Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Šogad Latvijā pilnībā pabeigti ceļu remontdarbi 700 km garumā, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šogad būvdarbi veikti 120 objektos, tostarp pilnībā pabeigti darbi kopumā 700 km garumā. «Šur tur joprojām notiek darbi, kuri, iespējams, netiks pabeigti, un tiks turpināti nākamajā gadā. Plāni, kas bija gada sākumā, ir izpildījušies,» sacīja Augulis.

Nākamgad būs pieejams papildu finansējums 25 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts, pēc ministra teiktā, «lielākajam bēdu bērnam» - vietējiem ceļiem grants seguma atjaunošanai. Nākamgad kopumā plānots veikt darbus 1300 km apjomā, kas esot daudz, salīdzinot ar iepriekšējos gados iespēto.

Augulis atzīmēja, ka 2020. gads iezīmējas kā problemātisks, jo beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Aviokompānijas airBaltic stratēģisko investoru valdība cer atrast nākamgad, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm skatīja jautājumu par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu. airBaltic vadītājs Martins Gauss pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka viņš prezentējis Ministru kabinetam plānu, kādā veidā plānots aviokompānijai piesaistīt stratēģisko investoru.

Gauss uzsvēra, ka airBaltic ir daudz labākā situācijā nekā iepriekš, tāpēc vajadzētu būt novērojamai investoru interesei par aviokompānijas daļām. Plašākus komentārus Gauss atteicās sniegt.

Savukārt Kučinskis stāstīja, ka valdība pieturēsies pie plāna atrast airBaltic stratēģisko investoru un to plānots izdarīt jau nākamgad. Galvenais to nedarīt stihiski, bet pārdomāti, piebilda premjers.

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

Latvija jau tagad ir vadošais aviācijas centrs Baltijas valstīs. Lai šo statusu saglabātu, nepieciešamas pastāvīgas un efektīvas investīcijas, lai šis sektors attīstītos – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nav citu industriju, kas tik ļoti pārņemtu cilvēku kā aviācija, norādīja ministrs, citējot aviatoru Robertu Siksu. Latvijas gadījumā to ik dienu apliecina 21 tūkst. darbinieku aviācijas nozarē un ar to saistītajās jomās. 2016.gadā nozares īpatsvars IKP bija 2,6%, kas bija par 12,4% vairāk nekā 2015.gadā. Nodokļos nozare gadā samaksā ap 99 milj. eiro. Pārvadāto pasažieru skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir starp līderiem. Pērn pasažieru skaits Rīgas lidostā pieauga par 12,9% līdz 6,1 milj. pasžieru. Vasaras lidojumu sezonā tiks sasniegti jauni rekordi.

Ir simboliski, ka Latvijas simtgadē no Rīgas ir sasniedzami 100 galamērķi, atzīmēja U. Augulis. Viņš pauda lepnumu par nacionālo lidsabiedrību AirBalic, kas atzīta par pasaulē vispunktuālāko aviokompāniju. Patlaban tā aizņem 53,3% no pārvadājumu tirgus galavaspilsētā. Ministrs norādīja, ka AirBaltic bijusi pirmā kompānija pasaulē, kas uzsākusi lidojumus ar modernajām un videi draudzīgājām Bombardier CS300 lidmašīnām. Lai turpinātu izaugsmi, nozarei svarīga ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Tādēļ AirBaltic investējusi Pilotu akadēmijā. Kompānijas lēmums šim mērķim izmantot Liepājas lidostu sekmēs Kurzemes reģiona izaugsmi. Tālākai attīstībai aviācijā svarīgi turpināt investēt, ko arī paredz vairāki vērienīgi projekti. Piemēram, lidosta tiks savienota ar Rail Baltica, AirBaltic turinās investēt jaunā flotē.

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Ceturtdien notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma AS «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās, aģentūrai LETA pastāstīja EDzL pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma padomei šajā jautājumā būs jāpieņem gala lēmums, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja lēmums attiecībā uz valdes priekšsēdētājas amatu vēl jāpieņem uzņēmuma padomei. Šodien notikušajā padomes sēdē, kas jau ir noslēgusies, šis jautājums netika skatīts. Visdrīzāk, par to tiks spriests nākamajā padomes sēdē, kuras sasaukšanas laiks ir padomes vadības ziņā, skaidroja Augulis.

Taujāts par akcionāru no pārējām Baltijas valstīm lēmumu, ministrs norādīja, ka Igaunijas un Lietuvas puses savus lēmumus skaidro ar neapmierinātību ar Rubesas darbu un citādāku redzējumu par uzņēmuma darbību.

Līdz plīvura krišanai noslēpumainajā ministrijā vēl nedaudz jāpaciešas, pārbaudījumi nāks viens pēc otra

Uldis Augulis, kuram dota otrā iespēja dziedēt gadiem ielaistās kaites transporta nozarē, pirmajās simts amatā pavadītajās dienās nav bijis tik spilgts kā viņa kolēģis veselības nozarē un arī radikālus lēmumus nav pieņēmis. Tomēr slimības dažviet turpina progresēt, un tādēļ ir ļoti svarīgi, kādu jomas atveseļošanas programmu ministrs piedāvā. Par spīti tam, ka U. Augulis nav uz mutes kritis, no preses un nozares pārstāvjiem nevairās, viņa ieceres reizēm grūti saprast. Jomas ekspertu ieskatā, valdības rīcības plānam transporta sfērā trūkst ambīciju un izmērāmu rezultātu. Savukārt ministra izteikumi par darāmajiem darbiem un problēmu risinājumiem nebeidz pārsteigt.

Saistībā ar 17.septembrī aviokompānijas airBaltic lidmašīnas Bombardier Q400 nosēšanos starptautiskajā lidostā Rīga paaugstinātas drošības apstākļos,Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir uzsācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā tehnisko iemeslu.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir pieprasījis iesaistītajām institūcijām sniegt detalizētu informāciju gan par dienestu darbu un rīcību notikuma dienā, gan izmeklēšanas gaitu un rezultātiem.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja veiktās pārbaudes mērķis ir noskaidrot situācijas objektīvos iemeslus, lai turpmāk sekmīgi un savlaicīgi novērstu jebkādus šāda veida notikumus aviācijas jomā. Tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas varēs secināt, kāds bija iemesls paaugstinātās drošības apstākļiem un lidmašīnas tehniskajam stāvoklim. Minētā pārbaude nav saistīta ar atbildības noteikšanu, informē Satiksmes ministrija.

Autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā ir pabeigti būvdarbi un veiktas kvalitātes pārbaudes, kuru gaitai sekoja arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība, informē LVC.

Iepriekš šis autoceļš Valles pagasta robežās bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Pavasara atkušņos tika novērota ceļa rūgšana un bija nepieciešams uzstādīt ātrumu ierobežojošās zīmes 50km/h, bet bīstamākajās vietās pat līdz 30km/h. Atjaunotais autoceļš turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un drošu nokļūšanu uz novada centru un citviet. Satiksmei drošs risinājums ir arī izbūvētais krustojums Valles centrā ar autoceļu Bauska–Aizkraukle (P87).

Būvdarbos veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salizturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi, kā arī izbūvēts asfaltbetons trīs kārtās. Būvdarbu ietvaros atjaunots tilts pār Iecavas upi: pastiprināts tilta laidums, veikta hidroizolācijas izbūve, divas kārtās ieklāts asfaltbetons, atjaunoti tilta balsti un sijas. Veikta caurteku nomaiņa Svētupītē un Pančupītē (demontētas esošās dzelzsbetona caurtekas un izbūvētas metāla saskrūvējamās caurtekas).

Pašlaik tiek strādāts, lai noteiktu vienotus principus minimālās algas aprēķināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, ir vienotas minimālās algas noteikšana visā Eiropas Savienībā," sacīja ministrs.

Viņš gan uzreiz precizēja, ka notiek darbs, lai noteiktu principus, kādā veidā tiek aprēķināta ikgadējā minimālā alga.

Augulis arī piebilda, ka pašlaik minimālās algas apjomam Eiropas Savienībā (ES) Latvija pietuvināties nevar, taču var strādāt, lai tuvinātos principiem, kā tas tiekot darīts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai būs jāatgriežas pie neapliekamā minimuma celšanas, sevišķi ņemot vērā to, ka to dara Lietuva un Igaunija.

Pašlaik minimālā alga ir 620 eiro, bet no nākamā gada minimālā alga Latvijā būs 700 eiro.

Tikmēr, piemēram, Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik.

Visām Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu iespējami labi noslēgt esošo ES fondu periodu un nekavējoties sākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pusgada informatīvajā ziņojumā par ES fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka visu šo gadu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunāts progress un tiek pieņemti nepieciešamie lēmumi finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai, taču vēl joprojām tiek konstatētas nobīdes no plānotā. Ašeradens uzsver, ka šāda situācija nedrīkst veidoties, jo ES fondu finansējums cieši saistīts ar kopējo budžeta ietvaru.

FM ziņojumā teikts, ka ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma fāzē kopumā ir pieaugošs temps investīciju pabeigšanas darbiem un attiecīgi maksājumiem projektu īstenotājiem.

Vienlaikus FM atzīst, ka saglabājas riski vairāku projektu, jo īpaši transporta un veselības infrastruktūras jomā, pabeigšanai līdz šī gada beigām. ES fondu pārvaldībā iesaistītās iestādes sadarbībā ar projektu īstenotājiem veic nepieciešamos risku vadības pasākumus, lai sekmētu visa Latvijai pieejamā ES finansējuma izmantošanu un uzsākto projektu investīciju mērķu sasniegšanu.

Šonakt ceļu no Rīgas uz Ķīnu sācis otrais konteinervilceina sastāvs attiecīgajā maršrutā, šodien, atklājot starptautisko konferenci TRANSBALTICA 2017, paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs arī akcentēja nozares uzņēmēju aktīvo darbību gan divpusējos, gan daudzpusējos sadarbības formātos, kas starp valstīm veicina sadarbību tranzīta un loģistikas sektorā, it īpaši strādājot ar partneriem, kas ir iesaistīti Jaunā zīda ceļa attīstībā.

«Mūsu ceļi, dzelzceļš un ostas nodrošina ievērojamu transporta un tranzīta apmēru valstī, tāpēc ir ļoti nozīmīgi attīstīt transporta un loģistikas infrastruktūru, piesaistīt jaunus partnerus un stiprināt mūsu lomu pasaules transporta infrastruktūras kartē. Globāla mēroga risinājumos ir jāprot rast līdzsvaru starp nacionālām ambīcijām un kopēju izpratni par attīstības perspektīvām,» pauda ministrs.

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

«Pasažieru vilciena» jauno elektrovilcienu iepirkumu kavē vienīgi konkurentu cīņa, trešdien LNT raidījumam «900 sekundes» pauda bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Iepirkums ir pietiekami liels ne tikai summā, bet arī gados - uz 30 gadiem faktiski ir cīņa no kompānijām par to, vai tās būs Latvijas tirgū, vai nebūs Latvijas tirgū,» sacīja Augulis, piebilstot, ka citus iemeslus bez konkurentu cīņas, kas kavē sekmīgu iepirkuma noslēgumu, nezin.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka ikvienam pretendentam, kurš piedalās iepirkumos, ir tiesības apgalvot, ka tā piedāvājums ir labākais.

Kā vēstīts, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis «Pasažieru vilcienam» slēgt līgumu ar Spānijas uzņēmumu «Patentes Talgo S.L.», («Talgo») par elektrovilcienu piegādi. IUB lēmums paredz aizliegt «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» noteikto uzvarētāju un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par rezultātiem.

Lai Latvijas transporta infrastruktūra ierobežotā finansējuma apstākļos spētu attīstīties arī gadījumā, ja apsīktu Eiropas Savienības (ES) finansējums, tiks apsvērta iespēja izveidot vienotu Valsts transporta infrastruktūras fondu, kurā iemaksas lielākoties veidotu finansējums no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Par to šodien vienojās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdes dalībnieki.

AS LatRailNet valdes priekšsēdētājs Ainis Stūrmanis sēdē norādīja, ka līdz šim infrastruktūru ar nelielu valsts atbalstu uztur paši tirgus dalībnieki un šī sistēma darbojās, jo pārvadājumu skaits bija pietiekami liels visā tranzīta koridorā gan dzelzceļā, gan ostās. Tomēr ģeopolitisko apstākļu dēļ situācija ir mainījusies, tādēļ pašreizējā sistēma jāmaina.

«Piedāvājam izveidot publisku fondu, kas atbalstīs pārvadājumus un ilgtermiņā nesīs pozitīvu efektu visai tautsaimniecībai. Savulaik šāds fonds jau bija, diemžēl šo normu svītroja. Patlaban pastāv autoceļu fonds, kurā ienāk iemaksas arī no dzelzceļa pārvadājumiem, taču tas nenozīmē vienlīdzīgu situāciju visiem pārvadātājiem. Mūsu priekšlikums - fondu vajadzētu finansēt no kopējiem naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Protams, ka fonda izmantošanai jābalstās uz pārredzamiem noteikumiem,» sacīja Stūrmanis.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis piektdien, 14.jūlijā tiksies ar Rīgas brīvostas valdes Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi atbalstīto AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Lai Zeltiņš varētu stāties amatā, atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ir jāsaņem satiksmes ministra saskaņojums, pēc kura Rīgas brīvostas valdes sēdē Zeltiņš jāapstiprina amatā. Tāpēc pirms saskaņošanas Augulis uzklausīs Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem, nostiprinot Rīgas ostas vadošo lomu Baltijas valstīs.

Jau vēstīts, ka šī gada 28. jūnijā Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi apstiprināja Zeltiņu.

Nozares komersanti un citu ostu pārstāvji iepriekš DB norādījuši, ka A. Zeltiņa kļūšana par Rīgas brīvostas pārvaldnieku nozīmēs, ka «amats paliek ģimenē», ar to domājot, viņuprāt, A. Zeltiņa pietuvinātību L. Loginovam. A. Zeltiņš pats sevi par L. Loginova protežē neuzskata. Daži no 23 pretendentiem, kas nebija to trīs kandidātu vidū, kurus valde uzaicināja uz pārrunām, DB pauda par to sašutumu, jo uzskatīja, ka viņu CV nav ne ar ko sliktāks par A. Zeltiņa. DB jau rakstījis, ka A. Zeltiņa kā reāla pretendenta vārds izskanēja visai drīz pēc tam, kad L. Loginovs paziņoja par amata atstāšanu. A. Zeltiņš vadījis Latvijas Jūras administrāciju un ir VAS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētājs un Rīgas brīvostas pārvaldes meitas uzņēmuma SIA Rīgas brīvostas flote direktors.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic testa lidojumus no Rīgas uz Liepāju plāno sākt nākamgad pavasarī, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka vakar aviokompānija ar jauno CS300 lidmašīnu veica testa lidojumu uz Liepāju, taču lidostā lidmašīna nenolaidās.

Viņš norādīja, ka airBaltic ir jāizvērtē dažādi varianti, kā izmantot Liepājas lidostu un kā varētu savienot dažādus reisus, lai tie būtu izdevīgi gan Liepājas iedzīvotājiem, gan airBaltic. Tāpat Liepājas lidostai ir iespēja piesaistīt citas aviokompānijas.

