Lēto lidojumu avisabiedrība Buzz un tās jaunie saimnieki lidsabiedrība Ryanair vakar Londonā iepazīstināja ar savu jauno pārstrukturalizācijas plānu. Tiek plānots, ka Buzz strādājošo skaits no 600 darbiniekiem tiks samazināts uz 200 un svītros 12 lidojumu maršrutus uz Vāciju, Franciju un Spāniju jau no šī gada aprīļa. Pašlaik tiek spriests vai Buzz no 1. maija apkalpos 9 lidojumu maršrutus jaunā kvalitātē vai arī šī lidsabiedrība tiks likvidēta. Buzz bija nīderlandiešu lidsabiedrības KLM meitas uzņēmums, kuru pirms neilga laika iegādājās par izdevīgu cenu īru lidsabiedrība Ryanair. Avots: FVW

CNBC publicējis pasaulē labāko starptautisko aviokompāniju sarakstu, kura godpilnajā pirmajā vietā ierindota Qatar Airways.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 97 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Katara. 1994.gadā dibinātajai aviokompānijai esot viens viens no visjaunākajiem gaisa kuģu parkiem pasaulē - vidējais lidmašīnas vecums ir četri gadi. Qatar Airways ir viena no visstraujāk augošajām aviokompānijām pasaulē ar vairāk nekā 100 starptautiskiem galamērķiem sešos kontinentos.

2. vietā - Singapore Airlines.

Tās gaisa kuģu parkā ietilpst 112 lidmašīnas, un mītnes vieta ir Singapūra.

Aviokompānija dibināta 1972.gadā. Tā bija pirmā aviokompānija, kas 1970.gadā ekonomiskajā klasē piedāvāja bezmaksas maltītes un dzērienus. 2008.gadā pārvadātājs kļuva par pirmo, kas izmantoja Airbus A380. Tā ir pasaulē otra lielākā aviokompānija pēc tirgus kapitalizācijas.

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Šo kompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem fleksiblu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, piedāvājot visu, bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti gan par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u. t. t. Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Taču, vērtējot lēto lidsabiedrību servisu, zināmā mērā pareizs ir teiciens — skopais maksā divreiz. Lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkalpi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu vēl zemākas cenas. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā pārvadāto pasažieru skaitu palielināt pat par 40 % , tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, pirms pāris mēnešiem Šveices nesen no bankrota gruvešiem atjaunotā nacionālā aviokompānija Swiss arī paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atdzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad tika atcelti starpvalstu līgumi. R. Heiss norāda, ka ar bažām noraugās uz tām vecajām lidsabiedrībām, kas šobrīd cenšoties neatpalikt no lētajiem, veido pašas savus zemo cenu meitas uzņēmumus. Viņš ir pārliecināts, ka arī tām pēc kāda laika nāksies no tām atteikties, jo aviokompānija var veiksmīgi darboties tikai tad, ja koncentrējas uz galveno biznesu. Tomēr dārgāko, bet kvalitatīvāko lidojumu cienītājiem nevajadzētu satraukties, jo, visticamāk, pastāvēt turpinās arī tradicionālās aviokompānijas. Pēc speciālistu novērojumiem, šo tirgu pamest ir ārkārtīgi grūti, jo nacionālās aviokompānijas zināmā mērā tiek uzskatītas par nacionālo lepnumu un tiek attiecīgi balstītas un subsidētas. Pagājušā gada vidū zemo cenu aviosabiedrību tirgus vēl tika uzskatīts par visnotaļ pievilcīgu un ātru peļņu nesošu. Gandrīz vienlaikus parādījās vairākas jaunas kompānijas,

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Lēto lidojumu aviosabiedrības un internets atņem tūroperatoriem iespēju cenu manipulācijai. Lēto lidojumu straujā attīstība nopietni sāk apdraudēt standartizētos ceļojumos, kuri no citiem tūrisma piedāvājumiem atšķīrās ar zemāku cenu nekā ceļotāja individuāli noorganizētā atpūta. Čarterlidojums kopā ar viesnīcu dažreiz izmaksāja lētāk nekā lidojuma biļete regulārā gaisa satiksmē. Šāda cenu politika piesaistīja ceļotājus, taču tagad standartizēto ceļojumu lētākās cenas nešķiet vairs tik pievilcīgas, ja tās salīdzina ar lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Piemēram, lidojums ar lidsabiedrību Lufthansa un Eurowings meitas uzņēmumu Germanwings uz 15 Eiropas metropolēm izmaksā ceļotājam lētākajā variantā tikai 29 eiro. Tūroperatori nespēj piedāvāt lētāku variantu un tāpēc standartizētais ceļojums ar piesaisti kādai konkrētai viesnīcai nav vairs neinteresē. Tūristam ir izdevīgi pašam noorganizēt savu ceļojumu, rezervējot lēto lidojumu biļeti un izdevīgāko viesnīcu ar interneta palīdzību. Pašreiz lētās lidsabiedrības piedāvā savus lidojumus galvenokārt uz Eiropas metropolēm, taču arī atpūtas reģioni ir pievilcīgi, lai šīs lidsabiedrības pieteiktu sevi atpūtas tūristu apkalpošanas jomā. Šāds pavērsiens tūrisma tirgū izjauktu gadu gados iestrādāto biznesa mehānismu. Rietumu tūroperatori sāk pamazām pieslieties domai, ka klasiskie, standartizētie ceļojumi pēc būtības ir vakardienas produkts. Tūrisma eksperti iesaka tūroperatoriem intensīvāk piedāvāt atsevišķus ceļojuma komponentus, kurus varētu ērti kombinēt individuālu ceļojumu organizēšanā. Mūsdienu tūrists vēlas pats izvēlēties savu viesnīcu un atpūtas svarīgākos elementus ceļojuma laikā. Ceļojuma biroju loma iegūs lielāku vērtību tieši konsultāciju jomā, lai tūristam izvēloties sarežģītāku ceļojumu, piemēram, Sibīrijas, Amazones vai Latgales tūrēm, būtu iespēja saņemt kavlitātīvu informāciju. Internets samazina starpnieku lomu Pašreiz Eiropas lidojumu tirgū strauji pieaug lēto lidsabiedrību ietekme, kur lielāko lidsabiedrību tirgus daļa kā Easyjet un Ryanair ik ceturksni pieaug par vairākiem simtiem tūkstošu pasažieru. Tradicionālajām lidsabiedrībām kā Lufthansai un British Airways bija nekavējoties jāmaina tarifu politika. Viesnīcu biznesā arī ir vērojamas intensīvas mārketinga aktivitātes internetā, lai savu produktu varētu piedāvātu pa tiešo, bez starpniekiem. Par šo nepatīkamo tendenci liecina dati no ASV, kur kopš pagājušā gada jūnija ir slēgts katrs astotais ceļojuma birojs. 2002. gadā ASV ir reģistrēti 22 miljoni online pircēju, kuri nopirkuši ceļojumus apmēram 26 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Eiropā šī jaunā tūrisma biznesa koncepcija aktīvi nostiprinās tādos lielos Eiropas tūrisma un interneta tirgos kā Lielbritānija, Vācija un daļēji arī Francija. Latvijā tuvākajā laikā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, jo lidojumu tirgus ar valsts palīdzību tiek ierobežots par labu vienai konkrētai lidsabiedrībai un interneta tirgus attīstībai ir vēl jāsagaida lētākas pakalpojumu cenas.

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Sanhosē federālajā tiesā iesniegta kolektīva prasība pret Google, raksta lenta.ru.

Tajā teikts, ka sūdzības iemesls ir jaunais Google piedāvātais pakalpojums Buzz, kurš piedāvā lietotājiem iespēju dalīties ar video, fotogrāfijām, mājaslapu adresēm un paziņojumiem caur Google Mail. Par Google Buzz lietotāja «draugiem» automātiski kļūst visi kontakti, kas iekļauti Google Talk adresu grāmatiņā un čatā. Šie cilvēki uzreiz gūst pieeju lietotāja draugu sarakstam, kā arī viņu personiskajai informācijai, piemēram, pakalpojuma Google Picasa fotogrāfijām.

Rezultātā šādā veidā iespējams iegūt atvērtu pieeju žurnālistu avotiem, kā arī informācijai par lietotāju personīgo dzīvi, tostarp, mīlas lietām, raksta SF Chronicle.

Kompānija Google ir atrisinājusi strīdu ar ASV Federālo tirdzniecības komisiju (FTC) saistībā ar vairākām tās sociālā tīkla Buzz nepilnībām, kuras ļāva izplatīt lietotāju personīgo informāciju, vēsta Market Watch.

Interneta gigants Google paziņoja, ka ir noslēgusi vienošanos ar FTC par to, ka tā ik pēc diviem gadiem nodrošinās neatkarīgu datu aizsardzības auditu, nākošo divdesmit gadu laikā.

FTC skaidroja, ka pēc Google Buzz darbības uzsākšanas ir saņemtas tūkstošiem sūdzību no neapmierinātiem klientiem, kas norādīja, ka «ir ļoti uztraukušies par publisku pieeju to e-pastu kontaktiem, kas sevī ietvēra informāciju par bijušajiem partneriem, studentiem, darbiniekiem, pacientiem utt.»

Pēc tam, kad Google laida klajā Buzz sociālo tīklu atklājās, ka tas koplieto informāciju ar Gmail adrešu grāmatiņām. «Mēs ne vienmēr visu izdarām pareizi,» skaidroja Alma Whitena (Alma Whitten) kompānijas Google pārstāve.

Kompānija Google ierosinājusi samaksā 8,5 miljonus ASV dolāru lielu summu, lai izbeigtu tiesvedību ar pakalpojuma Gmail lietotājiem, kas bija iesūdzējuši Google tiesā, norādot, ka interneta milzis pārkāpis privātuma tiesības, ieviešot savu sociālo tīklu Buzz, ziņo BBC.

Laižot klajā savu sociālo tīklu Buzz, kompānija Google automātiski tam pievienoja Gmail lietotājus. Šāda rīcība izsaukusi neapmierinātību Google e-pasta lietotāju vidū, jo tiem bijusi tikai neliela kontrole, lai ierobežotu, kurš redz viņu personīgos kontaktus.

No Google piedāvātās 8,5 miljonus dolāru lielā izlīguma summas 30% tiks izmantoti tiesas izdevumu segšanai, septiņiem Gmail lietotājiem, kuri vērsušies tiesā pret Google saistībā ar pakalpojuma Buzz ieviešanu, katram tiks izmaksāti 2 500 dolāri, savukārt pārējā summa tiks izdalīta organizācijām, kas darbojas ar mērķi nodrošināt personu privātumu internetā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair pārvadāto pasažieru skaits uz un no Baltijas valstīm pārsniedzis desmit miljonus. Lidsabiedrības desmit miljonais pasažieris ceļojis no Kauņas uz Līdsu, informē aviokompānija.

Ryanair desmit miljonie pasažieri bijuši četrus gadus veci Lietuvas dvīņu - Armands un Raimands Pupsis, kas ar vecākiem devās uz Līdsu. Dvīņi un viņu vecāki saņēmuši lidsabiedrības lidojumu kuponus, bet pārējiem pasažieriem, kas lidojuši uz Līdsu, piedāvāta svētku kūka.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība darbību Baltijas valstīs uzsāka 2004. gada oktobrī Rīgā. Pašlaik aviokompānija no Baltijas lido 50 maršrutos un kopumā pārvadājusi 5,8 miljonus pasažieru uz un no Latvijas, 3,6 miljonus uz un no Lietuvas un 500 tūkstošus uz un no Igaunijas. Tāpat Ryanair Baltijas lidostās ar darbu nodrošina 10 tūkstošus cilvēku, informē aviokompānija.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.