Transports un loģistika

Autopārvadātāji uz viļņa

Oskars Prikulis [email protected], 20.04.2006

Jaunākais izdevums

Autopārvadātāji pērnajā gadā ir krietni uzlabojuši rezultātus un nostabilizējuši savu konkurētspēju kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū.Pēc tranpsorta ekspertu vērtējuma, no visām tarnzītbiznesa nozarēm ar vislielāko pluszīmi šo gadu vērtē autopārvadātāji. Lai arī sākotnēji esot bijušas bažas, ka pēc iestāšanās ES Latvijas autopārvādātāji nespēšot konkurēt ar ES valstu pārvadātājiem, tomēr šis gads esot pierādījis pretējo — strauji ir audzis gan kopējais Latvijas kravas automašīnu skaits, kas veic starptautiskos pārvadājumus, gan arī kopējais Latvijas starptautisko autopārvadājumu kompāniju skaits. 2005. gada beigās Latvijas starptautisko autopārvadātāju rīcībā bija aptuveni 8200 kravas automašīnu, kas ir par aptuveni 1800 automašīnām vairāk nekā 2004. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Rīgā dzīve dārgāka nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Briest pārvadātāju kariņš, kurā ieraus arī pašvaldības

Vēsma Lēvalde, Egons Mudulis, Māris Ķirsons, 18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VID Maskavā meklē risinājumu robežu problēmai

, 20.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) speciālisti un Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors Maskavā tiekas ar Krievijas Federācijas (KF) muitas dienesta pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus situācijai uz Austrumu robežas, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

No Latvijas puses piedalās VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes direktors, VID GMP Muitošanas metodikas daļas priekšnieks, VID GMP Muitošanas metodikas daļas Muitošanas organizācijas nodaļas priekšnieks, kā arī pārstāvis no LR Satiksmes ministrijas un pārstāve no Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā.

Darba tikšanās laikā ir plānots pārrunāt tādus jautājumus kā robežkontroles punkta Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka paplašināšana, robežkontroles punkta Vientuļi-Ludonka būvniecība un atvēršana kravas transportam un robežkontroles punkta Opoļi-Mogiļi iespējamā atvēršana vieglajam un pasažieru transportam. Minētās tikšanās norisei atbalstu ir sniegušas arī abu valstu vēstniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. novembrī, tikšanās laikā Medininku (Medininkų) robežkontroles punktā uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas muitas dienestu vadītāji parakstīja trīspusēju darba tikšanās protokolu, kas paredz uzlabot tranzīta pārvadājumu nosacījumus caur Baltkrievijas Republiku, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Parakstītais protokols paredz vairākus nosacījumus ar mērķi uzlabot tranzīta nosacījumus caur Baltkrieviju.

Puses vienojušās, ka informācijai par muitas tranzīta procedūrām caur Baltkrieviju ir jābūt pieejamai gan pārvadātājiem, gan uzņēmējiem. Tādēļ tuvākajā laikā Baltkrievijas muitas dienesta mājas lapā www.customs.gov.by ir plānots izvietot izsmeļošu informāciju par muitas tranzīta procedūru piemērošanas kārtību.

Tāpat tika pausta apņemšanās nekavējoties izskatīt no autopārvadātāju asociācijām saņemto informāciju par nepamatotiem kravu un transporta līdzekļu aizturējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepanākot kompromisu ar valdību un bankām autopārvadātāji var sekot zemnieku piemēram un ķerties pie radikālākām metodēm.

Viņš norādīja, ka autopārvadātājus patreizējā ekonomiskā situācijā īpaši uztrauc banku un apdrošinātāju drakoniskā rīcība, kuras kategoriski nevēlas iedziļināties pārvadātāju likstās. Ir jau vairāki gadījumi, kad bankas sāk atņemt autopārvadātājiem automašīnas. Tas pats attiecas uz valdības drakonisko nodokļu politiku, kas jau nospiedusi pārvadātājus uz ceļiem. Atšķirībā no dzelzceļa vai aviopārvadājumu nozares autopārvadājumu bizness ir atstāts pabērna lomā. Pēc V. Trēziņa aplēsēm šobrīd Latvijā ir aptuveni 700 autopārvadātāju ar aptuveni 12 tūkst. kravas auto. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja vismaz trešā daļa no tām dosies ieņemt Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis iecelta jauna padome

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank: Četru cilvēku ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā tērē 587 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trēziņš: Mēs esam vienā laivā, un bankām tas jāsaprot!

Vēsma Lēvalde, Db, 13.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12 000 Latvijas autopārvadātāju automašīnām puse ir ņemtas līzingā, tikpat lielam skaitam ir dīkstāve, intervijā Latvijas televīzijas I programmai (LTV 1) norādīja Latvijas autopārvadātāju asociācijas vadītājs Valdis Trēziņš.

Dīkstāves šobrīd ir tāpēc, ka nav kravu. Saistībā ar krīzi tranzīts stāv, skaidroja V. Trēziņš LTV 1 13. februāra rīta ziņu raidījumā. Taču bankas prasa savu, maina arī līzinga noteikumus, iespējams, ka autopārvadātāju situācija esot vēl sliktāka nekā zemniekiem, pieļāva V. Trēziņš. "Mums tā govs ir uz riteņiem, un pie katras stāv divi autovadītāji, kam jāpabaro ģimenes. Bet firmai jāmaksā bankām," sacīja asociācijas vadītājs. Īpaši asa situācija esot Latgalē, kur nav daudz citu darbavietu.

Tāpēc autopārvadātāji 19. februārī iesniegs Satiksmes ministrijā savus priekšlikumus par atbalstu nozarei. Autopārvadātāji vienmēr esot bijuši pabērna lomā - kaut arī Latvija tiek pozicionēta kā tranzīta valsts, atbalsts vienmēr vairāk bijis cauruļvadam, dzelzceļa vai aviopārvadājumiem, apgalvoja Trēziņš. 90. gadu krīzes pārvarētas vieglāk, jo priekšā bijis mērķis - iestāja Eiropas Savienībā, kas solījusi labākus nosacījumus. Tagad situācija esot sliktāka tāpēc, ka autopārvadātāju grūtības sākušās jau iepriekšējos gados, ceļoties degvielas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autopārvadātāji aicina ceļu maksas jeb eiro vinjetes ieviešana atlikt par gadu vai pusotru, kamēr norims augstā inflācija, intervijā Latvijas radiosacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

V.Trēziņš norādīja, ka autopārvadātāji "varbūt pat atbalstot šo ideju", taču šobrīd izmaksas tiem pieaugušas tik strauji, ka pievienot papildu nodokli būtu "pēdējais piliens, kā rezultātā 20 tūkstoši šoferu varētu zaudēt darbu". Viņš norādīja, ka nākamie divi gadi autopārvadātājiem varētu būt vissmagākie, jo arvien saglabāsies augsta inflācija.

Pēc asociācijas vadītāja sacītā, vinjetes ieviešana arī ir tehniski sarežģīts process un, iespējams, to pat nevarētu izdarīt līdz nākamā gada sākumam.

Viņš vel norādīja, ka asociācija nākamajā nedēļā iecerējusi valdībai iesniegt priekšlikumus autopārvadātāju darba uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas embargo dēļ zaudējuši 11,6 miljonus eiro

BNS, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autopārvadātājiem vajag prāmi

Oskars Prikulis [email protected], 19.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadātāji norāda, ka prāmju kompānijas DFDS Tor Line lēmums noņemt vienu no kuģiem Rīgas maršrutā radījis tiem nopietnas grūtības — izrādās, ka ar prāmi šobrīd vēlas braukt tik daudz autopārvadātāju, ka visiem autopārvadātājiem vietas nepietiek, un visi reisi esot izpirkti. Autopārvadātāji maršrutos uz Eiropu arvien vairāk izmantoja jūras ceļa priekšrocības, jo līdz ar jaunajiem ES noteikumiem, kas neļauj šoferiem ilgstoši atrasties nomodā, autopārvadātājiem neesot izdevīgi braukt caur Poliju pa sauszemi. Braucot ar prāmi, savukārt ir iespēja atpūsties un, nonākot ostā, turpināt ceļu bez liekas apstāšanās. «Mums pilnīgi visas mašīnas uz Eiropu dodās ar prāmi. Braucam gan caur Ventspili, gan ar Rīgas prāmi. Pagaidām vēl mums atteikts nav, tomēr zinu, ka ir vairāki autopārvadātāji, kuri uz prāmi netika,» norāda autopārvadātāja SIA Lignum vadītājs Uldis Līviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievija sākusi pastiprinātas pārbaudes pret Latvijas autopārvadātājiem

Oskars Prikulis, Db, 16.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas autopārvadātājiem draudot masveida bankroti

Oskars Prikulis, 23.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadātāji lūguši valdības pretimnākšanu nodokļu un ceļu nodevas jautājumos, lai nozari nepiemeklē bankrotu vilnis.

Autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, kas apvieno vairāk nekā 600 nozares uzņēmumus, iesniegusi premjeram Ivaram Godmanim un satiksmes ministram Aināram Šleseram rezolūciju, kurā izklāstītas uzņēmēju prasības un ierosinājumi, lai izvairītos no sabrukuma nozarē: pirmkārt atcelt iecerētos plānus par maksas ieviešanu autoceļu lietošanai un akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai.

Gadījumā, ja valdība nesniegs palīdzību nozares uzņēmumiem un tiks uzsākta nodevu iekasēšana par ceļu izmantošanu, drīzumā autopārvadājumu nozarē varētu būt sagaidāms masveida bankrotu vilnis, šodien vēsta Dienas bizness.

Galvenais satraukuma iemesls ir krīzes situācija, kāda izveidojusies sakarā ar augstajām degvielas cenām un pieaugošajām izmaksām. "Kad būsim izķepurojušies no krīzes, tad valdība var sākt domāt par nodokļu celšanu, ES prasību izpildi un ceļu nodevu. Bet tagad ir jāļauj izdzīvot," uzsver Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš, piebilstot, ka nozare no krīzes varētu atgūties ap pavasari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas transporta nozares pārstāvji vēlas, lai starptautisko finanšu palīdzību saņem tikai tās bankas, kas pieņem nozaru atbalsta valsts politiku un var sniegt valsts palīdzību no izdalāmajiem starptautiskajiem kredītiem.

Šis ir viens no priekšlikumiem, ko sniedz Latvijas transporta nozares pārstāvji atklātā vēstulē premjeram, kurā cita starpā lūdz palīdzību grūtībās nonākušās nozares atbalstam.

Pēdējo divu gadu laikā transporta kompānijas nežēlīgas konkurences apstākļos no Lietuvas, Polijas un citu autopārvadātāju puses bijušas spiestas pirkt ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus, lai būtu iespējams strādāt transporta pakalpojumu tirgū starp Eiropas Savienības un Vienotās ekonomiskās telpas valstīm, vispirms jau Krievijas Federācijas. Savukārt bankas un līzinga kompānijas vieglprātīgi finansēja šos ieguvumus, bieži neiedziļinoties atsevišķu klientu kredītspējā un profesionālā pieredzē šajā nozarē, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Autopārvadātāji aicina pieņemt grozījumus kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanai

Žanete Hāka, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija ar Coffee Inn līdzīpašnieku: Biznesu ievelk kosmopolītisms

Didzis Meļķis, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ryanair sāks lidojumus no Viļņas un Krētu

Gunta Kursiša, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo cenu aviokompānija Ryanair pavēstījusi par jauna lidojumu maršruta Viļņa – Hania atklāšanu.

Pasažieru pārvadājumi šajā maršrutā tiks uzsākti nākamā gada 1. maijā. Ryanair minētajā maršrutā lidos reizi nedēļā – trešdienās.

Jau vēstīts, ka pēdējais gads Viļņas lidostā noslēdzies ar rekordlielu pasažieru skaitu – pēdējo 12 mēnešu laikā līdz šā gada oktobrī lidostā apkalpoti 2,093 milj. pasažieru, kas ir par 41,96% vairāk nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Tiek paredzēts, ka 2012. gads lidostai būs nesis peļņu.

Novembra sākumā Ryanair, atklājot ziemas sezonu, pavēstīja par divdesmit jaunu maršrutu atklāšanu, uzsvaru liekot uz Austrumeiropas valstīm. Jaunie maršruti, ko Ryanair atkllājis Baltijas valstīs, ir savienojums Viļņa-Oslo, Viļņa-Londona Lūtona, Viļņa-Liverpūle, Viļņa-Līdsa, Viļņa-Korka, Viļņa-Brisele, kā arī Rīga-Menčestra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

flyLAL un airBaltic uz kara takas

Oskars Prikulis, 67084403, 01.10.2008

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru