Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Ceļu satiksmes drošibas direkcija (CSDD) aicina autovadītājus gada pēdējās dienās nesteigties uz CSDD, lai norakstītu transportlīdzekļus. Izmaiņas likumdošanā ir radījušas iedzīvotājos ažiotāžu, bet satraukumam nav pamata. Transportlīdzekļus norakstīt bez papildus izmaksām varēs arī visa nākamā gada laikā. Norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ikgadējā nodeva nav jāmaksā.

Ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos – transportlīdzekļu ikgadējās nodevas paaugstināšanu un izmaiņām maksāšanas kārtība, proti, ka nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, cilvēki gada pēdējās dienās steidz norakstīt transportlīdzekļus.

CSDD grib uzsvērt, ka šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz 2009.gadu vai senāku laiku. 2011.gadā būs jāmaksā nodeva par 2011. un 2010.gadu, ja tā 2010.gadā nebūs maksāta. Turklāt, norakstot transportlīdzekli, nodeva par tekošo kalendāro gadu vispār nav jāmaksā (ja transportlīdzeklis tiks norakstīts laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, nodeva par 2010.gadu nebūs jāmaksā).

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Lēmums par papildu pārbaudes pasākumu daļēju atcelšanu autopārvadātājiem uz Latvijas un Krievijas robežām no Krievijas Federācijas puses pieņemts un nosūtīts visiem reģioniem.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Krievijas puse ir apņēmusies nekavējoties noregulēt no Latvijas izbraucošo autopārvadātāju pieaugošo skaitu. Krievijas puse daļēji atcels Latvijas autopārvadātāju masveidīgās papildu pārbaudes, tā vietā izlases kārtībā piemēros stingrākas pārbaudes tikai atsevišķos gadījumos pēc saviem uzskatiem.

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Andris Drulle ir informējis finanšu ministru, ka no 22. decembra Krievijas Federācijas Muitas pārvalde ir pieņēmusi lēmumu daļēji atcelt Latvijas autopārvadātājiem papildu pārbaudes. Par to liecina Krievijas Muitas pārvaldes mājas lapā publicētais paziņojums, ka Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto pauda gatavību kopā ar Latvijas kompetentajām iestādēm spert izšķirošus soļus, lai novērstu iespējamus pārkāpumus.

Par licences izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju pasažieru un kravas komercpārvadājumiem ar autotransportu būs jāmaksā valsts nodeva 15 Ls apmērā.

Turpmāk šāda nodeva pārvadātājiem būs jāmaksā neatkarīgi no izmantojamo transportlīdzekļu skaita, un netiks piemērotas līdz šim spēkā esošās atlaides pasažieru pārvadātājiem. Savukārt nodeva par dublikāta izsniegšanu un licences maiņu paliks nemainīga – 5 Ls.

«Kopā ar autopārvadātājiem tiek rasti risinājumi, kā veicināt uzņēmējdarbību autopārvadājumu nozarē, samazinot izdevumus pārvadātājiem, kuri izmanto lielāku transportlīdzekļu skaitu. Tāpat, nosakot vienotu licences izsniegšanas maksu, neatkarīgi no transportlīdzekļu skaita, tiek vienkāršota nodevas administrēšana,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk.

No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati.

Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 - 3500 kg smaga auto īpašniekam - 160 ls.

Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem.

CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža.

Carnikavas novada dome neplāno atteikties no tūrisma nodevas iekasēšanas, tomēr nākamgad varētu tikt mainīta tās aprēķināšanas kārtība, pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jau ziņots, ka Carnikavas novada dome šā gada 25.maijā pieņēma saistošos noteiktumus, kas paredz iekasēt tūrisma nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu. Laika periodā no 1.oktobra līdz 31.aprīlim uzņēmējiem jāmaksā 20 santīmu diennaktī, bet no 1.maija līdz 31.septembrim - 60 santīmu diennaktī par katru par maksu uzņemto atpūtnieku vai tūristu. Par viesu skaitu uzņēmumiem jāatskaitās reizi ceturksnī.

«Pēc Vidzemes tūrisma asociācijas datiem, nevienam no uzņēmumiem nodevas apmērs mēnesī nepārsniedz 60 latu - tā nav summa, par kuru jālauž šķēpi,» norādīja Jurēvica. Pagaidām gan pašvaldības budžetā ieņēmumi no šīs nodevas nav iekasēti. Ņemot vērā, ka daudzas rezervācijas veiktas iepriekš un tās ar atpakaļejošu termiņu aplikt ar nodevu nav iespējams, tad lieli ieņēmumi šogad neesot plānoti.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Sākot no nākamā gada 1. jūlija automašīnām un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, braucot pa valsts galvenajiem autoceļiem (A1–A15), būs jāmaksā autoceļu nodeva, informē Satiksmes ministrija.

Nodevu būs jāmaksā arī ārvalstu kravu pārvadātājiem. Vienlaikus SM uzsver, ka šī nodeva uz vieglajiem automobiļiem neattieksies. Ieņēmumi no nodevas tiek plānoti valsts budžetā, lai attiecīgi izdevumus varētu novirzīt autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.

Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un tās diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma – viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis un viens gads.

