Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Nepanākot kompromisu ar valdību un bankām autopārvadātāji var sekot zemnieku piemēram un ķerties pie radikālākām metodēm.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus patreizējā ekonomiskā situācijā īpaši uztrauc banku un apdrošinātāju drakoniskā rīcība, kuras kategoriski nevēlas iedziļināties pārvadātāju likstās. Ir jau vairāki gadījumi, kad bankas sāk atņemt autopārvadātājiem automašīnas. Tas pats attiecas uz valdības drakonisko nodokļu politiku, kas jau nospiedusi pārvadātājus uz ceļiem. Atšķirībā no dzelzceļa vai aviopārvadājumu nozares autopārvadājumu bizness ir atstāts pabērna lomā. Pēc V. Trēziņa aplēsēm šobrīd Latvijā ir aptuveni 700 autopārvadātāju ar aptuveni 12 tūkst. kravas auto. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vismaz trešā daļa no tām dosies ieņemt Rīgu.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Ja pārstrādes uzņēmumu lobija centieni kavēt zemnieku produkcijas tirdzniecību īstenosies, ies bojā visa piena nozare.

Tādēļ Zemnieku saeima (ZSA) aicina nozares vadību šobrīd nevis likt šķēršļus zemnieku produkcijai un lauksaimnieku kooperatīviem, bet tos atbalstīt.

Redzot, ka Latvijas piena nozare strauji sabrūk, un slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās, šobrīd daudzas piena saimniecības šobrīd startē tirgū bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Tas, pēc zemnieku saeimas domām, ir apsveicams un atbalstāms process, un vienīgā cerība Latvijā saglabāt piena ražošanu.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: „Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes rezultātā nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki kā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas. Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās ražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process.”

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Aptuveni 100 Kurzemes zemnieku 21. janvārī pulcējās Skrundā uz brīdinājuma piketu.

Pirms Ventas tilta Skrundā bija pulcējušies ap 100 zemnieku no Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajona ar lauksaimniecības tehniku un piena mašīnām, Db pastāstīja Skrundas domes lauku attīstības speciāliste Aija Kāpiņa. Piketu organizēja piensaimnieku kooperatīvs Dzēse. Pikets bijis saskaņots ar pašvaldību un noritējis bez nekārtībām.

Zemnieku akcija - ap 200 - 300 zemnieku - notika arī Valmierā. Zemnieku prasības bijušas ļoti konkrētas, un rakstiskā veidā nosūtītas arī Zemkopības ministrijai, Db informēja PKS Dzēse valdes priekšsēdētājs Maris Petrēvics.

"Pirmkārt, lai mēs neredzētu veikalā pienu par 70 santīmiem litrā! Otrkārt - lai valdība mūs atbrīvo no banku uzurpēšanās! Treškārt - lai tā SVF aizdevuma daļa, kas domāta eksporta atbalstam, nonāktu arī zemnieku rokās, nevis pārstrādātāju! Es šodien 270 zemniekiem vedu pienu uz Lietuvu, jo - kas man cits atliek! Ko šiem 270 zemniekiem dos, ja valūtas fonda miljoni nonāks Strautiņa vai Sausnīša rokās! Un visbeidzot mēs prasām, lai valdība atbalsta ideju, ka pārstrādei jābūt zemnieku kontrolē. Mēs saražosim, pārstrādāsim un eksportēsim, tikai lai valdība ļauj mums to darīt!" sarunā ar Db zemnieku nostāju pauda M. Petrēvics.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

No 12 000 Latvijas autopārvadātāju automašīnām puse ir ņemtas līzingā, tikpat lielam skaitam ir dīkstāve, intervijā Latvijas televīzijas I programmai (LTV 1) norādīja Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš.

Dīkstāves šobrīd ir tāpēc, ka nav kravu. Saistībā ar krīzi tranzīts stāv, skaidroja V. Trēziņš LTV 1 13. februāra rīta ziņu raidījumā. Taču bankas prasa savu, maina arī līzinga noteikumus, iespējams, ka autopārvadātāju situācija esot vēl sliktāka nekā zemniekiem, pieļāva V. Trēziņš. "Mums tā govs ir uz riteņiem, un pie katras stāv divi autovadītāji, kam jāpabaro ģimenes. Bet firmai jāmaksā bankām," sacīja asociācijas vadītājs. Īpaši asa situācija esot Latgalē, kur nav daudz citu darbavietu.