Augulis atzīmēja, ka airBaltic izvērtē lidojumus arī uz Astanu, Almatu, Kazaņu un Ķīnu.

Jau vēstīts, ka airBaltic vakar jauno CS300 lidmašīnu veiktais testa lidojums uz Liepāju bijis veiksmīgs.

Uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka Liepāja no Rīgas sasniegta aptuveni 20 minūšu laikā, taču, kā jau iepriekš ziņots, ierobežojumu dēļ lidmašīna nenolaidās Liepājas lidostā. Tālāk lidots uz Kolkas ragu, Ainažiem, Valmieru.

Uzklausot Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam virzītā Anša Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, kā arī ņemot vērā pretendentu atlases un izvērtēšanas komisijas un Rīgas brīvostas valdes vienbalsīgu atbalstu Zeltiņa virzīšanai amatā, satiksmes minsitrs Uldis Augulis pieņēma pozitīvu lēmumu attiecībā uz Zeltiņa virzīšanu apstiprināšanai minētajā amatā, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule.

Pēc Auguļa saskaņojuma mēneša beigās tiks sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā jāpieņem gala lēmums un Zeltiņš jāapstiprina amatā.

Piektdien, 14.jūlijā, Zeltiņš satiksmes ministram prezentēja savu redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem. Ministrs uzsver, ka Rīgas brīvosta ir būtiski attīstījusies, kļuvusi par vienu no vadošajām ostām Baltijas valstīs. Nākamajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam būs jāspēj līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, nodrošinot efektīvu ostas pārvaldības procesu.

Kā Rīgas ostas pārvaldnieka galvenos uzdevumus Augulis akcentē nepieciešamību nodrošināt brīvostas pārvaldības caurskatāmību, tai skaitā Valsts kontroles ieteikumu striktu ieviešanu un profesionālu personāla, finanšu vadību. Tāpat ir sekmīgi jārealizē Krievu salas projekta īstenošana, kā arī jāveicina uzņēmējdarbības izaugsme, sekmējot kravu plūsmu.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic peļņa pagājušajā gadā bijusi vairāk nekā 19 miljoni eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka airBaltic 2015.gada peļņas radītāji vērtējami kā ļoti labi.

Patlaban airBaltic darbojoties tik stabili, kā vēl nekad iepriekš, sacīja Augulis.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss šodien informēs par pērnā gada finanšu rezultātiem.

2014.gadā airBaltic strādāja ar 254 179 669 eiro apgrozījumu un 10 668 043 eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. 2014.gadā apgrozījums nedaudz - par 8% - samazinājās, salīdzinot ar 2013.gadu, kad aviokompānija apgrozīja 278 805 614 eiro.

Savukārt peļņa 2014.gadā pieauga vairāk nekā piecas reizes, salīdzinot ar 2013.gadu, kad tā bija 2 020 506 eiro.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80,05% akciju, bet Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam ar viņam pilnībā piederošo SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 24 lidmašīnas: 12 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic bijušais konsultants Prudentia par Vācijas investora atrašanu ir saņēmis atlīdzību, informēja Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš apstiprina, ka Prudentia ir noregulējusi un izbeigusi bez savstarpējām pretenzijām savas līgumiskās attiecības gan ar airBaltic, gan Satiksmes ministriju. Atlīdzības apmēru Krastiņš neatklāj.

Viņš uzskata, ka ir noslēgts veiksmīgs darījums ar Prudentia atrasto vācu finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu un airBaltic saņēmis būtiskas investīcijas 131 miljona eiro apmērā. Turklāt lidsabiedrība turpinot augt visā Baltijā un gatavojas jaunās Bombardier flotes saņemšanai rudenī. Krastiņš uzskata, ka «viss ir noritējis, kā tika plānots, sākot darījumu ar Montāgu-Girmesu 2015.gada rudenī, un pašlaik airBaltic bizness attīstās ļoti veiksmīgi».