Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Siguldā, sadarbojoties Eco Baltia grupas uzņēmumam PSIA Jumis ar Siguldas domi, pilsētā izveidots astoņu šķiroto atkritumu savākšanas punktu tīkls. Katrā punktā izvietoti jauna veida pazemes konteineri stikla un plastmasas šķirošanai, informē uzņēmumā.

Projekts īstenots, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu. Tā kopējās izmaksas sasniedza 48 991 eiro, no kuriem 19 644 eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Tagad pilsētnieki varēs izmantot jauno infrastruktūru, kas ļauj samazināt konteineru skaitu, kas jānovieto zemes virspusē, un to pašu daudzumu nekaitīgi uzkrāt zem zemes,» norāda Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pazemes šķirošanas konteineru ietilpība ir 3 m3, un vasarās, kad ir aktīvā tūrisma sezona, vairs nebūs problēmu ar lielo atkritumu apjomu, īpaši ar plastmasas pudelēm. Tos arī vajadzēs retāk izvest. Konteineri izgatavoti no LLDPE plastmasas, kas ir ļoti izturīga pret triecieniem un mitrumu. Katrs konteiners ir aprīkots ar ciešu vāku, kas neļaus vasaras laikā izplatīties nepatīkamai smakai, kā arī atkritumiem nevarēs piekļūt dzīvnieki un putni.

Jūrmalā atklāti pirmie pazemes konteineri, kā arī prezentēti Latvijā pirmo pusslēpto pludmales konteineru pilotprojekta galvenie secinājumi, informē atkritumu apsaimniekotāja "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā, “CleanR” sadarbībā ar pašvaldību pilsētā ierīkojis divus pazemes konteineru laukumus šķirotajiem un sadzīves atkritumiem – viens no tiem atrodas pie Baznīcas ielas izejas uz jūru, bet otrs – pie Vienības prospekta izejas uz jūru.

“Pazemes konteineri rada estētisku, pievilcīgu un tīru vidi, tie ir ērti pieejami un lietojami arī personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šajos konteineros izmestie atkritumi tiek glabāti zem zemes, kur arī karstā laikā temperatūra ir zemāka, kas attiecīgi palēnina atkritumu sadalīšanos, novērš nepatīkamu smaku rašanos, risina putnu, žurku vai citu dzīvnieku, kurus piesaista pārtikas atkritumi, problēmu, kā arī būtiski mazina vandālisma risku,” teica Stankevičs.

Investējot vairāk nekā 70 000 eiro, Eco Baltia grupas pārvaldībā esošais vides apsaimniekošanas uzņēmums Siguldas pilsētas SIA Jumis astoņās publiski pieejamās vietās izveidos atkritumu dalītās vākšanas pazemes konteineru punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Katrā punktā būs pieejami divi pazemes šķirošanas konteineri - viens vieglajam iepakojumam (plastmasai, papīram un kartonam) un viens stiklam.

«Pazemes konteineri ir populāri Ziemeļvalstīs, bet pakāpeniski to priekšrocības novērtē arī Latvijā. Pazemes konteineri ļauj ierobežotā teritorijā savākt vairāk atkritumu, nodrošina pilnīgu smaku izolāciju, tie ir pieejamāki bērniem, kā arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, jo to virszemes augstums ir zemāks nekā parastajiem konteineriem,» skaidro Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pazemes šķirošanas konteineru būvniecības darbi tiks sākti jau aprīļa beigās un plānots, ka konteinerus siguldieši varēs sākt lietot jau no jūnija.

Uzņēmums Baltika trešo ceturksni ir noslēdzis ar 151 tūkstošu eiro lielu peļņu, kas īstenotajās darbības nozarēs ir par 763 tūkstošiem eiro labāks rezultāts nekā tajā pašā periodā pērn, informē uzņēmuma pārstāvji.

Trešais ceturksnis ir bijis veiksmīgs visos uzņēmuma Baltika tirgos, kā mazumtirdzniecībā, tā arī pārējos tirdzniecības kanālos — pieauguma rādītāji visos Baltika mazumtirdzniecības tirgos sasniedza divciparu skaitli. Lielākais pieaugums ir bijis vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, kā arī e-veikalā. Lielāko pārdošanas pieaugumu trešajā ceturksnī (29 %) ir sasniegusi Latvija.

