Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Uldis Augulis

Foto: LETA

Augulis: Atbildība par situāciju airBaltic jāuzņemas Flikam  18

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Satiksmes ministrs piebilda, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) nav vērsies Satiksmes ministrijā ar informāciju par satraucošo finanšu situāciju airBaltic. «Es ceru, ka Kampars, ja viņa rīcībā patiešām ir šāda informācija, ar to ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs,» sacīja Augulis.

Esot grūti spriest, kādi motīvi ir šādiem ekonomikas ministra paziņojumiem, tomēr Zaļo un zemnieku savienība nepieprasīšot Kampara demisiju pēc paziņojumiem par airBaltic atrašanos uz maksātnespējas robežas, jo situācija ir jārisina un tikai pēc auditoru ziņojuma varēšot redzēt objektīvo situāciju lidsabiedrībā, skaidroja Augulis. «Rīt, 15.jūnijā, notiek airBaltic padomes sēde, kurā kompetenta uzņēmuma finanšu vadība sniegs ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā,» piebilda Augulis.

Viņš piebilda, ka Kamparam pirms šādu paziņojumu sniegšanas publiskajā telpā bija jāizvērtē politiskā atbildība par šādu soli. airBaltic nodrošina 65% no lidostas Rīga pasažieru plūsmas, un, ja šādu paziņojumu rezultātā radīsies zaudējumi lidostai, tad esošais valsts budžets nedos iespēju kompensēt potenciālos zaudējumus arī lidostai, skaidroja Augulis.

«Jājautā, vai politiskie partneri nav izvēlējušies Satiksmes ministriju kā priekšvēlēšanu kampaņas kaujas lauku un vai Kampars kā potenciālais 11.Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāts šādā veidā nerealizē savu priekšvēlēšanu kampaņu,» piebilda Augulis.

Satiksmes ministrs arī informēja, ka airBaltic padomes pārbaudītie maksājuma uzdevumi apliecina, ka papildu pērn valsts veiktajiem 15 miljonu latu ieguldījumiem airBaltic pamatkapitālā šāda apjoma ieguldījumus ir veicis arī privātais akcionārs.

Augulis atzina, ka oficiālie airBaltic 2010.gada darbības rezultāti būs zināmi tikai pēc audita pabeigšanas, taču provizoriski lidsabiedrība varētu būt strādājusi ar zaudējumiem. «Pērn tika sākta gaisa flotes nomaiņa, un jebkuri ieguldījumi paredz zaudējumus,» piebilda Augulis.

Jautāts, cik nopietni vērtējama Ķīnas aviosabiedrības Hainan Airlines interese par airBaltic iegādi, un vai audits netiek veikts, lai sagatavotu airBaltic valsts kapitāldaļas pārdošanai, Augulis atbildēja noliedzoši. «Pilnīgi noteikti nē. Turklāt interesi par airBaltic izrāda ne tikai ķīnieši, interesējas arī vācieši, turki un amerikāņi. Šī interese ir saprotama, jo airBaltic izveidotais lidojumu tīkls paver plašas iespējas,» sacīja Augulis.

Jau ziņots, ka Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no airBaltic ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde - ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

Augulis savukārt nosūtījis vēstuli pārējiem airBaltic akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā airBaltic būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.

Arī vakar Kampars intervijās plašsaziņas līdzekļiem kritizēja notiekošo airBaltic un neatsauca savu paziņojumu. Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecina, ka airBaltic vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs. Tai pašā laikā, pēc Kampara teiktā, problēmas vēl nav tik lielas, lai tās nevarētu atrisināt, tāpēc viņš izšķīries par tām runāt publiski.

Kampars arī domā, ka viņa paziņojums neietekmēs airBaltic akciju cenu un iespējamos valsts ienākumus, ja tā izšķirtos pārdot sev piederošās kapitāldaļas. Aviokompānijai neesot nodarīts kaitējums, tieši otrādi - sabiedrība un klienti guvuši pārliecību, ka valsts neatstās novārtā "airBaltic" un kompānija turpinās darbu.

Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Saistītie raksti

Reklāma