Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Šogad ceram saglabāt pērnā gada rādītājus, par BT pārvadājumu plāniem saka V. Manuhins. Apjomu kritumu 2011. un 2012. gadā viņš skaidro ar diviem faktoriem. Pirmkārt, turpinājās recesija Eiropā un, otrkārt, tika izveidota Muitas savienība (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna). Liela daļa BT vesto kravu bija lietotas automašīnas no Ziemeļamerikas uz Kazahstānu, kur tās tika atmuitotas pēc šīs valsts likumiem.

Šobrīd klientiem ir zudis izdevīgums veikt atmuitošanu tieši Kazahstānā, jo noteikumi Muitas savienības valstīs ir vienādi. Tas bija spēcīgs trieciens pa auto un riepu kravu plūsmu, patiesībā tā zuda. Taču tagad cilvēki ir pieraduši pie noteikumu izmaiņām un atkal sāk pirkt gan auto, gan riepas. «Domāju, ka noturēsim šajā gadā pērnā gada apgrozījumu, bet nākamgad vajadzētu būt pieaugumam,» prognozē FESCO padomnieks. Jāpiebilst, ka 2012. gadā BE pārvadāja 12,9 tūkst. TEU konteineru, kas ir 12% no visiem (111,1 tūkst.) Latvijas dzelzceļa konteineru pārvadājumiem.

BT cer arī uz kravu nosūtīšanu no Afganistānas rietumvalstu virzienā. Taču šīs ir nevis ekonomiskās, bet politiskās kravas, kuru plūsmas virziens atkārīgs no NATO lēmuma. V. Manuhins piekrīt Latvijas loģistiķu teiktajam DB, ka nemilitāro kravu nosūtīšanā problēmas rada Uzbekistānas šķērsošana. Reizēm rodoties problēmas Uzbekistānas Aizsardzības ministrijas, kas piešķir tranzīta atļaujas, un NATO  pārstāvju starpā. Tādēļ daļa kravu tiek sūtīta caur Turkmēniju, no kurienes tās ar kravas auto tiek vestas tālāk uz Afganistānu.

Vaicāts, vai ir reāls Latvijas loģistiķu ieteikums Krievijai no Astrahaņas ostas ar prāmi konteinerus pārvest pāri Kaspijas jūrai uz Turkmenbaši ostu un tad tālāk cauri Turkmēnijai uz Afganistānu, V. Manuhins saka, ka pagaidām šis variants nav pietiekami izpētīts. Pirmkārt, Astrahaņas ostai vajadzētu ļoti efektīvi strādāt. «Nezinu, vai viņi spēs apstrādāt šo kravu plūsmu,» norāda FESCO padomnieks. To pašu var teikt par Turkmenbaši. Otrkārt, atklāts ir dzelzceļa vagonu pieejamības jautājums šajā reģionā.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra