Dienas Bizness

  • 21 otrdiena,
    februāris

    Eleonora, Ariadne

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Baltijas jūras ostu tirgus kopumā stagnē

Šogad Baltijā izaugsme maz 
ticama; Latvijai septembrī 
gaidāmi mazāki kravu apjomi
, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienībā ietilpstošo Baltijas jūras ostu apgrozījums desmit gados (2004.–2014. gads) faktiski nav mainījies un ir ap 600 milj. tonnu, savukārt šī reģiona Krievijas ostās tas dubultojies – līdz vairāk nekā 200 milj. tonnu, norādīja Gdiņas Jūrniecības universitātes profesors Macejs Matcaks (Maciej Matczak), Baltijas ostu konferencē runājot par Baltijas reģiona tirgu. Savukārt kopš 2012. gada visa reģiona ostu kopējos kravu apjomos vērojama stagnācija.


2015. gadā pirmajā pusē gan iezīmējies nebūtisks kāpums (0,6%), kur pozitīvā ziņā izceļas Polija (+5,9%), bet milzīgs kritums (-20%) vērojams Igaunijā (Tallina). Tallinas ostas pārstāve Ellena Kāsika gan noraidīja M. Matcaka skaidrojumu samazinājumam (ierobežojumi no Krievijas puses), jo kritumam pamatā esot zaudējums konkurences cīņā Ustjlugai un Primorskai par oglēm un naftas produktiem. Pēc poļu eksperta teiktā, var sagaidīt, ka 2015. gadā izaugsmes nebūs, vienādam skaitam ostu uzlabojot vai – gluži pretēji – pasliktinot kravu plūsmas rādītājus.


Krievu ostas attīstās


Desmit gados (no 2005. līdz 2014. gadam) lejamkravu apjomi Baltijas jūras reģiona ostās pieauguši par 17%, kāpumu nodrošinot pamatā Krievijas ostām. Šīs valsts ostu īpatsvars kopējā Baltijas jūras tirgū sasniedzis ceturto daļu, turklāt tai pieder trīs lielākās reģiona ostas (Ustjluga, Primorska, Sanktpēterburga). Primorska ar 53,7 milj. tonnu un Ustjluga ar 50 milj. tonnu arī bija pirmajā vietā lejamkravu jomā 2014. gadā, Krievijai kopā pārkraujot 133,8 milj. tonnu šīs produkcijas. Uz pusi zemāki rādītāji bija Zviedrijai (61,2 milj. tonnu) un vēl divreiz zemāki – Somijai (29,5 milj. tonnu).


Savukārt beramkravu ziņā 10 gadu griezumā kāpums reģionā bijis par 12%. Pērn līderpozīcijas reģionā ieņēma Rīga (23,5 milj. tonnu), tai sekoja Ustjluga (22 milj. tonnu) un Klaipēda (17 milj. tonnu). Valstu griezumā dominēja Krievija (43,1 milj. tonnu), tai sekoja Somija (35,9 milj. tonnu) un Latvija (31,7 milj. tonnu).


Ģenerālkravu jomā uzrāviens dekādes ietvaros sasniedz 14%. Pērn līderpozīcijās bijusi Sanktpēterburga (34,5 milj. tonnu), Gēteborga (17,4 milj. tonnu) un Lībeka (16,2 milj. tonnu). Kopumā šajā kravu grupā līdere ir Zviedrija (pērn 76,9 milj. tonnu), seko Krievija (46,6 milj. tonnu) un Somija (39,3 milj. tonnu).


Visu rakstu Baltijas jūras ostu tirgus kopumā stagnē lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Saistītie raksti

Komentāri

Reklāma