Latvijas bērniem un jauniešiem nedēļu pēc Līgo svētkiem sākas īstais vasaras nometņu laiks, un šogad pieaugusi interese tieši par nometnēm ārzemēs. Jauniešu vecāki ir sākuši noskaidrot iespējas un rezervēt daudz laicīgāk kā iepriekšējos gados, neatliekot izvēli uz pēcjāņu nedēļām, kā bija agrāk.

Vēl viena šīs vasaras īpatnība - ka ārvalstu nometnes vairs nav rīdzinieku privilēģija, nometņotāji (nometņu dalībnieki) ir pieteikušies gan no Daugavpils rajona, gan Rēzeknes un Ventspils.

Visbeidzot, ja iepriekšējos gados vecāki un jaunieši interesējās par tradicionālajām lietām - pirmie par drošību un ēdināšanu, otrie par jautrību un aktivitātēm, šogad patīkami redzēt tētu un mammu tālredzīgo attieksmi, izvēloties tās nometnes, kurās var apgūt noderīgas lietas - iemācīties brīvi komunicēties ar ārvalstu vienaudžiem, apgūt ārvalstu sarunvalodu pamatus, darboties komandā.

Mundus Travels vasaras nometņu speciālisti šogad piedāvā pašu veidotas Nezināmās Planētas nometnes, kuras var raksturot kā autobusa ceļojumu ar ilgāku uzturēšanos kādā vienā vietā - vai starptautiskā nometnē pie Vidusjūras, vai interesantā kalnu pilsētiņā. Šā gada trijām Nezināmās Planētas nometnēm pieteikti jau 56 bērni un jaunieši, ievērojami vairāk, nekā gaidīts līdz jūnija vidum. Tāpat nosūtām Latvijas dalībniekus uz mūsu starptautisko partneru veidotajām nometnēm, no svešvalodu nometnes tepat kaimiņos - Druskininkos līdz pat Tauru kalnu nometnei pie Antālijas Turcijā.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Vecāki, izvēloties vasaras nometnes bērniem, aizvien rūpīgāk vērtē to satura kvalitāti, lai tās mazos piedzīvojumu meklētājus izglītotu, izklaidētu, rosinātu uz radošām izpausmēm un sportiskām aktivitātēm, teic DB aptaujātie nometņu organizatori.

Bērnu nometņu rīkotāju vidū konkurence ir ļoti liela, bet kvalitatīvam piedāvājumam vietas vēl pietiek, secina aptaujātie nometņu rīkotāji. Nometnes Zemūdens valstība organizētāja Zanda Lamba teic, ka kopumā ir pietiekami daudz tirgus dalībnieku. Katrā pilsētā un novadā ir vismaz viens vai vairāki nometņu organizētāji. Ir pieejamas gan slēgta tipa nometnes, kuras ir paredzētas konkrētas jomas bērniem (sporta nometnes, konkrēta pulciņa bērniem, mākslas nometnes mākslas skolas bērniem u.tml.), gan atvērta tipa, kuras var apmeklēt jebkurš bērns no visas Latvijas. Iespējams, ka brīva niša ir veidot kādas specializētas, nestandarta nometnes, piemēram, mātēm un meitām vai tēviem un dēliem.

Jau otro gadu pēc kārtas "Miranda M." Mācību centrs ir kļuvis par lielāko bērnu atklāto atpūtas un piedzīvojumu nometņu organizētāju Latvijā.

Šogad "Miranda M." Mācību centrs projekta "Mirandas nometnes" ietvaros skolēnu vasaras brīvdienās organizēja deviņas bērnu atpūtas un piedzīvojumu nometnes, kurās kopā piedalījās 620 bērni. Šogad plānots organizēt vēl divas bērnu nometnes skolēnu rudens brīvdienās, kurās kopā piedalīsies vēl apmēram 100 bērni.

Salīdzinājumam: 2006.gadā "Miranda M." Mācību centrs kopā skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja 10 nometnes, kurās kopā piedalījās gandrīz 500 bērni; 2005.gadā: 7 nometnes, kopā - gandrīz 300 bērni ; 2004.gadā: 4 nometnes, kopā -gandrīz 200 bērni.

Kopā "Miranda M." Mācību centrs ir organizējis 30 nometņu maiņas, kurās piedalījušies vairāk nekā tūkstotis bērnu no visas Latvijas: Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Valmieras, Cēsīm, Saldus, Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Ogres, Daugavpils, Siguldas, Talsiem u.c. pilsētām un apdzīvotām vietām. Turklāt mācību centrs organizē tikai atklātās nometnes, kur var piedalīties ikviens bērns (salīdzinājumam: slēgtās nometnes ir tās, kurās ir ierobežojumi attiecībā uz to, kas var piedalīties, piemēram, tikai noteiktas apdzīvotās vietas, izglītības vai interešu iestādes skolēni, bērni ar specifiskām iemaņām vai zināšanām (sportā utml.)).

Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Baltkrievijā plānots uzsākt apjomīgu programmu, kuras ietvaros 14 līdz 18 gadus vecus jauniešus, vasarās būs iespējams nosūtīt ne tikai uz izglītojošām, bet arī uz speciālām darba nometnēm, lai atradinātos no «patērētāju kultūras».

Baltkrievijas ministru kabinetu sagatavoto likumprojektu jau parakstījis valsts premjers Mihails Mjasņikovičs, vēsta Gazeta.ru. Nometnēs jaunieši varēs strādāt, lai tādējādi sniegtu labumu ne tikai sabiedrībai, bet arī paši sev, pretēji dzīvei pilsētās, kur nereti kļūstot par slaistiem, sacījis viens no likumprojekta autoriem, Baltkrievijas Iedzīvotāju atveseļošanās centra direktors Nikolajs Mazurs.

Šādas nometnes tiktu izveidotas visā Baltkrievijas teritorijā, izņemot apgabalus, kas cietuši Černobiļas AES avārijas laikā. Nometnēs jauniešiem nāktos strādāt vairākas stundas dienā. Baltkrievijas likumdevēji norāda, ka tie lielākoties būtu viegli lauksaimniecības, celtniecības, vides aizsardzības un izglītības darbi. Dalība nometnēs būtu iespējama tikai ar vecāku atļauju, uzsver Baltkrievijas varasiestādes.

18. «Basketball Without Borders» (BWB) jauno talantu nometne no 9.-12. jūnijam notiks Elektrum Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā, informē Nacionāla basketbola asociācija (NBA), Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) un Latvijas Basketbola savienība (LBS).

«BWB Europe» 2019 pulcēs labākos basketbola spēlētājus un spēlētājas līdz 17 gadu vecumam no visas Eiropas, lai mācītos no NBA un FIBA spēlētājiem un treneriem un sacenstos pret labākajiem jaunajiem spēlētājiem reģionā. «BWB Europe» ietvers arī «NBA Cares» un Jr. NBA aktivitātes sadarbībā ar Rīgas organizācijām.

LBS pārstāvis Matīss Stasjuns biznesa portālam db.lv paskaidroja, ka spēlētājus uzaicina NBA sadarbībā ar FIBA un nometnei nav iespējams pieteikties. «Parasti no katras valsts ir viens vai divi spēlētāji, bet rīkotāju vēlmes tiek respektētas un ir cerība, ka Latvijas pārstāvniecība būs lielāka. Mūsu gadījumā nometnes lielākais efekts ir nevis lielāka dalībnieku skaita iesaiste, bet gan tas, ka nometnes laikā ar NBA pārstāvju līdzdalību notiks treneru, tiesnešu un mārketinga semināri, kā arī sociālās atbildības pasākumi,» viņš sacīja.

Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) speciālisti un Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors Maskavā tiekas ar Krievijas Federācijas (KF) muitas dienesta pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus situācijai uz Austrumu robežas, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

No Latvijas puses piedalās VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors, VID GMP Muitošanas metodikas daļas priekšnieks, VID GMP Muitošanas metodikas daļas Muitošanas organizācijas nodaļas priekšnieks, kā arī pārstāvis no LR Satiksmes ministrijas un pārstāve no Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā.

Darba tikšanās laikā ir plānots pārrunāt tādus jautājumus kā robežkontroles punkta Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka paplašināšana, robežkontroles punkta Vientuļi-Ludonka būvniecība un atvēršana kravas transportam un robežkontroles punkta Opoļi-Mogiļi iespējamā atvēršana vieglajam un pasažieru transportam. Minētās tikšanās norisei atbalstu ir sniegušas arī abu valstu vēstniecības.

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Šī gada 17. novembrī, tikšanās laikā Medininku (Medininkų) robežkontroles punktā uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas muitas dienestu vadītāji parakstīja trīspusēju darba tikšanās protokolu, kas paredz uzlabot tranzīta pārvadājumu nosacījumus caur Baltkrievijas Republiku, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Parakstītais protokols paredz vairākus nosacījumus ar mērķi uzlabot tranzīta nosacījumus caur Baltkrieviju.

Puses vienojušās, ka informācijai par muitas tranzīta procedūrām caur Baltkrieviju ir jābūt pieejamai gan pārvadātājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ tuvākajā laikā Baltkrievijas muitas dienesta mājas lapā www.customs.gov.by ir plānots izvietot izsmeļošu informāciju par muitas tranzīta procedūru piemērošanas kārtību.

Tāpat tika pausta apņemšanās nekavējoties izskatīt no autopārvadātāju asociācijām saņemto informāciju par nepamatotiem kravu un transporta līdzekļu aizturējumiem.

Nepanākot kompromisu ar valdību un bankām autopārvadātāji var sekot zemnieku piemēram un ķerties pie radikālākām metodēm.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus patreizējā ekonomiskā situācijā īpaši uztrauc banku un apdrošinātāju drakoniskā rīcība, kuras kategoriski nevēlas iedziļināties pārvadātāju likstās. Ir jau vairāki gadījumi, kad bankas sāk atņemt autopārvadātājiem automašīnas. Tas pats attiecas uz valdības drakonisko nodokļu politiku, kas jau nospiedusi pārvadātājus uz ceļiem. Atšķirībā no dzelzceļa vai aviopārvadājumu nozares autopārvadājumu bizness ir atstāts pabērna lomā. Pēc V. Trēziņa aplēsēm šobrīd Latvijā ir aptuveni 700 autopārvadātāju ar aptuveni 12 tūkst. kravas auto. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vismaz trešā daļa no tām dosies ieņemt Rīgu.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Attiecības starp pasažieru autopārvadātājiem kļūst arvien saspīlētākas, un pastāv iespēja, ka tuvākā nākotnē Latvijas autopārvadātāji sašķelsies divās nometnēs.

Ja līdz martā paredzētajai Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA)) kopsapulcei netiks veiktas izmaiņas statūtos, kas paredzēs neitrāla, kādā esoša pārvadātāja vadībā neesoša asociācijas prezidenta ievēlēšanu, 16 Latvijas autopārvadātāji esot gatavi veidot alternatīvu pasažieru pārvadātāju asociāciju, lai aizstāvētu savas intereses.

Šķelšanos lielā mērā izraisījis nu jau skandalozu slavu ieguvušais pērnā gada rīkotais Latvijas starppilsētu pasažieru pārvadājumu konkurss, kura rezultātā 16 pasažieru pārvadātāji tika izspiesti no tirgus. Šīs 16 autobusu kompānijas pieprasījušas pašreizējā LPPA prezidents Pētera Salkazanova atstādināšanu no amata, jo uzskata, ka asociācija nav darījusi pietiekami daudz lai aizsargātu pārvadātāju intereses.

Autopārvadātāji lūguši valdības pretimnākšanu nodokļu un ceļu nodevas jautājumos, lai nozari nepiemeklē bankrotu vilnis.

Autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, kas apvieno vairāk nekā 600 nozares uzņēmumus, iesniegusi premjeram Ivaram Godmanim un satiksmes ministram Aināram Šleseram rezolūciju, kurā izklāstītas uzņēmēju prasības un ierosinājumi, lai izvairītos no sabrukuma nozarē: pirmkārt atcelt iecerētos plānus par maksas ieviešanu autoceļu lietošanai un akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai.

Gadījumā, ja valdība nesniegs palīdzību nozares uzņēmumiem un tiks uzsākta nodevu iekasēšana par ceļu izmantošanu, drīzumā autopārvadājumu nozarē varētu būt sagaidāms masveida bankrotu vilnis, šodien vēsta Dienas bizness.

Galvenais satraukuma iemesls ir krīzes situācija, kāda izveidojusies sakarā ar augstajām degvielas cenām un pieaugošajām izmaksām. "Kad būsim izķepurojušies no krīzes, tad valdība var sākt domāt par nodokļu celšanu, ES prasību izpildi un ceļu nodevu. Bet tagad ir jāļauj izdzīvot," uzsver Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš, piebilstot, ka nozare no krīzes varētu atgūties ap pavasari.

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Latvijas autopārvadātāji aicina ceļu maksas jeb eiro vinjetes ieviešana atlikt par gadu vai pusotru, kamēr norims augstā inflācija, intervijā Latvijas radiosacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

V.Trēziņš norādīja, ka autopārvadātāji "varbūt pat atbalstot šo ideju", taču šobrīd izmaksas tiem pieaugušas tik strauji, ka pievienot papildu nodokli būtu "pēdējais piliens, kā rezultātā 20 tūkstoši šoferu varētu zaudēt darbu". Viņš norādīja, ka nākamie divi gadi autopārvadātājiem varētu būt vissmagākie, jo arvien saglabāsies augsta inflācija.

Pēc asociācijas vadītāja sacītā, vinjetes ieviešana arī ir tehniski sarežģīts process un, iespējams, to pat nevarētu izdarīt līdz nākamā gada sākumam.

Viņš vel norādīja, ka asociācija nākamajā nedēļā iecerējusi valdībai iesniegt priekšlikumus autopārvadātāju darba uzlabošanai.

Autopārvadātāji norāda, ka prāmju kompānijas DFDS Tor Line lēmums noņemt vienu no kuģiem Rīgas maršrutā radījis tiem nopietnas grūtības — izrādās, ka ar prāmi šobrīd vēlas braukt tik daudz autopārvadātāju, ka visiem autopārvadātājiem vietas nepietiek, un visi reisi esot izpirkti. Autopārvadātāji maršrutos uz Eiropu arvien vairāk izmantoja jūras ceļa priekšrocības, jo līdz ar jaunajiem ES noteikumiem, kas neļauj šoferiem ilgstoši atrasties nomodā, autopārvadātājiem neesot izdevīgi braukt caur Poliju pa sauszemi. Braucot ar prāmi, savukārt ir iespēja atpūsties un, nonākot ostā, turpināt ceļu bez liekas apstāšanās. «Mums pilnīgi visas mašīnas uz Eiropu dodās ar prāmi. Braucam gan caur Ventspili, gan ar Rīgas prāmi. Pagaidām vēl mums atteikts nav, tomēr zinu, ka ir vairāki autopārvadātāji, kuri uz prāmi netika,» norāda autopārvadātāja SIA Lignum vadītājs Uldis Līviņš.

No 12 000 Latvijas autopārvadātāju automašīnām puse ir ņemtas līzingā, tikpat lielam skaitam ir dīkstāve, intervijā Latvijas televīzijas I programmai (LTV 1) norādīja Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš.

Dīkstāves šobrīd ir tāpēc, ka nav kravu. Saistībā ar krīzi tranzīts stāv, skaidroja V. Trēziņš LTV 1 13. februāra rīta ziņu raidījumā. Taču bankas prasa savu, maina arī līzinga noteikumus, iespējams, ka autopārvadātāju situācija esot vēl sliktāka nekā zemniekiem, pieļāva V. Trēziņš. "Mums tā govs ir uz riteņiem, un pie katras stāv divi autovadītāji, kam jāpabaro ģimenes. Bet firmai jāmaksā bankām," sacīja asociācijas vadītājs. Īpaši asa situācija esot Latgalē, kur nav daudz citu darbavietu.

Tāpēc autopārvadātāji 19. februārī iesniegs Satiksmes ministrijā savus priekšlikumus par atbalstu nozarei. Autopārvadātāji vienmēr esot bijuši pabērna lomā - kaut arī Latvija tiek pozicionēta kā tranzīta valsts, atbalsts vienmēr vairāk bijis cauruļvadam, dzelzceļa vai aviopārvadājumiem, apgalvoja Trēziņš. 90. gadu krīzes pārvarētas vieglāk, jo priekšā bijis mērķis - iestāja Eiropas Savienībā, kas solījusi labākus nosacījumus. Tagad situācija esot sliktāka tāpēc, ka autopārvadātāju grūtības sākušās jau iepriekšējos gados, ceļoties degvielas cenām.

Autopārvadātāji pērnajā gadā ir krietni uzlabojuši rezultātus un nostabilizējuši savu konkurētspēju kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū.Pēc tranpsorta ekspertu vērtējuma, no visām tarnzītbiznesa nozarēm ar vislielāko pluszīmi šo gadu vērtē autopārvadātāji. Lai arī sākotnēji esot bijušas bažas, ka pēc iestāšanās ES Latvijas autopārvādātāji nespēšot konkurēt ar ES valstu pārvadātājiem, tomēr šis gads esot pierādījis pretējo — strauji ir audzis gan kopējais Latvijas kravas automašīnu skaits, kas veic starptautiskos pārvadājumus, gan arī kopējais Latvijas starptautisko autopārvadājumu kompāniju skaits. 2005. gada beigās Latvijas starptautisko autopārvadātāju rīcībā bija aptuveni 8200 kravas automašīnu, kas ir par aptuveni 1800 automašīnām vairāk nekā 2004. gadā.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.