Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Šādi tiks "noārdīta" triju pīlāru sistēma, kas pašreiz ir ES uzbūves pamatā un tiek izveidots ES vienotas juridiskas personas statuss, un šādi ES tiks padarīta efektīvāka un dos iespēju ES kļūt par nozīmīgāku spēlētāju starptautiskajā arēnā. Šīs Lisabonas līguma izmaiņas neskar uzņēmējdarbības vidi, jo brīva preču/pakalpojumu, kapitāla un iedzīvotāju kustība saglabājas nemainīgas.

Latvijai Lisabonas līgums ir nepieciešams, lai solidāri ar pārējām 26 dalībvalstīm risinātu tos globālos izaicinājumus, kurus ES valstīm uzstāda ekonomiski strauji augošās Ķīna un Indija, kā arī nestabilitātes vajātās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Šis līgums padara ES pārvaldi efektīvāku, risina t.s. "demokrātijas deficīta problēmu" ES, un samazina funkciju pārklāšanos lēmumu pieņemšanā vairāklīmeņu pārvaldes sistēmā.

Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

Sākotnējie rezultāti liecina, ka Īrijas vēlētāji referendumā ir noraidījuši Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līguma pieņemšanu. Šāds iznākums var novest Eiropas Savienību pie jauna krīzes posma, ziņo BBC.

Lisabonas līguma mērķis ir veikt Eiropas Savienībā vairākas reformas, kas paldzētu blokam funkcionēt efektīvāk. Tā nepieņemšana izraisīs šaubas par ES vienotību, kā arī varētu vājināt ES starptautiski, īpaši sarunās ar tādām valstīm kā Krievija un Irāna.

«Ja īri nolems noraidīt Lisabonas līgumu, saprotams, ka nekāda Lisabonas līguma nebūs,» iepriekš pauda Francijas premjerministrs Fransuā Fijons. Eiropas līderi pagaidām nav norādījuši, kāds varētu būt plāns B, ja īri patiešām pateiks līgumam nē.

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Eiropas Savienības (ES) vadītāji esot piekrituši pagaidām noslēpumā turētām Čehijas prasībām apmaiņā pret Lisabonas līguma parakstīšanu, ziņo AFP.

Kā Db jau rakstīja, Čehija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Iepriekš tika runāts, ka Čehija vēlas nodrošināties pret to, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Sudetijā dzīvojošie vācieši varētu sākt atprasīt savus īpašumus, kas tiem tika konfiscēti Otrā Pasaules kara laikā. Paredzēts, ka Čehija Lisabonas līgumu ratificēs līdz šī gada beigām.

Pēc tam, kad Lisabonas līgumu būs parakstījušas visas ES dalībvalstis, varēs tikt mainīta ES konstitūcija, cita starpā paredzot ES prezidenta amata ieviešanu, uz kuru pretendē arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību.

Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.

Turpmāk iedzīvotāji varēs vairāk ietekmēt vietējo pašvaldību darbu, izmantojot iespēju ierosināt pašvaldību referendumu, pavēstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Iespēja iedzīvotājiem vairāk ietekmēt pašvaldības darbu parādījusies līdz ar VARAM sagatavotā likumprojekta «Vietējo pašvaldību referendumu likums» izsludināšanu. Likuprojekts paredz arī piešķirt pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

«Iedzīvotājiem ir jādod plašākas iespējas ietekmēt pašvaldības un rosināt novada vai pilsētas domes atlaišanu, ja lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar tās darbu. Arī pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu darbu sabiedrības priekšā,» norādījis VARAM ministrs Raimonds Vējonis.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Čehijas prezidenta Vaclava Klausa (Vaclav Klaus) draudi bloķēt Lisabonas līgumu var kaitēt valsts tēlam, brīdinājis politiskais analītiķis Jirī Pehe (Jiri Pehe), ziņo Bloomberg.

Viņš atgādinājis faktu, ka šā gada martā bija spiests atkāpties Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka kabinets, kurš tobrīd pildīja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus.

«Ja tas turpināsies, Čehijas Republika nopelnīs pati sev neuzticama partnera un banānu republikas tēlu,» sacījis J. Pehe, kurš ir arī Ņujorkas universitātes Prāgā direktors. «Tas rada diezgan lielu izbrīnu ārzemēs,» viņš akcentējis.

Db.lv jau rakstīja, ka īru vēlētāji pagājušajā nedēļā referendumā atbalstīja ES Lisabonas līgumu. Tas notika 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts. Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) dokumentu varētu parakstīt šodien.

Īrijas valdīja izskata iespēju izsludināt atkārtotu balsojumu par Lisabonas vienošanos, kas varētu notikt 2009.gada martā.

Atkārtota referenduma ideju aktīvi virza Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Francija līdz 2008. gada beigām ir ES prezidējošā valsts. N. Sarkozī paziņojis, ka oktobrī – decembrī centīsies atrast risinājumu, lai pārvarētu Īrijas Nē, raksta Lenta.ru.

21. jūlijā Francijas prezidents viesojās Īrijā, kur vienas dienas vizītes laikā tikās ar dažādu politisko partiju un sabiedrisko kustību pārstāvjiem, kā arī ar Lisabonas vienošanās atbalstītājiem un pretiniekiem. N. Sarkozī norādīja, ka neviens negrasās īrus piespiest balsot atkārtoti. Viņš arī norāda, ka Francija kā ES prezidējošā valsts ir gatava dot Īrijai tik daudz laika, cik tai nepieciešams, lai valsts atrastu nepieciešamo risinājumu.

Eiropas Savienība (ES) nevarēs paplašināties, ja netiks ratificēta Lisabonas vienošanās, atsaucoties uz Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, raksta BBC News.

Francijas prezidents arī paudis, ka līdz ko Francija pārņems ES prezidentūru, viņš dosies uz Īriju, lai mēģinātu rast kādu risinājumu.

Savukārt BBC speciālists Džinijs Daimonds, atsaucoties uz kādu diplomātu, norādījis, ka N. Sarkozī komentāri ir kā drauds un nepareizs signāls Īrijas pilsoņiem, kā arī horvātiem un turkiem, kas cer pievienoties ES valstu blokam.

ES prezidējošās valsts Slovēnijas premjerministrs Janezs Jansa sacīja, ka ES paplašināšanai nevajadzētu ciest no novēlotas Lisabonas vienošanās ratificēšanas. "Es ticu, ka mēs varam atrast kādu risinājumu, pirms vēl ir pieņemts lēmums par kādas valsts uzņemšanu ES," viņš teica un uzsvēra, ka viņaprāt komisijas interesēs nav palēnināt ES paplašināšanās procesu.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija varētu organizēt referendumu par valsts dalību eirozonā, atsaucoties un anonīmiem avotiem, vēsta Grieķijas laikraksts Kathimerini.

Grieķijas premjers Georgs Papandreu apsverot iespēju organizēt referendumu, kurā valsts pilsoņi varētu izlemt vai Grieķijai jāturpina finanšu krīzes risināšana eirozonas ietvaros vai jāizstājas no monetārās savienības, raksta laikraksts.

Tomēr Grieķijas valdība noliegusi, ka apsver iespēju organizēt referendumu par dalību eirozonā, vēsta Reuters. Valsts jau ilgāku laiku plāno referendumu par politiskām reformām, tomēr noliedz, ka tas būs par eirozonu.

Uz jautājumu, vai paredzamais referendums būs par izstāšanos no eirozonas, valdības preses sekretārs atbildējis, ka «nē. Mēs neesam runājuši par šādu iespēju,» raksta aģentūra.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds piektdien paziņojis, ka britu parlamentā, ļoti iespējams, atkal tiks apspriesta ideja par atkārtotu Brexit referendumu.

Hamonds arī norādīja, ka būtu maz laika referenduma sarīkošanai līdz 31.oktobrim.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt Brexit līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās jau 12.aprīlī.

"Tas ir priekšlikums, kas varētu tikt un visi pierādījumi liecina, ka, visticamāk, tiks iesniegts parlamentam kādā brīdī," žurnālistiem Vašingtonā sacīja Hamonds, kurš piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sēdē.

Ideja par atkārtotu referendumu bija starp vairākām alternatīvām, kas tika ierosinātas Mejas Brexit līgumam. Taču nevienai no alternatīvām pagājušajā mēnesī neizdevās iegūt vairākuma likumdevēju atbalstu.

Katras opozīcijas svēts pienākums ir, vienkārši sakot, čakarēt koalīcijas darbu. Šo demokrātiskās iekārtas pamatpatiesību pagājušajā nedēļā pierādīja Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcija, uz karstām pēdām savācot 37 opozīcijas deputātu parakstus, kas ļauj uz referendumu virzīt jautājumu par valdības ieceri atsevišķiem sociālajiem pabalstiem - slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstam - saglabāt griestus līdz pat 2014. gada nogalei.

Proti, tas ir kārtējais atgādinājums valdībai, ka lēmumprojekti ir jāsagatavo kvalitatīvi, lai tos nebūtu pamata atcelt Satversmes tiesai vai nu jau arī rīkojot referendumu. Tomēr šajā gadījumā būtu jāņem vērā viens otrs godmanisks «bet»…

Pirmkārt, vienam no PLL līderiem Andrim Šķēlem, ņemot vērā, ka viņš trīs reizes ir bijis valdības vadītājs, būtu jāzina, ka virzīt uz referendumu jautājumus, kas skar valsts budžeta lietas, finanšu jautājumus, ir bīstami. Jāatzīst, ka minētie jautājumi ir sabiedrībā aktuāli, turklāt pietiekami daudziem cilvēkiem arī sāpīgi. Tāpēc pastāv diezgan reāla iespēja, ka šāds referendums tiešām var notikt, un rezultāts būs labvēlīgs pabalstu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka attiecīgais finansējums būs burtiski jāizrauj kaut kur citur. Tikmēr pēc līdzīgas analoģijas kāda cita organizācija var panākt vēl divu trīs referendumu sarīkošanu par jautājumiem, kas skar valsts finanses, panākot noteiktām sabiedrības grupām labvēlīgu rezultātu. Nenoliedzami, vismaz pāris pēdējo gadu valsts budžeti, kā arī 2011. gada budžeta grozījumi ir vērtējami kā totāls brāķis, kuru diez vai ir veidojuši par valsts interesēm domājoši speciālisti, politiķi. Tomēr budžets ir jāskata kopsakarībās kā viens veselums un nevar pēkšņi sarīkot referendumu par vienu pozīciju, neņemot vērā visas pārējās. Cita runa būtu tad, ja PLL ar attiecīgo lēmumprojektu dotos uz Satversmes tiesu, lai noskaidrotu, vai tas ir likumīgs. Jāatzīst, ka ir jau bijuši precedenti, kad šī tiesa skaidri pasaka - Saeima pieņēmusi prettiesisku lēmumu, kas jāatceļ!

Trešdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumu par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām, kas cita starpā paredz, ka arī Latvija zaudēs vienu eiroparlamentārieša vietu.

Strasbūrā ziņojums «Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014.gada vēlēšanu perspektīvā» tika atbalstīts ar 536 balsīm, «pret» balsoja 111 deputāti, bet atturējās 44, informē EP birojs.

Lēmums paredz, ka pa vienam deputātam nākamajā sasaukumā zaudēs 12 valstis - Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija. Savukārt trīs deputātus no pašreizējiem 99 zaudēs Vācija, kurai būs maksimālais Lisabonas līguma paredzētais EP deputātu skaits.

EP viedoklis tagad tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai gala lēmums jāpieņem vienbalsīgi.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc «regresīvās proporcionalitātes» formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

Grozījumi Lisabonas līgumā nemaz nav ES politiskā prioritāte.

Tā domāt liek vairāki šīs nedēļas notikumi, no kuriem pēdējais lielākais ir ar ievērojamu balsu pārsvaru pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija. Tā apšauba Vācijas protežētās starpvaldību vienošanās par fiskālo disciplīnu nepieciešamību. Šādas šaubas ir arī tāpēc, ka jaunā vienošanās varētu radīt šķelšanos dalībvalstu starpā un «demokrātijas plaisas» paplašināšanos.

Principiāli iebildumi pret nevajadzīgiem ES līmeņa demokrātijas un valstu pašnoteikšanās mazināšanās riskiem, kas saistās ar jauno vienošanos (drastiski noteikumi par valstu budžetiem un sankciju iestāšanās to neievērotājiem), ir Somijas ārlietu ministram Erki Tuomiojam. Viņš saka, ka topošais dokuments «labākajā gadījumā ir nevajadzīgs un sliktākajā kaitīgs», norādot, ka pašlaik fiskālo disciplīnu jau nodrošina decembra samitā pieņemtais likumu kopums jeb «sešpaka». Arī čehi ir principiāli atteikušies strēbt karstu, kaut ko atbalstot, kamēr viņiem nav priekšā gatavs vienošanās teksts.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.

Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam Īrija rīkos referendumu, paziņojis valsts premjerministrs Enda Kenijs (Enda Kenny).

E. Kenijs sava paziņojuma laikā gan uzsvēra, ka, viņaprāt, šāds līgums lielā mērā ir Īrijas nacionālajās interesēs, taču, ņemot vērā to, ka atbalsts ES Īrijā pēc pārdzīvotās finanšu krīzes ir sarucis, nav nekādu garantiju, ka referendumā tiks nolemts pievienoties ES fiskālās disciplīnas līgumam, raksta Reuters.

Kā norāda Independent aptaujātie finanšu tirgus eksperti, lēmums rīkot referendumu par dalību ES fiskālās disciplīnas līgumā paildzinās laiku, kad Īrija spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.

«Tas [lēmums rīkot referendumu] rada tāda gadījuma risku, kāds iepriekš tika uzskatīts par maz ticamu, tāpēc tirgū radīs nervozitāti,» norāda Donals O’Mahonijs (Donal O’Mahony) no Davy Stockbrokers.