Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Vācijas aviokompānijas Lufthansa nosauktā cena par aviokompāniju Austrian Airlines iegādi aizdomīgu darījusi Eiropas Komisiju.

Šodien EK paziņojusi, ka tā uzsāk izmeklēšanu par Austrian Airlines iegādi, jo tai aizdomas radot Lufthansas nosauktā cena, kas varētu neatspoguļot Austrian Airlines tirgus vērtību. Komisija arī pārbaudīs arī Austrijas valdības lomu šajā darījumā, jo pastāvot aizdomas, ka Austrija rīkojusies pretēji grūtībās nonākušu kompāniju glābšanas plānu noteikumiem.

Turpinot Austrian Airlines privatizāciju, Lufthansa tika izraudzīta par valstij piederošo aviokompānijas 41.56 % iegādi. Par pirkumu Lufthansa maksātu 366.26 tūkstošus eiro, pretim no Austrijas valdības saņemot 500 miljonus eiro, kas būtu jāiegulda aviokompānijā.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.

Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu darbu sāks jauna aviokompānija Brussels Airlines. Tiks atklāti arī jauni galamērķi – uz Ķelni un Popradu, kā arī atsākti lidojumi uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Brussels Airlines lidojumus no Rīgas uz Briseli uzsāks 26.oktobrī. Lufthansa Group lidsabiedrība un Star Alliance dalībniece Brussels Airlines uz starptautisko lidostu Rīga veiks sešus reisus nedēļā, visus – pēcpusdienās.

Sākot ar 30. oktobri, nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu Maskavas virzienā – papildus reisiem uz Šeremetjeva un Domodedovas lidostu tiks nodrošināti lidojumi arī uz Vnukova lidostu.

Savukārt no 13.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Popradu Slovākijā.

Tāpat no 26.oktobra aviokompānija Ryanair atsāks lidojumus uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), no 28.oktobra uzsāks reisus uz Ķelni Vācijā un no 1.novembra veiks lidojumus uz Glāzgovas starptautisko lidostu (iepriekš lidojumi tika veikti uz Glāzgovas Prestvikas lidostu).

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Ar kādu no četrām Lufthansa grupas aviosabiedrībām pērn lidojuši vairāk nekā 103 miljoni pasažieru, audzis arī vietu piepildījums.

Lufthansa, Germanwings, SWISS un Austrian Airlines pārvadāto pasažieru skaits 2012. gadā bijis par 2,5 miljoniem jeb 2,4 % lielāks nekā pērn, vietu piepildījums audzis par 1,2 %, sasniedzot koncerna ietvaros 78,8%. No vairāk nekā 103 miljoniem pasažieru tieši ar Lufthansu pērn lidoja 74,7 miljoni, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn. Pasažieru skaita pieaugumu visvairāk veicināja lidojumi uz Tuvajiem Austrumiem/ Āfriku un Eiropu. Lidojumu skaits gan bija par 1,3% mazāks nekā 2011. gadā. Izmantojot lielākas lidmašīnas un pārdodot vairāk kilometrus uz vienu sēdvietu, Lufthansa vietu piepildījums auga par 0,8%, sasniedzot 78,1 %. SWISS pārvadāja 16,8 miljonus pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā 2011. gadā, uzlabojot savu vietu piepildījumu par 1,3 procentpunktiem līdz 82,4%. Savukārt ar Austrian Airlines lidoja 11,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,8% vairāk nekā 2011. gadā un vietu piepildījums auga par 3,8%, sasniedzot 77,5%.

Lietuvas čārterreisu aviokompāniija «Small Planet Airlines» Lietuvā atlaidīs 44 darbiniekus.

Ziņu aģentūra BNS Lietuvas Nodarbinātības dienestā uzzināja, ka uzņēmums informējis dienestu par plānoto kolektīvo atlaišanu, kas notiks novembrī.

Kā atlaišanas iemeslu aviokompānija minējusi «nevajadzīgas darba funkcijas, ko veic pārmērīgi liels personāls».

«Small Planet Airlines» grupā ir aviokompānijas Lietuvā, Polijā, Vācijā un Kambodžā.

Jau vēstīts, ka «Small Planet Airlines» meitasuzņēmums Vācijā septembrī iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, tiek veikta uzņēmuma restrukturizācija un tam tiek meklēts pircējs. Kompānija turpina veikt ieplānotos čārterreisus.

Oktobra sākumā tika paziņots, ka sākta arī «Small Planet Airlines» meitasuzņēmuma Polijā restrukturizācija, kuras gaitā iecerēts samazināt lidmašīnu skaitu un piesaistīt investīcijas.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šī gada aprīlī noslēguši savstarpēju sadarbības līgumu ar mērķi mazināt aviācijas inženieru trūkumu darba tirgū un nodrošināt augstas kvalitātes izglītības programmu topošajiem aviotehnikas speciālistiem, informē "SmartLynx Airlines".

Pēc teorētisko zināšanu apguves universitātē, "SmartLynx Airlines" nodrošinās iegūto prasmju praktisku apgūšanu uzņēmumā.

"Aviācijas pārvadājumu un transporta ražošanas uzņēmumos notiek strauja paaudžu maiņa un jauno speciālistu ienākšana darba tirgū tikai daļēji kompensē darbinieku vajadzību. Tā rezultātā aviācijas nozare kopumā un izteikti Latvijā piedzīvo kvalificētu inženiertehnisko speciālistu trūkumu. "SmartLynx Airlines" sadarbība ar RTU ir stratēģiski svarīga gan mums kā darba devējam, lai piesaistītu jaunos speciālistus, gan izglītības sistēmai, lai ieinteresētu jauniešus studēt tehniskās zinātnes Latvijā," skaidro "SmartLynx Airlines" vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Eiropas Komisija pieņēmusi atjaunināto versiju tā dēvētajam aviokompāniju melnajam sarakstam, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Sarakstā iekļauj aviokompānijas, kurām drošuma apsvērumu dēļ aizliegts ielidot Eiropas Savienībā. Komisija šādu aizliegumu noteikusi sešām Kazahstānas aviokompānijām, vienai aviokompānijai, kas sertificēta Taizemē, vēl vienam Ukrainas gaisa pārvadātājam, kā arī visiem Beninā sertificētiem gaisa pārvadātājiem.

Komisijas tīmekļa vietnē jau ir pieejams jaunais saraksts, kas aizstāj 2008. gada novembrī publicēto. Pēc Aviācijas drošības komitejas vienprātīga atzinuma Komisija atjaunināja sarakstu un nolēma to paplašināt, drošuma apsvērumu dēļ nosakot darbības aizliegumu šādiem gaisa pārvadātājiem:

- Air Company Kokshetau, ATMA Airlines, Berkut Air, East Wing, Sayat Air un Starline KZ (Kazahstāna), One Two Go Airlines (Taizeme),

Satiksmes ministrija 30.novembrī izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA “GetJet Airlines Latvia”, kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas aviācijas nozarē stiprina nozares konkurētspēju un paver jaunas ceļošanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Aviokompānijas mērķis ir uzsākt darbību Latvijas čarterlidojumu tirgū sadarbībā ar Latvijas tūroperatoriem. Izsniegtā gaisa pārvadājumu licence SIA “GetJet Airlines Latvia” ļauj veikt komerclidojumus visā pasaulē. Pašlaik uzņēmuma flotē ir viens Airbus A320 tipa gaisa kuģis. Tomēr, jau nākamajā gadā uzņēmums plāno paplašināt savu floti, jo pieprasījums komerclidojumu segmentā pieaug. Par konkrētiem galamērķiem pašlaik vēl pāragri runāt, līdz ar to precīzāka informācija būs pieejama nākamā gada sākumā, norāda SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Starptautiskā lidosta Rīga 2014.gadā apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,4% ceļotāju vairāk nekā iepriekš. Savukārt šogad lidostā darbu uzsāks vairākas jaunas aviosabiedrības, kā arī jau esošās paplašinās galamērķu skaitu, informē Rīgas lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Šogad lidostā plānota vairāku jaunu aviosabiedrību ienākšana (Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Swiss International Airlines) un jaunu reisu atklāšana. Savukārt aviosabiedrība Wizz Air šogad pavasarī plāno paplašināties Rīgā, izvietojot otru gaisa kuģi un atklājot trīs jaunus galamērķus.

