Transports un loģistika

Austrieši VN izsolē, iespējams, nepiedalīsies

Oskars Prikulis [email protected], 06.09.2006

Jaunākais izdevums

Austriešu uzņēmēju grupa, kas kopā ar Citigroup, tiek uzskatīti par vieniem no potenciālajiem Ventspils naftas valsts akciju paketes pircējiem, iespējams, izsolē nepiedalīsies, jo viņus neapmierina izsoles laiks un modelis. Vaicāts, vai austrieši piedalīsies izsolē, ja tās noteikumi un termiņš paliks spēkā, viens no austriešu uzņēmējiem Herberts Kords atbildēja nenoteikti. «Mēs vēl nezinām, vai piedalīsimies izsolē, ja tā notiks kā plānots. Tas vēl ir jāapspriež. No pašreizējā skatījuma drīzāk nē, bet redzēsim,» tā H. Kords, piebilstot, ka valdībai jāsaglabā objektivitāte un nevar ļauties emocijām, pat ja «valdībai visas Ventspils lietas apnikušas un viņi beidzot grib tikt galā ar šo situāciju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Austrieši met acis uz Ventbunkeru

Oskars Prikulis [email protected], 07.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup vēlas iegūt kontroli pār Ventspils naftu (VN), šobrīd praktiski jau esot vienojušies par Ventbunkera vairākuma akciju iegādi, kas ļautu iegūt kontroli pār VN, neiegādājoties valstij piederošās akcijas. Tādējādi krietni var sarukt interese par VN valstij piederošo 38.62 % akciju izsoli, kura notiks šogad 5. oktobrī. Iepriekš austrieši izteica neapmierinātību ar VN valstij piederošās izsoles laiku un modeli, norādot, ka izsole ir jāpārceļ, un ieteica uzsākt sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem «pa tiešo». Gadījumā, ja izsole netiktu atcelta, austrieši pieļāva iespēju, ka izsolē nepiedalīsies. Tagad zināms, ka viņiem ir «rezerves plāns», kurš visticamāk ļaus iegūt kontroli pār VN. «Iegūstot kontroli pār Ventbunkeru, mēs kontrolēsim arī Latvijas naftas tranzītu (LNT) un līdz ar to arī nedaudz vairāk nekā 48% VN akciju. Lai iegūtu vairākumu VN, mums atliks tikai iegādāties mazāk nekā 2% tirgū,» sarunā ar Db skaidro austriešu uzņēmējs Herberts Kords, kurš savus darījumus risina kopā ar diviem citiem Austrijas partneriem — pretrunīgu un skandalozu reputāciju ieguvušo uzņēmēju Martinu Šlāfu un Jozefu Tausu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Liepājas pašvaldības zemes plānotais vēja parka projekts ir par soli tuvāk realizācijai, jo Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu projekts.

"Projekta faktiskie realizētāji ir Austrijas firma," Db informēja SIA Rapsoil valdes loceklis Gints Sorokins. Pagaidām projekts esot tikai izpētes stadijā. Ja MK dos pozitīvu atbildi, tad tikšot dots uzdevums projektētājiem un sākšoties konkrēts darbs pie projekta. Galvenais projekta ieguvums, pēc G. Sorokina teiktā, būtu krasta joslas nostiprināšana. To paredz projekts reizē ar sauszemes vēju parka būvniecību, jo Baltijas jūras piekrastē Latvijas rietumos ir izteikta krasta korozija. Projekta finansēšanai esot plānots piesaistīt kredītlīdzekļus.

Db jau rakstīja, ka Liepājas dome nolēmusi rezervēt SIA Rapsoil Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošo teritoriju jūras krastā izpētes darbu veikšanai un atbildīgo institūciju atzinumu saņemšanai, lai izstrādātu dokumentāciju Baltijas jūras krasta aizsardzības būvju un vēja elektrostaciju būvniecības procedūras sagatavošanai. Zeme rezervēta aiz Ziemeļu mola, jūras piekrastē no Liepājas attīrīšanas iekārtām līdz pilsētas robežai, iekļaujot rekultivēto Šķēdes izgāztuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsoļu aisberga neredzamā daļa

Ingrīda Drazdovska, Db, 25.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolē iebirst 400 tūkstoši

Lato Lapsa kopā ar Kristīni Jančevsku Baltic Screen, speciāli Db, 28.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 000 Ls - šādu rekordu sasniedza vienas gleznas cena nedēļas nogalē notikušajā mākslas darbu izsolē.

To rīkoja galerijas Antonija, Ivonnas Veihertes galerijas un Hansabankas Private banking. Liela daļa darbu palika nepārdoti, atsevišķiem mākslas tirgus dalībniekiem liekot runāt, ka ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes vai vismaz ekonomiskais vēsums.

Krievi pieprasīti

Izsolē kopā tika piedāvāti vairāk nekā 200 darbu, un uz to kā potenciālie pircēji bija reģistrējušies aptuveni 90 interesentu - dalībnieku vidū bija ne tikai publisko saietu dalībnieki Irēna Pulkinena, Oskars Barševskis un Jānis Krūmiņš, bet arī zināmi mākslas kolekcionāri - bijušais naftas tranzītbiznesmenis Valentīns Kokalis, nekustamo īpašumu uzņēmēji Aldis Plaudis un Jevgeņijs Gombergs, kā arī antikvariāta Volmar saimnieks Artūrs Avotiņš un spēļu zāļu Fēnikss līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Rekordcenu - 100 000 Ls (kopā ar komisijas maksu - 112 000 Ls) - par krievu mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu Jaunas sievietes portrets solīja interesents pa telefonu. Vēl vairākas gleznas pārsniedza 10 000 Ls robežu - Kārļa Rozena gleznu Sniegotais mežs par 11 000 Ls iegādājās A. Plaudis, bet Aleksandra Kiseļeva darbu Pie vārtiem par aptuveni 30 000 Ls iegādājās telefonsolītājs. «Es atceros, ka reiz stāvēju antikvariātā un siekalojos pie Liberta par 700 rubļiem. Toreiz mana stipendija bija 40 rubļu. Pa naktīm lādēju vagonus un citās naktīs sargāju ieslodzītos, un pēc divām nedēļām varēju nopirkt to Libertu. Arī Rozenu tagad nopirku sev. Es vienmēr esmu gribējis iegādāties Rozenu senioru bez dzīvniekiem un cilvēkiem. Beidzot es to ieraudzīju. Protams, ka ir par dārgu. Izsolē jāmaksā āmura cena un kopā jau sanāk dārgi,» tā A. Plaudis. Tomēr no šiem darbiem tikai Sniegotais mežs izraisīja vairāku izsoles dalībnieku dzīvu interesi, savukārt rekordglezna tika pārdota par sākumcenu. Lai gan kopējais izsoles apgrozījums bija ap 400 000 Ls, nepārdoti palika visi latviešu vecmeistaru un arī modes mākslinieku darbi. Kārotāju nebija ne Vilhelma Purvīša Kūstošajam sniegam (Ls 120 000), ne šī paša vecmeistara gleznai Rīts (Ls 35 000). Nenopirkti palika Jaņa Rozentāla darbi Sieviete dārzā (Ls 50 000), Jūs, bērniņi, nāciet (Ls 45 000) un pat tikai 1800 latu sākumcenas skice Mežā.Interesi neizraisīja arī daļa vairāku pašmāju baņķieru un advokātu iecienītā Ludolfa Liberta darbi - neviens par Ls 29 000 nevēlējās iegādāties Venēciju vai par Ls 12 000 - Venēcijas tiltu. No 5200 līdz 6200 latiem tika uzsolīta cita Venēcija, bet Aktrises portrets tika pārdots par sākumcenu - Ls 9500. «Libertu izsolē īpaši nepirka, jo visi ir pārēdušies Libertu. Labāko Libertu nopirka par 8000 latiem mans labs paziņa, kurš to ļoti vēlējās,» komentē A. Plaudis. Tomēr daudzi darbi izraisīja arī dzīvu interesi - tiesa, to galīgā cena nepārsniedza 7-8 tūkstošus latu. Tā Borisa Bērziņa Sarkandaugavas pārbrauktuves sākumcena bija Ls 3500, līdz pat Ls 5100 uzsolīja Hansabankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa, taču beigu beigās to par Ls 7100 ieguva A. Plaudis. A. Ārste-Avotiņa par Ls 4100 (sākumcena - Ls 3300) iegādājās Rūdolfa Piņņa gleznu Dārzā, savukārt A. Plaudis par apmēram 7500 Ls ieguva Augusta Annusa 1925. gada Aktu (sākumcena Ls 5900). Par 500-2000 Ls tika pārdoti arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Sigismunda Vidberga darbi. Izsolē bija samērā plaši pārstāvēta arī latviešu mūsdienu glezniecība, taču īpašniekus neatrada pat vairāki par pieprasītiem uzskatītu mākslinieku darbi, vai arī tie tika pārdoti par sākumcenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Administratori: TM jārisina «reiderisms» un jāapkaro negodīgas vienošanās pirms īpašumu izsolēm

Gunta Kursiša, 27.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijai (TM) būtu steidzami jānovērš situācija, kad maksātnespējas procesu ietvaros rīkotajās nekustamo īpašumu izsolēs ļaunprātīgi tiek izmantoti trūkumi Maksātnespējas un Civilprocesa likumos – piemēram, pirms izsoles jau iepriekš vienojoties par to, kas iegādāsies nekustamos īpašumus vai uzpērkot citus potenciālos izsoles dalībniekus, lai tie nepiedalās izsolē, norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija TM nosūtītā vēstulē.

Šāda situācija apdraud kreditoru kopuma interešu aizstāvības iespējas, pauž asociācijas pārstāvji.

Viņi skaidro, ka arvien biežāk rodas situācijas, kad nekustamo īpašumu izsolēs piedalās noteiktu personu grupa – ļaunprātīgi izsoļu dalībnieki jeb «reideri», kas pirms izsoles ne tikai atklāti vienojas, kurš būs tas, kurš šoreiz pirks nekustamo īpašumu, bet arī cenšas uzpirkt citus izsoļu dalībniekus, lai viņi nepiedalītos pirmajā izsolē, pauž asociācijas pārstāvji.

Izsoļu «reideri» iemaksā nepieciešamo drošības naudu, tā nodrošinot sev tiesības piedalīties izsolē, pirms izsoles neinteresējas par nekustamā īpašuma sastāvu un izsoles noteikumiem, un, savstarpēji vienojoties, pirmajā izsolē nesola, līdz ar to panākot, ka tiek rīkota otrā izsole ar lejupejošu soli, un beigu beigās nekustamo īpašumu nopērk par 10 % no izsoles sākuma cenas, kas bieži sastāda aptuveni 7% no īpašuma tirgus vērtības, pauž asociācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 31. janvārī, plkst. 15.00 sāksies uzņēmuma Latio nekustamā īpašuma interneta izsole. Tā ilgs vienu nedēļu un noslēgsies 8. februārī, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Izsolē tiks piedāvāti četri jauno projektu mājokļi: dvīņu mājas Ķekavā un Babītē un savrupmājas Mārupē un Beberos. Arī šajā, kopumā – otrajā, Latio izsolē, kur solīšana notiek, izmantojot e-pastu, objekti ir piedāvāti par sākumcenu – 50 % no to piedāvājuma cenas tirgū.

„Turpmāk Latio interneta izsoles rīkos katru mēnesi, pakāpeniski paplašinot piedāvājamo objektu skaitu. Pašlaik no izsolāmajiem objektiem priekšroka tiek dota jauno projektu mājokļiem, tai skaitā dzīvokļiem, bet uz priekšu paredzams, ka tiks izsolīti arī sērijveida dzīvokļi. Zeme pagaidām izsolē netiks piedāvāta,” informēja Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Krājbankas dzīvokli izsolē «pa lēto» iegādājas bankas administratora darbinieces māte

Dienas Bizness, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par Latio izsoli interese esot liela, nopērk tikai vienu

, 10.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Latio trešajā nekustamā īpašuma izsolē internetā no pieteiktajiem četriem objektiem ir nosolīts viens īpašums – divistabu dzīvoklis 44 kv.m platībā Rīgā, Kalupes ielā 19. Nosolītā cena dzīvoklim pilsētas tālajā centrā ir 24 200 LVL, Db.lv informēja Latio sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Nedēļas laikā, kamēr risinājās izsole, par visiem solīšanā nodotajiem objektiem interesējās liels skaits potenciālo pircēju. Cilvēki konsultējās ar tirdzniecības speciālistiem un apskatīja piedāvātos īpašumus. Daudz jautājumu bija ar vēlmi iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos.

''Cilvēkus daudzos gadījumos apmierināja cenas piedāvājums, bet nebija pieņemama objekta atrašanās vieta, kvalitāte vai citi parametri. Ir redzams, ka pircēju interese ir liela, bet viņiem pagaidām ir ierobežotas izvēles iespējas, jo objektu piedāvājums izsolē vēl ir neliels. Daudzi īpašumu pārdevēji vēl svārstās pieņemt lēmumu par dalību izsolē,'' uzsver Vija Gailīte, Latio dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto ziemu viņš ir uzņēmuma Vita - Kurhotel Betriebs GMBH līdzīpašnieks un direktors un pārvalda viesnīcas Simader un Nussdorferhof, restorānu Ole un sporta preču veikalus un nomas Alpi sport latviešiem labi zināmā kalnu kūrortā - Badgasteinā. «Tagad to var saukt par biznesu, bet viss sākās ar sapni par namiņu kalna galā paša priekam,» saka Gints Puķītis.

Pēc aroda mēbeļnieks, 90. gadu sākumā viņš bija viens no uzņēmuma Skals dibinātājiem un mēbeļu ražošanas vadītājs. 2003. gada decembrī kopā ar draugiem radās pirmās idejas par īpašuma iegādi kalnos. «Nekāda biznesa plāna nebija. Sakrita intereses - Latvijā un Zviedrijā bija cilvēki, kuriem bija interese kaut ko darīt ārpus riskantās Latvijas biznesa vides, kur noteikumi visu laiku mainās, savukārt man jau sen bija plāns būt tuvāk kalniem. Kopš pašas pirmās reizes, kad nošļūcu lejā no Gaiziņa, kalni ir kļuvuši par manu apsēstību, kas vēl aizvien nav beigusies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lembergs Ventbunkeru austriešiem nepārdos

Oskars Prikulis [email protected], 07.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas uzņēmēju grupa, kas tuvākajā laikā grasās iegādāties Ventbunkera akciju vairākumu, nav veikušas pārrunas ar uznēmuma mazākumakcionāru Aivaru Lembergu. A. Lembergs atzina, ka pie viņa un vēl vairākiem citiem uzņēmuma akcionāriem austrieši nav griezušies. A. Lembergs izteica šaubas, ka Ventbunkerā «būtu kas pārdodams» akcionāru strīdu dēļ u.c. iemeslu dēļ, kurus gan viņš nekonkretizēja. «Ja austrieši grib izmest naudu un iegādāties sapuvušu ābolu, tad viņiem to nevar liegt. Ja viņiem tiešām nav kur naudu likt, tad viņi dara pareizi,» informāciju par Austrijas uzņēmēju nodomiem iegādāties Ventbunkeru komentēja A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

PA izsolēs dzīvokļus nosola par vidēji divreiz augstāku cenu nekā sākumcena

Žanete Hāka, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) dzīvokļu izsolēs ir palielinājies dalībnieku skaits, kā rezultātā pieaugušas izsolē pārdoto dzīvokļu cenas.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, pēdējās četrās dzīvokļu izsolēs katrā vidēji piedalījās pieci dalībnieki un izsoles sākumcena pircēju konkurences rezultātā vidēji pieauga vairāk nekā divas reizes.

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova stāsta, ka aģentūra izsolēs piedāvā iegādāties dažādus nekustamos īpašumus gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī citur Latvijā. Interese lielāka ir par lētākajiem dzīvokļiem, un šajā segmentā vērojama arī lielāka pircēju konkurence.

Dzīvokļa Kartupeļu ielā 6, Rīgā izsolē piedalījās seši izsoles dalībnieki. Dzīvoklis, kura izsoles sākumcena bija 3000 latu, tika nosolīts par 4920 latiem. Dzīvokļa Rāceņu ielā 4, Rīgā izsolē piedalījās poeci izsoles dalībnieki. Pie izsoles sākumcenas 2800 lati, nosolītā augstākā cena sasniedza 5040 latus. Arī dzīvokļa Sila ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās pieci izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas cena izsolē pieauga vairāk nekā trīs reizes, sākumcenai izsolē no 2100 latiem pieaugot līdz 7280 latiem. Savukārt dzīvokļa Saulkrastu ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās četri izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas sākumcena no 2100 latiem izsolē pieauga līdz 4460 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārdots bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas komplekss

LETA, 30.04.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzņēmējam bažas, ka Sporta centrs Mežaparks izsolē uzvarētājs jau bijis iepriekš zināms

Gunta Kursiša, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs četras Latvijas Krājbankas minibankas

LETA, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izsolē paredzēts pārdot četras likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošas demontētas minibankas, liecina paziņojums par izsoli.

Pēc kārtas pirmajā izsolē paredzēts pārdot kustamās mantas kopību - četras demontētas minibankas. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 7320 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks plkst.11 Jāņa Daliņa ielā 15, Rīgā likvidējamās Latvijas Krājbankas telpās.

Tāpat piektdien paredzēts izsolīt Latvijas Krājbankai piederošos telpaugus. Izsolē paredzēts pārdot 16 telpaugus, kas atrodas bankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15. Augu novērtējums un izsoles sākumcena ir 390 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks bankas telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas jāņem vērā, iegādājoties bankrotējuša uzņēmuma aktīvus

Mārtiņš Bunkus, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 14.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzi uzņēmumi ir nonākuši maksātnespējas situācijā, netrūkst interesentu, kuri kāro nopirkt to aktīvus, tā teikt, par izpārdošanas cenām. Arvien vairāk parādās arī vietējie un ārvalstu investoru, kuri izrāda vēlmi iegādāties bankrotējušu uzņēmumu aktīvus.

Un ne bez iemesla – reālā situācija liecina, ka pašreiz aktīvu vērtējums ir krietni zem tā izmaksu līmeņa, par kādam iespējams radīt jaunus, pat pie pašreizējām būvniecības un citām izmaksām. Piemēram, nesen ļoti solīdā Latvijas kompānijā pasūtīju vērtējumu ražošanas ēkai Rīgas rajonā un noteiktā kvadrātmetra cena bija 16 lati (!). Analogu gadījumu ir daudz.

Informācijas pieejamība par izsolēm un mantas pārdošanas kārtību ir laba. Pašreizējais Maksātnespējas likums nosaka – ja kustamā manta vai nekustamais īpašums tiek pārdots izsolē, tad procesa administratora pienākums ir izziņot izsoli vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vienlaicīgi sniegt ziņas par izsoles norisi, datumu, laiku, vietu un izsolāmās mantas veidu iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tātad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Tādējādi katrs informāciju par visām izsolēm var viegli uzzināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājas lapā ur.gov.lv. Savukārt Tiesu izpildītāju padomes mājas lapā lzti.lv publiski ir pieejama informācija par tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sola 50 miljonus vairāk par Lattelecom

Andrejs Vaivars [email protected] 7084442, 10.09.2007

«Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu,» apgalvo G. Vilgerts.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru