Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.

Viņš akcentēja, ka joprojām nav pilnīgas pārliecības par airBaltic privātā akcionāra - Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) - iespējām veikt finanšu ieguldījumu aviokompānijas pamatkapitālā. Valstij jābūt pārliecības, ka privātajam akcionāram ir nepieciešamie līdzekļi ieguldījumam pamatkapitālā.

Tāpat neapmierinošs esot temps, kādā tiek risināta airBaltic prezidenta Bertolta Flika nomaiņa. «Manuprāt, tas tomēr ļoti lēni notiek. Ja privātais akcionārs vēlas šo kompāniju redzēt attīstībā un arī lai valsts piedalītos [glābšanā], vajadzētu daudz straujāku to kustību,» sacīja Vilks.

Viņš uzsvēra, ka ieguldījumam nepieciešamā summa nebūtu vērtējama kā milzīga, it īpaši ņemot vērā, ka otrs akcionārs ir turīgs Krievijas uzņēmējs. «Kas būtu tas traucēklis, kas visu laiku liedz ātrāk un straujāk pieņemt lēmumus?» Pēc Vilka domām, valsts nevar ieguldīt šajā uzņēmumā vienpersoniski - bez privātā akcionāra.

Komentējot savus iepriekšējos izteikumus sociālajos tīklos, ka situācija airBaltic ir «spļāviens sejā visai valstij no kādreizējiem visvarenajiem mahinatoriem,» Vilks norādīja, ka domājis «iepriekšējo periodu gan satiksmes ministru, gan premjerministru», acīmredzot domādams Aināru Šleseru (LPP/LC) un Ivaru Godmani (LPP/LC), kuru laikā tika pārslēgts, pēc ekspertu domām, valstij neizdevīgais airBaltic akcionāru līgums.

Tiesa, Vilks, kritizējot priekštečus valdībā, nekā nepieminēja Valda Dombrovska (V) valdības rīcību, kas 2010.gada 30.aprīlī noslēdza jaunu airBaltic akcionāru līgumu un, pēc Šlesera iepriekš teiktā, «atzina to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldīja nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu». Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke gan apgalvoja, ka premjers jaunu akcionāru līgumu nav slēdzis, bet tikai tik, cik BAS esot piekritis, veicis grozījumus Šlesera savulaik jau slēgtajam līgumam.

«Tik nožēlojamā stāvoklī valsti nolikt kā patlaban, ar šādu tik ļoti sarežģītu, samudžinātu sistēmu, kāda ir airBaltic, nu tas ir tiešām tāds... Te ir runa par aviokompāniju, kas tiešām ir valsts vizītkarte. Arī lidosta un pārējais... Un, ja šeit ir tik liela neskaidrība un iespējams, ka tur būs dažādas izmeklēšanas, tas nozīmē, ka tas jautājums nu jau ir skatāms visas valsts kontekstā. Ja vizītkarte tādā veidā tiek aptraipīta, tas, manuprāt, ir spļāviens sejā Latvijai,» sacīja Vilks.

Kā ziņots, tuvākajās dienās airBaltic akcionāru pārstāvji turpinās diskutēt, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.

Kā vakar pēc airBaltic akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, tie nosacījumi, kurus valdība izvirzīja otrdienas sēdē, ir ietveri akcionāru vienošanās dokumentā, un par to patlaban diskusijas nav. Diskusija ir par jautājumiem, kādā veidā vienošanos ieviest, un «tas ir juristu un speciālistu darbs, kas strādā pie vienošanās teksta».

Matīss uzsvēra, ka vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. «Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai noprecizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus,» uzsvēra Matīss.

Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīti «diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu». BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.

Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un BAS - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags informēja, ka aviosabiedrības akcionāri sapulcē vienojušies līdz svētdienai pabeigt vienoties par tehniskajām detaļām, lai Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).

Akcionāru sapulcē nolemts izsludināt pārtraukumu līdz 4.oktobrim, kad akcionāri sanāks, lai pabeigtu pamatkapitāla palielināšanu pēc tam, kad akcionāri pilnībā būs vienojušies par tehniskajām detaļām.

Komentējot airBaltic valdes locekļu meklēšanas gaitu, Matīss sacīja, ka neviena kandidatūra vēl nav izvirzīta. Vairāki potenciālie kandidāti esot uzrunāti, taču piekrišana vēl neesot saņemta.

Laikraksts Diena iepriekš ziņoja, ka tā rīcībā esošā informācija liecina - valdē varētu darboties airBaltic operatīvās vadības direktore Laila Odiņa vai finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Viņi abi otrdien piedalījās valdības sēdē. Matīss nenoliedza, ka jau šonedēļ airBaltic varētu būt jauns vadītājs.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka Fliks atstāj airBaltic prezidenta amatu, kā arī tiek izbeigts, pēc daudzu ekspertu domām, valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Valdība 27.septembrī slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, ja airBaltic mazākuma akcionāri, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, izpildītu valdības izvirzītos nosacījumus.

Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra