Pēc izglītības ministra apvainošanas sociālajā tīklā Facebook, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi svētdien atkāpies no amata.

Ligi, kurš pārstāv valdošo Reformu partiju, ceturtdien savā interneta vietnes Facebook lapā apvainoja Igaunijas izglītības ministru un sociāldemokrātu pārstāvi Jevgēņiju Osinovski, nosaucot viņu par imigranta dēlu no «rozā partijas».

Pagājušo trešdien Igaunijas televīzijas kanāla ETV sarunu šovā Forum, pievēršoties emigrācijas problēmas jautājumam, Ligi pašreizējās ekonomiskās problēmās vainoja padomju okupāciju. Savukārt Osinovskis iebildis, ka to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu.

Ligi ceturtdienas rītā savā Facebook pauda pārliecību, ka Osinovska nostāja šajā jautājumā nav nekas vairāk kā sakņu trūkums un necieņa. «Viņš uzskata, ka vēsture sākas ar viņu un visos jautājumos turas pie vienas neglītas klišejas - iepriekšējā valdība bijusi tāda un šāda, bet tagad ir atnācis viņš. Pilnībā sajaucot, kas ir vara un kas ir valsts vaina,» uzsvēra Ligi.

Romas mērs Ignazio Marino atbalsta plānu itāļu ģimenēm maksāt 30 eiro dienā par imigranta uzņemšanu. Valsts imigrācijas centri vairs nespēj tikt galā ar iebraucēju pieplūdumu, ziņo thelocal.it.

Saskaņā ar plāniem summa, kādu pašlaik valdība tērē imigranta uzturēšanai - aptuveni 30 eiro dienā - tiks tiešā veidā nodota ģimenei, kura būs piekritusi uzņemt iebraucēju.

Itālijas imigrācijas centri ir pārpildīti, jo šogad valstī ieradušies jau aptuveni 130 tūkstoši imigrantu.

Tiek cerēts, ka šis plāns veicinās arī iecietību sabiedrībā un sociālo integrāciju.

Itālija ir pirmais ierašanās punkts desmitiem tūkstošu migrantu, kuru mērķis ir Eiropa. Bēgot no pilsoņu kara, valstī ierodas arvien vairāk sīriešu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projekta «Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma» ietvaros 29. un 30. novembrī organizē «Inovācijas dienas Latvijas augstskolu studentiem».

Inovāciju dienu mērķis ir vecināt studentu radošo domāšanu inovatīvas uzņēmējdarbības virzienā un iedvesmotu īstenot savas biznesa idejas.

«Inovācijas dienās Latvijas augstskolu studentiem» var piedalīties visu Latvijas augstskolu studenti, piedaloties studentu radošo darbu «Inovatīva uzņēmēja portrets» konkursā.

«Inovācijas dienās Latvijas augstskolu studentiem» studentiem tiks piedāvātas meistarklases par inovāciju nozīmi un radošumu kā priekšnosacījumu inovatīvai uzņēmējdarbībai, jauno uzņēmēju finanšu atbalsta instrumentiem, investoru piesaisti savām idejām, kā arī inovatīvu uzņēmumu apmeklējumi.

Uz ASV 20 dolāru banknotēm turpmāk būs redzams 19.gadsimta abolicionistes afroamerikānietes Herietas Tabmenas portrets, trešdien paziņoja ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū.

Tabmena, kas pati bija piedzimusi verdzībā, kļūs par pirmo afroamerikāni, kuras portrets būs redzams uz ASV papīra naudas zīmēm. Viņa arī kļūs par pirmo sievieti, kas 100 gadu laikā izpelnījusies godu tikt attēlotai uz ASV banknotēm.

20 dolāru banknote tiks pārveidota, lai tās aversā būtu Tabmenas portrets. Tas nomainīs ASV septītā prezidenta Endrū Džeksona portretu, kas turpmāk atradīsies šīs banknotes reversā.

20 dolāru banknotes reversā, kur pašlaik ir Baltā nama attēls, turpmāk būs redzams Baltais nams un Endrū Džeksons.

Lū pievērsās arī 10 dolāru banknotes jaunajam veidolam. Viņa sākotnējais plāns nomainīt uz šīs banknotes esošo ASV pirmā finanšu ministra Aleksandra Hamiltona portretu pret kādas sievietes portretuiepriekš bija izpelnījies negatīvu reakciju.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

ASV Silīcija ielejas lielo kompāniju vadītāji pauduši nopietnas bažas par prezidenta Donalda Trampa izdoto imigrācijas ierobežošanas rīkojumu, norādot, ka tas bremzēs talantu pieplūdumu Amerikas Savienotajām Valstīm no visas pasaules.

ASV informācijas tehnoloģiju giganta Apple vadītājs Tims Kuks paziņojumā kompānijas personālam uzsvēris, ka bez imigrācijas kompānija «nespētu pastāvēt, nemaz nerunājot par attīstību un inovācijām». Vērts atgādināt, ka arī Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss bija sīriešu imigranta dēls.

Kompānijas Netflix vadītājs Rīds Hastingss Trampa pirmo nedēļu prezidenta amatā nosaucis par «ļoti bēdīgu». «Trampa darbība kaitē Netflix darbiniekiem visā pasaulē un ir tik neamerikāniska, ka mums visiem ir sāpīgi. Pienācis laiks apvienot spēkus, lai aizstāvētu amerikāņu vērtības - brīvību un iespējas,» viņš raksta sociālajā tīklā Facebook.

Pagājušajā gadā Latvijas robežsargi atklājuši 249 viltoto ceļošanas dokumentu izmantošanas gadījumus jeb par 137% vairāk nekā 2010.gadā, kad atklāti 105 viltotu dokumentu izmantošanas gadījumi.

Robežsargi atklājuši viltotas pases, dažādu valstu vīzas, ID kartes, uzturēšanās atļaujas un citus ceļošanas dokumentus. Pērn visbiežāk tika konstatēti viltoti Beļģijas – 72, Itālijas – 31, Francijas – 19 un Grieķijas – 7 ceļošanas dokumenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn uz Eiropas Savienības ārējām robežām bija atklāts nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu ievērojams pieaugums.

«Kā galvenais nelegālās imigrācijas risks 2011.gadā jāmin gan nelikumīga robežas šķērsošana, izmantojot viltotus un svešus ceļošanas dokumentus, gan nelikumīga «zaļās» robežas šķērsošana. Latvija nelegālajiem imigrantiem joprojām bija tranzīta, nevis mērķa valsts,» norāda robežsardze.

Somijā par desmitiem Afganistānas imigrantu nelegālu ievešanu valstī aizturēti četri Latvijas pilsoņi, ziņo yle.fi.

Saistībā ar nelegālu imigrantu ievešanu valstī Somijas policija veic vairākas izmeklēšanas. Šogad martā Somijā apcietināti pieci Igaunijas pilsoņi par afgāņu imigrantu nelegālu ievešanu valstī.

Somijas policija norāda, ka Latvijas pilsoņiem afgāņu imigrantu nelegālā ievešanā bijusi lielāka loma nekā Igaunijas pilsoņiem, kuri jau ir notiesāti. Policija gan pagaidām neatklāj, cik nelegālo imigrantu kriminālā organizācija ievedusi valstī.

Visticamāk, organizācija afgāņu imigrantus Somijā nogādājusi caur Baltkrieviju un Baltijas valstīm. Pēdējais ceļa posms bijis ar kuģi no Igaunijas uz Somiju.

Policija ziņo, ka par viena afgāņa imigranta nogādāšanu no Afganistānas līdz Somijai noziedzīgais grupējums saņēmis 10 tūkstošus ASV dolāru.

