Eiropas platuma sliežu ātrgaitas dzelzceļa līniju Rail Baltica var realizēt tikai tad, ja Eiropas Savienība piešķir vismaz 60% līdzfinansējumu un ja šie līdzekļi netiek ieskaitīti kopējā Latvijas Kohēzijas konvertā, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka Latvijas dalība šajā projektā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu) un vienam infrastruktūras projektam valsts šādus līdzekļus nevarot atļauties tērēt, savukārt TEN-T programma pieļauj ES līdzfinansējumu tikai 10% līdz 20% apmērā.

Esot skaidrs, ka šāds projekts nevar atmaksāties, jo kravu šajā virzienā neesot, turklāt esot nopietni jāapsver, vai ir jēga tērēt 1,2 miljardus par vienu vilciena apstāšanās punktu Rīgā.

Kā ziņots, dzelzceļa projekta Rail Baltica dzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija Aecom Ltd. ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā.

Pētījums veikts par maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Paņeveža-Kauņa, par ko martā vienojās visas trīs Baltijas valstis. Tiesa, nopietns faktors, kas noteiks šī projekta nākotni, būs politiskie aspekti, atzinuši pētījuma autori.

Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz 1435 milimetru sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt Rail Baltica, izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi, Klaipēda un Viļņa.

Kopumā padziļināti tika pētīti četri projekta maršruta varianti. Konsultantu ieteiktais ir vistiešākais un īsākais no tālākā dienvidu punkta līdz šī koridora tālākajam ziemeļu punktam. Tas ir 728 kilometru garš jauktas satiksmes dzelzceļš ar maksimālo kustības ātrumu pasažieru pārvadājumiem 240 kilometri stundā. Latvijā "Rail Baltica" kopgarums paredzēts 235 kilometri. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.

Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas-Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots četras stundas un astoņas minūtes, bet preču vilcieniem - desmit stundas un 29 minūtes. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 kilometri stundā, bet kravas vilcieniem - 68 kilometri stundā. Kustības sarakstā paredzēta satiksme diennaktī sešas dienas nedēļā, savukārt svētdienās kustības apjoms būtu samazināts, jo tiktu veikti apkopes darbi. Pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām. No visiem aplūkotajiem maršrutiem tieši šajā tika konstatēts vislielākais pieprasījums attiecībā uz kravu pārvadājumiem, kas galvenokārt saistīts ar to, ka tas paredz visīsāko pārvadājumu laiku.

Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas - Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava, kamēr Latvijā būs tikai viena stacija - Rīgas Centrālā stacija, bet Lietuvā divas - Palemonas stacija Kauņā un Panevēžā.

Tiek ieteikts pārraudzību pār Rail Baltica attīstību uzņemties speciāli izveidotai programmas vadības grupai, kuras uzdevums būtu projekta programmas stratēģiskās virzības vispārēja kontrole. Šo grupu varētu veidot galveno dalībvalstu pārstāvji, kuriem palīdzētu citas ieinteresētās puses, tostarp Eiropas Savienība (ES). Tāpat ir nepieciešama neatkarīga revīzijas grupa, kas vērtētu projekta biznesa mērķu sasniegšanu. Tā sastāvētu no neatkarīgajiem un komerciālajiem ekspertiem.

Pētījumā paredzēts, ka līdz 2024.gadam būs projekta investīciju periods, savukārt nākamie 30 gadi - ekspluatācijas laiks.

Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst visu Baltijas valstu pārstāvji. Pēc tam visām trim valstīm būs jāpieņem kopīgs lēmums par jaunas, ES dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošas dzelzceļa līnijas izveidi vai atteikšanos no tās. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī Igaunijā.

Rail Baltica projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Rail Baltica ir Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts. Aecom Ltd. aprēķinājis, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Kopienas līdzfinansējums 56% apmērā.

Projekta izpēte tika sākta 2010.gada aprīlī un 50% apmērā tā tiek finansēta no TEN-T budžeta. Izpētei nacionālo līdzfinansējumu proporcionāli nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir līdz 396 000 eiro (277 200 latiem), un tās sedz trīs Baltijas valstis kopā - katra vienu trešdaļu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra