Līdz ar ES paplašināšanos Austrumeiropas tūrisma ģeogrāfija kļūst interesanta arī Rietumiem, jo paveras jaunas ceļojuma iespējas austrumu un rietumu virzienā. Balttour izstāde apliecina šo tendenci. Nākošajā gadā Latvijas tūrisma industrijai līdz ar ES paplašināšanos būs jāstrādā jaunos apstākļos. Tūrisma nozare saņems no valsts kases vairāk kā vienu miljonu latu, lai uzlabotu šī tautsaimniecības sektora konkurētspēju globālajā Eiropas tirgū. Viens no tūrisma biznesa dzīves indikatoriem ir tūrisma izstādes un gadatirgi, kur vienkopus satiekas tūrisma profesionāļi, reklāma, mediji un klienti, lai iepazīstos ar jaunās sezonas tūrisma produktiem un piedāvājumiem. Rietumeiropas tūrisma gadatirgos pašlaik ir vērojama tendence, ka tieši tūrisms uz Austrumeiropu kļūst šajās izstādēs aizvien populārāks. Bijušās socvalstis aktīvi piedalās ne tikai Rietumvalstu lielākajās tūrisma izstādēs, bet bieži izmanto arī šo valstu reģionālās tūrisma izstādes. Līdzīga tendence ir vērojama arī Rietumvalstu tūrisma politikā, kad tās aizvien intensīvāk iepazīt Austrumeiropu kā potenciālo avottirgu. Baltijas reģionā viena no lielākajām tūrisma izstādēm ir Balttour (13.-15.02.2004), kuru jau vienpadsmito gadu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija sadarbībā ar izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Balttour izstādē tiek plānoti jauni pasākumi un gaidīti vēl neredzēti ciemiņi šajā reģionā. Pēc izstādēs rīkotāju informācijas galvenie jaunumi Balttour 2004 izstādē būs: Pirmo reizi izstādē tiks pārstāvēta Francijas un Ķīnas tūrisma delegācijas, taču arī citas valstis ir izrādījušas interesi par Latvijas tūristiem. Pirmo reizi Somija piedalīsies ar valsts stendu, kurā būs pārstāvēti vairāk kā 15 tūrisma uzņēmumi. Ņemot vērā pagājušā gada izstādes dalībnieku ieteikumus – tiek veidots jauns un ērtāks zāles plānojums. Izstādes ietvaros tiek plānoti divi semināri: “ES valstu pieredze ienākošā un izejošā tūrisma veidošanā” un “Tūrisms kā viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm”. Lai padarītu izstādes apskati interesantāku apmeklētājiem, tiek gatavota īpaša pārsteiguma loterija, kur biļešu īpašnieki izspēlēs pārsteidzošas balvas. Savukārt dalībniekiem būs iespēja iegūt veicināšanas balvu par visinteresantāk un krāšņāk noformēto stendu. Agrāko skatuvi nomainīs jaunums - “Interaktīvā kafejnīca” pārrunām un atpūtai ar speciāli veidotu programmu. Tajā dalībniekiem būs iespēja prezentēt sevi vizuālā, interaktīvā formā (reklāmas klipi, filmas u.c.). Tāpat kāds patīkams pārsteigums kafejnīcā gaidīs arī apmeklētājus. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tūrisma uzņēmumu skaitu, tiek pievērsta uzmanība jauno tūrisma industrijas pārstāvju atbalstam, nodrošinot dažādus reklāmas bonusus par piedalīšanos izstādē. Latvijas tūrisma uzņēmēji savu dalību Balttour izstādē motivē ar iespēju klātienē satikt nozares kolēģus un dalīties pieredzē kā arī iegūt informāciju par ceļotāju vēlmēm. Piemēram, Domina Travel Latvia valdes priekšsēdētāja Olga Slaugotne Balttour izstādi vērtē ļoti augstu, jo tā ir “iespēja iepazīt jaunus klientus un tikties ar savas nozares profesionāļiem”. Šajā reizē tūroperators veidos savu stendu divās daļās – publiskā telpa un pārrunu vieta, kas ļaus intensīvāk un kvalitatīvāk komunicēties ar klientiem. Savukārt BTI Latvia direktore Natālija Sukure izsakās, ka Balttour izstādē nepiedalās jau vairākus gadus un min sekojošus iemeslus: “pirmkārt, firmas pakalpojumu struktūra ir mainījusies no atpūtas tūrisma uz darījuma cilvēku apkalpošanu. Otrkārt, firma nestrādā ar ceļojuma paketēm, bet gan apkalpo katru klientu individuāli. Treškārt, aktīvi darbojamies ienākošā tūrisma jomā, tāpēc tiek akcentētas ārzemju tūrisma izstādes. Taču mēs aktīvi piedalāmies izstādes darbā arī bez sava stenda.” Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Jenzis informē, ka Balttour izstādei tiek gatavots jauns stends un šīs izstādes galvenais mārketinga uzdevums būs “iedrošināt Latvijas ied

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Starptautiskā tūrisma izstādē Balttour 2013 galvenie uzsvari tiek likti uz Latvijas apceļošanas un tūrisma iespējām, kā arī neierastu ārvalstu ceļojumu piedāvājumu, šodien izstādes atklāšanā teica izstādes organizētāja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa.

Viņa norādīja, ka tematiskajā hallē "Apceļo Latviju" apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par Latvijas tūrisma iespējām, viesnīcu un viesu namu piedāvājumiem, pasākumiem un tradīcijām.

Bet tematiskajā hallē "Atklāj pasauli" apmeklētāji var iepazīties ar ārvalstu ceļojumu piedāvājumu. Šajā hallē būs apskatāmi gan Latvijas ceļotāju vidū tradicionāli iecienītie galamērķi, gan vēl neierasti piedāvājumi un maršruti.

Izstādes atklāšanā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka pagājušais gads tūrisma nozarē kopumā bija zīmīgs ar to, ka pirmo reizi vēsturē ceļotāju skaits pārsniedzis viena miljarda robežu.

No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notiek 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2019», kur tūroperatori, tūrisma aģentūras un citi nozares uzņēmumi piedāvā ceļojumus un aktīvās atpūtas galamērķus teju 200 valstīs, informē BT1.

Plānots, ka Balttour 2019 piedalīsies vairāk nekā 880 tūrisma uzņēmumu no aptuveni 40 valstīm un apmeklētāju skaits sasniegs 30 tūkstošus.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par dažādu valstu tūrisma iespējām, kā arī uzreiz izstādē iegādāties ceļojumus.

«Izstādes dalībnieki piedāvās izdevīgus ceļojumus gan uz nemainīgi populārajiem galamērķiem – Turciju, Ēģipti, Spāniju, Grieķiju un citiem, gan piemērotus ceļojumus eksotiska piedzīvojuma cienītājiem – uz Kubu, Seišelu salām, Indonēziju, Taizemi vai Vjetnamu. Tūroperatori, kas darbojas Latvijā, piedāvā galamērķus teju 200 pasaules valstīs, tāpēc katrs Balttour 2019 apmeklētājs trīs dienu laikā Ķīpsalā noteikti atradīs savu ceļojumu,» stāsta «Balttour» projekta vadītājs Dainis Bricis.

Tūrisma nozares epicentrs šīs nedēļas nogalē ir Rīgā, Ķīpsalas hallē, kur no 10. līdz 12. februārim notiek starptautiskā tūrisma izstāde – gadatirgus Balttour 2012. Latvijas ceļotājus ciemos gaida Latgalē un Jūrmalā, kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, tālākās zemēs Maltā, Japānā, Izraēlā un daudzviet citur.

Atsevišķa halle izstādē ir veltīta atpūtai un izziņai Latvijā. Kopumā izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 255 stendus, kuros par saviem produktiem un pakalpojumiem stāstīs 650 tūrisma uzņēmumi no 38 valstīm. Pirmo reizi Balttour piedalīsies Gana un Japāna. Pasākumu tīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, bet nodrošina izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Prognozēs, ka Balttour apmeklēs ap 30 tūkstošiem interesentu.

Balttour laikā pirmoreiz Latvijas tūrisma nozarē ir izsniegtas Q–Latvia kvalitātes zīmes. To saņēma viesnīca Mežotnes pils, Turaidas muzejrezervāts, Valmiermuižas alus darītava, viesnīca Bīriņu Pils, Rīgas Tūrisma attīstības biroja informācijas centri, Talsu novada tūrisma informācijas centrs, Kuldīgas Tūrisma attīstības centrs, Saulkrastu tūrisma informācijas centrs un viesnīca Raibie logi.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA) kā Balttour zīmola turētāja un izstādes organizētāja, 2011. gadā nolēmusi izstrādāt jaunu izstādes koncepciju. Tā paredzēs vērienīgākus tehniskos risinājumus un pieejamākās dalības maksas tūrisma profesionāļiem, kā rezultātā prognozēts arī lielāks izstādes apmeklētāju skaits.

«Starptautiskā tūrisma izstāde Balttour ir nozīmīgākais Latvijas tūrisma industrijas notikums, kas ik gadu pulcē gan pašmāju un ārvalstu nozares profesionāļus, gan ceļot mīlošos Latvijas iedzīvotājus. Katru gadu Balttour ir attīstījies un pilnveidojies, visbeidzot nobriestot nopietnām pārmaiņām. Varam droši paziņot, ka nākošā gada februārī izstāde pāries jaunā kvalitātē un būs daudz plašāka nekā līdzšinējos gadus,» norāda ALTA valdes priekšsēdētāja Kitija Gitendorfa.

«Sasniedzot sava veida pilngadību, tūrisma izstāde Balttour vairs nebūs izstāžu biznesa daļa, tie būs svētki ar tūrismu saistītiem cilvēkiem. Šādas izstāde mērķis ir nevis pelnīt, bet gan dot iespēju nozares cilvēkiem dalīties pieredzē ar aktuālajā gadā paveikto. Savukārt izstādes apmeklētājiem tā ir kā īpašs notikums, kura laikā ir iespēja izvēlēties un izplānot nākamās sezonas ceļojumus un atpūtas braucienus. Mainot izstādes koncepciju un padarot to vienlaikus vērienīgāku un pieejamāku, domājams varēsim palīdzēt visai Latvijas tūrisma nozarei, kā ari padarīt pievilcīgāku citu valstu delegācijām,» stāsta K. Gitendorfa.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), 2004. gada 13.-15. februārī jau sesto gadu pēc kārtas, ar savu stendu piedalīsies Baltijas valstīs lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū „BALTTOUR 2004”. Dalība tūrisma izstādē „Balttour”, LVRA un tās biedriem dod iespēju: jau esošos un potenciālos klientus iepazīstināt ar aktuālākajiem piedāvājumiem; tikties ar pašmāju un ārvalstu tūrisma un viesmīlības nozares profesionāļiem. Kā allaž, LVRA stendā būs pieejama visplašākā informācija par Latvijas viesnīcu un viesu māju piedāvātajiem pakalpojumiem un asociācijas darbu. Ievērojot to, ka viens no pieprasītākajiem viesnīcu pakalpojumiem, ir konferenču un saviesīgo pasākumu organizēšana, LVRA, izstādes „Balttour” apmeklētājiem, ir izstrādājusi jaunu reklāmas katalogu „Konferences Latvijā”. Izdevums sniegs informāciju par vairāk neka 30 viesnīcu un viesu māju konferenču piedāvājumu – konferenču zālēm, pieejamo aprīkojumu, kā arī papildpakalpojumu. LVRA (stenda Nr. B7) izstādes apmeklētājus grib pārsteigt arī ar netradicionāli iekārtotu stendu. Tā izveidē piedalās gan BA Turība Starptautiskās Tūrisma fakultātes un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, gan „Papīra lampu dizaina darbnīcas” mākslinieki. Avots: LVRA

Nākošajā gadā Latvijas tūrisma industrijai līdz ar ES paplašināšanos būs jāstrādā jaunos apstākļos. Tūrisma nozare saņems no valsts kases vairāk kā vienu miljonu latu, lai uzlabotu šī tautsaimniecības sektora konkurētspēju globālajā Eiropas tirgū. Viens no tūrisma biznesa dzīves indikatoriem ir tūrisma izstādes un gadatirgi, kur satiekas tūrisma profesionāļi, reklāma, mediji un klienti vienkopus, lai iepazīstinātu auditoriju ar jaunajiem tūrisma produktiem un piedāvājumiem. Baltijas reģionā viena no lielākajām tūrisma izstādēm ir Balttour (13.-15.02.2004), kuru jau 11-to gadu organizē Latvijas tūrisma aģentu asociācija (ALTA) sadarbībā ar izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Balttour izstādē tiek plānoti jauni pasākumi un gaidīti vēl neredzēti ciemiņi šajā reģionā. Pēc izstādēs rīkotāju informācijas galvenie jaunumi Balttour 2004 izstādē būs: Pirmo reizi izstādē tiks pārstāvēta Francijas un Ķīnas tūrisma delegācijas, taču arī citas valstis ir izrādījušas interesi par Latvijas tūristiem. Pirmo reizi Somija piedalīsies ar valsts stendu, kurā būs pārstāvēti vairāk kā 15 tūrisma uzņēmumi. Ņemot vērā pagājušā gada izstādes dalībnieku ieteikumus – tiek veidots jauns un ērtāks zāles plānojums. Izstādes ietvaros tiek plānoti divi semināri: “ES valstu pieredze ienākošā un izejošā tūrisma veidošanā” un “Tūrisms kā viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm”. Lai padarītu izstādes apskati interesantāku apmeklētājiem, tiek gatavota īpaša pārsteiguma loterija, kur biļešu īpašnieki izspēlēs pārsteidzošas balvas. Savukārt dalībniekiem būs iespēja iegūt veicināšanas balvu par visinteresantāk un krāšņāk noformēto stendu. Agrāko skatuvi nomainīs jaunums - “Interaktīvā kafejnīca” pārrunām un atpūtai ar speciāli veidotu programmu. Tajā dalībniekiem būs iespēja prezentēt sevi vizuālā, interaktīvā formā (reklāmas klipi, filmas u.c.). Tāpat kāds patīkams pārsteigums kafejnīcā gaidīs arī apmeklētājus. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tūrisma uzņēmumu skaitu, tiek pievērsta uzmanība jauno tūrisma industrijas pārstāvju atbalstam, nodrošinot dažādus reklāmas bonusus par piedalīšanos izstādē. Avots: ALTA, BT1

Gaidāmajā starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū Balttour - 2004, kas no 13. līdz 15. februārim notiks Ķīpsalas izstāžu kompleksā, Zemgales plānošanas reģionu pārstāvēs visi tajā ietilpstošie rajoni, kā arī Jelgavas pilsēta. Tradicionāli ar Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) atbalstu reģiona kopīgas ekspozīcijas iekārtošanai tiks izmantots 30 kvadrātmetru liels laukums, kura iekārtošana un noformēšana šoreiz uzticēta pazīstamajai Jelgavas firmai SIA Latvijas keramika A. Ekspozīcijas noformēšanā galvenokārt tiks izmantoti koka, māla un linu izstrādājumi, kas darināti no dabīgiem materiāliem un akcentē reģionam raksturīgas ražošanas nozares. Gatavojoties izstādei, pēc Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras pasūtījuma izgatavota un Jelgavas tipogrāfijā iespiesta Zemgales tūrisma karte, kuras saturs atbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām un ietver jaunāko informāciju par dažāda rakstura tūrisma objektiem reģionā. Turklāt jaunās kartes, kas izdota četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu – kopējā tirāža sasniedz 45 000 eksemplāru un to varēs izmantot arī citās starptautiskās izstādēs – gadatirgos. Kopš iepriekšējās Balttour izstādes tūrisma nozares attīstībā Zemgalē ir iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences, sevišķi viesnīcu pakalpojumu paplašināšanas jomā. Tā, piemēram, Jelgavā līdzās ledus hallei lietošanā nodota jauna viesnīca Zemgale ar divām konferenču zālēm un boulinga centru. Jaunu konferenču zāli un saunu ar senlaicīgu interjeru klientu rīcībā nodevis viesnīcas Jelgava kolektīvs, kas gaidāmajā tūrisma sezonā plāno ierīkot arī viesnīcai pieguļošu vasaras dārzu. Arī Aizkrauklē līdzās ledus hallei pērn atvērta jauna viesnīca “Raijo” ar kopējo vietu skaitu – 100. Vienotajā sporta un atpūtas kompleksā ietilpst arī studentu viesnīca 35 vietām un restorāns ar mājīgu interjeru un bagātīgu ēdienu klāstu. Sertifikācijas komisija divu zvaigžņu viesnīcas statusu pērn piešķīrusi Dobeles viesnīcai. Ceļotāju ērtībām kalpos arī nesen lietošanā nodotā jaunā autoosta Jēkabpilī, atvērtie lielveikali Bauskā un Jelgavā. Fasādes remonts un teritorijas labiekārtošana veikta Lielauces pilī, turpinās Dobeles pilsdrupu konservācija un Bauskas pils restaurācija, kā arī Jelgavas pils fasādes krāsojuma atjaunošana, kas minētos kultūrvēsturiskos objektus tūristiem dara daudz tīkamākus. Pateicoties Zemgalē sekmīgi īstenotiem Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektiem, gandrīz katrā rajonā atvērta kāda jauna viesu māja, vai palielinājies sniegto pakalpojumu klāsts un kvalitāte jau esošajās. Savukārt Jelgavas rajona Ozolnieku novadā, vietējā ezerā par Eiropas Savienības SAPARD programmas projektu konkursā piešķirto finansējumu izbūvēta Baltijas valstīs vienīgā trošu trase ūdensslēpotājiem. Vēl Jēkabpils rajona Elkšņu, Rites un Saukas pagasta iedzīvotāji nodibinājuši sabiedrisko organizāciju “Saukas dabas parka fonds”, kas gādās arī par tūristu uzņemšanu minētajā teritorijā. Bet akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” sākusi latviešu strēlnieku piemiņas vietu labiekārtošanu Ložmetējkalnā, Jelgavas rajona Valgundes pagastā. Speciāli Balttour izstādes apmeklētājiem Zemgales attīstības aģentūra, izmantojot pašvaldību tūrisma informācijas centru darbinieku sniegtās ziņas, sarūpējusi informatīvu izdevumu ar lietišķu informāciju tūristiem, kā arī kultūras un atpūtas pasākumu programmu ar informāciju par gaidāmajiem pilsētu svētkiem, festivāliem, konkursiem, izstādēm un citām norisēm reģionā. Piektdien, 13. februārī pulksten 12:00, stundu pēc izstādes atklāšanas, Zemgales stenda apkaimē notiks nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju tikšanās ar reģiona pašvaldību līderiem, ZAA vadību un speciālistiem, kā arī ar tūrisma informācijas centru darbiniekiem. Avots: ZAA

No 13. līdz 15. februārim Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā norisināsies starptautiskais tūrisma gadatirgus “BALTTOUR 2004”, kurā dalību pieteikuši tūrisma uzņēmumi no vairāk kā 30 pasaules valstīm. 2004. Latvijā ir pasludināts par aktīvā tūrisma gadu, un arī Liepājas pilsētas un rajona stendā tiks prezentēts Liepājas pilsētas un rajona aktīvā un piedzīvojumu tūrisma piedāvājums. Lejaskurzemes stends šogad ir veidots kā kuģis, ar kuru doties piedzīvojumu meklējumos uz Liepājas pusi, un tas atradīsies līdzās citu pilsētu – Ventspils, Talsu, Tukuma, Kuldīgas un Saldus – stendiem Kurzemes kopējā ekspozīcijā. Savukārt liepājnieku devīze šogad skan: “Skaistākie piedzīvojumi tevi gaida Liepājā!” Izstādes stendā izmantoto kuģi liepājnieki kopš 2003. gada pavasara varēja aplūkot Vecajā ostmalā pie Liepājas jahtkluba; tagad mākslinieks Reinis Kuncītis to ir demontējis un pielāgojis izstādes vajadzībām. Pēc izstādes – gadatirgus “BALTTOUR” Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs pārstāvēs Liepājas pilsētu un rajonu arī citos gadatirgos: “TOUREST 2004” (Igaunijā, Tallina), “VIVATTUR 2004” (Lietuva, Viļņa), “ITB 2004” (Vācija, Berlīne), “MITT 2004” (Krievija, Maskava) un “TUR 2004” (Zviedrija, Gēteborga). Avots: Lejaskurzemes TIB

No 2. līdz 4. februārim Ķīpsalā notiks 25. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus «Balttour 2018», kur tūrisma un atpūtas piedāvājumus pasaules atklāšanai un Latvijas apceļošanai prezentēs vairāk nekā 850 uzņēmumu.

«Balttour 2018» dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, pēc ilgāka pārtraukuma arī no ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes. Šo un citu valstu pārstāvji hallē «Atklāj pasauli!» sagaidīs apmeklētājus, lai iepazīstinātu ar apskates objektiem un kultūru, stāstītu stāstus un dotu padomus, kā no katra ceļojuma gūt maksimumu.

Ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām un izvēlēties tīkamāko galamērķi, kā arī uzreiz izstādē iegādāties sev ceļojumu. «Balttour 2018» notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kurai piedāvājumus gatavo tādas Latvijas tūrisma aģentūras un operatori kā «Tez Tour», «Novatours», «Alida Tūrs», «Begonija», «Kidy Tour», «Jēkaba aģentūra», «Estravel» un citi.

2011. gadā tūrisma gadatirgū Balttour’2011 būs īpaši labvēlīgi nosacījumi Latvijas reģionu popularizēšanai.

Par to Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, kas rīko izstādi, vienojusies ar Kurzemes tūrisma asociāciju (KTA). Nākošgad izstāde notiks no 11. līdz 13. februārim Rīgas centrā, - Olimpiskajā Skonto hallē un izstādes koncepcija būtiski mainīšoties, informē KTA. Dalībniekiem Balttour rīkotāji piedāvās jaunas tehniskās iespējas (skatuve, multimediji, u.c.), turklāt tūrisma gadatirgus notiks kā tūrisma nozares svētki un iespēju demonstrējums.

Kurzemi par ceļojuma galamērķi izvēlas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 38% Kurzemi apmeklē 2-3 reizes gadā, liecina pētījums iepriekšējā izstādē Balttour. Visvairāk ceļotāji apmeklē Kurzemes piekrastes pilsētas,- Ventspili, Liepāju, bet senatnes un dabas mīļotāji vairāk apmeklē Kuldīgu, Talsus, Saldu un Tukumu.

#Izstādes laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Starptautiskajā izstāžu hallē Ķīpsala, Rīgā, piektdien, 2.februārī sākas starptautiskā tūrisma izstāde Balttour 2018, informē organizatori.

Tās laikā vairāk nekā 850 uzņēmumi prezentēs tūrisma un atpūtas piedāvājumus.

Balttour 2018 dalībnieku vidū būs tūrisma uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Slovākijas, Dānijas, Taizemes, Krievijas, Ungārijas, Polijas, Čehijas, Ēģiptes, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Horvātijas, Spānijas, Seišelu salām un Portugāles, kā arī ASV, Bulgārijas, Kipras un Islandes.

Kopumā izstādes laikā ceļotgribētāji varēs uzzināt par vairāk nekā 40 pasaules valstu tūrisma iespējām. Tāpat izstādē notiks pavasara un vasaras ceļojumu izpārdošana, kuras laikā tos varēs iegādāties no tādām Latvijas tūrisma aģentūrām un operatoriem kā Tez Tour, Novatours, Alida Tūrs, Begonija, Kidy Tour, Jēkaba aģentūra, Estravel un citām.

No 3. līdz 5. februārim Ķīpsalā notiek 24. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus Balttour 2017, informē BT1.

Izstādē iespējams uzzināt par atpūtas iespējām un tūrisma jaunumiem no 40 pasaules valstīm.

Balttour 2017 apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dažādu valstu kultūras, ēdienus un tūrisma objektus, jo hallē Atklāj pasauli! to visu prezentēs 40 valstu tūrisma pārstāvniecības, viesnīcas, transporta kompānijas un citi ar tūrismu saistīti uzņēmumi.

Pirmo reizi Balttour piedalās Karību jūras sala Tobago un trīs Āzijas valstis - Butāna, Indonēzija, kā arī Nepāla. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad dalībnieku lokā atkal ir Armēnija un Lielbritānija, turklāt varēs iepazīt arī tādus galamērķus kā Taizeme, Taivāna, Itālija un Kuba. Īpaši kuplā skaitā piedalīsies kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, tūrisma uzņēmumi – kopā 37.

Neskatoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā, cilvēki turpina ceļot un tūrisma nozare turpina savu darbu, apliecinās drīzumā gaidāmā izstāde Balttour 2009.

«Mēs esam spējuši mobilizēties, esam apņēmušies strādāt tālāk. Mēs nestāvēsim malā un nesūdzēsimies par dzīvi, bet turpināsim darīt savu darbu. Šajā ekonomiskajā situācija mēs gribētu vērst uzmanību uz to, kā ceļot droši un kam uzticēt sava ceļojuma organizēšanu. Vienmēr pārmaiņu laikos ir kompānijas, kas vēlēsies nopelnīt negodīgi, piedāvājot lētus ceļojumus, bet reāli nav nekādu ceļojumu,» saka Latvijas tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa.

K. Gitendorfa norāda, ka šogad izstādes Balttour 2009 galvenais uzdevums ir konsultēt ceļotājus par drošām tūrisma kompānijām, kurām tūrisma aģentūrām var uzticēties. Izstādes ekspozīciju veidos vairāki tematiskie sektori – Latvijas tūrisma maršruti, tūrisma aģentūras, tūrisma operatori, transporta pakalpojumi, viesnīcas, SPA, kā arī ārvalstu nacionālie stendi.

10. – 12.februārī Rīgā Ķīpsalas izstāžu centrā notiks ikgadējā tūrisma izstāde «BALTTOUR». Izstādē «BALTTOUR 2006» piedalīsies Jūrmala ar apvienoto stendu, kurā tiks pārstāvēti Jūrmalas pilsētas tūrisma un viesmīlības uzņēmumi, kuri stenda apmeklētājiem sarūpēs patīkamus pārsteigumus. Jūrmalas stendā tūrisma izstādes ietvaros, darbosies 15 tūrisma uzņēmumi: KRC «Jaunķemeri», «Sanatorija Belorusija», kempings »Nemo», viesnīcas «Villa Joma», «Eiropa», «Lielupe», «Zinātnes nams», «Majori», «Dzintars», «Pegasa Pils», kūrortviesnīca «Jūrmala Spa», viesu mājas «Kurši», «Elīna», «Līvu Akvaparks», Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs, kā arī Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs. Turklāt izstādē ar atsevišķiem stendiem piedalīsies arī kūrortviesnīcas «Baltic Beach Hotel» un «Daina». Ar savu stendu gadatirgū «BALTTOUR» Jūrmalas pilsēta piedalās katru gadu. Vietējais tirgus ir ļoti nozīmīgs Jūrmalai, tas veido aptuveni 50% no visiem tūristiem, tāpēc, neapšaubāmi, Jūrmalas piedalīšanās izstādē ir pamatota un nepieciešama. Arī tūrisma uzņēmēji aktīvi iesaistās gan izstādes sagatavošanas darbā, gan arī jaunu, kvalitatīvu tūrisma produktu sagatavošanā.

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

Izsolēs paredzēts piedāvāt šādu valsts parāda vērtspapīru apjomu, Ls Izsoles datums 6 mēnešu parādzīmes 1 gada parādzīmes 10 gadu obligācijas 25.02.2004 5,000,000 10.03.2004 15,000,000 21.04.2004 10,000,000 05.05.2004 15,000,000 02.06.2004 10,000,000 16.06.2004 5,000,000 07.07.2004 10,000,000 04.08.2004 5,000,000 25.08.2004 10,000,000 22.09.2004 15,000,000 06.10.2004 10,000,000 20.10.2004 5,000,000 03.11.2004 15,000,000 16.11.2004 10,000,000 01.12.2004 15,000,000 15.12.2004 5,000,000 Piezīme: Izsoļu grafiks var tikt mainīts! Avots: Valsts Kase

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Noslēdzot 2004./2005.gada izstāžu sezonu, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle pauž prieku gan par kompānijas izaugsmi, gan par izstāžu biznesa attīstību kopumā Latvijā un Baltijā. 2005.gadā BT 1 pavisam realizēs 29 izstāžu projektus, kas aptver visplašāko tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru spektru, kā arī virkni izklaides un dzīvesstila pasākumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vairākas izstādes ir līderes Baltijas valstīs un BT 1 stratēģiskais mērķis ir tuvākajā nākotnē nozīmīgu daļu no projektiem izveidot par dominējošajiem Baltijas valstu telpā. Gada pirmajā pusē BT 1 piedāvāja virkni labi pazīstamus projektus – “Balttour”, “Skola”, “Māja I” un citus. Ķīpsalā notika arī starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas uzskatāma par Baltijas reģiona nozīmīgāko gada notikumu autonozarē. Šoruden, tāpat kā pērn, izstāde “Mēbeles” notiks vienlaikus ar izstādi un mēbeļu ražošanas nodrošinājuma profesionālo kontaktu forumu “Kokapstrāde. Iekārtas. Tehnoloģijas. Instrumenti 2005”. Savukārt rudens sezonā vienlaikus tiks organizētas pat trīs izstādes – “Māja. Dzīvoklis 2005”, “Vide un Enerģija 2005” un “Drošam darbam 2005”. Šogad pirmoreiz tiks organizēti divi jauni projekti – novembra sākumā notiks Pirmais Baltijas apvienotais skaistumkopšanas projekts “Baltic Beauty World 2005”, savukārt novembra beigās – Starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde “Tech Industry 2005”. Neapšaubāmi pārmaiņas pasaules politiskajā un ekonomiskajā kartē ienesušas izmaiņas arī izstāžu biznesā. Gandrīz visās izstādēs strauji pieaug ārvalstu dalībnieku skaits, šogad kopumā par aptuveni piektdaļu palielinājies gan dalībnieku, gan izstādes ekspozīciju platību apjoms. Tas liecina, ka mūsu rīkotās starptautiskās izstādes ārvalstu uzņēmējiem ir lielisks starta punkts mūsu reģiona tirgus iepazīšanai un iekarošanai. Piemēram, izstādē “Riga Food 2004” vairāk nekā puse bija ārvalstu dalībnieku, “Balttour 2005” – aptuveni 45 %, “Intertextil Balticum 2005” – aptuveni 50 %. Ar katru gadu nacionālo uzņēmumu dalība izstādē kļūst arvien profesionālāka – lielākoties dalībnieki zina, kāpēc viņi piedalās izstādēs un ko no šīs dalības viņi iegūst. Lielākajai daļai dalībnieku ir skaidri saplānots katra par dalību izstādē ieguldītā lata ceļš. Kā stāsta Viesturs Tīle, “šobrīd informācijas apjoms milzīgos tempos pieaug ik dienu, tā ir viegli pieejama, tās pat ir par daudz, un apjoma dēļ ir jāiegulda liels darbs, lai atsijātu “graudus no pelavām”. Vecā tipa izstādes, kas pēc būtības bija informācijas platforma, zaudē savu vietu un lomu. Tāpēc tiek veidotas jauna tipa izstādes, kuru pamatvērtība ir kontaktu platforma”. Izmantojot šo kontaktu platformu, tiek atjaunoti iepriekšējie kontakti, stiprināti esošie un dibināti jauni. Šī kontaktu platforma sniedz plašas iespējas prezentēt jaunus produktus, palielināt noietu, atrast sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Un pats galvenais – izstādē iedibinātie kontakti ir tas efektīvais filtrs, kas katram uzņēmumam vai galapatērētājam ļauj drošāk orientēties ikdienas milzīgajā un brīžiem pat uzbāzīgajā bezpersoniskās informācijas apjomā. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 jau desmit gadus organizē augsta līmeņa starptautiskas, nacionālas un reģionālas izstādes. Desmit gadu laikā BT 1 organizētās izstādes ir apmeklējuši 2 998 024 apmeklētāju, liecina BT 1 apkopotā statistika. Šogad nozīmīgi palielinājies apmeklētāju skaits no Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kas vēlreiz apliecina Rīgas kā nozīmīgas darījumu vietas statusu. “Esam gandarīti, ka arvien vairāk gan Latvijas, gan Baltijas un ārvalstu apmeklētāju izmanto mūsu izstāžu sniegtās iespējas. Prognozes liecina, ka savu trīsmiljono apmeklētāju sagaidīsim izstādes “Riga Food 2005” laikā, kas notiks no 7. līdz 10.septembrim, un pasniegsim viņam īpašu dāvanu,” norāda Viesturs Tīle.

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

AS “Rīgas Fondu birža” valde, ņemot vērā a/s “Ogre” 2004.gada 14.oktobra iesniegumu un iesniegtos dokumentus un pamatojoties uz RFB noteikumu “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” 17.1.punktu un “Rīgas Fondu biržas Biedru un tirdzniecības noteikumu” 4.8.1. punkta 3. apakšpunktu un 5.7.3. punkta 2. apakšpunktu, 2004.gada 21.oktobrī nolēma: 1. Apturēt tirdzniecību ar akciju sabiedrības “Ogre” akcijām, ievērojot šādu kārtību: 1) no 2004. gada 28. oktobra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība Automātiski savietojamo uzdevumu grāmatā; 2) no 2004. gada 2. novembra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība visā Biržas tirdzniecības sistēmā. 2. Noteikt, ka visi darījumi, kuri ar a/s “Ogre” akcijām RFB Tirdzniecības sistēmā tiek noslēgti no 2004. gada 22. oktobra līdz 2004. gada 2. novembrim un kuros norēķinu periods ir noteikts sākot ar 2004. gada 2. novembri, tiek atcelti. Minētais lēmums tika pieņemts, jo 2004.gada 18.oktobrī RFB saņēma akciju sabiedrības “Ogre” (turpmāk arī – Sabiedrība) 2004.gada 14.oktobra iesniegumu Nr.2-397., kurā tā lūdz, atbilstoši akciju sabiedrības “Ogre” 2004.gada 4.oktobra akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem akciju sabiedrības “Ogre” pamatkapitāla samazināšanas noteikumiem, apturēt tirdzniecību par akciju sabiedrības “Ogre” akcijām no 2004.gada 2. novembra līdz 2004. gada 9. novembrim ieskaitot, ar mērķi nepieļaut šajā laika periodā akcionāru darījumus ar sev piederošām akciju sabiedrības “Ogre” akcijām. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi paredz samazināt sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības iepriekšējo gadu zaudējumus 5 836 385.94 Ls apmērā ar sabiedrības akciju kapitālu 5 836 385.94 Ls apmērā un veikt akciju apvienošanu. Akciju sabiedrības “Ogre” valde ir noteikusi, ka pamatkapitāls tiek samazināts 2004.gada 1.novembrī pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.novembra darba dienas sākumu (plkst.8.00). Par akciju apvienošanas un apaļošanas rezultātā dzēstajām akciju daļām kompensācija akcionāriem tiks izmaksāta 2005.gada 21.janvārī.