Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Rīt, 7. decembrī Tautas partijas frakcijas deputāti tiksies ar iedzīvotājiem reģionos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis apmeklēs Valmieru, kur pēc Latvijas – Austrālijas kopuzņēmuma Valpro Corp uzaicinājuma apskatīs rūpnīcu. Kučinskis iepazīsies ar rūpnīcas darbu un tiksies ar uzņēmuma vadību un administrācijas pārstāvjiem. Uzņēmuma galvenā darbības nozare ir metālapstrāde. Rūpnīcā tiek izgatavoti ugunsdzēsības aparāti un degvielas kannas.

Juris Dalbiņš plkst. 10.00-10.45 piedalīsies telefonakcijā Madonas laikrakstā Stars un atbildēs uz lasītāju jautājumiem. Plkst. 11.10 Dalbiņš apmeklēs Cesvaines vidusskolu un tiksies ar Cesvaines domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un skolas direktoru Didzi Bauni. Tikšanās laikā tiks pārrunāti risinājumi, kā finansiāli atbalstīt skolu. Plkst. 12.00 deputāts viesosies Cesvaines internātskolā.

Turpinot iesākto sadarbību, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šī gada 8. un 9.aprīlī dosies oficiālā vizītē uz Vologdas apgabalu, Krievijas Federācijā. Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tiksies ar vietējām amatpersonām, parakstīts vienošanos par sadarbību un tiksies ar apgabala uzņēmējiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

8.aprīlī paredzēta A.Matīsa vizīte Čerepovecā, kuras ietvaros EM valsts sekretārs tiksies ar pilsētas mēru O.Kuvšiņņikovu un Domes pārstāvjiem, kā arī ar Čerepovecas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem. Vizītes ietvaros A.Matīss ar delegāciju apmeklēs rūpniecības uzņēmumu a/s Severstaļ un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem.

9.aprīlī notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vizīte Vologdā, kuras laikā tiks parakstīta Vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju.

Noslēgtā vienošanās būšot nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavēršot plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Perspektīvākās sadarbības nozares starp Latviju un Vologdu ir metalurģija, metālapstrāde, kā arī mežu, tekstila un pārtikas nozares.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Nordea banka paziņos 2009. gada 1. ceturkšņa rādītājus.

Latvijas Banka publicēs banku un monetārās statistikas mēneša datus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, lai pārrunātu abu valstu līdzšinējo sadarbību, kā arī apspriestu sadarbības iespējas nākotnē.

11:00 Latvijas balzama akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par pagājušā gada peļņas izlietošanu un vēlēta padome

11.00 Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš Rīgā tiksies ar Eiropas Investīciju bankas pārstāvjiem par TEC projekta finansējumu

12.00 Latvijas lielo pilsētu mēri Rīgā tiksies ar LR Ekonomikas ministru Arti Kamparu, lai pārrunātu Eiropas Savienības fondu apguves iespējas un problēmas, kas saistītas ar pašvaldību un uzņēmumu kreditēšanu ES projektu līdzfinansējuma iegūšanai

13.08.2007 - 17.08.2007

Pirmdiena, 13.augusts

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu ES fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, piemēram, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Otrdiena, 14.augusts

Finanšu Ministrs Tiksies Ar Valsts Prezidentu

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane dosies vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera, lai pārrunātu budžeta veidošanu valstī, inflāciju un citus makroekonomikas jautājumus.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

9:00 Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, kurā deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas pozīciju ES Ekonomikas un finanšu ministru padomē, kas notiks 10. jūlijā Briselē.

9:30 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēde

12:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

13:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar veselības ministri Baibu Rozentāli.

14 :00 Alūksnes novada Alsviķu pagastā atklās Alūksnes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

No plkst. 14:00 līdz plkst. 15:00, piezvanot uz dienesta uzticības tālruni 67027402, interesentus uzklausīs Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs. Interesenti varēs uzdot jautājumus par pārtikas un veterinārās jomas uzraudzību un kontroli, tāpat informēt par pārkāpumiem, ar kuriem šajās jomās ir nācies saskarties, kā arī informēt par nelikumībām, ja tādas ir konstatētas.

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

10:00 Ministru kabineta komitejas sēde, kurā izskatīs Noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2010. gadam. Skatīs arī Noteikumu projektu par energoefektivitātes prasībām licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību un Noteikumu projektu par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām.

10:00 Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēde, kurā lems par nekustamā īpašuma objekta Rīgā, Strēlnieku ielā 8 iznomāšanu vai nodošanu atsavināšanai. Lems arī par nekustamā īpašuma Rīgā, Balasta dambī 3 daļas piespiedu atsavināšanu.

10:00 Jūrmalas domē notiks darba grupas sēde, kurā skata jautājums par skolu optimizāciju pašvaldībā.

10:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers Mazsalacā tiksies ar uzņēmējiem un deputātiem. Vēlāk V.Zatlers tiksies ar iedzīvotājiem un viesosies Mazsalacas slimnīcā.

12:00 Rīgā, ēdināšanas kompleksā Lido Krasta ielā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers tiksies ar Rīgas lielākajiem uzņēmējiem.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.