SM skaidro, ka Latvijas uzņēmēju autotransports pārvietojas pa Eiropas Savienības valstīm un tur maksājumi par autoceļu izmantošanu tiek iekasēti jau šobrīd, un tie tiek novirzīti ceļu infrastruktūras uzturēšanai un remontiem. Savukārt par Latvijas ceļiem ārvalstu kravas automašīnas pārvietojas, nemaksājot autoceļu nodevu, un atstājot iespaidu uz Latvijas ceļu kvalitāti.

Ieviešot maksu par ceļu lietošanu Latvijā no 1.jūlija, nav skaidrs, kāpēc vēl papildus būs jāmaksā ceļa nodeva, atzīst vieglo automašīnu transportētāja ar autovedējiem Kurbads un Ko pārstāvji Kristīne Rīmene un Mārtiņš Eglītis.

Tas nozīmējot, ka divreiz nāksies maksāt par vienu un to pašu, situācijā, kad konkurenti kaimiņvalstīs to nedara, savukārt konkurence ir asa.

Rīmene norāda, ka nodeva tiek atlikta jau vairākus gadus un uzņēmējs vienmēr teiks, ka nevajag papildu izmaksas, un tā ir normāla uzņēmēja loģika. Taču būtiskākais jautājums esot, «cik liela jēga ir no tā visa, kur šie līdzekļi tiek novirzīti»? «Piemēram, nesaprotu, vai uzņēmēji netiks dubultā aplikti ar nodokļiem - gan šo ceļa maksu, gan plus vēl to, ko uzņēmēji jau maksā, izejot tehnisko apskati, - ceļu nodokli. Nevienā valsts institūciju mājaslapā neatradu precīzu skaidrojumu šai situācijai,» neizpratnē ir uzņēmēja.

Mainot uz Krievijas autopārvadātājiem attiecināmos noteikumus par maksimāli pieļaujamo kravu pārvadājumiem Zviedrijā un Somijā, Eiropas Savienība panāks, ka Latviju Krievijas pārvadātāji pametīs pilnībā.

Šādu pārliecību laikrakstam Telegraf paudis Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

Tagad iecerēts, ka šī privilēģija ar 2011.gadu būs pieejama arī Krievijas autopārvadātājiem. V. Trēziņš norāda, ka līdz ar to Krievijas autopārvadātājiem vairs nebūs izdevīgi izmantot Latvijas autoceļus, un tie savas kravas vedīs uz Somijas un Zviedrijas ostām, kuras jau šobrīd par 95 % esot noslogotas ar Krievijas autopārvadātāju piegādātajām kravām.

Autovadītājiem Londonā, kuri pārvietojas ar vecākiem un vairāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem, no pirmdienas jāmaksā jauna nodeva par iebraukšanu Lielbritānijas galvaspilsētas centrā.

Londonas mēra Sadika Hana plāns gaisa piesārņojuma samazināšanai paredz, ka atsevišķiem transportlīdzekļiem par iebraukšanu pilsētas centrā jāmaksā 12,5 britu sterliņu mārciņas (14,5 eiro).

Šī nodeva tiks piemērota ikvienam, kas pārvietojas ar vairāk nekā četrus gadus veciem dīzeļautomobiļiem un vairāk nekā 13 gadus vecām automašīnām, kas aprīkotas ar benzīna dzinēju.

Savukārt lielākiem transportlīdzekļiem, tostarp kravas automobiļiem un autobusiem, kas pārsniegs noteiktu kaitīgo izmešu apjomu, būs dienā jāmaksā 100 mārciņas.

Londonas slavenajiem melnajiem taksometriem šī nodeva nebūs jāmaksā.

No 2021.gada oktobra zona, kurā būs jāmaksā šāda nodeva, tiks paplašināta, aptverot visu Iekšlondonu.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Sakarā ar Krievijas federālo koplietošanas autoceļu lietošanas maksas sistēmas Platon tarifu palielināšanu no šā gada 15.aprīļa autopārvadātājiem būs jāmaksā divas reizes lielāka summa par katru nobraukto kilometru.

Turpmāk Platon sistēmas maksa veidos 3,06 rubļus jeb 0,05 eiro par nobraukto kilometru. Nosacījumi attieksies uz visu valstu, tostarp Krievijas, autopārvadātājiem, kuri veic kravu pārvadājumus ar transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 tonnām.

2015.gada maijā Krievijas puse noteica, ka maksa par Krievijas federālo autoceļu lietošanu būs 3,73 rubļi par katru nobrauktos kilometru, tomēr, lai pārvadātāji nejustu strauju cenu kāpumu, tika nolemts, ka līdz šā gada 15.aprīlim autopārvadātāji, tostarp Krievijas pārvadātāji, Platon sistēmas ietvaros maksās mazāk – 1,53 rubļus.

Savukārt no 15.aprīļa šī summa būs divas reizes lielāka, sastādot 3,06 rubļus jeb 0,05 eiro par nobraukto kilometru. Ņemot vērā, ka arī pēc 15.aprīļa Platon sistēmas maksa būs zemāka par sākotnēji noteikto, tā varētu vēl palielināties. Sistēmas Platon maksu tieši ietekmē Krievijas patēriņa cenu indekss, un nākamā autoceļu lietošanas maksas indeksācija paredzēta 2018.gada 1.jūlijā.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.

Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.