«Esam lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 46% šī reģiona aviopasažieru. Arī šogad turpināsim strādāt pie plaša galamērķu skaita nodrošināšanas un jaunu aviopārvadātāju piesaistes,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

«Mums ir lētākās degvielas cenas Baltijas valstīs un ceturtās lētākās Eiropā,» Db.lv uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, būdams neizpratnē par ekonomikas ministra paziņojumiem.

Pēc O. Karčevska sacītā, Lietuvā vidējā 95. markas benzīna cena pašlaik ir aptuveni 84 santīmi par litru, Igaunijā – aptuveni 81 santīms, savukārt Latvijā – 79 santīmi. Savukārt Eiropā lētāka degviela nekā Latvijā esot vien Rumānijā, Bulgārijā un Kiprā.

Degvielas tirgotāji, kas, starp citu, ir arī valstī lielākie nodokļu maksātāji, vēl aizvien gaida aprēķinus no ekonomikas ministra Arta Kampara, kas pamatotu viņa paustās pretenzijas pret uzņēmējiem par neizskaidrojami augstajām degvielas cenām.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc ministrs vispirms nav aicinājis tirgotājus uz tikšanos, lai uzņēmēji varētu pastāstīt, kā un kāpēc veidojas cena. «Pašreiz 52% no degvielas litra cenas veido nodokļi, piecenojums ir apmēram tāds pat kā bija pirms diviem gadiem. Savus aprēķinus ministram sniedzām uzreiz pēc viņa paziņojuma, bet ministra pamatojumu pagaidām neredzam,» saka O. Karčevskis.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Pasaules finanšu krīze nav spējusi nopietni ietekmēt ASV avionozares giganta Delta Airlines ieņēmumus. Kompānija plāno arī pārņemt vienu no pasaules lielākajām lidsabiedrībām.

ASV aviokompānijas Delta Airlines aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa neto peļņa bijusi 422 miljonu ASV dolāru apmērā. Savukārt lidsabiedrības ieņēmumi palielinājušies par 8% un sasnieguši 8,4 miljardus ASV dolāru, vēsta The Wall Street Journal.

Kā norādīja Delta izpilddirektors Ričards Andersons, lidsabiedrība ir pārliecināta, ka arī 2012. gads kompānijai kopumā būs labs, jo saglabājas augsts biznesa un izklaides lidojumu pieprasījums.

Delta Airlines pašlaik izskata iespējas pārņemt aviokompānijas American Airlines mātesuzņēmumu AMR Corp., kas aizvadītā gada novembrī tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" pērn uzlabojusi sniegumu visos galvenajos darbības aspektos, kopējo apkalpoto reisu skaitu palielinot par 2%, bet pārvadāto pasažieru skaitu palielinot par 20% jeb līdz 3,6 miljoniem cilvēku.

2019. gadā "SmartLynx Airlines" savas operācijas veica ar 24 gaisa kuģiem. Kompānijas floti veido 16 "Airbus A320" un 8 "Airbus A321" lidmašīnas.

Pērn ievērojami palielinājies kompānijas nolidoto stundu skaits – līdz 63 800 stundām. 2018. gadā nolidoti 54 tūkstoši stundu. Uzlabojies arī OTP rādītājs par 5%. Šis lielums aviācijas pasažieru pārvadājumos nosaka attiecību starp kavētajiem un laikā izpildītajiem lidojumiem. "SmartLynx Airlines" apgrozījums ir pieaudzis no 172 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 215 miljoniem eiro pērn jeb par 25%.

""SmartLynx Airlines" 2019. gads bija nozīmīgs. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākus attīstības projektus un nostiprinājuši savu pozīciju tirgū. Tas apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija darbojas efektīvi un sasniedz plānoto rezultātu. 2020. gadā kompānija turpinās iesākto, īstenojot jaunus projektus un apgūstot jaunus tirgus," apgalvo "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Žigimants Surints.