Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.
Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.
Jārunā ar Krieviju
Satiksmes ministrijas un valdības pārstāvji jau vairākkārt uzsvēruši, ka atrisināt kravas automašīnu rindu problēmu uz Latvijas un Krievijas robežas var tikai trīspusējās sarunās, iesaistoties ES, Krievijai un Latvijai. Šobrīd jau tiekot skatīti jautājumi par Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienību un Krieviju par robežas šķērsošanas atvieglošanu, īpaši par jaunu robežkontroles punktu atvēršanu un pašreizējo modernizāciju. Autopārvadātāji arī prasa, lai tiek atjaunota «numuriņu sistēma», lai nebūtu iespējams atsevišķiem kravas automašīnu šoferiem apiet rindu, kas bieži radot konflikta situācijas. «Samaksā 100 eiro, un varēsi bez rindas visu izbraukt. Jūsu pašu robežsargi atbrauks un izvedīs cauri visai rindai,» Db norādīja kāds poļu šoferis, kuram piebalsoja arī kolēģi. Izrādās, šādu iespēju visvairāk izmantojot Lietuvas autopārvadātāji, tomēr vairums šoferu no tās atsakās - sanākot pārāk dārgi.
Jaunie nepalīdzēs
Viens no risinājumiem, kā mazināt rindas pie robežas, tiek minēts tieši jaunu robežkontroles punktu izveidošana. Kaut arī Satiksmes ministrija veic izmaksu aprēķinus, lai novērtētu autoceļu infrastruktūras izmaksas Opoļu-Mogiļu un Vientuļu robežkontroles punktu atvēršanai tranzīta kravu autotransporta satiksmei, paši robežsargi un eksperti ir skeptiski par šāda risinājuma iedarbību. "Nu, ja atvērs vēl kādu robežpunktu kravas automašīnām, tad mums būs nevis divas rindas, bet kravas automašīnas gaidīs trijos vai četros punktos," norāda Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto vadītājs Valdis Trēziņš. Pašreizējie plāni paredz, ka Vientuļu robežkontroles punkta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gadā, savukārt Terehovas robežkontroles punkta modernizāciju un būvniecību - 2009.gadā. Savukārt 2010. gadā iecerēta Grebņevas robežkontroles punkta modernizācija. Eksperti norāda, ka galvenā problēma ir jautājuma kompleksums - ja kādā no Latvijas robežkontroles punktiem samazināsies gaidīšanas laiks, tad šajā punktā pieaugs kravas automašīnu plūsma no citām tranzītceļu plūsmām, līdz rindu līmenis atkal izlīdzināsies. Arī paši robežsargi neoficiālās sarunās ir skeptiski, norādot, ka jaunie robežpunkti ir ļoti maziņi un nevarēs apkalpot lielas automašīnu plūsmas. Kā labākais risinājums tiek minēts jaunu tehnoloģiju izmantošana un kopīgu robežkontroles punktu izveidošana. "Ja veidojam jaunu robežšķērsošans punktu, tad jāvienojas ar Krieviju, ka tas būs kopīgs - un jāievieš jaunas tehnoloģijas, piemēram elektroniskā deklarēšana," norāda V. Trēziņš.
Stāvlaukumu jautājums
Valdībā atbalstītais plāns situācijas normalizēšanai uz Latvijas un Krievijas robežas paredz, ka viens no galvenajiem «ieročiem» situācijas uzlabošanai varētu būt speciālu stāvlaukumu izveide kravas automašīnām, tādējādi novirzot kravas automašīnas no ceļiem. Db aptaujātie šoferi norādīja, ka labprāt izmantotu stāvlaukuma pakalpojumus pie robežas, ja vien tajā cenas nebūs ļoti augstas un līdz ar to finansiāli neizdevīgi būtu izmantot tā pakalpojumus. "Protams, šādi laukumi būtu laba lieta - vismaz civilizēti varētu sagaidīt savu rindu, nevis trīs diennaktis «dirnēt» un «pūt» uz ceļa. Bet jautājums, cik jūs mums par to prasīsiet. Neviens šoferis tur nestāvēs, ja tas būs dārgi," norāda kāds Kirgīzijas šoferis, kurš rindā gaidot jau divas diennaktis. Pašreizējie plāni gan paredz, ka maksas iekasēšana no kravas automašīnu šoferiem būs obligāta. SM norādīja, ka ir saņemts arī Eiropas Komisijas atzinums, kurā tā principā neiebilstot pret šādas maksas piemērošanu Latvijā. Autopārvadātāji norāda, ka Somijā, kurā situācija ir līdzīga kā Latvijā, šoferi par stāvlaukumu nemaksā: par maksu ir tikai ��dināšana u.c. pakalpojumi.
Bez problēmām
Šobrīd samazinājušās rindu problēmas attiecībā uz Ludzas rajonu un pašvaldībām. Kopš rindas ir novirzītas no Ludzas pilsētas centra, mazinājušās arī drošības problēmas. «Mums jau nav iebildumu pret kravas automašīnām kā tādām - lai tik brauc. Galvenais ir nodrošināt kārtību,» norāda Ludzas rajona padomes izpilddirektors Jevgēņijs Slišāns. Vaicāts, vai vietējie iedzīvotāji nevarētu gūt kādu ekonomisko labumu no šīm kravas automašīnām, viņš norāda, ka bijuši uzņēmēji, kas mēģinājuši šoferiem pārdot gan produktus, gan zupu, tomēr šis projekts neesot guvis lielu atsaucību. Šoferiem lielākoties pašiem ir savas pārtikas rezerves, līdz ar to lielu ekonomisko labumu pašvaldība no kravas automašīnām pat mazumtirdzniecības līmenī negūst. Par valdības savulaik piešķirto naudu ir arī iegādātas tualetes, kas izvietotas gar ceļu. Tiesa, vietām tās cita no citas atrodas ļoti tālu. "Un kā jūs domājat, vai es iešu 1 km līdz tualetei, lai nokārtotu savas dabiskās vajadzības?" ar ironiju Db žurnālistam vaicāja Krievijas šoferis Andrejs.
Caur Baltkrieviju nē
Vairums aptaujāto šoferu gan norāda, ka citu alternatīvu Krievijas robežas šķērsošanai īsti neesot. Cauri Baltkrievijai uz Krieviju vairums šoferu nemūžam nebraukšot. "Tur Batjka mūs arestēs pie mazākā pārkāpuma un konfiscēs visu kravu. Pat tad, ja nebūsim vainīgi. Pat acis nepamirkšķinās," iemeslus, kāpēc šoferi baidās braukt cauri Baltkrievijai, uzskaita grupiņa ar šoferiem no Vidusāzijas. Baltkrievija gan vairākkārt uzsvērusi, ka ir gatava apkalpot kravas automašīnas caur savu valsti un ka birokrātiskie šķēršļi esot mazināti, tomēr ne viens viens šoferis jau esot «apdedzinājies» šajā valstī. "Kādas vienkāršākas kravas caur Baltkrieviju var vest, bet dārgākas kravas ir riskanti tur vest," norāda kādas autopārvadātāju kompānijas vadītājs, kurš avīzē vēlējās palikt anonīms.