No šī gada 30. aprīļa uz Dānijas autostrādēm drīkstēs braukt ar 130 km/h lielu ātrumu. Līdz šim ātruma ierobežojums bija 110 km/h. Jaunie noteikumi attieksies uz vieglajām automašīnām, motocikliem un kempinga automašīnām zem 3,5 tonnām. Ātrāka braukšana būs atļauta apmēram uz 55% dāņu autostrāžu tīkla. Iepriekšējie ierobežojumi saglabāsies lielāko pilsētu tuvumā. Eiropas autotūristiem pirms došanās ceļojumā uz kaimiņvalstīm būtu rūpīgāk sevi jāinformē par dažādajiem ātruma ierobežojumiem. Sevišķi lielas atšķirības ir uz parastajiem autoceļiem, piemēram, Dānijā, Horvātijā, Nīderlandē un Šveicē autovadītājs drīkst braukt tikai ar 80 km/h, Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs – 90 km/h, bet Somijā, Austrijā un Vācijā drīkst sasniegt arī 100 km/h. Pilsētu satiksmē lielas atšķirības nepastāv, jo lielākajā daļā valstu ātruma ierobežojums ir 50 km/h robežā, izņemot Lietuvu, Poliju, Serbiju, Melnkalni un Slovākiju, kur tas atļauts braukt arī 60 km/h. Uz Eiropas autostrādēm parasti ātruma ierobežojumi ir starp 120 un 130 km/h. Vācija ir vienīgā Eiropa valsts, kur uz autostrādēm nav ātruma ierobežojuma. Avots: Eiropa.lv

No šī gada 1.maija autotūristiem vairs nav nepieciešama īpaša (zaļā) automašīnas apdrošināšanas polise braucieniem Eiropas Savienības robežās. Tas attiecas gan uz “vecajām”, gan uz “jaunajām” dalībvalstīm. Apdrošināšanas procedūru vienkāršošana un izmaksu samazināšana veicinās auto tūrisma attīstību Baltijas reģionā. Tālākiem ceļojumiem autotūristiem ir jārēķinās, ka ceļu satiksmes noteikumi katrā no dalībvalstīm var atšķirties. Piemēram, Čehijā visiem automobiļiem ir jābūt līdzi rezerves gaismas lukturu lampiņām. Policija par šādu pārkāpumu var sodīt autobraucēju ar 10 eiro, kurus ir jānomaksā klātienē. Vairāki Rietumeiropas automobilistu klubi brīdina autoceļotājus uz Ungāriju, kur tūristu automašīnas apstādina viltoti policisti. Tāpēc autotūristiem Ungārijā būtu jāievēro, lai uz policijas automašīnām būtu uzraksts ungāru valodā – “Rendörség”. Avots: Eiropa.lv

«Manuprāt, Latvija lēnām sākusi iziet no krīzes,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere (Hermine Poppeller).

Viņa akcentē, ka ekonomiskās attiecības abu valstu starpā nav pārtrūkušas pat krīzes laikā. «Tiesa, tajās bija vērojams kritums, tomēr pēdējā laikā vērojams importa un eksporta pieaugums,» viņa piebilst.

Vēstniece arī norāda: «Tajā pašā laikā krīze Latvijas ekonomiku padarījusi konkurētspējīgāku. Tiesa, krīzes dēļ jūtams, ka cilvēkiem ir mazāk naudas, un tas savā ziņā mudina uzņēmējus mobilizēties. Neraugoties uz to, Austrijas uzņēmumiem joprojām ir liela interese par Latviju.»

Austrijas vēstniecības Ekonomikas departaments Latvijā regulāri rīkojot Austrijas uzņēmēju grupu vizītes uz Latviju. Nākamā paredzēta šā gada 21. martā, kad Austrijas uzņēmēju grupa ieradīsies, lai meklētu jaunus sadarbības partnerus. Aprīlī notiks Latvijas un Austrijas tūrisma kontaktbirža, maijā gaidot ierodamies Austrijas IT speciālistus. Šā gada maijā sadarbībā ar LIAA tiks rīkota Austrijas diena, kuras laikā Latvijas uzņēmumi varēs uzzināt vairāk par sadarbības iespējām ar Austriju. Jūnijā tiks organizēts seminārs par izglītības jautājumiem.

No šī gada 12. jūnija līdz 4. jūlijam Portugālē notiks Eiropas čempionāts futbolā. Čempionāta atklāšanas spēle notiks Porto, bet noslēguma sacensības Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Bez tam čempionāta spēles notiks arī Leirijā, Bragā, Koimbrā, Faro-Loulé, Aveiru un Gimaraišā. Portugāles valdība, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību pasākuma laikā, ir atcēlusi kopš šī gada maija vidus Šengena līgumā paredzētos nosacījumus. Ceļotāji iebraucot Portugāle tiks pastiprināti kontrolēti un tiem noteikti būs jāuzrāda derīgi personu apliecinoši dokumenti. Tiek paredzēts, ka var izveidoties ilgāki gaidīšanas laiki uz valsts robežkontroles punktiem. Papildus var rasties aizkavēšanās uz robežas sakarā ar portugāļu muitas darbinieku pieteikto četru dienu streiku, kuri vēlas uzsākt streiku tieši futbola čempionāta atklāšanas dienā. Futbola faniem, kuri uz šo čempionātu dosies ar savu personisko transporta līdzekli, ir jārēķinās ar vairāku dienu braucienu. Jāatceras, ka Francijā par lielāko daļu autostrādēm ir jāmaksā ceļu nodeva, bet Spānijā – daļēji. Transporta kustība starp visām Eiropas čempionāta norises pilsētām tiek vērtēta kā - tehniski labi aizsniedzama. Portugāle gaida uz šo futbola pasākumu vairāk kā 1,5 miljonus viesu. Lielākā daļa naktsmītņu jau tagad pilnībā ir rezervētas, tāpat arī biļetes ir jau izpārdotas. Sīkāku informāciju par naktsmītņu iespējām piedāvā Euro 2004 Accomodation Agency (Avenida Marques de Tomar, 44 - 3°, 1050-156 Lisabona). Turpretī informāciju par futbola čempionāta biļetēm var iegūt internetā: www.euro2004.com Kempingu automašīnu braucējiem ir jāatceras, ka nakšņošanā “brīvā dabā” Portugālē ir aizliegta. Soda nauda ir sākot no 500 līdz 3 740 eiro. Jebkurā gadījumā tiek ieteikts apstāties oficiālās kempingu vietās. Pārskats par pilsētām, kurās notiks futbola čempionāta spēles: Aveiru (Estádio Aveiro Municipal) Futbola stadions atrodas tieši pie IP5 autostrādes un to visērtāk ir sasniegt, ja brauc no Porto un Koimbras. Uz Aveiru futbola stadionu tāpat var nokļūt izmantojot autobusu vai dzelzceļa transporta pakalpojumus. Brāga (Estádio Coimbra Municipal) Brāgas stadions ir īpaši labi saistīts ar ziemeļaustrumu nacionālo autostrādes tīklu, kā rezultātā tiek paredzēts, ka lielākā daļa futbola čempionāta skatītāju ieradīsies tieši no pilsētas centra pa šo ceļu. Stadionā ir iespējams nokļūt arī no dienvidiem un dzelzceļa stacija, kas atrodas tikai četrus kilometrus no futbola stadiona. Koimbra (Estádio Coimbra Municipal) Koimbras futbola čempionāta spēļu vieta vislabāk ir aizsniedzama braucot pa autostrādi A1 / IP1, kas savieno Porto un Lisabonu, kā arī izmantojot ātrvilcienu pakalpojumu dzelzceļa stacijā A (pilsētas centrā) un B (stadiona tuvumā). Turpretī futbola spēļu dienā no pilsētas centra uz stadionu kursēs speciāli autobusi. Faro - Loulé (Estádio Algarve) Labu ceļu satiksmi gan uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, gan uz citām valsts vietām nodrošina "Via Infante" un EN125. Tāpat futbola stadions atrodas netālu no Faru starptautiskās lidostas. Gimaraišā (Guimarães, Estádio Dom Afonso Henriques) Futbola stadionā visērtāk ir nokļūt no pilsētas rietumos esošās autobusu stacijas vai arī izmantojot autoceļu A11 / C5 no Porto. Leirija (Dr. Magalhães Pessoa Municipal) Futbola čempionāta spēļu norises vieta Leirijā atrodas triju stundu braucienā no Vilarformoso un Spānijas robežas, kā arī autoceļu A1, IP3 un IP5 tuvumā. Dienvidu virzienā līdz spāņu robežai Elvas/Badajoz ir tikai triju stundu brauciens pa autoceļiem IP1 un IP7. Leirijas pilsētas ietvaros vēl patlaban notiek ceļu labiekārtošana, taču tiek plānots, ka tiks izveidota laba sasaiste ar autostrādēm A1 un A8. Lisabona (Estádio José Alvalade) Futbola spēļu stadionā nokļūšanu atvieglo ļoti labi izveidotais Lisabonas pazemes vilcienu tīkls un citi pilsētas sabiedriskie transporta līdzekļi. Stadiona apvidū atrodas transporta kustības krustpunkts, kas nodrošina optimālu n

Visu valstu centrālajām bankām jāveic nopietni pasākumi, lai izvairītos no ekonomiskās krīzes atkārtošanās. Tā teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tikko publicētajā ziņojumā par pasaules ekonomikas attīstības prognozēm.

SVF dokumentā, kura pilnā versija tiks publicēta šī gada 1. oktobrī, aicināts uzmanīties no aktīvu cenām, kuras varētu izraisīt «burbuļa efektu». «Banku vadītāji varētu likt lielāku akcentu uz to, lai novērstu cenu eksplozijas,» teikts ziņojumā.

Analītiskajā ziņojumā SVF arī norāda, ka «nopietnāka reakcija nekā parasti no finanšu struktūru puses attiecībā uz pārkaršanas vai cenu eksplozijas pazīmēm būtu garantija tam, lai tiktu samazinātas makroekonomiskās nestabilitātes».

SVF: jāuzmanās no jauna krīzes viļņa rašanāsSVF analītiķi izanalizējuši 90 banku krīzes, kas notikušas pēdējo 40 gadu laikā. Balstoties uz šīs analīzes rezultātiem, SVF norāda, ka pilnīga atgūšanās no pašreizējās krīzes varētu ilgt līdz pat septiņiem gadiem.

Ikviens autotūrista brīvais brauciens dienvidu virzienā beidzās tūlīt pie pirmās ceļu nodevas maksājumu stacijas. Starp visām Eiropas valstīm, kurās ir jāmaksā uz galvenajām autostrādēm ceļu nodeva, Francijā un Spānijā ir visdārgākās. Taču no pašas augstākās nodevas autobraucējiem būs jāšķiras Francijā. Pēc vācu automobilistu kluba ADAC aprēķiniem, piemēram, 920 km brauciens no Milūzas (Francija) līdz Spānijas robežai izmaksās 6,5 centus par vienu kilometru. Gandrīz tikpat arī nāksies maksāt par Spānijas maksas ceļiem, proti, par apmēram 700 km garo braucienu no Francijas robežas līdz Vidusjūras piekrastes pilsētai Alikante, nāksies šķirties no 6,4 centiem par vienu kilometru. Itālijas autoceļi ir tikai nedaudz lētāki. Tā 940 km garajā posmā starp Brenneri un Neapoli tiek prasīti 5,0 centi par vienu kilometru. Turpretī vislētākais posms ir Grieķijā starp Salonikiem un Atēnām, proti tikai 1,5 centi par vienu kilometru. Arī Portugālē, Polijā, Slovēnijā, Horvātijā, Dienvidslāvijā, Maķedonijā, Bulgārijā un Turcijā ir maksas ceļi. Taču, neskatoties uz augstajām ceļu nodevām, brauciens pa blakus ceļiem neatmaksājas sakarā ar augstajām degvielas izmaksām un ilgāku laika patēriņu. Šveicē, Austrijā, Čehijā, Slovākijā un Ungārijā autotūristiem par ceļu lietošanu ir jāiegādājas maksas ceļu uzlīmes par konstantu naudas summu, kas atkarīga no uzturēšanās dienu skaita valstī. Ja kāds tiek noķerts bez šīs maksas uzlīmes, tam nāksies šķirties no ievērojamas soda naudas. Avots: ADAC.de

Autotūristiem Francijā tagad ir vairāk jāpievērš uzmanība savam braukšanas ātrumam nekā līdz šim. Sākot ar šī gada sākumu ievērojami ir palielināts stacionāro un mobilo radara iekārtu skaits. Sākoties vasaras tūrisma sezonai ir plānots radaru skaitu vēl palielināt, it īpaši uz nacionālajiem autoceļiem. Līdz ar to tiek ieteikts autotūristiem pieturēties pie atļauta braukšanas ātruma limita. Piemēram, ja tiek pārsniegts braukšanas ātrums par vairāk kā 20 kilometriem stundā un pie tam autobraucējs tiek “pieķerts”, tad nākas šķirties no 90 eiro lielas soda naudas. Avots: Eiropa.lv

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem izdevusi 2007.gada Baltijas kempingu karti angļu un vācu valodās, kas paredzēta autotūristiem, kuri ceļo ar treileriem, liecina aģentūras sniegtā informācija.

Klajā nākušajā Baltijas kempingu kartē ir aprakstīti 76 kempingi (42 no tiem Latvijā) un to piedāvātie servisa pakalpojumi autotūristiem, kuri pārvietojas ar treileriem, tai skaitā, treileru stāvlaukumi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgumi. Kartē ir norādīta arī kempingu darbības sezona.

"Šādi kopīgi izdevumi ir ļoti pieprasīti Vācijā, reizēm pat pieprasītāki nekā katras atsevišķās valsts izdotie, jo tie ir ērti lietojami un sniedz vienotu informāciju par visām trim Baltijas valstīm kopumā, kuras daudzi Rietumeiropas valstu autotūristi uztver kā vienotu reģionu – Baltiju. Tāpēc mēs sadarbojamies šādu kopīgu Baltijas karšu veidošanā," skaidro TAVAs direktors Uldis Vītoliņš.

Izstāde Austrijas naudas vēsture organizēta, sadarbojoties Vīnes Mākslas vēstures muzejam (Kunsthistorisches Museum), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai, liecina Centrālās bankas mājaslapā ievietotā informācija.

Izstādē atspoguļota Austrijas nauda no senajiem laikiem līdz mūsdienām, arī īsa Austrijas papīra naudas zīmju vēsture, centrālās bankas vēsture un medaļu mākslas attīstība, ietverta informācija par Austrijas Kaltuvi Vīnē, sniegts ieskats naudas zīmju izgatavošanas tehnoloģijas attīstībā no rokas gravējumiem līdz datorgrafikai un dobspiedes plates sagatavošanai ar lāzeru.

Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apmeklētājiem atvērta no 2007. gada 16. februāra līdz 31. oktobrim (darba laiks trešdienās–svētdienās plkst. 11.00–17.00; trešdienās ieeja bez maksas).

Lai paplašinātu divpusējo sadarbību, no šī gada 8. līdz 9.aprīlim Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Austriju, Vīni, lai piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros. Biznesa vizītes mērķis ir atrast jaunus eksporta tirgus un piesaistīt investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir 25 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, pārtikas un dzērienu, izglītības, finanšu, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas, metālapstrādes, mašīnbūves, tūrisma un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Vīnē notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt Austrijas Saimniecības kameru un Austrijas Dzelzceļa uzņēmumus.

Uzsākot vizīti, trešdien, 8.aprīlī Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Austrijas Saimniecības kameru, kur notiks informatīvais seminārs Uzņēmējdarbība Austrijā par ekonomiku un biznesa kultūru pēc kura sekos Latvijas – Austrijas biznesa forums. Foruma ietvaros tiks prezentēts transporta un loģistikas sektors Latvijā un Austrijas piedāvājums transporta un loģistikas jomā.

16.janvārī, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) darba vizītes Austrijā ietvaros tikās ar Austrijas ekonomikas un darba lietu ministru Martinu Bartenšteinu, kurā pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējās ekonomiskās attiecības un sadarbības attīstību Eiropas Savienības ietvaros, enerģētikas jautājumus, kā arī Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Kā nozīmīgākais temats abu ministru tikšanās reizē tika pārrunāta līdzšinējā un turpmākā abu valstu ekonomiskā sadarbība. Sarunas laikā K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir izveidojusies pievilcīga investīciju vide ārvalstu investīcijām un Latvija sagaida investīciju pieaugumu no Austrijas, tāpēc savstarpējo ekonomisko sadarbību lietderīgi būtu veicināt tieši investīciju un ārējās tirdzniecības jomā. Šodien Latvija ar savu ekonomisko izaugsmi ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, piedāvājot sakārtotu biznesa vidi, stratēģiski ģeogrāfisko novietojumu un izdevīgas biznesa izmaksas. Abi ministri vienojās stiprināt līdzšinējo ekonomisko sadarbību. Runājot par enerģētikas jautājumiem Eiropā un iespējamo divpusējo sadarbību enerģētikas jomā, K.Kariņš uzsvēra nepieciešamību veidot integrētu ES enerģētikas tirgu, ņemot vērā, ka Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts ietekmēja vairāku ES dalībvalstu energoapgādes drošību. Tāpat ir nepieciešams veidot kopīgas ES pozīcijas enerģētikas jautājumos attiecībā uz trešajām valstīm, kuras ir saistītas ar ES enerģētikas apgādi. Tikšanās laikā tika pārrunāta ari Ziemeļeiropas Gāzes (ZEG) vada būvniecība, kur K.Kariņš pauda viedokli: «Ņemot vērā, ka gāzes vads tiks būvēts pa Baltijas jūru, pastāv iespēja savienot to ar Latvijas lielo pazemes gāzes krātuvju kapacitātes potenciālu, kas ļautu stabilizēt gāzes piegādi ES iekšējam tirgum, šādi samazinot piegādes izmaksas, gāzes cenu un to ietekmi gala patērētājiem.» Ministrs uzsvēra, ka tādējādi tiks veicināta ES iekšējā gāzes tirgus neatkarība, integrācija un celsies konkurence. Kā trešais nozīmīgākais sarunu temats bija Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Abi ministri vienojās, ka konkurētspējas jomā uzsvars būtu liekams uz labākas likumdošanas lomu, kas bija jau Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritāte, uz šķēršļu mazināšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī jāturpina darbs pie rūpniecības politikas un iekšējā tirgus jautājumiem, it īpaši pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū. K.Kariņš pauda viedokli, ka Latvija atbalsta pakalpojumu direktīvas pēc iespējas ātrāku pieņemšanu un norādīja, ka nākamajām Austrijas un Somijas prezidentūrām, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams pielikt maksimālas pūles pie direktīvas pieņemšanas, un tam būs nepieciešama konstruktīva attieksme no visām dalībvalstīm. Arī M.Bartenšteins uzsvēra, ka pakalpojumu direktīvas projekts ir būtisks ES iekšējā tirgus izveidei, Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā ir jāizvērtē direktīvas sociālā un ekonomiskā ietekme. Tāpat tika pārrunāta Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir nozīmīgi, ka Krievija iestātos PTO un ievērotu vienotos tirdzniecības nosacījumus. Viena no Latvijas galvenajām daudzpusējo sarunu prioritātēm Krievijas iestāšanās procesā PTO ir dzelzceļa tarifu sistēmas sakārtošana, tādejādi radot vienlīdzīgus tirdzniecības nosacījumus visām PTO dalībvalstīm. Lai iepazītos tuvāk ar Latviju, tās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi, kā arī veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, sarunas noslēgumā K.Kariņš aicināja Austrijas ministru ar uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju. Kā zināms, laikā no 16. līdz 17.janvārim ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir darba vizītē Austrijā. Kopā ar ekonomikas ministru vizītē uz Austriju devās arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā ir pārstāvēti uzņēmēji no finanšu sektora, loģistikas, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un pārtikas ražošanas nozarēm. 2004.gadā pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma Austrija bija 19.lielākais Latvijas ār

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Vienreizējs un Eiropas Savienībā plaši atzīts veselības tūrisma kvalitātes zīmogs turpmāk tiks ieviests Austrijas kūrortiem un veselības viesnīcām, ārstniecības un rehabilitācijas centriem, klīnikām un karstajiem avotiem, kas palīdzēs uzlabot starptautisku konkurētspējīgu pozīciju attiecībā uz veselības kompetenci. Austrijas veselības tūrisms, kurā ietilpst 1.500 ar veselības pakalpojumiem saistīti uzņēmumi (tai skaitā, slimnīcas un poliklīnikas) ar kopējo gada apgrozījumu - 1,1 miljards eiro, pēc Austrijas Ekonomikas ministrijas tūrisma sektora vadītājas Marijas Rauhas-Kallatas (Maria Rauch-Kallat) atzinuma ir "viena no visienesīgākajām tūrisma nozarēm”. Jaunais kvalitātes zīmogs "Best Health Austria" (BHA), turpmāk veselības un kūrortu nozarē būs kompetentas aprūpes garants. Pēdējo 18 mēnešu laikā tas ir ticis attīstīts pateicoties Ekonomikas un Veselības ministrijas, Austrijas ekonomikas kameras, Austrijas reklāmas, valsts tūrisma organizāciju un veselības un kūrortu uzņēmumu atbalstam. Ekonomikas ministrija veicināja agrāk "Wellbeing Destination of Europa" dēvēto "veselības tūrisma kvalitātes uzbrukumu” ar gandrīz 1 miljonu eiro lielu finansējumu. Šādus veselības kvalitātes sertifikātus ir saņēmuši jau septiņi Austrijas uzņēmumi, bet trīs citi uzņēmumi to vēl gaida. Līdz 2004. gada beigām kvalitātes zīmogus piešķirs jau 100 no kopumā 650 Austrijas ārstniecības uzņēmumiem, bet līdz 2006. gada beigām tas būs jau 350 uzņēmumiem, tādas prognozes ir izteicis “Best Health Austria” mārketinga platformas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Julians Hadšīfs (Julian Hadschieff). Dalība kvalitātes zīmoga sistēmā vienam uzņēmumam, atkarībā no tā lieluma, gadā izmaksā no 1.200 līdz 2.600 eiro. Turpretī zīmes izziņošanā nākošo piecu gadu laikā ir plānots investēt 10 līdz 15 miljonus eiro. Avots: Eiropa.lv

Ņemot vērā lielo Austrijas puses ieinteresētību, Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) jau tuvākajā laikā plāno organizēt Latvijas uzņēmēju vizīti uz Austrijas federālo zemi Štīriju. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji izrāda par Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī kokrūpniecības sektoru, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā. Īpašu interesi Štīrijas uzņēmēji par sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem izrādīja pēc LAA Starptautisko investīciju piesaistes departamenta direktora Andra Ozola sniegtās prezentācijas Štīrijas tirdzniecības kamerā par Latvijas biznesa vidi un investīcijām Latvijā. Štīrijas, ko dažkārt dēvē par Eiropas Silikona ieleju, uzņēmēji izteica vēlēšanos jau klātienē iepazīties ar Latvijas uzņēmējiem, lai šodien iesāktā sadarbība pārietu gan eksporta pieaugumā, gan investīciju piesaistē. Štīrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm. Katrs trešais Hi-Tech produkts nāk no šīs zemes; arī autorūpniecībai ir lieli panākumi. Latvijai arī ir panākumi Hi-Tech ražošanas jomā un augsti kvalificēts darbaspēks. Tas varētu būt par pamatu Štīrijas un Latvijas sadarbībai augsto tehnoloģiju un mašīnbūves jomā. Ekonomikas ministrijas un LAA delegācija vizītes ietvaros notikusi tikšanās ar Austrijas ekonomikas ministru, dalība Austrijas Tirdzniecības kameras rīkotajā pasākumā "Latvija, jaunais ES sadarbības partneris - tilts uz Austrumeiropu", kā arī apmeklēta Austrijas federālā zeme Štīrija, kas ir viena no ekonomiski attīstītākajām Austrijas zemēm, norādīts Latvijas Attīstības aģentūras informācijā.

Tikai līdz 4. novembrim Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā vēl skatāma izstāde Austrijas naudas vēsture, Db.lv informēja Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja pārstāve Ilze Jākobsone.

Tā ir vienreizēja un unikāla iespēja redzēt pirmās kaltās monētas pasaulē (6.gs. pr. Kristus), antīkās un mūsdienu unces zelta monētas, kā arī Vīnes jūgendstila izcilo mākslinieku veidotās banknotes, ielūkoties papīrnaudas gravēšanas un modernās lāzertehnikas spiestuves noslēpumos. Šī ir līdz šim nozīmīgā ārvalstu numismātikas izstāde Latvijā. Tajā var gūt ieskatu arī Austrijas medaļu mākslas vēsturē.

Izstāde organizēta, sadarbojoties Austrijas Mākslas vēstures muzeja Monētu kabinetam Vīnē (Kunsthistorisches Museum, Münzkabinett), Austrijas Nacionālajai bankai (Oesterreichische Nationalbank), Austrijas Kaltuvei (Münze Oesterreich) un Austrijas Augstas drošības naudas spiestuvei (Oesterreichische Banknoten- und Sicherheitdruck GmbH), kā arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un Latvijas Bankai.

Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā daudzkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem. Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība un sabiedrība par atklātību Delna, svētdien ziņoja LNT Top 10.

Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām ir paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai. Viens auto pieejams visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.

Mikroautobusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.

Pētot autotransporta lietošanas laikus raidījuma veidotāji atklājuši, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis tādās adresēs kā Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami naktsklubi Essential, Godvil, Kefīrs un Piens.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 2. ceturksnī apkalpoti 564 tūkstoši viesu, kas ir par 19,7% vairāk nekā pērnā gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 69,8% bija ārvalstu viesi un 30,2% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 19,9%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 19,4%, salīdzinot ar pērnā gada 2. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 78,7% tika uzņemti Rīgā, 9,4% – Jūrmalā un 1,8% – Siguldas novadā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 21,3%, Liepājā – 8,1% un Jūrmalā – 7,2%.

Kopējais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2. ceturksnī bija 1,1 miljons, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2013. gada 2. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2. ceturksnī bija 2 naktis.

Latvija otrdien nosūtījusi notu Austrijas vēstniekam Rīgā saistībā ar Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu, preses konferencē Viļņā paziņoja Latvijas prezidents Andris Bērziņš.

Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības Alfa grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.

Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.

Austrijas banku uzraugi likuši valsts komercbankām ierobežot aizdevumus austrumu un centrālajā Eiropā. Tas kārtējo reizi signalizē par eirozonas parādu krīzes ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Aizdevumu ierobežošana arī liecinot par Austrijas vēlmi saglabāt savu AAA kredītreitingu, kā arī par reaģēšanu uz bažām, ka valstij varētu nākties glābt savas bankas, kuras piedzīvojušas zaudējumus centrālajā un austrumu Eiropā, vēsta Financial Times.

Austrijas centrālā banka pavēstījusi, ka bankām Erste Group, Raiffeisen Bank International un Bank Austria, centrālās un austrumu eiropas valstīs tiks liegts izsniegt lielākus kredītus nekā to vietējie noguldījumi.

Paziņojums seko pēc tam, kad ievērojami pieaugušas Austrijas obligāciju likmes. Banku pārstāvji uzsver, ka aizdevumu limits neatstās nopietnu ietekmi uz banku Eiropas uzņēmējdarbību. Tomēr analītiķi norāda, ka tas var ietekmēt kredītu pieejamību.

Informācija sagatavota 2005. gada 13. septembrī. Tūrisma aģentūra KOLUMBS, sadarbībā ar Austrijas ceļojumu operatoru Sparkasse Reisen un aviokompāniju „Latcharter Airlines” šī gada 26. un 29.oktobrī rīko divus čarterlidojumus uz Lincu, Austrijā. Tādejādi, Latvijas tūrisma piedāvājumu klāstu šoruden papildinās vairāki jauni ceļojumi uz Zalcburgu, Vīni un daudzu slēpotāju iecienīto Kaprunas kūrortu Austrijā. „Tūrisma aģentūrai KOLUMBS, septiņu veiksmīgu darbības gadu laikā, šī ir pirmā reize, kad jau ierasto ceļojumu klāstu papildina aģentūras organizēti čarterlidojumi,” minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Učelnieks. Čarterlidojumu programma ietver četru un septiņu dienu ceļojumus uz Mocarta dzimto pilsētu Zalcburgu, Austrijas galvaspilsētu Vīni un citām Austrijas pilsētām – olimpisko pilsētu Insbruku, Štīrijas galvaspilsētu Klāgenfurti un Grācu, kā arī Kaprunas slēpošanas kūrortu. „Apzinot Latvijas ceļotāju intereses un mūsu klientu vēlmes, īpaši slēpotājiem esam izstrādājuši septiņu dienu slēpošanas programmu Kaprunas kūrortā Zalcburgas Alpos, kur svaigu sniegu garantē Kitzsteinhornas ledāja ģeogrāfiskie apstākļi. Mēs prognozējam visnotaļ lielu interesi tieši par šo piedāvājumu, jo slēpošana Kaprunas kūrortā faktiski iezīmē sezonas sākumu Latvijas ziemas sporta veidu cienītājiem,” skaidroja Tūrisma aģentūras Kolumbs attīstības un marketinga daļas vadītājs Artūrs Skroderis. Čarterlidojumus uz Austriju no nākošās nedēļas varēs iegādāties Tūrisma aģentūrā KOLUMBS un citās tūrisma firmās visā Latvijā. „Pateicoties tiešajiem lidojumiem starp Rīgu un Lincu un ilggadējo sadarbību ar Austrijas operatoru Sparkasse Reisen, oktobra beigās Latviju apmeklēs arī ievērojams skaits Austrijas tūristu, kas jau aktīvi izrāda interesi par gaidāmajiem čarterlidojumiem,” norādīja Tūrisma aģentūras Kolumbs meitas uzņēmuma „Baltic Discovery” direktors Jurģis Sedlenieks. Austrijas ceļotājiem tiks piedāvātas ekskursiju programmas, akcentējot Rīgas kultūrvēsturiskās vērtības un mākslas pasākumus. Tūrisma aģentūras Kolumbs 2006.gada attīstības plānā ir paredzēts attīstīt čarterlidojumu piedāvājumus no Rīgas, kā arī turpināt piesaistīt ārvalstu ceļotāju interesi par Latviju.

Šonedēļ turpinās Austrijas valdības koalīcijas formēšanās, kas uzticēta pirms nedēļas notikušo vēlēšanu favorītam – Tautas partijas (ÖVP) līderim un visādā ziņā jaunajam kancleram Sebastianam Kurcam. Eventuāli ticamās koalīcijas ar Brīvības partiju (FPÖ) dēļ Eiropas presē S. Kurca uzvara tiek pasniegta bezmaz vai kā, piedošanu, anšluss. Es, pirmām kārtām, gribu iebilst pret tādu histēriju un, otrām kārtām, arī norādīt uz «radikāļu» lietoto retoriku, kas var būt pārdomu vērta, sevišķi Latvijas nacionāļiem, ieejot priekšvēlēšanu gadā.

Savā 31 gada vecumā S. Kurcs ir de facto kļuvis par pasaulē jaunāko valsts vadītāju, iepriekš kopš 27 gadu vecuma Eiropas līmenī jau pabūdams šai godā kā Austrijas ārlietu ministrs. Bet jaunība nav netikums. Tāpat kā ne piederība ÖVP, kas ir ES līmenī valdošās Eiropas Tautas partijas (ETP) sabiedrotā. Tiesa, ETP pieder arī Ungārijas Fidesz, kuras valdība tiek kritizēta par demokrātiska varas dalījuma un tiesiskuma nīdēšanu valstī, un ÖVP ir paudusi simpātijas gan pret Fidesz, gan Višegradas grupu vispār. Bet ko nu – vai pārmetīsim Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vadītajai ETP visēdājas neizvēlīgumu?

Višegradas grupā arī nacionālistu vadītā Polija pēdējā laikā ir izpelnījusies Briseles bardzību. Tāpat Andreja Babiša viegli eiroskeptiskās partijas ANO 2011 uzvara svētdien parlamenta vēlēšanās Čehijā neatvieglos ES valdošās elites dzīvi. Bet kurš gan ir solījis, ka varas nasta būs viegla? Pašā Austrijā visticamākā koalīcijas partnere FPÖ jau vairāk nekā desmitgadi kratās vaļā no neonacistiskas pagātnes grēkiem kādreizējā līdera Jorga Haidera laikā. Tās vadītājs kopš 2005. gada Haincs Kristians Štrāhe 12 gadus ir mērķtiecīgi un uzsvērti kultivējis labas attiecības ar Izraēlu. Lai gan tas līdz ar «Višegradas noslieci» ir vaimanāšanas iemesls par topošo koalīciju, vērā tomēr ir jāņem arī ÖVP pirmsvēlēšanu retorika, izslēdzot gan no eventuālās koalīcijas, gan sabiedriskās dzīves jebkādu antisemītismu kā Austrijas vērtībām neatbilstību parādību.

Jau februāra beigās stiprais sals atkāpās un Kurzemē ienāca atkusnis. Marta pirmajās dienās šis process turpināsies – bieži būs slapjdraņķis un pamazām kusīs arī sniegs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā ievietotā informācija.

Turklāt, gaisa temperatūrai svārstoties ap 0 grādu atzīmi, visā šajā periodā ir jāuzmanās no apledojumiem, ir gaidāmas arī miglas.

Dekādes pirmajā pusē katru dienu Latvijā ir gaidāmi sniega, slapja sniega nokrišņi, kas pa laikam pāries arī lietū. Šo slapjdraņķi uz Latviju atnesīs Atlantijas cikloni, kurus pavadīs mēreni stipri rietumu puses vēji. Naktīs gaisa temperatūras gaidāma no 0...+1 grāda Baltijas jūras piekrastē līdz -2...-4 grādiem valsts austrumos; dienas laikā jau teritorijas lielākajā daļā būs atkusnis, pie jūras temperatūra var sasniegt +2...+4 grādus.

Dekādes vidū īslaicīgi virs Latvijas pastiprināsies augsta spiediena atzars, debesis skaidrosies un nokrišņi mitēsies, taču naktis tad būs vēsākas – minimālā gaisa temperatūra gaidāma vidēji -1...-6 grādi, dienā gan saulītē būs krietni siltāk.