaši VIP klientu vajadzībām. Kā arī VIP PROGRAMMAS dalībnieki saņem papildus priekšrocību – nelaimes gadījuma apdrošināšanu! Ne vienmēr klients var tikt līdz AIZDEVUMS.LV klientu apkalpošanas nodaļai, tādēļ aizņemtajiem klientiem piedāvājam iespēju saņemt līgumu parakstīšanai sev ērtā vietā ar DPD kurjeru bez maksas.

Mūsdienu paaudze, it sevišķi milleniāļi, vēlas saņemt savus sūtījumus «tūlīt un tagad», stāsta DHL Express rīkotājdirektore Sņežina Kazakova. Pēc viņas domām, Latvija e-komercijas ziņā attīstās vienā ātrumā ar citām valstīm vai pat ātrāk.

Lai skaidrotu e-komercijas attīstības tendences, Dienas Bizness sadarbībā ar DHL 27. septembrī rīko semināru Tava zīmola atpazīstamība globālajā e-komercijas tīmeklī.

Starp lielākajiem DHL Express globālajiem klientiem ir tādi kā Amazon, Alibaba un citi. Visbiežāk tie ir ārvalstu uzņēmumi, kuri nodarbojas ar apģērbu, apavu, kosmētikas pārdošanu. Pasūtītas tiek preces, ko patērētāji ikdienā izmanto visbiežāk. «Piemēram, pieprasīts ir ASV starptautiskās elektroniskās komercijas uzņēmums Amazon, jo pie viņiem var nopirkt visu, ko vien cilvēks var vēlēties. Viņi izmanto mūsu sniegtos pakalpojumus, un mēs ar to lepojamies,» paskaidro S.Kazakova.

Latvijā uzņēmumam ir aptuveni 5000 aktīvo klientu, bet ik pa laikam parādās nelieli uzņēmumi, kas ir pasīvāki, bet arī izmanto DHL Express pakalpojumus. Pēc S.Kazakovas teiktā, Latvijas pārtikas nozares uzņēmumi visbiežāk fokusējas uz tirgu šeit un arī pārdošana notiek šeit. Pārsvarā DHL Express klienti ir uzņēmumi, kuri importē vai eksportē. Šie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā augstās tehnoloģijas, ražošanas, finanšu pakalpojumu kompānijas, bankas un citas.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.

Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

BuzzTale ir radījis vizuālās komunikācijas platformu uzņēmumiem – kombināciju starp Pinterest un Facebook, ko lietot kompāniju iekšienē.

«Šis rīks ir domāts, lai palīdzētu uzņēmumam piesaistīt darbinieku uzmanību, motivēt viņus, nostiprināt uzņēmuma iekšējo kultūru – lietas, ko ir grūtāk izmērīt, bet kas ir svarīgas jebkurai kompānijai,» stāsta Andris K. Bērziņš, SIA BuzzTale vadītājs.

BuzzTale ir projekta GotLatte pēctecis. Pirms pāris gadiem Andris palīdzēju investīciju uzņēmumam HackFwd meklēt ieguldījumu iespējas Latvijā. Tagadējais BuzzTale tehnoloģiju vadītājs Antons Dmitrijevs ar dažiem draugiem bija pieteicis kādu ideju, kam Andra skatījumā bija labs prototips.

«HackFwd viņiem atteica, bet es sekoju līdzi tam, ko Antons dara. Viņš iesaistījās inkubatorā Eegloo un attīstīja GotLatte projektu – lietotni, kas palīdzētu veidot vizuālus stāstus. Likās interesanti, bet es personīgi neticu, ka patērētājam ir pacietība salikt vairāk nekā vienu bildi, izveidot stāstu un uztaisīt kaut ko interesantu, vismaz lielākajai daļai tā nav,» stāsta Andris. Viņam saistošāki šķiet risinājumi biznesam. «Kad notika Startup Sauna Warmup, kur es biju žūrijā, Antons prezentēja GotLatte ideju. Man patika, kas bija attīstīts, sāku ar viņiem runāt un teicu, ka domāju, ka bizness ir interesantāks virziens. Vienojāmies, ka es ienākšu komandā, pārņemšu vadību,» saka Andris. Šis viņam šobrīd ir pilna laika darbs, bet vēl ir arī pienākumi TechHub Riga, viņš palīdz investīciju fondam Creandum meklēt ieguldījumus Baltijā, kā arī ir iesaistīts vairākos uzņēmumos kā padomnieks.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Latvijas Bankas ieceres par eiro ieviešanu 2012. gadā ir diezgan nereālas, pārliecināts The Economist Intelligence Unit eksperts Edians Manktelojs. (Precizēta!)

emThe Economist/em: Negaidiet eiro ātrāk par 2030. gadu«Esmu skeptisks jautājumā par eiro ieviešanu Latvijā, uzskatu, ka nepieciešamo līmeni Latvijas ekonomika sasniegs tikai ap 2013. gadu,» tā par E. Mankteloja sacīto raksta Telegraf.emThe Economist/em: Negaidiet eiro ātrāk par 2030. gadu

Db.lv jau rakstīja, ka E. Manktelojs izteicies arī, ka vai nu jaunā Latvijas valdība varēs izpildīt ļoti augstās Starptautiskā Valūtas fonda prasības, vai arī tai būs jādevalvē lats. Par reālāku viņš uzskata lata devalvāciju, norādot, ka, apdomīgi veikta, devalvācija var pozitīvi ietekmēt ekonomiku.

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.