Nonākot finansiālās grūtībās, SIA Autonams apmelo savus konkurentus publiski mēģinot graut to reputāciju, tā šorīt izplatītā paziņojumā norāda SIA GSM Apsardze.

Kā vēstīts, 28. jūlijā SIA Autonams informēja, ka SIA GSM Apsardze nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu. Taču, kā norāda SIA GSM Apsardze pārstāvji, izplatītā informācija esot ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilstot īstenībai, jo SIA Autonams jau labu laiku ciešot finansiālas grūtības, laikus nevarot norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums esot ieķīlājis savu mantu vairāk nekā 637 000 eiro apmērā, vairāk nekā 48 000 eiro esot parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Autonams esot parādā GSM Apsardzei vairāk nekā 85 000 eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Autonams no klientiem esot saņēmis. «Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. GSM Apsardze šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA Autonama,» teikts paziņojumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Automašīnu aizsardzības sistēmu izgudrotājs, ražotājs un uzstādītājs SIA Autonams sācis uzstādīt jaunākās paaudzes autogāzes iekārtas, kas ir jauns produkts, ar mērķi piedāvāt risinājumus transporta organizēšanai un izmaksu optimizācijai, informēja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Viņš sacīja, ka Autonams neražo uzstādāmās autogāzes iekārtas, bet gan uzstāda pasaulē ražotās iekārtas. Atkarībā no automašīnas dzinēja tilpuma vienas iekārtas cena svārstās 500-700 latu robežās. Nobraucot 10 000 kilometru, gāzes iekārtai jāveic apkope.

Panders norādīja, ka autogāze, iespējams, ir viens no vieglāk pieejamiem šā brīža risinājumiem, kas ļauj optimizēt izmaksas gan privātpersonām, gan juridiskām personām.

«Autogāzes iekārtas sen vairs nav stereotipiem apvītās sistēmas, kas autovadītājam rada neērtības. Tieši pretēji, jaunākās - ceturtās un piektās paaudzes - iekārtas ir nosacīti ekskluzīvas klases produkts ar augstāko iespējamo kvalitāti,» apgalvoja Panders.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Par auto aizsardzības sistēmu izgudrotāja un ražotāja SIA Autonams vienīgo īpašnieci kļuvusi Iveta Sarkane, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija.

Līdz šim Sarkanei piederēja 94,44% uzņēmuma kapitāldaļu, bet 5,56% Autonama daļu piederēja tā valdes loceklim Edvīnam Panderam.

Autonama valdes priekšsēdētāja I. Sarkane sacīja, ka Panders savas kapitāldaļas pārdevis personisku iemeslu dēļ, taču turpinās strādāt kā Autonama valdes loceklis.

Jau ziņots, ka Autonams 2010.gadā strādājis ar 2998 latu peļņu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija.

2009.gadā Autonama zaudējumi bija 186 916 lati. 2008.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 300 706 lati.

Par 13% audzis arī kompānijas apgrozījums - no 958 442 latiem 2009.gadā līdz 1 088 486 latiem 2010.gadā. 2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,4 miljoni latu.

Pērn autogāzes aprīkojuma uzstādītājs SIA Autonams savu apgrozījumu palielinājis par 28,99%, sasniedzot 1,953 miljonus latu, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lai arī uzņēmumam nav izdevies gadu pabeigt ar peļņu, salīdzinot ar 2011.gadu, pērn SIA Autonams zaudējumi sarukuši teju trīs reizes, līdz 44,435 tūkstošiem latu.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pārskata periodā ieguldīti līdzekļi darbinieku apmācībā, kā arī sadarbības paplašināšanai Latvijā un ārvalstīs, tiesa gan, aizsāktās sadarbības rezultāti būs mērāmi vēl tikai nākotnē.

2012.gadā SIA Autonams savu galveno uzmanību veltījis esošo produktu atjaunošanai, testēšanai un ārvalstu tirgiem Krievijā, Lielbritānijā, Spānijā, Ukrainā un Baltijas valstīs. Starp uzņēmuma lielākajiem klientiem pērn bijis SIA Transporent, SIA Latvijas propāna gāze, SIA Karšu izdevniecība Jāņa Sēta, SIA Amserv Motors.

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Uzņēmums SIA Eko Gāze ceturtdien Rīgā prezentējis pirmo pārvietojamo degvielas uzpildes staciju (DUS), kas ir arī pirmā šāda veida stacija Eiropā.

Patlaban pārvietojamā DUS, kas ļauj ar gāzes iekārtām aprīkotas automašīnas uzpildīt ar sašķidrinātu naftas gāzi, ir patentēta Latvijā, bet tā patentēšanai ir iesniegta arī Lietuvā, Polijā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā (patent pending).

