Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Iznākot no «ēnas», vidējo autoservisu konkurētspēja ir samazinājusies; aicina ieviest sertifikāciju, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada otrajā pusē Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka pastiprināti vētīt autoservisu nozari, kurā, pēc dienesta speciālistu un nozares pārstāvju teiktā, liela daļa uzņēmumu atrodoties «ēnā» – nodokļus maksā daļēji vai nemaksā nemaz.

300 jaunu maksātāju

Pārbaudīti tika 800 autoservisi, kas ir aptuveni 40% no visiem šāda veida uzņēmējdarbības veicējiem mūsu valstī. Pirms ķerties pie sodiem un represīvām metodēm, autoservisiem tika doti divi mēneši, kuru laikā varēja brīvprātīgi novērst nepilnības savā darbībā. Pēc VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones uzskata, preventīvās darbības bijušas ļoti veiksmīgas. Proti, automobiļu apkopes un remonta nozarē tika reģistrēts vairāk nekā 300 jaunu nodokļu maksātāju. Lielākā daļa no tiem – fiziskas personas.

Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Valsts vides dienests (VVD) turpina autoservisu pārbaudes kampaņu visā Latvijā, informē VVD.

10. un 11.decembrī Daugavpils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica kampaņveida pārbaudes Jēkabpils un Daugavpils pilsētās, kuru laikā tika kontrolēta vides aizsardzības prasību ievērošana transportlīdzekļu remontdarbnīcās (autoservisos).

Daugavpils pilsētā pārbaudes tika veiktas sadarbībā ar Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem. Kampaņas laikā tika apsekoti 16 autoservisi, no kuriem 10 autoservisos tika konstatēts, ka piesārņojošā darbība tiek veikta bez C kategorijas apliecinājumiem, kā arī vienlaikus 3 autoservisos atklāti rupji pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā – uzkrāts liels daudzums nolietotu riepu, kā arī bīstamie atkritumi un veikta neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē - , par kuriem ierosinātas lietvedības par administratīvo pārkāpumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

8. un 9. februārī Vides zinātnes un izglītības padome sadarbībā ar Vides ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu Latvijā rīko I Starptautisko zinātnisko konferenci Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā, šodien preses konferencē informēja Vides ministrs Raimonds Vējonis.

R. Vējonis stāstīja, ka pēdējos gados daudz ir darīts, lai aktualizētu vides zinātnes un izglītības nozīmi Latvijā. Kā vienu no piemēriem ministrs minēja šo jautājumu iestrādāšanu Vides aizsardzības likumā. Liela nozīme esot arī augstskolu un valsts institūciju pārstāvju darbam Vides zinātnes un izglītības padomē.

Ministrs uzskata, ka Latvijas universitāšu studiju programmās vairāk jāiekļauj vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Plānotā konference esot viens no soļiem, kas tikšot veikts, lai sakārtotu vides izglītību Latvijā.

Vides zinātnes un izglītības padomes priekšsēdētāja Dagnija Blumberga pastāstīja, ka padomei ir vairāki plāni, kā popularizēt vides izglītību Latvijā, piemēram, esot plānota vides zinātņu nakts, vides zinātņu balvas. Viena no šādām balvām varētu tikt piešķirta labākajam vides skolotājam. Patlaban tiekot izstrādāts šī konkursa nolikums.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Redzot, ka auto īpašniekiem trūkst uzticības autoservisiem, "Repairo" izveido platformu, kas palīdz izvēlēties autoservisu un pieteikt remontu digitālā formā.

"Daudzi autoservisi joprojām ikdienā izmanto novecojušas metodes, lai pārvaldītu servisu un darbā ar klientiem. Tāpat bieži vien patērētājs neko nezina par blakus esošo remontdarbnīcu – nedz to, kā tur izskatās, nedz cenu politiku. Uzrunājam autoservisus, kuriem nav kauna parādīt savas telpas, pastāstīt par to, kā veidojas cena un kā tiek remontēta automašīna," teic Undis Neilands, "Repairo" līdzdibinātājs.

Platforma "Repairo.eu" darbojas kopš oktobra. "Jaunizveidotais produkts gūst atsaucību no autoservisiem un auto īpašniekiem. Šobrīd esam ļoti apmierināti ar iegūtajiem rezultātiem – rezultāti ir labāki, nekā bijām plānojuši, auto īpašnieki mājaslapu apmeklē regulāri un apjomi pieaug katru dienu," apgalvo U. Neilands.

Bosch Service, lielākais autoservisu tīkls pasaulē, plāno paplašināt darbību Baltijas reģionā, līdz šā gada beigām atverot 10 jaunus autoservisus, no kuriem četri plānoti Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās.

Bosch Service autoservisu tīklā visā pasaulē ietilpst 15 000 tīkla dalībnieku, no kuriem 11 800 ir Bosch Car Service, kas apkalpo visu automašīnu markas. Baltijā šobrīd darbojas 43 Bosch Service autoservisi, un līdz gada beigām plānots atvērt 3 autoservisus Lietuvā, 3 - Igaunijā un 4 – Latvijā. 2012. gadā Bosch plāno investēt 100 000 eiro Bosch Car Service attīstībā.

Paplašināšanās ietvaros šobrīd norit aktīva stratēģisko partneru piesaiste Baltijas valstu lielākajās pilsētās un novadu centros. Bosch Service izvirzījis mērķi izveidot plašu autoservisu tīklu pārklājumu Baltijā ar 25 autoservisiem Latvijā, 25 Igaunijā un 50 - Lietuvā. Paplašināšanos iecerēts pabeigt tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā.

Konkurences padome konstatējusi aizliegtu vienošanos starp septiņiem Jelgavas autoservisiem, kas piedāvā riepu montāžas un remonta pakalpojumus.

Par to Db.lv informēja Konkurences padomes (KP) vecākā referente Sabiedriski attiecību jautājumos Inita Kabanova. Uzņēmumiem z/s AB Brūveru bleķi, SIA Automedonts, SIA Roto 4, SIA Auto fans, SIA Auto EJ, SIA DZ Automeistars un IK Dzintars Smikarsts piemērots naudas sods kopumā 8385 Ls apmērā.

Lietas izpētes gaitā KP secināja, ka minētie autoservisi ir veikuši saskaņotas darbības, kuru mērķis bija noteikt minimālo cenu riepu montāžas un remonta pakalpojumiem. Šāda minimālo cenu fiksēšana pēc savas būtības ir vērsta uz cenu konkurences mazināšanu, noteikta apjoma ienākumu garantēšanu, skaidrības radīšanu par konkurentu rīcību tirgū, citu tirgus dalībnieku komerciālās brīvības ierobežošanu un galu galā — konkurences deformēšanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls ir saņēmusi jaunākos sertifikātus atbilstoši kvalitātes vadības standarta ISO 9001:2000 un vides vadības standarta ISO 14001:2004 prasībām. Apstiprinājums termināļa atbilstībai minētajiem standartiem stājies spēkā 2007.gada 1.martā, un to izsniegusi starptautiskā sertifikācijas organizācija Bureau Veritas Certification.

A/s Ventspils nafta piederošā termināļa darbība atbilstoši starptautiskā kvalitātes vadības standarta ISO 9001 un vides vadības standarta ISO 14001 prasībām tika sertificēta jau 2000. un 2004.gadā. 2006.gadā tika pilnveidota SIA Ventspils naftatermināls vides vadības sistēma saskaņā ar ISO 14001:2004 jaunākajām normām, pārskatot un pilnveidojot uzņēmuma kvalitātes un vides procedūras, izstrādājot jaunus vides aspektu novērtēšanas kritērijus, apzinot vides aspektus visos termināla darba procesos un iesaistot katrā konkrētajā procesā strādājošos darbiniekus utt. Savukārt 2007.gadā termināļa pārsertifikācija atbilstoši ISO standartu prasībām bija nepieciešama, beidzoties iepriekšējam sertifikātu darbības termiņam - trīs gadiem.

Audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmās, jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošās kases sistēmas atbilstības pārbaudi. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši nepilni pieci mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši un sertificēti kases aparāti un sistēmas.

Latvijā pirmās, jaunajām prasībām atbilstošās kases sistēmas izplatītājs ir SIA Universālās vadības sistēmas, kas ir viens no lielākajiem kases sistēmu tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā. Tuvākajā laikā KPMG Baltics uzsāks vēl sešu SIA Universālās vadības sistēmas kases sistēmu atbilstības pārbaudes. Normatīvie akti nosaka, ka atbilstoši jaunajām prasībām sertificētus kases aparātus vai sistēmas uzņēmumiem bija jāsāk lietot jau no 2017. gada 1. janvāra, bet līdz 1. jūlijam ir jāveic to sertificēšana (atbilstības noteiktajām tehniskajām prasībām novērtēšana).

KPMG Baltics pārstāvis Kārlis Mālnieks skaidro: «VID īpašā paziņojumā ir uzsvēris, ka kases aparātus un sistēmas, kuras ir sertificētas atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām, ir jāuzsāk lietot līdz 2017. gada 1. jūlijam. Līdz ar to, lai sertificētu savu kases aparātu vai sistēmu, kuru šobrīd lieto nodokļu maksātājs, ir atlicis mazāk nekā pieci mēneši. Uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka normatīvo aktu regulējums attiecībā uz jauno kases aparātu lietošanas uzsākšanas termiņu netiks grozīts. Viena kases aparāta vai sistēmas veida testēšana un sertifikācija atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai ilgst vairākas nedēļas.»

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis šodien nosūtījis vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kurā norādīts, ka Vides ministrija, ņemot vērā dabas aizsardzības prasības, nesaskaņo Rucavas pagasta Papes un Nidas ciema robežas, Db.lv informēja Vides ministrija.

Vides ministrija izvērtējusi Rucavas pagasta teritorijā plānotās Papes un Nidas ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Tā kā abi plānotie ciemi atrodas dabas parkā Pape, īpaša uzmanība pievērsta arī to atbilstībai dabas parka izveidošanas un aizsardzības mērķiem, vērā ņemts arī sabiedrisko organizāciju un ekspertu viedoklis, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 29.janvāra atzinums Nr.13 Par Vides pārskatu Rucavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem.

Norādot uz būtiskākajām nepilnībām, Vides ministrija jau iepriekš, sniedzot atzinumu par plānotajām Papes un Nidas ciemu robežām, tās nav saskaņojusi, taču Rucavas pagasta teritorijas plānojuma pilnveidotajā galīgajā grozījumu redakcijā Vides ministrijas iebildumi ir ņemti vērā daļēji.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

«Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilv.) strādājošo, ir par 62% (17 milj. Ls) kopumā samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997. gada pozīcijās,» skaidro R. Vējonis. Viņaprāt, vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ. Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka ES un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.