Darba tirgus dinamika jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas precīzi atbilst prognozēm. Bezdarbs turpina pakāpeniski samazināties (gada laikā - par divām procentpunkta desmitdaļām - līdz 9.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) un nodarbinātības līmenis - simboliski pieaug.

Tādējādi šī gada ekonomikas izaugsmes palēninājums (galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu plūsmas pārtraukuma dēļ) gandrīz neietekmēja uzņēmēju vidējā termiņa gaidas, citādi uzņēmumi būtu samazinājuši darbinieku skaitu. Tā ir papildu liecība, ka izaugsmes palēninājums drīz mainīsies uz augšupeju.

Plašsaziņas līdzekļos laiku pa laikam paradās ziņas (piemēram, šeit), ka kārtējā aptaujā daļa uzņēmumu izrāda bažas par darbaspēka trūkumu, kas it kā liecinot, ka drīz strādnieki būs jāieved no ārvalstīm. Manuprāt, izšķiroši svarīgi ir nodalīt divas pavisam atšķirīgas lietas: augstas kvalifikācijas speciālistu aicināšanu no zemas kvalifikācijas darbaspēka ievešanas. Augsto kvalifikāciju speciālisti ir vajadzīgi vienmēr, bet tos zvejo arī pasaules lielvalstis. Maz ticami, ka šādi speciālisti masveidā brauks uz Latviju, ja Vācijā un ASV viņi var nopelnīt vairāk. Savukārt mazkvalificētu strādnieku ievešana var dzīves līmeni tikai pazemināt.

Viens no Itālijas Ziemeļu līgas pārstāvjiem daļā sabiedrības izpelnījies sašutumu, izplatot videoierakstu, kurā izsmieta Iekšlietu ministrijas iecere maksāt itāļiem 900 eiro mēnesī, ja tie piekrīt savā mājā izmitināt kādu nelegālo imigrantu.

Tajā pašā laikā citi itāļi viņa izplatīto ironisko ierakstu uzņēmuši ar sajūsmu.

Satīriskajā reklāmas rullītī, kura mērķis bija aicināt cilvēkus uz protesta demonstrāciju pret imigrantu «invāziju», Ziemeļu līgas kandidāts uz deputāta vietu Emīlijas-Romanjas reģionā Umberto Bosko vēršas pie skatītājiem ar mudinājumu: «Jums ir grūtības samaksāt īri? Tad uzņemiet savās mājās Abdullu, un [iekšlietu ministrs Amdželīno] Alfāno jums samaksās mēnesī 900 eiro.»

«Jums ir problēmas maksāt par savu hipotēku? Tad nosēdiniet uz dīvāna Fatimu,» turpina Bosto, kamēr fonā parādās sieviete tradicionālajā musulmaņu galvassegā. «Viņa ir stāvoklī, tāpēc samaksa drīzumā dubultosies.»

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, situēts un ar sakariem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kredītiestādēs un tiesībsargājošajās iestādēs, ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa norādīja, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.

Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām - finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.

Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska konts sociālajā tīklā Twitter atzīts par labāko starp Austrumeiropas premjeru kontiem. Prezidentu vidū Latvijas prezidenta konts atzīts par trešo labāko, bet pirmo vietu ieguvis Igaunijas Tomass Hendrikss Ilvess.

Interneta vietnē presidentialactivism.com, kuru izveidojis Lielbritānijas politisko zinātņu doktorants Filips Kokers, apkopoti Austrumeiropas valstu premjeru un prezidentu aktivitātes sociālajā tīklā Twitter. Rangs veidots ņemot vērā konta aktivitāti, ziņojumu aktualitāti, valodu, kādā pasniegti ziņojumi, to, vai tas ir personīgais Twitter konts, kā arī citas detaļas.

Premjera V. Dombrovska Twitter konts saņēmis augstāko novērtējumu, jo tas esot viņa personīgais konts, kuru viņš pats aktīvi izmanto. Latvijas premjers arī atbild uz jautājumiem un citu lietotāju ziņojumiem. Premjeram ir arī salīdzinoši liels skaits sekotāju, ņemot vērā, ka V. Dombrovska ieraksti lielākoties nav angļu valodā.

Pašreizējās problēmas Portugālē, Īrijā, Itālijā, Grieķijā un Spānijā nostādījušas vairākas Centrālās un Austrumeiropas valstis dilemmas priekšā attiecībā uz pievienošanos eirozonai, kas apsolīta, vai vēl tikai tiks solīta, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), raksta BBC.

Portugāle, Īrija, Itālija, Grieķija un Spānija ir iesprostotas eiro slazdā, kas savulaik veicināja straujāku izaugsmi, taču tagad pēc krīzes atstāj šīs valstis ar ierobežotām iespējām cīnīties ar lielā parāda problēmām un zemo konkurētspēju.

Ierastie soļi šādu problēmu risināšanai, piemēram, valūtas devalvācija, eirozonas gadījumā nav iespējami, līdz ar to ES jaunās valstis, kas tiekušās pēc eiro, tagad varētu uz vienotās valūtas valstu bloku skatīties skeptiskāk.

Centrālās un Austrumeiropas hedžfondu speciālists Austrijas kompānijā Ithuba Capital Martins Blūms (Martin Blum) norāda, ka, piemēram, Čehijas Republika un Polija, kurās ir ievērojams daudzums eiroskeptisku politiķu, īpaši nevēlas pievienoties eirozonai.

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Bankas Baltijā ir ne tik optimistiski noskaņotas par nekustamā īpašuma aizdevumiem, kuru vērtība samazinājusies un kuri, iespējams, jārestrukturizē, taču bankas ir gatavas pārfinansēt aizdevumus, kuru atmaksas termiņš iestāsies tuvāko divu gadu laikā, lai tām īpašumi nebūtu jāpārņem.

Kā liecina KPMG jaunākais pētījums par Centrālās un Austrumeiropas banku finansējuma tendencēm nekustamā īpašuma kreditēšanā, bankas Baltijā, kā arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vairs nav tik optimistiskas par reģiona nekustamā īpašuma kreditēšanas apjomu pieaugumu. Lai izvērtētu banku sniegtā finansējuma perspektīvas Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgū, KPMG pētījumā piedalījās 35 vadošās reģiona bankas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Centrālās un Austrumeiropas reģiona bankas patiešām mazāk koncentrējas uz nekustamā īpašuma tirgus finansēšanu. Situācija tirgū kopumā nerada pamatu lielām cerībām, tomēr nekustamā īpašuma projektiem ar spēcīgu komerciālo perspektīvu ir salīdzinoši labas iespējas saņemt finansējumu.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publiskoja jauno 50 eiro banknoti, kas nonāks apgrozībā 2017. gada 4. Aprīlī, informē Latvijas Banka.

Jaunās banknotes ieviešana ir pēdējais solis eiro banknošu drošības uzlabošanā. 50 eiro banknote, pirms kuras jau ieviesta 5 eiro, 10 eiro un 20 eiro banknote, ir ceturtā banknote eiro banknošu otrajā izlaidumā, ko dēvē arī par Eiropas sēriju.

«Jaunās 50 eiro banknotes ieviešanas rezultātā mūsu nauda kļūs vēl drošāka,» sacīja ECB Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch). «Tās modernie pretviltošanas elementi palīdz aizsargāt mūsu naudu. Tā ir daļa no mūsu nerimstošajiem centieniem saglabāt eiro kā stabilu valūtu, valūtu, kurai 338 miljoni iedzīvotāju visā eiro zonā uzticas katru dienu. Pakāpeniski ieviešot jaunās eiro banknotes ar jauniem un uzlabotiem pretviltošanas elementiem, arī tiek uzsvērta Eirosistēmas apņemšanās saglabāt skaidro naudu kā uzticamu un efektīvu maksāšanas līdzekli.»

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.