Trešā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi uzņēmumā Baltika palielinājās par 17%, sasniedzot 14,648 miljardus eiro, kas ir trešā ceturkšņa vislielākais pārdošanas rādītājs uzņēmumā pēdējo piecu gadu laikā. Apģērbu tirdzniecībā 56% pieaugums tika panākts vairumtirdzniecībā un tirdzniecībā caur franšīzēm, bet 85% pieaugums e-tirdzniecībā. Stabilas attīstības rezultātā pārdošana caur šiem kanāliem ir pieaugusi par 705 tūkstošiem eiro salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušā gadā. Ceturksnis ir bijis veiksmīgs arī mazumtirdzniecībā, kur 12 % pārdošanas ieņēmumu pieaugums nozīmē pieaugumu par 1,379 miljoniem eiro.

AS “Baltika Group” ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu turpmākajā apģērbu izstrādes un ražošanas darbā koncentrēties tikai uz vienu apģērbu zīmolu – Ivo Nikkolo, kas piedāvā apģērbus tikai sievietēm.

Līdz šim "Baltika Group" veikali darbojās ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo", "Baltman" un "Bastion".

Zīmola Ivo Nikkolo galvenā dizainera amatā ir stājusies dizainere ar starptautisku darba pieredzi – Margota Vāderpasa. Viņa pastāstīja, ka uzņēmuma mērķis ir padarīt “Ivo Nikkolo” par starptautisku zīmolu, piedāvājot to sākotnēji Baltijas un vēlāk arī Viduseiropas un Austrumeiropas tirgos.

Apģērbu dizainēšanas procesā un kopumā savā darbībā Baltika pievērsīs lielāku uzmanību modes industrijas sāpīgākajiem punktiem, piemēram, ilgtspējas nodrošināšanai. Gan galvenā dizainere, gan AS “Baltika Group” CEO Flavio Perini norāda, ka Baltika neatbalsta ātrās modes biznesa modeli, kas bieži vien ir saistīts ar preču pārprodukciju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltika Latvija vadītāja Maruta Ērgle.

Ar ko nodarbojas Jūsu uzņēmums, svarīgākie fakti?

Baltika Latvija ir starptautiska apģērbu ražošanas koncerna Baltika Group meitas uzņēmums, kuru veido vairāki zīmoli: Ivo Nikkolo, Bastion, Mosaic, Monton, Baltman, Blue Inc London. Tirdzniecības tīklā Latvijā ir izveidoti 22 veikali. Baltika Latvija bieži atbalsta Latvijas sportistu delegācijas, kas svarīgos sporta notikumos pārstāv valsti, sponsorējot viņiem apģērbus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Igaunijas apģērbu tirgotājs Baltika Grupp, kas šomēnes atklāja pirmo veikalu Serbijā, plāno turpināt paplašināšanos ar sava franšīzes turētāja starpniecību gan Serbijā, gan citviet reģionā, ja darbība Serbijā būs veiksmīga.

Serbijas autonomā Vojvodinas reģiona galvaspilsēta Novisada, kur atklāts Baltika franšīzes veikals, ir otra lielākā pilsēta valstī pēc Belgradas un tā ir Dienvidbačkas apgabala centrs. Reģionā dzīvo 400 tūkstoši cilvēku, informēja Baltika.

Sarunas ar franšīzes partneri Serbijā Victoria Elegans sākušās pirms vairāk nekā gada, un sarunu gaitā Baltika pārstāvji viesojas Serbijā, bet partnera pārstāvji iepazinās ar Baltika kolekcijām un 45 zīmola veikalu tīklu.

Baltika Grupp vairumtirdzniecības un franšīzes vadītāja Lea Endriksone norādīja, ka apģērbu tirdzniecībai Serbijā ir liels potenciāls un tas ir galvenais iemesls, kādēļ Baltika Grupp jaunās koncepcijas veikals atvērts tieši šajā valstī.

Esot aktuāliem tā saucamajiem pudeles kakla efektiem, sadārdzinoties transportēšanai un strauji augot pieprasījumam pēc daudzām Āzijas precēm, pasaulē plaukušas ievērojamas problēmas ar vairāku izejvielu un komponentu piegādi.

Faktiski var pat teikt, ka sevi pandēmija izpaudusi arī papostot daudzmaz ierasto ainu globālo piegāžu ziņā. Visa rezultātā šobrīd arī tā cena, kas tiek maksāta, lai no Austrumāzijas (pamatā Ķīnas) pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu (Roterdamu) pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi, liecina Drewry World Container Index dati. Gada laikā tādējādi šī cena ir palēkusies jau gandrīz par 500%.

Savukārt kopējā konteinera piegāžu indeksa vērtība (apkopo 12 metru konteinera pārvietošanas izmaksas astoņos pasaules nozīmīgākajos maršrutos) gada laikā palielinājusies teju par 300% līdz 6257 ASV dolāriem, liecina pieejamie dati.

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs «Tīrīga» AS ir izstrādājis atkritumu savākšanas risinājumu, kas šķirošanu iedzīvotājiem un arī juridiskām personām padarīs ērtāku un vienkāršāku. Jaunās iespējas tiks ieviestas pakāpeniski no šā gada septembra.

««Tīrīga» par savu mērķi ir izvirzījusi tīru Rīgu, kura pieturas pie nulles atkritumu filozofijas. Šķiroto atkritumu savākšanas praktisko risinājumu izstrāde ir tikai viens no soļiem, kam sekos arī citi,» komentē «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Daudzdzīvokļu namiem un publiskām ēkām (skolas, veikali, noliktavas) šķiroto sadzīves atkritumu konteineri tiks nodrošināti bez maksas – par velti būs pieejami konteineri stiklam (0,66 m³) un jauktajam iepakojumam (1 m³ papīram, metālam, plastmasai). Konteineri tiks izvietoti pieejamā attālumā no celtnēm, kopumā visā Rīgā tiks izveidoti 2500 dalītās atkritumu savākšanas punkti.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide 49 Latvijas pašvaldībās bez maksas izvietojis 866 konteinerus stikla iepakojuma šķirošanai. Kopumā tuvāko mēnešu laikā plānots izvietot 1000 konteinerus stikla iepakojuma šķirošanai vismaz 53 pašvaldībās.

«Mums ir liels gandarījums, ka liels skaits pašvaldību ir aktīvi iesaistījušās un kopīgi esam paplašinājuši atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem. Pēc mūsu aplēsēm, pateicoties jaunajiem konteineriem, jau šogad papildu 2000 tonnas stikla nonāks pārstrādē, nevis atkritumu poligonos. Cilvēki ir gatavi šķirot un vēlas to darīt, bet tieši konteineru pieejamība ir tā, kas šo procesu nereti kavē. Tāpēc mēs aicinām arī citas pašvaldības pieteikties bezmaksas konteineriem, bet cilvēkus aktīvi izmantot šo iespēju un šķirot stikla pudeles un burkas,» uzsver Jānis Aizbalts, SIA «Eco Baltia vide» direktors. Viņš norāda, ka šķirošanas infrastruktūras un rūpniecisko šķirošanas līniju attīstība šobrīd ir efektīvākais veids, kā Latvijā sasniegt ES mērķus un līdz 2020. gadam pārstrādāt vismaz 68% no tirgū esošā stikla iepakojuma.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme investējis vairāk nekā 30 000 eiro, lai Liepājā un tuvējos novados izveidotu jaunus un papildinātu jau esošos stikla šķirošanas punktus, informē uzņēmuma pārstāve Dace Jansone.

Līdz maijam Eko Kurzeme izvietos 70 jaunus zvanveida stikla šķirošanas konteinerus, kuros iedzīvotāji aicināti šķirot stikla pudeles un burkas.

«Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 310 kilogramiem atkritumus, no kuriem vismaz 25 kilogramus veido stikla pudeles un burkas. Absolūti lielākā daļa no visiem atkritumiem un puse no stikla iepakojuma tiek apglabāti poligonos. Tā tam nevajadzētu būt. Mūsu mērķis ir izveidot Liepājas reģionā modernu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas vērsta uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi, nevis noglabāšanu poligonā. Eko Kurzeme jau līdz šim nodrošināja 208 šķirošanas punktus reģionā, bet šogad turpināsim veikt investīcijas stikla šķirošanas infrastruktūras paplašināšanā un arī sadzīves atkritumu industriālās šķirošanas attīstībā,» norāda uzņēmuma izpilddirektors Andris Karlsons.

Valmierā Annas 4; 6; 8; Upīša 17b un Graudu ielas 6a daudzdzīvokļu namu pagalmā SIA Valmieras namsaimnieks iedzīvotājiem lietošanā nodevis modernu atkritumu konteineru laukumu, kurā izvietoti četri pazemes konteineri, informē Valmieras pilsētas pašvaldībā.

Konteineru laukumā ir divi konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī konteiners otrreiz pārstrādājamiem materiāliem: papīram, PET pudelēm, polietilēnam, metālam un konteiners pudeļu stiklam. Otrreiz pārstrādājamā iepakojuma konteineru tukšošanu SIA ZAAO nodrošina bez maksas.

«Pazemes konteinerus ierīkojam mūsu apsaimniekoto daudzdzīvokļu dzīvojamo namu pagalmos, jo tie aizņem mazāk vietas - konteinera lielākā daļa atrodas zem zemes, kā arī ir vairākas reizes ietilpīgāki. Turklāt konteinera vēsais mikroklimats samazina nepatīkamu smaku veidošanos un izplatīšanos,» norāda SIA Valmieras namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tas vienlaikus ir simtais konteinervilciens, kas nosūtīts no Siaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka, un pirmais šī vilciena sastāvs, kas vests kravas ekspresvilciena maršrutā Minska-Rīga, informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Vilciens uz Rīgu nosūtīts vien divus mēnešus pēc tam, kad Ķīnā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku. Tālāko ceļu konteineri turpinās pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

«Caur Latvijas teritoriju vilciens tiek izvests tikai 12 stundu laikā. Tādējādi mūsu kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu – kravas ekspresvilciens Minska-Rīga ir sekmīgi pārbaudīts arī tālo distanču konteinerkravu transportēšanā un ir gatavs apstrādāt pieaugošu konteinervilcienu plūsmu,» komentē LDz prezidents E.Bērziņš.

Kā norāda uzņēmums, tad Siaņas vilciena ierašanās Rīgā sakrīt ar brīdi, kad Rīgas ostā nosūtīšanai uz Ķīnu saņemti vairāk nekā 260 konteineri no Roterdamas ostas. Tādējādi šodien ostas teritorijā pirmo reizi notiek abpusēja kravas vilcienu apmaiņa, izkraujot no Siaņas saņemtos un vienlaikus uzkraujot uz Ķīnu transportējamos konteinerus. Arī šie konteineri uz Ķīnu tiek vesti, izmantojot Minska-Rīga ekspresvilciena maršrutu, kura operators ir LDz meitas uzņēmums «LDz Loģistika».

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” un SIA “Rīgas Centrāltirgus” atklājuši pirmos pazemes konteinerus galvaspilsētā.

Jaunatklātie pazemes konteineri atrodas Rīgas Centrāltirgus slēgtajā teritorijā pie ēkas Maskavas ielā 1. Kopumā izbūvēti 8 pazemes konteineri, katrs ar 3 kubikmetru ietilpību.

Rīgā pirmie pazemes atkritumu konteineri izbūvēti pēc SIA “Clean R” iniciatīvas, uzņēmumam sedzot arī visas infrastruktūras izveides izmaksas - ieskaitot projektēšanu, būvniecību un konteinerus, projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 19 000 eiro.

“Līdz ar būtiski ietilpīgāku pazemes konteineru uzstādīšanu esam varējuši no virszemes aizvākt 21 konteineru. Vienlaikus ar jaunās infrastruktūras uzstādīšanu vēl būtiskāku uzmanību pievērsīsim šķirošanai,” saka Agra Languša, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Ventspilī uzsākti pazemes sadzīves atkritumu konteineru laukumu izbūves darbi Inženieru ielā 101, informē Ventspils pašvaldības P/i «Komunālā pārvalde».

Ventspils pašvaldība jau kopš 2017. gada ir uzsākusi darbu pie Ventspils pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas.

Pirmie šāda tipa konteineri tika izbūvēti pašvaldības īpašumā esošajos iekšpagalmos Aleksandra ielā 9 A, Lielajā prospektā 36 A, kā arī Jūras ielā 3A. Pēc pašvaldības domām, pazemes sadzīves atkritumu konteineri ir racionāls risinājums, lai pagalmos ietaupītu vietu, kā arī to izvietojums ir piemērotāks pilsētvidei, lietošana ir ērta un estētiska, kā arī tiek samazināti nevēlamie aromāti.

Pašvaldības piederošā teritorijā Inženieru ielā 101 esošo atkritumu konteineru novietņu vietā tiek izbūvēts un izvietots viens vācu firmas BAUER pilnībā pazemē iebūvēts atkritumu konteiners ar 5 kubikmetru ietilpību. Kopumā pilsētā tiks izvietoti seši šādi pazemes konteineri. Būvdarbu līguma summa 14 799,45 eiro

Igaunijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums «Baltika» likvidē tam piederošo šūšanas uzņēmumu «Baltika Tailor» un atlaidīs vairāk nekā 300 darbinieku, kas strādāja tā ražotnēs.

Šajās ražotnēs, kas atrodas Tallinā un Kohtla-Jervē, tika izgatavoti trešdaļa no visiem apģērbiem, kas tika pārdoti «Baltika» veikalos.

«Baltika Tailor» darbību pārtraucis 1.novembrī un tiek likvidēts.

Par plāniem pārtraukt apģērbu šūšanu Igaunijā nerentabilitātes dēļ «Baltika» paziņoja martā, kad informēja par kompānijas restrukturizācijas pasākumiem.

«Baltika» veikali atrodas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Jau ziņots, ka «Baltika» pērn strādājusi ar 3,1 miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 58 000 eiro peļņu 2017.gadā, savukārt grupas apgrozījums pērn sarucis par 6% līdz 44,7 miljoniem eiro.

«Baltika» akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Pielāgojoties mainīgajām mazumtirdzniecības jomas tendencēm, 2019. gada nogalē Baltijas uzņēmums "Baltika Group", kas Latvijā pārstāv modes zīmolus "Monton" un "Mosaic", kā arī premium segmenta zīmolus "Ivo Nikkolo" un "Baltman", uzsācis uzņēmuma pārstrukturizāciju un izmaiņas esošā koncepta attīstībā.

Tā rezultātā turpmāk zem viena tirdzniecības zīmola tiks apvienoti veikali "Monton" un "Mosaic". Līdz ar to nedaudz samazināsies veikalu skaits Latvijā, bet tirdzniecības platību "Baltika Group" centīsies saglabāt esošajā apjomā, biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā. Darbinieku skaits paliks esošais, jo šobrīd tiek strādāts ar nenokomplektētu darbinieku sastāvu. Visi esošie darbinieki tiks integrēti jaunajā biznesa modelī un apvienotajos veikalos.

Zīmolu apvienošanas izmaksas "Baltika Group" kā publiski tirgots uzņēmums neizpauž.

Kopš uzņēmuma dibināšanas pagājuši jau teju 20 gadi, un, kā uzsver "Baltika Group" vadītāja Latvijā Maruta Ērgle, Baltijas tirgū plānotās pārmaiņas ir tikai likumsakarīgs solis uzņēmuma tālākā attīstībā.

Apģērbu zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion mazumtirgotājs Baltijā uzņēmums SIA Baltika Latvija pērn uzaudzējis apgrozījumu,līdz 214 milj. Ls, kas ir par 15% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmuma peļņa pērn veidoja 308,4 tūkst. Ls.

2012. gada sākumā SIA Baltika Latvija bija 15 iepriekš minēto zīmolu veikali, un gada beigās atvērts vēl viens veikals – Bastion tirdzniecības centrā Domina.

Uzņēmuma valdes locekles amata pienākumus pilda uzņēmēja Maruta Ērgle, kurai pieder arī apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Care.

SIA Baltika Latvija kapitāldaļas pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam OU Baltika Retail. SIA Baltika Latvija savu darbību uzsāka 2002. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls 1,131 milj. Ls.

Baltika Group sākusi veikalu modernizāciju un līdz 2016. gadam kopējais ieguldījums savu veikalu rebrendingā jeb atjaunošanā būs pieci miljoni eiro piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Ukrainā. Kopumā grupā veikalu skaits ir 113.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.