Dienas Bizness

  • 27 pirmdiena,
    februāris

    Līvija, Līva, Andra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Ražošana

Aleksandrs Zaborovskis

Foto: Vitālijas Stīpnieks, Dienas Bizness

Baltkrievi iegulda terminālī  2

Vienots tarifu piedāvājums visā tranzīta piegāžu ķēdē ir nosacījums baltkrievu kravu garantijām

Austrumu partnerības (AP) Biznesa foruma laikā parakstīto investīciju nodoma līgumu un divpusējo un ES līmeņa ekonomisko attiecību perspektīvas DB komentē Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksandrs Zaborovskis.

Vai Baltkrievijas Naftas kompānijas (BNK) parakstītais nodoma līgums par kontrolpaketes iegādi Woodison Terminal norāda uz Rīgas ostas nozīmes pieaugumu Baltkrievijas tranzītā?

Viens no sadarbības pamata virzieniem Baltijā ir tranzīts, un Latvija tajā ir mūsu tradicionālais partneris. AP Biznesa foruma laikā tika parakstīts līgums starp Baltkrievijas Naftas kompāniju un Latvijas Woodison Terminal par komfortabliem noteikumiem naftas produktu piegādei Latvijā. Šai līgumā ir izveidoti ilglaicīgi tranzīta mehānismi un ekonomiskie noteikumi, kas šo tranzītu padara efektīvu. Un pats galvenais – arī par kopēju projektu ostas infrastruktūras attīstībā saskaņā ar BNK vajadzībām. Tā ka šīs vairs nav tikai tirdzniecības attiecības, bet gan investīciju projekts, ko īsteno mūsu kompānijas un atbalsta arī abu valstu ekonomikas ministrijas.

Viens no Baltkrievijas ekonomikas un eksporta politikas svarīgiem principiem ir mūsu tranzīta virzienu dažādošana, un Latvijas virziens tiek uzskatīts par vienu no šādiem nozīmīgiem virzieniem. Tāpēc, kopā ar jūsu Ekonomikas ministrijas kolēģiem apspriežot garantijas un ilgtermiņa līgumiem nepieciešamo apstākļu radīšanas iespējas, rodas iespēja to nosacījumu radīšanai, kas atbilst mūsu biznesa interesēm.

Vai BNK ir apsolīti tiem pieņemami tarifi un vai jūs savukārt esat Latvijai pretī solījuši noteiktu tranzīta apjomu, kas ir mūsu ilgtermiņa interesēs?

Mūsu pieeja ir tieši tāda. Lai vienā vai otrā virzienā attīstītu tranzītu ilgtermiņā, ir nepieciešami ilgtermiņa apstākļi, un tas nozīmē ne tikai paša tranzīta, bet arī pārkraušanas tarifus. Tāpēc mēs ar kolēģiem apspriedām šādas pieejas uzstādījumus – lai runa būtu ne tikai par kādu tranzīta piegāžu ķēdes daļu, kur kaut kas tiek garantēts, bet lai garantēta un ilgtermiņā paredzama būtu visa šī ķēde.

Šai ziņā ir divi līmeņi. Pirmais ir bizness – kad kompānijas ilgtermiņa līgumos atrunā tranzīta un pārkraušanas tarifus, un otrais ir jau valdības līmenis, kas iesaistās un garantē šo apstākļu stabilitāti un paredzamību. Tāpēc – jā, tā ir kompleksa, paketes veida pieeja, kad tranzītvalsts tarifu politika tiek sasaistīta ar piegādātājvalsts apjomu saistībām.

Tas ir vēlamajā izteiksmē vai jau ar zīmogu apakšā?

Šai jomā jebkurš projekts ir process. Šodien esam abās pusēs apmierināti par notiekošā tempu. Mēs esam apmierināti ar jau norunāto un redzam arī perspektīvas. Ļoti spēcīga perspektīva, starp citu, ko mēs apspriedām ar Eiropas kolēģiem, ir visu šo AP valstu tranzīta potenciāla attīstība saistībā ar Baltkrievijā notiekošo industriālā parka izveidi kopā ar Ķīnu.

Mēs esam gatavi attīstīties un sadarboties ar tiem, kas ar mums grib sadarboties. Attīstot sadarbību ar austrumu kolēģiem – ar dižo Ķīnu, mēs kļūstam interesantāki un attīstām iespējas arī sadarbībai ar eiropiešiem. Ļoti daudzas Eiropas kompānijas Baltkrievijai ir izteikušas vēlmi sadarboties loģistikā un jaunos projektos tieši tāpēc, ka mums ir šāds labs industriālā parka projekts.

Tieši attīstoties un diversificējot savu ekonomiku, mēs kļūstam interesantāki arī eiropiešiem. Un otrādi – veidojot kompānijas ar Eiropas partneriem, mēs tiem radām iespējas konkurencei Eirāzijas tirgos, tāpēc interese rodas arī mūsu Eirāzijas kolēģiem. Tā ir mūsu ekonomikas sadarbības politikas konceptuālā sastāvdaļa. Esmu ļoti apmierināts ar to, ko mēs apspriedām AP Biznesa foruma plenārsesijā – gan ar ES kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johanesa Hāna teikto, gan Baltkrievijas puses norādīto –, ka mums pragmatiskā, ekonomiskā partnerības daļa šajos apstākļos ir jāuzskata par prioritāru.

Kādos apstākļos?

Laikā, kad pieaug ekonomiskās situācijas risks kopumā, kad sabremzējas tirgi, kad notiek valūtu kursu neparedzamas svārstības. Tieši dialoga procesā starpvalstu līmenī radot apstākļus biznesa darbībai, kas notiek konstruktīvā dialogā ar ES, mēs šiem ekonomiskajiem izaicinājumiem atbildam kopā un padarām savu kopējo Eiropas namu konkurētspējīgāku.

Tā ir mūsu pamatnostādne – pragmatisms un efektivitāte ekonomiskajās attiecībās, un mums ir prieks, ka Eiropas kolēģi šo ekonomisko komponenti novērtē tieši tāpat. Tas izpaužas arī forumā teiktajā par individuālu ES pieeju AP valstīm atkarībā no katrai konkrētajai valstij pieņemamās dienaskārtības. Tādā sadarbībā mēs esam gatavi iet ES pretī tieši tikpat daudz, cik ES mums.

Visu interviju Baltkrievi iegulda terminālī lasiet pirmdienas, 25. maija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!

Reklāma