Tāpēc autopārvadātāji 19. februārī iesniegs Satiksmes ministrijā savus priekšlikumus par atbalstu nozarei. Autopārvadātāji vienmēr esot bijuši pabērna lomā - kaut arī Latvija tiek pozicionēta kā tranzīta valsts, atbalsts vienmēr vairāk bijis cauruļvadam, dzelzceļa vai aviopārvadājumiem, apgalvoja Trēziņš. 90. gadu krīzes pārvarētas vieglāk, jo priekšā bijis mērķis - iestāja Eiropas Savienībā, kas solījusi labākus nosacījumus. Tagad situācija esot sliktāka tāpēc, ka autopārvadātāju grūtības sākušās jau iepriekšējos gados, ceļoties degvielas cenām.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Ar lūgumu rast iespēju Rīgā atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam, lai varētu Rīgas brīvostā nogādāt rekordlielu graudu ražu, domē vērsusies Zemnieku saeima.

Lai to nodrošinātu, uzdots atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam. Dots rīkojumu nodrošināt zemnieku kravas transporta diennakts kustību maršrutā Akmens tilts – Rīgas brīvosta no 14. augusta līdz 1.septembrim.

Zemnieku saeima norāda, ka šogad Latvijas lauksaimnieki plāno eskportēt rekordlielu graudaugu un rapša ražu. Latvijā nav iespējama tik lielas ražas uzglabāšana, tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk to nogādāt uz transporta kuģiem Rīgas brīvostā.

Zemnieku saeima jau šā gada jūlijā beigās izplatīja paziņojumu, ka Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tāpēc jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Biedrība Zemnieku saeima kongresā uz vēl vienu termiņu pārvēlēja līdzšinējo priekšsēdētāju Juri Lazdiņu un ievēlēja jaunu valdi.

Zemnieku saeimas vadībā turpmāk strādās Uldis Krievārs (Aizkraules rajons, lopkopība), Ilze Aizsilniece (Rīgas rajons, lopkopība), Maira Dzelzkalēja (Rīga, lauku attīstība), Toms Knope (Jelgavas rajons, lopkopība), Arnis Burmistris (Jelgavas rajons, augkopība), Ieva Alpa-Eizenberga (Limbažu un Valmieras rajoni, lopkopība), Valdis Možvillo (Limbažu rajons, augkopība) un Artūrs Akmens (Jēkabpils rajons, augkopība). ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir augkopis no Dobeles rajona.

Vairums Zemnieku saeimas valdes locekļu ir jaunās paaudzes lauksaimnieki. Vidējais valdes locekļu vecums ir 37 gadi. «Svaigs skatījums uz lauksaimniecības nozares attīstību šobrīd ir nepieciešams, meklējot risinājumus, kā lauksaimniecības nozarei strādāt jaunajos ekonomiskajos apstākļos,» tā Juris Lazdiņš.

Nesenajās zemnieku akcijās Rīgā ielās bija redzami dārgi traktori, kas maksā ap 100 tūkstošiem latu, kādus Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nevarētu atļauties iegādāties.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze A.Brigmanis izsakās: „Neatceros, kas to teica – bet ar zemnieku akcijām Rīgas ielās bija miljons latu. Zemnieku akcijas, piemēram, Grieķijā un Rīgā bija divas dažādas lietas. Grieķijā stāvēja zemnieki ar koka ratiem un dakšām, bet Rīgas ielās bija Valmet un John Deer firmu traktori. Es jau pats esmu zemnieks, turklāt ar lielu saimniecību, bet man nav iespēju nopirkt John Deer traktora vācu versiju, kas maksā pie 100 tūkstošiem latu. Es ilgi meklēju, kamēr atradu brazīliešu versiju, kas maksā uz pusi lētāk, un arī tad bija jāņem kredīts tehnikas iegādei. Un pēdējo traktoru, ko pirku, es sapratu, ka vairs neko īpašu nevaru atļauties, bija vien jāpērk Belarus traktors par padsmit tūkstošiem latu. Bet ir taču jāskatās, kā veidot savu saimniekošanu.”

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.