«Līdz šim šādas pārvietojamas pašapkalpošanās autogāzes stacijas Eiropā vēl nav ieviestas,» Db.lv norāda SIA Eko Gāze līdzīpašnieks Andrejs Laškovs.

Citas sašķidrinātās naftas gāzes stacijas Rīgā un tās apkaimē plānots uzstādīt, izmantojot franšīzi. Pirmā pārvietojamā DUS uzstādīta Lukoil DUS teritorijā Mūkusalas ielā 59, bet, kā norāda uzņēmuma līdzīpašnieks, šādas stacijas var uzstādīt jebkurā vietā pie maģistrāliem ceļiem, kur ir līdzena virsma un iespēja pieslēgt elektrību, kā arī saņemts drošības – sprādzienbīstamības – novērtējums. «Faktiski, lai uzstādītu šādu gāzes staciju nav nepieciešams veikt daudz saskaņošanas darbu, piemēram, nav nepieciešamas būvatļaujas,» skaidro Eko Gāze līdzīpašnieks. Franšīzes noteikumi patlaban tiek izstrādāti, bet paredzams, ka tajos tiks iekļauta vienota dizaina koncepcija, reģistrētā Eko Gāzes preču zīme, vienots gāzes un preču iepirkums.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Taksometru kompānijas Baltic taxi darbību augstās degvielas cenas ietekmējot, vienlaikus uzņēmuma autoparks pārsvarā izmanto gāzi, līdz ar to ietekme nav tik jūtama, norādīja uzņēmuma direktors Ingus Kļaviņš.

Viņš uzsver, ka uzņēmumā bija gatavi šādam degvielas cenu attīstības scenārijam.

Kā ziņots, Latvijas degvielas tirgotājs Latvija Statoil šodien par vienu santīmu paaugstinājis benzīna un dīzeļdegvielas cenas, līdz ar to 95.markas benzīns pārsniedzis viena lata robežu un maksā 1,009 latus, liecina Statoil mājaslapā pieejamā informācija.

Dīzeļdegviela pagaidām maksā 99,9 santīmus, bet 98.markas benzīns - 1,039 latus.

Neste skaidroja, ka tās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīns pagaidām maksā 98,7 santīmus, savukārt dīzeļdegviela - 97,7 santīmus.

Benzīna cenai svārstoties ap lata robežu, pēdējo divu nedēļu laikā interese par autogāzes iekārtu uzstādīšanu dubultojusies.

SIA Autonams stāsta, ka iepriekš vidēji nedēļā tika sagatavoti 80 piedāvājumi nedēļā, taču kopš 7.februāra tiek sagatavoti 160 piedāvājumi nedēļā, aģentūrai Leta sacīja Autonams valdes loceklis Edvīns Panders, norādot, ka klientiem tiek gatavoti individuālie piedāvājumi atkarībā no automašīnas specifikācijas.

Intereses pieaugums tiek saistīts ar dārgajām degvielas cenām, 95.markas benzīna cenai pietuvojoties viena lata robežai. Tikmēr gāzes cena tikai nedaudz pārsniedz 40 santīmus.

Aizvien biežāk interesi par autogāzi izrādot arī uzņēmumi.

«Protams, tas ir veids, kā ietaupīt. Ja uzņēmums izvēlējies turpināt izmantot esošo autoparku, nevis to atjaunot, autogāzes uzstādīšana ir loģisks ekonomijas risinājums,» pārliecināts ir Panders.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Nozares profesionāļi paredz, ka tuvāko divu gadu laikā autogāzes tirgus Latvijā varētu palielināties par aptuveni 20%, tomēr 2018. gadā, par 263 Ls palielinoties akcīzes nodokļa likmei, sašķidrinātās naftas gāzes cena būtiski pieaugs.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) pētījums par akcīzes nodokli naftas produktiem un dati par Eiropas Komisijas ierosinātajām kombinētajām likmēm, kas, iespējams, būs jāpiemēro no 2018. gada. Uzņēmēji uzskata, ka šāds ierosinājums negatīvi ietekmēs visu alternatīvās nozares sektoru.

«Tas būs negatīvs signāls visam alternatīvas degvielas sektoram. Konkrēti Latvijā akcīzes likmes celšana autogāzei noteikti būtu pāragrs pasākums, jo autogāzes tirgus pašlaik sasniedzis tikai 8-10%, salīdzināšanai - Lietuvā 20% no autoparka jau izmanto autogāzi,» Db.lv norāda Eko Gāze valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs.