Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Jau vēstīts, ka, lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, secinājis laikraksts Diena.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Lai gan Krievijas medijos šai laikā parādījās solījumi par jauniem reisiem uz Krieviju un perspektīvo izaugsmi, realitātē M. Gauss centās kompāniju samazināt, vēsta neoficiāli avoti. Kompānijā atlaisti 150 darbinieki, Malev atteicās no divām lidmašīnām un pat slēdza reisu uz Jekaterinburgu, radot bažas, ka Aeroflot cenšas mazināt Malev nozīmi. M. Gausa vadības laikā Malev zaudējumi pieauga. 2009. gadā tie sasniedza 84 miljonus eiro, 2010. gadā - 82 miljonus. Malev iznīkšanā neoficiāli tiek vainots arī tās finanšu direktors Karims Maklaufs. Viņa iepriekšējā darbavieta ir bēdīgi slavenā bankrotējusī aviokompānija SkyEurope. K. Maklaufs 2010. gada rudenī bija spiests Malev pamest, un kompānija sešus mēnešus vispār palika bez finanšu vadītāja. Šogad pavasarī Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju nacionalizēt. Malev tālākais liktenis nav skaidrs, jo Ungārijas valdība jūnijā paziņoja, ka vairs to nefinansēšot.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra