Automašīnu bloķēšana, taksometru vadītāju, kā arī klientu fiziska un psiholoģiska iespaidošana, draudēšana ir regulāra parādība, no kuras cieš gan BalticTaxi darbinieki, gan arī klienti, komentējot atgadījumu, kad BalticTaxi automašīnu apturēja pieci citas taksometru kompānijas autovadītāji un pārdūra BalticTaxi taksometra riepu, Db.lv stāstīja BalticTaxi valdes loceklis Jānis Naglis.

Db.lv jau vēstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un divi Saeimas deputāti kļuvuši par lieciniekiem tā dēvētajiem «taksometru kariem» - BalticTaxi automašīnai, kurā atradušies politiķi, uzbrukuši konkurējošas kompānijas taksometru vadītāji. Trīs taksometru vadītājus policija jau ir aizturējusi, bet divi šoferi vēl tiek meklēti. Par huligānismu personu grupā ir uzsākts kriminālprocess, un iespējamais bargākais sods taksometru vadītājiem var būt arī ieslodzījums līdz pieciem gadiem.

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Sekojot līdzi mūsdienu novitātēm un uzlabojot klientiem servisa pakalpojuma kvalitāti, BlaticTAXI ir uzsācis taksometru aprīkošanu ar planšetdatoriem.

Ieviešot planšetdatorus katrā taksometrā, to vadītāji varēs saņemt plašāku informāciju par klienta atrašanās vietu, norāda kompānija. Šoferiem ērtāku pārvietošanos pilsētā nodrošinās arī planšetdatoros pieejamais GPS, kas ļauj sekot līdzi maršrutam.

Pateicoties planšetdatoru papildus iespējām, tiks uzlabota arī saikne starp dispečeriem un taksometru vadītājiem, kā arī radīsies tehniska iespēja sadalīt pasūtījumu gaidošo taksometru rindu sīkākos rajonos, kas, savukārt, nodrošinās ātrāku taksometra piebraukšanu.

BalticTAXI finanšu direktors Juris Erts norāda, ka jauno planšetdatoru iegādē, nozīmīgs bijis arī Tele2 tehniskais atbalsts, palīdzot izvēlēties piemērotāko planšetdatoru modeli, kas pilnībā atbilstu BalticTAXI vajadzībām. Visos BalticTAXI taksometros ir uzstādītas Wi-Fi ierīces, kuras nodrošina klientiem bezmaksas piekļuvi internetam caur Tele2 tīklu.

Sākot ar 2. oktobri, taksometru pakalpojumu sniedzējs BalticTaxi sāk pakalpojumu sniegšanu Liepājā un tās apkārtnē.

Sākotnēji taksometra pakalpojumus Liepājā nodrošinās trīs BalticTaxi taksometri, tomēr nākotnē to skaitu plānots palielināt, informē Baltic Taxi valdes loceklis Gundars Kristapsons.

BalticTaxi plānos ietilps ne tikai piedāvāt taksometru pakalpojumus, bet arī veicināt tūrisma attīstību Liepājā un turpināt attīstīt jau esošo sadarbību ar a/s Liepājas autobusu parks. Db.lv rakstīja, ka Liepājas autobusu parks jau tagad piedāvā pasažieriem iespēju nokļūt starptautiskajā lidostā Rīga, neiebraucot Rīgā.

Braukšanas tarifi Liepājas taksometriem ir 0,60 Ls par iekāpšanu/taksometra nolīgšanu, 0,40 Ls/km un 0,06 Ls/min. Arī Liepājā taksometros būs pieejams bezmaksas Wi-Fi, kuru nodrošina Tele2.

Pagājušajā naktī sadedzināta vēl viena BalticTaxi automašīna, informēja uzņēmumā.

Naktī no 29. uz 30.martu uzņēmuma stāvvietā Krustabaznīcas ielā Rīgā notikuša uzbrukuma rezultātā sadegusi BalticTaxi automašīna, turklāt nodedzinātas vēl divas privātās automašīnas.

Uzņēmums šo rīcību saista ar plānoto taksometru pakalpojumu patentmaksas regulējumu. BalticTaxi uzsver, ka taksometru nozare un valsts institūcijas aktīvi strādā, lai taksometru pakalpojumu patentmaksas regulējums stātos spēkā šī gada 1.jūlijā.

Pēc vairākkārtējām sanāksmēm kopējā nozares regulējuma virzība ir skaidri iezīmēta, atlicis darbs tikai pie detaļām. Līdz nākamās nedēļas otrdienai, 5.aprīlim, nozares uzņēmumi sagatavos gala vīziju par turpmāko nozares regulējumu, lai pēc tam to iesniegtu valdībā, skaidro uzņēmumā.

Taksometru kompānija BalticTaxi plāno palielināt autoparku līdz 190 taksometriem, iegādājoties 80 jaunas automašīnas, Db.lv stāsta Jānis Naglis, BalticTaxi valdes loceklis.

Visilgāk kalpojušās automašīnas tiks izņemtas no aprites. BalticTaxi līdz šā gada beigām plāno iegādāties 30 Ford S MAX, 40 Toyota Verso un desmit Dacia automašīnas.

Šobrīd BalticTaxi autoparkā ir 44 Ford S MAX markas automašīnas, četri Renault un četri Peaugeot mikroautobusi, viens Ford Mustang un 115 Toyota Verso automašīnas. Kopā BalticTaxi autoparkā šobrīd ir 168 taksometri.

Visas automašīnas, neskaitot mikroautobusus un taksometru Ford Mustang, ir aprīkotas un brauc ar gāzi, norādīja J. Naglis.

Taksometru kompānijai BalticTAXI radusies ideja par pirmo elektromobīļu taksometru ieviešanu un uzsāktas sarunas par kopēju sadarbību šajā projektā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvenergo un Rīgas domi.

Sākumā tiek plānota šo automobiļu izmantošana Rīgas centrā un Vecrīgā, bet, paplašinoties uzpildes punktu tīklam, arī pārējā pilsētas daļā.

BalticTAXI finanšu drektors Juris Erts uzskata, ka ieguvēji no šī projekta būtu visi. Pilsēta iegūtu jaunu pakalpojumu, kas prezentētu Rīgu kā zaļu un progresīvi domājošu pilsētu, bet iedzīvotāji – gaisa kvalitātes uzlabošanos un trokšņu līmeņa samazināšanos, jo elektromobīļi darbojas bez iekšdedzes dzinējam raksturīgā trokšņa un nerada CO2 izmešus.

Dēvējot sevi par «zaļās domāšanas pionieri Latvijas taksometru biznesā», BalticTAXI arī aicina citus sekot tā pozitīvajam piemēram. «Esam arī pozitīvais piemērs tiem, kas, atbalstot ekoloģisko aspektu, tomēr joprojām svārstās jautājumā par gāzes dzinēju ekonomisko lietderību un it kā iespējamo dzinēja resursa samazināšanos,» norāda BalticTAXI valdes loceklis Gundars Kristapsons.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Vērtējot izskanējošo informāciju, ka Latvijas autortiesības sargājošas organizācijas gatavojas aktīvi kontrolēt radio skanēšanu taksometros, nozares pārstāvji uzsver, ka tas nozīmē - pienāks laiks, kad taksometros valdīs klusums, un sauc to par reketu.

Taksometru kompānijas Baltic Taxi direktors Ingus Kļaviņš, Db.lv atzina, ka uzņēmums, visticamāk, atteiksies no radio atskaņošanas taksometros. I. Kļaviņš neuzskata, ka, atskaņojot radio taksometros, uzņēmums gūst peļņu un tas drīzāk domāts, lai radītu fonu braucienam. Viņš norādīja, ka jau tā uzņēmumam ir grūtības konkurēt ar nelegāliem pārvadātājiem, bet šāds papildus slogs to padarītu vēl sarežģītāku. «Kam būtu jāmaksā par BBC ziņu radio atskaņošanu taksometrā?» vaicāja I. Kļaviņš.

Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks sarunā ar Db.lv apliecināja, ka tiks izstrādāti iekšējie noteikumi, kuri aizliegs uzņēmuma šoferiem klausīties radio. L. Muižnieks abu organizāciju (AKKA/LAA un LaIPA) darbību salīdzināja ar deviņdesmito gadu sākumā pastāvošo reketu, kad uzņēmējiem par «jumta» pakalpojumiem vajadzējis maksāt noteiktu atlīdzību.

Pirms nedēļas naktī autostāvvietā Pļavniekos kāds nodedzinājis vienu BalticTAXI taksometru, savukārt pagājušajā naktī BalticTAXI taksometru autostāvvietā Krustabaznīcas ielā kāds nodedzināja trīs taksometrus, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš arī atzīmē, ka pirms nedēļas citu taksometru autovadītāji lieguši BalticTAXI taksometra iebraukšanu Vecrīgā, nobloķējot iebraukšanas ceļu, bet vakar, veicot pakalpojuma sniegšanu, piekauts BalticTAXI automašīnas vadītājs. Līdz šim uzņēmuma darbības laikā automašīnām veikti vairāki desmiti uzbrukumu, tai skaitā, uz automašīnām šauts ar ieročiem, durtas riepas ar nažiem, draudēts klientiem, ārzemju viesiem, bloķēta automašīnu kustība, automašīnas dedzinātas, norāda J. Naglis.

Kā DB pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins pagājušajā naktī Čiekurkalnā ir sadegušas vairākas automašīnas, tomēr šobrīd VP nav informācijas vai tie ir bijuši taksometri. Viņš arī piebilda, ka tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu vai tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, ja tā izrādīsies, tad tiks meklēts dedzinātājs.

Taksometru kompānijas SIA BalticTaxi īpašnieku struktūra mainījusies, jo agrākais airBaltic privātais akcionārs - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - pēc Baltic Taxi pamatkapitāla palielināšanas nav veicis savas daļas apmaksu līgumā noteiktajā termiņā, atklāj Baltic Taxi valdes loceklis Jānis Naglis.

Pagājušajā gadā BalticTaxi dalībnieku kopsapulce pieņēma lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu līdz 100 000 latu jeb 100 000 kapitāldaļu. Uz 90% šo daļu pieteicās BAS. Tomēr BAS līdz līgumā noteiktajam termiņam - šā gada 2. janvārim - neveica šo daļu apmaksu. Tādēļ spēkā stājusies Komerclikumā noteiktā procedūra, kad pati SIA pārņem savas daļas un meklē jaunu dalībnieku, kas iesniegs valdei pieteikumu uz daļām.

Tam sekos dalībnieku sapulces lēmums un jaunā daļu īpašnieka reģistrācija dalībnieku reģistrā, kā arī Uzņēmuma reģistra informēšana un daļu apmaksa.

Naglis norāda, ka patlaban ir vairāki interesenti, kuri vērtē uzņēmuma rādītājus un nākotnes biznesa plānus, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par daļu iegādi.

Ar klātiem galdiem, mūziku un vairāku amatpersonu neformālām uzrunām SIA BalticTaxi 2. novembrī atklāja Liepājas filiāli.

Uzņēmuma valdes locekļi Jānis Naglis un Gundars Kristapsons, kā arī finanšu direktors Juris Erts Latvijas 1. Rokkafejnīcā noorganizētajā atklāšanas pasākumā iepazīstināja ar uzņēmuma attīstības plāniem Liepājā, kā arī ar uzņēmuma dispečeru dienestu, vadību un taksometru vadītājiem, kuri pirmie sāks darbu Liepājā. Savukārt a/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētāju Māri Ārbergu Jānis Naglis nosauca par BalticTaxi jauno tēti, kurš sniedz neatsveramu atbalstu. Uzņēmuma pārstāvjus un uzaicinātos viesus, starp kuriem bija vairāki bijušās Tautas partijas pārstāvji, izklaidēja Fēlikss Ķiģelis ar grupu.

Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu, DB apsiprināja Liepājas domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Zane Ģirne.

«Ņemot vērā, ka Liepājas pašvaldība ir viens no Liepājas autobusu parka akcionāriem (34,85% LAP akcijas), Liepājas dome regulāri seko līdzi šī uzņēmuma attīstībai un piedalās lēmumu pieņemšanā. Arī attiecībā uz uzņēmumā pieņemto attīstības stratēģiju nav šaubu, ka uzņēmumam ir jādomā par to, kā uzlabot esošos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un attīstīt pilnīgi jaunus pakalpojumus saistītās jomās,» pašvaldība viedokli pauž Z. Ģirne.

Tomēr Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu par to, kā uzņēmumam vajadzētu attīstīties, tādēļ pašvaldības intereses pārstāvošie padomes locekļi balsojuši pret finanšu ieguldījumu SIA BalticTaxi. Pašvaldības skatījumā lietderīgāk šo finanšu ieguldījumu būtu novirzīt uzņēmuma stiprināšanai, gatavojoties nākamgad paredzētajam konkursam par pasažieru pārvadājumiem Liepājā, piemēram, jaunu autobusu iegādē.

No kāda uzņēmuma telpām Krustabaznīcas ielā, nozagti 26 SIA BalticTaxi piederoši planšetdatori, informē Valsts policija (VP).

Iesniegumu no SIA BalticTaxi par 26 planšetdatoru zādzību Rīgas Brasas iecirkņa darbinieki saņēma pirmdien, 16. septembrī. Uzņēmuma pārstāvis policijai stāstīja, ka planšetdatori ir pazuduši no kāda SIA BalticTaxi apkalpojošā uzņēmuma telpām Krustabaznīcas ielā. Visi 26 Samsung markas planšetdatori bijuši aprīkoti ar speciālu taksometra vadības programmatūru.

Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, un šobrīd Brasas iecirkņa darbinieki skaidro iespējamās vainīgās personas, kā arī meklē nozagtās ierīces.

Policija lūgusi atsaukties ikvienu, kurš tirdzniecībā pamana aizdomīgas izcelsmes planšetdatorus, kā arī ikvienu, kam ir jebkāda veida informācija, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Mobilais telefons un fotoaparāts ir ierīces, ko visbiežāk savā ceļasomā liek Latvijas iedzīvotāji. Dodoties ārpus valsts, mobilo telefonu līdzi ņem 96%, bet foto kameru – 82% Latvijas Mobilā Telefona (LMT) aptaujas dalībnieku. Katrs otrais ceļojuma laikā ir izmantojis internetu mobilajā telefonā. Pēdējā pusgada laikā LMT klientu izmantotais datu apjoms ārvalstīs ir trīskāršojies.

Vairāk nekā 300 tūkst. LMT klientu internetu tālrunī lieto ik dienu, arī atrodoties ārvalstīs, norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Internetu mobilajā telefonā ceļojuma laikā ir lietojuši 45% respondentu. Teju katrs ceturtais jeb 23% respondents ārvalstīs internetu tālrunī izmantojis e-pasta lasīšanai un navigācijai. Retāk jeb 17% aptaujas dalībnieku ceļojumu laikā internetu mobilajā tālrunī lietojuši, lai sērfotu sociālajos tīklos, bet 15% to darījuši darba vajadzībām un 12% aktuālo ziņu lasīšanai.

15% aptaujāto norāda, ka noteikti izmantos mobilo internetu sava ceļojuma laikā, 26% to plāno darīt, ja būs pieejams bezmaksas WiFi, bet 25% – ja būs nepieciešamība.

Sekojot līdzi mūsdienu novitātēm un uzlabojot klientiem servisa pakalpojuma kvalitāti, BlaticTAXI ir uzsācis taksometru aprīkošanu ar planšetdatoriem. BalticTAXI portālam db.lv demonstrē, kā tas izskatās «dabā».

Ieviešot planšetdatorus katrā taksometrā, to vadītāji varēs saņemt plašāku informāciju par klienta atrašanās vietu, kas nodrošinās vēl precīzāku piebraukšanu, iepriekš skaidroja taksometru kompānija. Šoferiem ērtāku pārvietošanos pilsētā nodrošinās arī planšetdatoros pieejamais GPS, kas ļauj sekot līdzi maršrutam. Pateicoties planšetdatoru papildus iespējām, tiks uzlabota arī saikne starp dispečeriem un taksometru vadītājiem, kā arī radīsies tehniska iespēja sadalīt pasūtījumu gaidošo taksometru rindu sīkākos rajonos, kas, savukārt, nodrošinās ātrāku taksometra piebraukšanu.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Šodien simboliski tika atklāts Vērmanes parka demo soliņš, kas Rīgas parkos iezīmēs bezmaksas Wi-Fi teritoriju un vietās, kur tas tehniski būs iespējams, nodrošinās bezmaksas viedierīču uzlādēšanas iespējas.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā stacionāri soliņi tiks izvietoti gandrīz visos lielākajos Rīgas parkos: Vērmanes dārzā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Bastejkalnā.

Aprīļa sākumā Lattelecom atklāja vairāk nekā 2000 bezmaksas Wi-Fi punktus visā Latvijā. Mēneša laikā Wi-Fi lietotāju aktivitāte augusi par 220%.

Turpmāk labiekārtotie soliņi Rīgas parkos iezīmēs Wi-Fi zonu, norādot uz iespējām lietot internetu bez maksas. Savukārt soliņa atklāšana Rīgā simboliski aizsākot pasākumus arī citās Latvijas pašvaldībās - bezmaksas Wi-Fi pieejas punkti pakāpeniski tiks ieviesti lielākajā daļā pilsētu. Dizainiski bezmaksas Wi-Fi zonas norādes tiks pielāgotas, vienojoties ar pašvaldībām atsevišķi.