Sakarā ar Rīgas domes pieņemto lēmumu anulēt atļaujas 11 azartspēļu vietām, uzņēmumi, kuriem šīs atļaujas bija izsniegtas, gatavojas tiesas ceļā piedzīt no galvaspilsētas domes zaudējumus, ko rada šāds lēmums, Db.lv informēja biedrība Latvijas Spēļu biznesa asociācija.
Atļaujas no Rīgas domes azartspēļu organizētāji esot saņēmuši, atbilstoši likumam, tāpēc Latvijas Spēļu biznesa asociācija pauž neizpratni par deputātu rīcību, apzināti pretlikumīgi radot zaudējumus legāli strādājošiem uzņēmējiem, kuri tiesiski bija ieguvuši atļaujas šo zāļu atvēršanai, slēdza īres līgumus un uzsāka remontdarbus, kā arī veica mēbeļu un iekārtu iepirkšanu.
Paredzams, ka uzņēmumi vērsīsies tiesā ar prasībām piedzīt zaudējumus sakarā ar remontdarbiem un iekārtu iegādi, noslēgtajiem īres līgumiem, telpu pirkšanai iemaksāto rokasnaudu un citiem ieguldījumiem. Tā piemēram, triju spēļu zāļu atvēršanas atļauju anulēšana viena azartspēļu organizētāja uzņēmumam ir radījusi, pēc operatīviem aprēķiniem, apmēram 639 000 Ls lielus zaudējumus, un LSBA uzskata, ka būtu taisnīgi uzņēmējiem radītos zaudējumus kompensēt no deputātu personiskajiem līdzekļiem, nevis no Rīgas pilsētas budžeta.
LSBA uzskata, ka gan no likumības, gan no uzņēmējdarbības vides viedokļa tiek radīts bīstams precedents - izsniedzot atļaujas un dodot pārliecību, ka uzņēmēji drīkst investēt līdzekļus, bet pēc tam pašvaldībai bez pamata šīs atļaujas anulējot.
LSBA arī vērš uzmanību, ka lēmumprojekti par azartspēļu vietu atļauju anulēšanu ir politiski un, saskaņā ar aģentūras LETA ziņām, nav pat vīzēti Rīgas domes Juridiskajā pārvaldē.
Atļaujas ir anulētas spēļu zālēm Tilta ielā 14, Dzirnavu ielā 31, Gobas ielā 15, Kalnciema ielā 135, Kurzemes prospektā 59a, Brīvības ielā 46, E.Birznieka-Upīša ielā 27, Šķūņu ielā 13, Bruknas ielā 8, Brīvības gatvē 369 un Salaspils ielā 9a.
Atļaujas spēļu zāļu atvēršanai tika izsniegtas atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma redakcijai, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 4.jūlijam.
Asociācija atgādina, ka, stājoties spēkā pašreizējai Azartspēļu un izložu likuma redakcijai, gada laikā Latvijā jau vairāk nekā par pusi samazinājies azartspēļu vietu skaits – ja 2005. gada novembrī valstī bija 1268 spēļu vietas (spēļu zāles, kazino, bāri, kafejnīcas), tad šī gada sākumā – tikai 570. Rīgā no 803 spēļu vietām 2005.gada nogalē šogad palikusi 331 spēļu vieta.
LSBA vairākkārt ir norādījusi, ka jaunā likuma stingrās prasības ir ļāvušas sasniegt likumprojekta autoru ieceri krasi samazināt azartspēļu vietu skaitu un spēļu pieejamību. Diemžēl Rīgas domes deputāti līdz šim ir izvairījušies atzīt šo faktu un azartspēļu jautājuma saasināšanu izmanto viņiem zināmu mērķu sasniegšanai – iespējams, politisko konkurentu diskreditēšanā cīņā par varu galvaspilsētā.