Transports un loģistika

Baltijas jūras prāmjus apdraud teroristi?

Aivars Mackevics [email protected], 15.07.2002

Jaunākais izdevums

Divi palestīnieši tika apcietināti uz aizdomu pamata par terorakta gatavošanu uz Baltijas jūras prāmju maršrutiem, tā ziņo vācu laikraksts "Die Welt". Nekādi konkrēti fakti par šo gadījumu netiek minēti, tāpēc laikraksts šim gadījumam pieskaras vairāk ar jautājuma zīmi par Baltijas jūras prāmju drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Identificēts viens no Parīzes teroraktu sarīkotājiem

LETA, 15.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes piepilsētā Monreijā atrasta melna automašīna Seat, ko izmantojuši teroristi naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos, svētdien paziņojusi policija.

Avoti policijā arī apstiprināja, ka aizturēti seši cilvēki, kas saistīti ar vienu no teroristiem - 29 gadus veco Francijas pilsoni Omaru Ismailu Mostefaju.

Aizturēto vidū ir arī Mostefajas tēvs, brālis un svaine.

Kā ziņots, teroraktos Parīzē naktī uz sestdienu tika nogalināti 129 cilvēki un vairāk nekā 300 ievainoti. Atbildību par teroraktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

Uzbrukumi notika sešās vietās Parīzē un tos īstenoja septiņi teroristi, no kuriem seši uzspridzinājās, bet vienu nošāva policija.

Teroristi darbojās trīs komandās un bija bruņojušies Kalašņikova automātiem un pašnāvnieku vestēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.

Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.

Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzsāk cīņu, lai Baltijas jūra nepārvērstos par «milzīgu, smirdīgu zupas katlu»

Lelde Petrāne, 04.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tapis kalkulators, kas mēra dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV brīdina: al-Qaida lidmašīnās varētu izmantot «vēderbumbas»

Lelde Petrāne, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas amatpersonas brīdinājušas aviosabiedrības, ka teroristu organizācija al-Qaida attīsta «vēderbumbas», lai apietu lidostu drošības pārbaudes un teroristi pašnāvnieki varētu veikt terora aktus pasažieru lidmašīnās, vēsta guardian.co.uk.

Iekšzemes drošības departaments nosūtījis ziņojumus aviokompāniju vadītājiem, norādot, ka tas identificējis potenciālu terorisma draudu - teroristi varētu «ķirurģiski implantēt sprāgstvielas vai sprāgstvielu sastāvdaļas cilvēkos».

Lai gan daudzas lidostas izmanto skenerus, kas var redzēt cauri cilvēka apģērbam, šī tehnoloģija varētu neuztvert spridzekli, kas paslēpts cilvēka ķermenī.

Departaments informējis, ka piesardzības nolūkos pasažieri, kuri dosies uz galamērķiem ASV, varētu saskarties ar papildus drošības pasākumiem.

Eksperti norāda, ka sprāgstvielas varētu tikt implantētas vēderdobumos, sēžamvietās un krūtīs, ļaujot pašnāvniekiem pakļūt garām lidostu skeneriem. Teroristi varētu implantēt, piemēram, pentaeritrīttetranitrātu (PETN), pēcāk cilvēka brūces sadziedējot. Lidmašīnā sprādziens varētu tikt izraisīts ar injekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Baltijas jūras vides problēmām – jāmaksā piesārņotājiem

Elīna Pankovska, 22.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopietnākās Baltijas jūras vides problēmas ir atkritumi, kaitējums jūras dzīvnieku un augu valstīm, nopietnu naftas noplūžu iespējas, smagie metāli un citas bīstamas vielas, kā arī ūdens ziedēšana liecina BalticSurvey aptauja par Baltijas jūru.

Aptaujātie iedzīvotāji Baltijas jūras vides stāvokli novērtējuši kā vidēju. Atbildot par savu gatavību iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti pasīvi. Tikai 17% no respondentiem uzskata, ka spēj sniegt savu ieguldījumu jūras vides uzlabošanā, un nedaudz vairāk nekā 20% šobrīd finansiāli atbalsta šādus pasākumus. Turpretim Zviedrijā šādus pasākumus atbalsta vairāk kā puse no visiem iedzīvotājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk Baltijas jūru apmeklē dāņi, somi un zviedri. Daudzi ir norūpējušies par Baltijas jūras vides stāvokli. Visvairāk norūpējušies ir somi, cilvēki no Igaunijas un Krievijas piejūras reģiona, kā arī zviedri. Visās valstīs, izņemot divas, Baltijas jūras vide tiek uzskatīta par vienu no trim svarīgākajām nacionālās vides problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atveseļojot Baltijas jūru, gadā varētu nopelnīt 32 miljardus eiro, norāda vides aizstāvji

LETA, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Reņģes nākamgad varēs zvejot vairāk

Sandra Dieziņa, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pētījums: Konkurence Baltijas jūras ostu starpā pieaugs; arvien būtiskāka loma reģionā būs Krievijas ostām

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference

, 19.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā pirmo reizi norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā 11 valstu biznesa un politikas līderi spriedīs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mārketinga un komunikācijas departaments.

Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.

Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā ieradīsies Baltijas valstu biznesa smagsvari

Madara Fridrihsone, Db, 02.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 3. un 4. jūnijā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīsies ievērojami uzņēmēji no reģiona valstīm.

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF) notiks vienlaikus Baltijas jūras valstu padomes samitu, ar kuru tiek noslēgta Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

3. jūnijā BSRBF paneļdiskusijās galvenā uzmanība tiks veltīta enerģētikas politikas jautājumiem. Diskusijā Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā. Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, iecerēts apspriest energoresursu piegādātāju diversifikācijas iespējas un iespējamos enerģijas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā. Diskusijā piedalīsies ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Gazprom pārstāvis Valērijs Gulobevs, kā arī Nord Stream finanšu direktors Pauls Korkorans (Paul Corcoran). Otra notiekošā plenārsēde būs veltīta atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Definē Baltijas jūras valstu sadarbības mērķus kultūras jomā

Madara Laicāne, 20.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru