Latvijā aizvien ir mazākais autotirgus Baltijas valstīs, Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijas autotirgus vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, bet atrodas 2005. gada līmenī. Igaunijas tirgus sasniedzis 2006.gada līmeni, bet Lietuvas – 2007.gada līmeni.

Tāpat Latvija no pārējām Baltijas valstīm atpaliek automašīnu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju, savukārt Lietuva šajā ziņā tuvojas Eiropas apmēriem.

Kā liecina dati, Latvijā autotirgus pērn audzis par 7,5%. A.Kulbergs prognozē, ka šajā gadā autotirgus Latvijā augs par 4-4,5% jeb 16,9 tūkstošiem jaunu auto. Tuvākajā laikā iegādāto automašīnu skaits palielināsies stabili, bez straujiem kāpumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Pērn Latvijā kopumā pirmo reizi ir reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5t), liecina Auto asociācijas dati.

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Automašīnu tirgus Eiropā ir sasniedzis zemākās izteiktās prognozes un vismaz piecus nākamos gadus, kamēr reģions īstenos taupības pasākumus, būs nestabils, brīdinājuši nozares pārstāvji, vēsta Reuters.

Ženēvā notiekošās autobūves izstādes laikā, Ford Eiropas struktūrvienības vadītājs Stīvens Odels (Stephen Odell) norādīja, ka viņš automašīnu pārdošanas apjomus paredz tuvu pie «zemākā līmeņa» prognozēm, ar kurām ražotājs novērtē šā gada pirmo pusi.

Nestabilu tirgu paredzējis Vācijas BMW, kura izpilddirektors Norberts Reithofers atzīst, ka Eiropas parādu problēmu izraisītie autotirgus sarežģījumi pastāvēs vēl vismaz piecus vai vairāk gadus.

Pieprasījums pēc automašīnām Eiropā ir ievērojami samazinājies, ko veicinājušas augstās degvielas un automašīnu cenas, valdību taupības režīmi un samazinātas algas. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunu automašīnu tirdzniecības apjoms Eiropas Savienībā (ES) samazinājies par 8,2%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 17 gadu laikā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Vieglo automašīnu pārdošanas apjomi Krievijā turpina pieaugt, liecina Eiropas biznesa asociācijas (EBA) dati. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, autotirgus pieaugums veidoja 27% - mēneša laikā valstī pārdoti 224,6 tūkstoši automašīnu.

Savukārt šī gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pirms gada, Krievijas autotirgus audzis par 50% un veido 1,46 miljonus automašīnu, vēsta Avtostat.

Autotirgus apjoms Krievijā turpinās pieaugt un līdz gada beigām veidos 2,45 miljonus vienību, prognozē EBA. «Saglabājas vienmērīgs tirgus pieaugums, tomēr tam ir tendence samazināties. Šī tendence saglabāsies arī 2011. gada otrajā pusē,» norāda EBA Autoražotāju komitejas priekšsēdētājs Deivids Tomass.

Krievijas tirgus līderis joprojām ir LADA – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 342 tūkstoši šī zīmola automašīnu, kas ir 25% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Vispopulārākās ir bijušas LADA Kalina automašīnas – šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārdoti 83,4 tūkstoši LADA Kalina.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Neskatoties uz degvielas cenu kāpumu un sarežģīto ekonomisko situāciju, pasaulē ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc luksusa klases apvidus automašīnām, kas ļāvis Vācijas autoražotājiem noslēgt aizvadīto gadu ar rekordaugstiem ieņēmumiem.

Autobūves kompānijas BMW ASV izvietotā rūpnīca, kurā tiek ražoti X6, X5 un X3 modeļi, «strādā ar maksimālo jaudu» un nav nekādu pazīmju, ka tas varētu mainīties, raksta The Wall Street Journal. BMW esot jau saņēmusi X3 modeļu pasūtījumus trīs mēnešiem uz priekšu, bet pērn kompānijai izdevies pārdot 380 apvidus automašīnu, kas ir 29% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Kopumā BMW, MINI un Rolls – Royce automašīnu tirdzniecības apjomi pēn auguši par 14,2%, sasniedzot 1,67 miljonus vienību. Rolls-Royce modeļu tirdzniecības apjomi pērn sasnieguši rekordaugstu līmeni - palielinoties par 31%.

Pēc Business Data Worldwide (BDW) veiktā pētījuma, pieprasījums pēc jauniem auto pieaugšot sākot no 2011. gada.

BDW institūta pētnieki ir secinājuši, ka 2010. gads pieprasījuma ziņā būšot vēl sliktāks nekā 2009. gads. Pēc BDW aprēķiniem 2009. gadā pasaulē tikšot pārdotas aptuveni 50.04 milj. vieglās automašīnas, kas būs par 9.7 % mazāk nekā 2008. gadā. Turpertim 2010. gadā pasaulē tikšot pārdoti 49.82 miljoni jauno auto jeb par 0.4 % mazāk nekā 2009. gadā. Turpretim 2011. gadā varētu pasaulē pārdot jau 53.83 miljonus jaunus auto.

Lielākais izaugsmes potenciāls tiek prognozēts Krievijai. 2011. gadā šeit varētu pārdot 1.90 miljonus jaunus auto, kas būtu par 15 % vairāk nekā 2010. gadā. Otrs lielākais lēciens tiek prognozēts Rietumeiropai + 8.7 % (kopumā 12.90 milj. jauni auo), tālāk seko ASV ar 7.4 % (11.60 milj)pieaugumu. Ķīnas autotirgus varētu pieaugt par 6 % (7.5 milj.), savukārt Japānas autotirgus piedzīvošot 4.9 % izaugsmi (3.78 milj.).

Lai pārdotu automašīnu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, dīleriem Amerikā gandrīz pietika tikai ar to, ka viņi atvēra savas durvis - lojālie pircēji lielākoties atgriezās, lai apmainītu savu veco Chevrolet pret jaunu Chevrolet vai veco Toyota pret jaunu Toyota, raksta nytimes.com.

Līdz šim šajā gadā tikai aptuveni 20% no automašīnu pircējiem palikuši uzticīgi tam pašam zīmolam, iegādājoties jaunu transportlīdzekli, liecina Oregonā bāzētās kompānijas CNW Marketing Research pētījums.

«Laiks, kad cilvēki pirka Toyota automašīnu vai General Motors produktu 25 gadus ir beidzies,» sacījis CNW prezidents Arts Spinella (Art Spinella). «Zīmolu lojalitāte patiešām vairs nepastāv,» viņš akcentējis.

«Zīmolu lojalitāte ir samazinājusies, pateicoties plaši izplatītajiem uzlabojumiem produktos,» sacījis Ford Motor Company mārketinga vadītājs Džeimss Freilijs (James Farley). «Uzticēšanās faktors ir vairāk vai mazāk vienāds lielākajai daļai automašīnu,» viņš piebildis.

Ieviešot eiro, Latvijas valsts budžets desmit gadu laikā procentu maksājumos ietaupītu aptuveni 900 miljonus eiro (632 miljonus latu), šodien preses konferencē informēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš minēja vairākus aprēķinus par Latvijas valsts un sabiedrības ieguvumiem, ieviešot eiro. Rimšēvičs vēlējās kliedēt viedokli, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu - informācijas sistēmu maiņa, cenu zīmju maiņa, kases aparātu pārprogrammēšana - radīs milzīgas izmaksas un ieguvumi no eiro ieviešanas tos nespētu nosegt.

Centrālās bankas prezidents norādīja, ka pēc eiro ieviešanas kāps Latvijas kredītreitingi. Rimšēviča ieskatā, to var pateikt pilnīgi droši, jo Igaunijas gadījumā kredītreitingu līdz ar eiro ieviešanu - nedaudz pirms un uzreiz pēc tam - paaugstināja par trim pakāpēm gan reitingu aģentūra Standard & Poor's, gan arī Fitch. Augstāks kredītreitings nozīmē vairāk naudas valsts budžetā, jo lētāki būs valsts parāda pārfinansēšanas procenti. Desmit gadu laikā budžets procentu maksājumos ietaupītu aptuveni 900 miljonus eiro, aprēķinājusi centrālā banka.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Tranzītu ar Krieviju arvien vairāk sarežģī dzelzceļa ritošā sastāva trūkums.

«Tagad visi mūsu vagoni strādā uz izķeršanu. Tie ir izīrēti arī citām kompānijām gan Krievijā, gan Kazahstānā, jo tur šo vagonu vienkārši nepietiek. No vienas puses, šos vagonus arī nespēj saražot, no otras - to cena pašlaik ir tik neadekvāti augsta, ka, nopērkot vagonus, nav nekādas ekonomijas,» intervijā stāsta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Samsung kartelis apmet kažoku

Trīs no pieciem Samsung karteļa dalībniekiem izrāda interesi par administratīvo līgumu.

Investors

SAF iepriecina investorus

Pēdējās nedēļās arvien pārliecinošākas kļuvušas spekulācijas, kas runā par labu tam, ka Eiropas tautsaimniecība salīdzinoši ar ASV atgūsies straujāk.

Pastāv pieņēmums, ka šādu situāciju noteiks reģionu atšķirīgā atbilde uz pandēmijas izaicinājumiem. Proti, kamēr Eiropā ļaunākais jau varētu būt aiz muguras, ASV tā saucamā otra viļņa riski, kam sekos piņķerīga ekonomikas aktivitāte, ir lielāki. Rezultātā, piemēram, ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" eksperti "Bloomberg" pauž pārliecību, ka varot būt vērojama tāda visai netipiska aina, kad vismaz gadu vai pat divus Eiropas ekonomika aug straujāk par ASV.

Kopumā ar pandēmiju gan, šķiet, var būt kā ar bitēm – zināt neko īsti nevar. Pēdējās dienās jau ziņots par palielāku Covid-19 perēkļu parādīšanos arī Eiropā. Tam var sekot arī jaunu ierobežojumu kārta, kas jebkādus agrākos paredzējumus liek izmest pa logu.

Ventspils Amatu mājā apskatāma izstāde Mūžīgā sasaluma atgrieztie, tostarp arī pilnībā restaurēts mamuta skelets no Jakutijas. 35 000 gadu senais skelets ir unikāls eksponāts, jo pasaulē kopumā ir ne vairāk kā 20 šādu mamuta skeletu, kas restaurēti tikai no viena mamuta skeleta daļām, informēja projekta vadītājs Aleksandrs Možarovs.

Čurapčinskas mamuta galvaskauss tika nejauši atrasts 1991.gadā Sahas republikā, pēc tam turpat atrastas arī pārējās mamuta skeleta daļas. Restaurētā mamuta skeleta augstums ir 270 centimetri, bet garums - 450 centimetri. Visticamāk, nāves brīdī šis mamuta tēviņš bijis 30-35 gadus vecs.

Izstādi sagatavojuši Krievijas Sahas republikas (Jakutijas) Zinātņu akadēmijas paleontologi un restauratori. Izstāde Ventspils Amatu mājā būs skatāma līdz 8.aprīlim. Pēc tam izstāde apceļos citas Eiropas valstis.

Pavisam izstādē apskatāmi deviņi eksponāti - ne vien restaurētais mamuta skelets, bet arī mamuta ilknis, ciskas kauls, stilba kauls, galvaskauss, kāju fragmenti, iekšējie orgāni un mamuta mazuļa āda. Tāpat apskatāms bagātīgs informatīvais materiāls foto un video formātā.

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Augustā iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 0,7%, mazliet pieaugot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelim. Vienlaikus gan iekšzemes uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā nedaudz pieauga arī noguldījumu apjoms.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps augustā uzlabojās līdz -7.6% (izslēdzot «Nordea» bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātesbankai ārpus Latvijas un «ABLV Bank» licences anulēšanas ietekmi, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērno augustu pieauga par 3.1%). Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -13.8% (izslēdzot iepriekšminētās ietekmes, kredītportfeļa gada pieaugums bija +1.5%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -5.6% (attiecīgi +0.3%). Augustā par trešdaļu vairāk nekā jūlijā tika izsniegti jaunie kredīti – vairāk tos saņēma gan nefinanšu sabiedrības, gan arī mājsaimniecības.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Šī gada pirmajos mēnešos atdzīvojusies korporatīvā aktivitāte ASV. Tiesa gan, piemēram, Eiropā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas frontē turpinās sasaluma laikmets.

Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms globālā mērogā palielinājies par 6% un sasniedzis 430,4 miljardus ASV dolāru. Galvenokārt tas ir uz ASV rēķina, kur kompāniju pārņemšanas un apvienošanās darījumu apjomi šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauguši par 62%. Reuters ziņo, ka korporatīvajai aktivitātei augt palīdzējis optimisms par ekonomikas izaugsmes turpināšanos un kāpums akciju tirgos. Tiek izcelts, piemēram, Berkshire Hathaway un 3G Capital darījums, kura rezultātā abas kompānijas pārņēma kečupa ražošanas milzi H.J. Heinz Co. JPMorgan Chase & Co eksperti norāda, ka mainījies ASV uzņēmēju skats attiecībā uz nākotni – šobrīd tie biznesam nākotnē saredzot vairāk labvēlīgus nekā nelabvēlīgus nosacījumus.

Ivars Millers ar indiešiem īstenos pirmo projektu Rīgas brīvostā, iepūšot dzīvību Kundziņsalas ziemeļu projektā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī dažādās gatavības stadijās ir sadarbības projekti ar Ķīnu, Baltkrieviju un Uzbekistānu, pirmais īstenotais projekts Rīgas brīvostā uzņēmējam, Skonto Būves līdzīpašniekam Ivaram Milleram būs ar Indijas partneri šīs valsts kravu tranzītam caur Latviju.

Pirms desmit gadiem viņam izdevies noslēgt līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi par aptuveni 180 hektāru zemes nomu ilgtermiņā. Tolaik viņa partneris bijusi Krievijas kompānija First Quantum Group – tobrīd lielākais konteineru terminālu operators kaimiņvalsts ostās. Abas puses ieguldījušas ievērojamus līdzekļus, izstrādājušas tehnisko projektu, uzsākti zemes darbi, iepirkti materiāli, taču 2008. gada krīze projektam pārvilkusi strīpu. Krievijas politikai un globālajiem ekonomikas apstākļiem mainoties, partneris izlēmis darboties savas valsts ostās.

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Sakarā ar straujo temperatūras maiņu un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā ir strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.

23.februāra rītā ir saņemti vairāk kā 40 pieteikumi no privātmājām par plūdu draudiem. Ūdens noplūšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā traucē sastumtie sniega vaļņi, kā arī privātajos dzīvojamo māju rajonos, kur darbojas virszemes meliorācijas sistēmas, aizsalušie grāvji un caurtekas, informē pašvaldība.

Šobrīd Ventā un Vidumupītē, kas savāc ūdeni no melioratīvām sistēmām, ūdens līmenis ir pacēlies par 50-70 cm, līdz ar to traucējot ūdens notecei no mazākiem grāvjiem. Kritiskākajās vietās tiek veikti darbi, lai rastu risinājumu ūdens novadīšanai, gan atrokot un cenšoties attīrīt caurtekas, gan mēģinot ar karstu ūdens tvaiku tās atkausēt, kā arī cenšoties attīrīt grāvjus no ledus. Pilsētas ielās un to krustojumos strādā tehnika, ar kuru attīra lietus ūdens noteces akas, lai ūdens varētu notecēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmās, atbrīvojot brauktuves un gājēju pārejas no ūdens peļķēm.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ir atzinusi par nepatiesām un cieņu aizskarošām pērn maija beigās SIA TV3 Latvija raidījumā Nekā personīga izplatītās ziņas par to, ka AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītājs Bertolds Fliks nav lidsabiedrības akciju īstais pircējs un arī īpašnieks.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta. B.Fliks bija prasījis no I. Jaunalksnes un žurnālista Jāņa Krēvica piedzīt morālo kompensāciju 50 tūkst. Ls apmērā no katra. Tiesas spriedums vēl ir pārsūdzams un to likumā noteiktajā kārtībā, varēs izdarīt sākot no 25.maija.

Jāatgādina, ka 2008.gada decembrī valdības sēdē tika lemts, ka Latvija atsakās no kapitāldaļu pirmpirkuma tiesībām airBaltic. Līdz ar to tās iegādājās B.Fliks. Tomēr Nekā personīga ziņoja, ka viņiem kļuvis zināms, ka īstais pircējs ir kāds cits, jo B.Flikam tādas naudas uz to brīdi neesot bijis.

Raidījuma rīcībā bija nonākusi vēstule adresēta lielas bankas prezidentam, kurā tiek norādīts uz airBaltic finansiālajām problēmām: «Satiksmes ministrija kā lielākais Air Baltic Corporation akcionārs izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt Air Baltic Corporation pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās kreditoriem.»

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.