Jūnija mēnesis iezīmējies pagrieziena punkts kūtrajā Latvijas autotirgū – ar 60% mēneša pieaugumu jauno auto reģistrācijā – paredzams, ka pēc trīs gadu krituma pamazām sāksies arī autolīzinga apjoma pieaugums.

Pozitīvi, ka līdz ar atveseļošanās iezīmēm ekonomikā, pamazām samazinoties līzinga kavētāju skaits. Nordea Finance prognozē, ka šogad turpināsies autolīzinga tirgus spēlētāju ietekmes maiņa, kas balstās tirgus spēlētāju dažādajā portfeļu kvalitātē un atšķirīgajās stratēģijās ekonomisko pārmaiņu laikā.

«Analizējot šā gada pirmo pusgadu, apstiprinās līdzšinējās prognozes, ka auto līzinga tirgus jauno darījumu apjomi vairs nesaruks un līdz rudenim saglabāsies vidēji 6 miljonu latu apjomā mēnesī,» norāda Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Smits.

Viņš arī skaidro, ka jūnijā, pirmo reizi pēc divu gadu krituma novērotais 60% mēneša pieaugums jaunu automašīnu un mikroautobusu reģistrācijā, apstiprina prognozes par vispārēju pakāpenisku valsts ekonomikas atkopšanās sākumu. Sabiedrības noskaņojums uzlabojas, pieaug ticība nākotnei, kas pozitīvi ietekmē arī auto un auto līzinga tirgu. Šī gada otrajā ceturksnī autolīzinga tirgū pieaugusi līzinga kompāniju aktivitāte.

Augustā Latvijas autolīzinga tirgū parādījušās stabilizācijas tendences. Jauno darījumu apjoms pēdējo četur mēnešos ir ap 11 miljoniem latu mēnesī. Autolīzinga apjomi šī gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, pieauguši par 59%.

Pēc pavasara straujā komerctransporta un iekārtu līzingā kāpuma, jūlijā un augustā jauno līzinga darījumu apjomi atgriezušies pakāpeniskas izaugsmes līmenī, kas mēnesī veido ap 19 miljoniem latu. Šī gada astoņos mēnešos komerctransporta un iekārtu jauno darījumu apjomi pieauguši par 2,5 reizēm, jeb par 154%, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu.

Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits norāda, ka autolīzinga apjomu stabilitāte, kā arī jauno automašīnu īpatsvara pieaugums jaunajos līzinga darījumos liecina par izaugsmes atgriešanos Latvijas auto nozarē. Pieaugot patērētāju pārliecībai par nākotni, nākamajā gadā līzingā iegādāto jauno automašīnu īpatsvars kopējā jauno automašīnu iegādē var sasniegt 80% līmeni, no 62% šogad augustā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Audzis tikai jauno pirkumu apjoms privātpersonu autolīzinga segmentā.

Krievijas embargo un lēnās eirozonas ekonomikas izaugsmes dēļ uzņēmumi aizvien pasīvāk iegādājas komerctransportu, lauksaimniecības tehniku un iekārtas, savukārt daļai nākas lūgt aizdevuma restrukturizāciju. Līzinga devēji gan paredz, ka šogad situācija atsevišķos segmentos uzlabosies, ko veicinās privātpersonu ieņēmumu pieaugums, kā arī Eiropas Savienības fondu pieejamība iekārtu iegādei.

Līzinga tirgū patlaban vērojamas negatīvas tendences – pērn Krievijas noteiktais embargo iedragājis gan uzņēmēju spēju atmaksāt aizdevumus, gan pasliktinājis viņu noskaņojumu, liekot pārskatīt investīcijas iekārtās un transportā, kā rezultātā samazinās līzinga portfeļa apjomi. Kā liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dati, pērn jauno pirkumu apjoms samazinājies par 80 miljoniem eiro. Lielākais kritums vērojams tieši komerctransporta nozarē, kur jauno kravas auto pārdošanas apjoms sarucis par 40%, savukārt līzinga finansēto auto apjoms samazinājies par 58 miljoniem eiro jeb 35,5%. «Tas ir cieši saistīts ar ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kā rezultātā pārvadātājiem bija jāmeklē jauni maršruti un tirgi Eiropā, tādējādi saasinājās pārvadātāju konkurence ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā,» skaidro Swedbank Līzinga nodaļas vadītājs Andrejs Anaņjevs. Otra lielākā nozare, kurā vērojams kritums, ir industriālais līzings un lauksaimniecība, kur apjomi samazinājušies par 20% jeb 33 miljoniem eiro. «Tas saistīts ar klientu vēlmi nogaidīt līdz Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta programmas sākumam. Arī ekonomiskā situācija Eiropā likusi piebremzēt investīcijas un tas savukārt atspoguļojas industriālo iekārtu finansēšanas apjomos,» skaidro A. Anaņjevs. Nedaudz aktīvāks bijis privātpersonu segments, kur, pieaugot ienākumiem, cilvēki atkal sākuši lūkoties pēc jauna braucamā, tiesa gan, vairāk izvēloties iegādāties lietotas, tātad arī lētākas automašīnas. Rezultātā autolīzinga segments ir vienīgais, kas uzrāda pieaugumu – par 5%.

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Automašīnu līzinga apmēri palielinājušies; tirgus šā gada nogalē varētu sasniegt 49% no pirmskrīzes apjomiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt nākamajā gadā eksperti prognozē mērenāku attīstības tempu, apjomi varētu palielināties iekārtu līzinga segmentā.

Pārdod vairāk

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi ietekmējuši līzinga darījumu apmērus, kā rezultātā jauno darījumu skaits šā gada otrajā ceturksnī auto līzingā pieaudzis par 23%, veidojot 151,1 miljonu eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi – par 46,7%, kopsummā par 105,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, atsaucoties uz Latvijas Auto asociācijas prognozēm, norāda, ka līdz šī gada beigām varētu tikt pārdoti kopumā 15,67 tūkstoši jaunu automobiļu. Vadoties pēc šīm prognozēm, šogad jaunu auto tirgus sasniegs 44% no pirmskrīzes – 2007.gada, kas nozīmē, ja saglabātos līdzšinējais pieaugums, pirmskrīzes apjomu (36 tūkstoši) jaunu automašīnu pirkumos varētu sasniegt pēc aptuveni 15 gadiem, saka J. Mūrnieks. «Šogad ne tikai uzlabojušies jauno automobiļu pārdošanas rādītāji, bet arī ievērojami audzis autolīzinga darījumu apmērs, tādējādi var gaidīt, ka šī gada beigās autolīzinga tirgus varētu sasniegt 49% no pirmskrīzes – 2007.gada apjomiem,» lēš J.Mūrnieks.

Latvijai ir svarīgi, lai Eiropas Savienība (ES) atbalstītu samērīgas attīstības scenāriju. Daļa ES valstu iestājas par budžeta tēriņu palielinājumu, bet citas tieši pretēji – vēlas samazinājumu, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka liela loma šajā cīņā būs Kipras prezidentūrai, kura, kā patlaban izskatās, ir pieslējusies ievērojama (100 miljardu) samazinājuma viedoklim.

Divas lielās tendences – viena par budžeta samazinājumu, otra par palielinājumu – arī ir galvenais «strīdus ābols». Novembra beigās valstīm un valstu vadītājiem jānonāk pie pirmā ietvara un jāsaprot vai konsensuss ir panākums, sacīja K. Šadurskis.

Viņš norādīja, ka ir izteiktas cerības, ka šo kompromisu varētu panākt jau šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. K. Šadurskis akcentēja, ka, ja tiks panākts 100 miljardu samazinājums, tad ir grūti runāt par izaugsmes budžetu – samazinājums varētu skart vissvarīgākās jomas, kas ir saistītas ar valstu konkurētspēju. «Faktiski mēs [tādā gadījumā] apēdam tos graudus, kurus šobrīd vajadzētu iesēt,» sacīja K. Šadurskis.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Taksometru pārvadājumu uzņēmums a/s Rīgas Taksometru parks (RTP) iegādājies 50 Ford- S-Max automašīnas, kas aprīkotas ar LPG autogāzes iekārtām.

Darījuma summa ir 750 tūkst. eiro jeb aptuveni 525 tūkst. Ls, un automobiļu iegādi finansēja SIA Nordea Finance Latvia.

Pēc notikušā automašīnu iegādes darījuma RTP rīcībā ir 180 automašīnas, taču tuvākajā nākotnē uzņēmums atteiksies no divdesmit vecākiem automobiļiem.

Aizvadītajā gadā piedzīvotu dīzeļdegvielas cenu svārstību dēļ RTP bijis grūti plānot izdevumus par degvielu, bet paredzams, ka izdevumus par autogāzi aprēķināt būs vieglāk, norāda RTP tehniskais direktors Kaspars Muižnieks.

Saskaņā ar Inchcape Motors Latvia sniegto informāciju, ar gāzi darbināms Ford S-Max salīdzinājumā ar auto, kas darbināms ar benzīnu, uz nobrauktiem 100 tūkst. kilometru ļauj ietaupīt 2515 latus.

Vidējais termiņš, uz kādu uzņēmumi Latvijā izvēlas lietot transportlīdzekļus pilna servisa autolīzingā, ir 3-4 gadi, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Līzinga perioda beigās visbiežāk uzņēmēji izvēlas citus jaunus auto līzingā, tādējādi atkal pilnībā atjaunojot autoparku.

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%.

Pēckrīzes stagnācijas periods ir beidzies – uzņēmumi vēlas atjaunotus autoparkus un arvien biežāk dod priekšroku pilna servisa pakalpojumiem. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas izvēlas pilna servisa autolīzingu. Tūlīt pēc krīzes daudzi bija spiesti no tā atteikties, jo viens no virzieniem, kurā izdevumi lielākoties tika optimizēti, bija autoparks. Uzņēmēji meklēja citus risinājumus – vieni atteicās no autoparka uzturēšanas vispār, citi ierobežoja izdevumus, cik vien iespējams. Savukārt pēdējos gados uzņēmēji atkal sāk novērtēt savu laiku un ieguldījumus, kas nepieciešami, lai uzturētu autoparkus pašu spēkiem.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Kaut arī Latvijā šobrīd pieprasītākais aizdevumu veids ir ātrie kredīti, kas īpašu popularitāti iemantojuši jauniešu vidū, vairums jeb 76% iedzīvotāju atzīst, ka tuvākajā laikā neplāno izmantot nevienu no tirgū pieejamajiem kredītu piedāvājumiem, liecina Gudriem.lv un Draugiem.lv aptaujas dati.

Tikai 8% iedzīvotāju apsver iespēju iesniegt ātrā kredīta pieteikumu, 3% plāno noformēt patēriņa kredītu, 5% vēlētos izmantot autolīzinga pakalpojumus, bet 4% neatteiktos no hipotekārā kredīta. Savukārt 4% respondentu labprāt izmantotu vairākus kredītu veidus.

Vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem kredītsaistības nevēlas uzņemties 73% respondentu, vecuma grupā no 40 līdz 44 gadiem attiecīgais īpatsvars veido 81%. Turpretī ātros kredītus tuvākajā laikā ļoti labprāt izmantotu 13% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem un 6% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 44 gadiem.

Lielākā interese par hipotekāro kredītu piedāvājumiem ir iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem (6%). Autolīzinga produkti ir populāri 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū (7%), bet par patēriņa kredītiem vairāk interesējas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem (4%).

db.lv lasītākā raksta pirmavots - laikraksts Bizness&Baltija kļūdaini ziņojis par neesošām a/s GE Money Bank problēmām.

"Ar atsavināto automašīnu uzglabāšanu GE Money problēmu nav, publicētā informācija laikrakstā Bizness & Baltija no ziņu aģentūras Deutsche Press-Agentur ir kļūdaina," Db informēja GE Money valdes loceklis Viktors Toropovs.

Tas - neraugoties uz GE Money novēroto apstākli: šogad autolīzinga parādnieku skaitam un līdz ar to atsavināto automašīnu skaitam ir tendence pieaugt. Mēnesī tiek atsavinātas 10 līdz 15 automašīnas.

Acīmredzot ir kāds veids, kā kompānijai izdodas realizēt šīs automašīnas, jo V. Toropovs, neatklājot konkrētas metodes, norādīja: "GE Money ir ilggadēja pieredze, kā rezultātā esam spējīgi atrast produktīvus un efektīvus risinājumus. Vienīgās izmaiņas - šobrīd automašīnu otrreizējā realizācija prasa ilgāku laiku nekā pērn. Tas tiešā veidā ir saistīts ar pieprasījumu automašīnu tirgū, bet tam nav nekādas saistības ar automašīnu uzglabāšanu."

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi deleģēto aktu, nosakot, kā aprēķināmas banku iemaksas valstu noregulējuma fondos un vienotajā noregulējuma fondā, liecina EK paziņojums.

Ar pieņemtajiem dokumentiem EK izpilda Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piešķirto pilnvarojumu precizēt metodoloģiju attiecībā uz banku iemaksām, lai sasniegtu noregulējuma fondu mērķapjomus, kas noteikti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā.

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā un banka tādējādi varētu turpināt darboties pārstrukturēšanas laikā, noregulējuma iestādēm būs vajadzīga likviditāte. Tādēļ ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu ir izveidoti valstu noregulējuma fondi, kuros bankām ir jāveic iemaksas. Šo fondu mērķapjoms, kas jāsasniedz līdz 2024.gada 31.decembrim, ir vismaz 1% no visu iestāžu, kurām darbības atļauja piešķirta attiecīgās valsts teritorijā, segto noguldījumu apjoma. Arī vienotā noregulējuma fonda mērķapjoms banku savienībā būs vismaz 1% no visu eirozonā darbības atļauju saņēmušo iestāžu segto noguldījumu apjoma.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.