Jaunākais izdevums

Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), kas daļēji pieder aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam, valdībai piedāvā trīs iespējamos variantus, kā rīkoties, lai atrisinātu situāciju airBaltic.

Pirmjā variantā valstij esot iespēja atpirkt visas BAS piederošās akcijas airBaltic, vienlaikus norēķinoties par BAS izsniegtajiem aizdevumiem airBaltic un preču zīmēm, par kurām BAS samaksājis, kā arī atgriežot privātajam akcionāram veiktās pamatkapitāla palielināšanas avansa iemaksas. Šajā gadījumā valsts īpašumā nonāktu 99,8% airBaltic akciju.

Otrs risnājums būtu, ja valsts pārdotu tai piederošās airBaltic akcijas BAS. Šādā gadījumā kompānija pilnībā pāriet privāto akcionāru rokās, tieši 99,8% nonāktu BAS īpašumā.

Savukārt trešajā gadījumā valsts atbalsta airBaltic padomes vienbalsīgi pieņemto lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu. BAS uzskata, ka šajā gadījumā valsts, neieguldot proporcionāli pamatkapitāla palielināšanā, saglabātu bloķējošo akciju mazākuma paketi. Valsts īpašumā paliek 25% kompānijas akciju.

«Jāuzsver, ka valdībai un Ministru prezidentam ir skaidri un gaiši jāpasaka, kurš ir valsts kā akcionāra izvēlētais risinājums. Tikai pēc tam, ja valsts nolemj palikt akcionāra statusā, var notikt saruna, kas saistīta ar izmaiņām akcionāru līgumā. Tikai tad būs skaidrība, par kāda rakstura izmaiņām vispār nepieciešams runāt,» paziņojumā norāda BAS valdes locekle Inga Piterniece.

DB jau rakstīja, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību airBaltic jautājumā.

Vēstīts arī, ka airBaltic padome informējusi Satiksmes ministriju, ka kompānijas valde rosina airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 milj. Ls latu, tostarp 30 milj. no tiem būtu jau Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un mazākuma akcionāra BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

airBaltic neauditētie zaudējumi pērn sasniedza 34,2 miljonus latu pretēji peļņai 2009.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izbeidz BAS tiesiskās aizsardzības procesu

LETA, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Jauna airBaltic» veidošanas izmaksas līdzvērtīgas nepieciešamajiem ieguldījumiem «vecajā airBaltic»

Līva Melbārzde; Dace Preisa, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāk pārbaudi par darbībām, kas veiktas ar SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) kapitāla daļām un īpašumu.

Par to liecina DB rīcībā nonākušais LR Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes paziņojums. Tajā teikts, ka 8. novembrī uzsākta arī resoriskā pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai netika pārkāptas tiesību normas, kuru izpildes kontroli un uzraudzību veic policijas darbinieki. Šis policijas paziņojums vismaz līdz galīgai pārbaudes pabeigšanai varētu būt signāls, ka darbības ar bijušā airBaltic privātā akcionāra BAS kapitāldaļām un īpašumu, iespējams, tiešām varētu būt nelikumīgas, uz ko jau iepriekš norādījis BAS līdzīpašnieks un bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krājbanka atkal «glābj» airBaltic

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, Māris Ķirsons, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators palīdz valstij atbrīvoties no airBaltic bijušajiem līdzīpašniekiem SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tas turklāt, iespējams, notiek pretēji Krājbankas kreditoru interesēm un apejot tiesas liegumus. Jo, neraugoties uz BAS, tās mantai un amatpersonām noteiktajiem juridiskajiem liegumiem, notikusi BAS vērtīgākās daļas - prasījumu tiesības pret airBaltic - īpašnieku maiņa un tā jau kā komercķīla ir reģistrēta uz cita vārda.

Proti, pagājušā nedēļā Krājbankas meitas uzņēmums Atlantijas biroji no airBaltic bijušā privātā akcionāra BAS pārņēma saistības pret Krājbanku un Snoras: ir reģistrēta ķīla, kuras devējs BAS vietā nu ir Atlantijas biroji, bet ņēmējs Krājbanka un Snoras. Ķīlas maksimālā summa minēti 26,04 miljoni latu, bet komercķīlas priekšmetā ietilpst arī visas Atlantijas biroju prasījuma tiesības, tajā skaitā pret airBaltic. DB jau iepriekš rakstīja, ka pērn pēc Krājbankas kraha banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Atlantijas biroji pārņēma BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un Taurus Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: vakardienas kratīšana bija «totāli lieka»

Ritvars Bīders, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic un BAS tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos

Nozare.lv, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības airBaltic privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi airBaltic akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām atturas plašāk komentēt valdības plānus attiecībā uz aviokompānijas nākotni, taujāts, cik nopietni valdība patlaban vērtē privātā akcionāra - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) - kapitāldaļu pārņemšanu, Dombrovskis aģentūrai LETA vien spēja norādīt, ka šis jautājums tika skatīts valdības slēgtajā daļā un informācijas pieejamība ir klasificēta, tāpēc nekādi plašāki komentāri netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks cerēja uz peļņu; tagad gatavs ņemt visu airBaltic

LETA; BNS, 17.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BAS: apmaksājot airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās, visticamāk, tiktu brutāli atņemtas

Ritvars Bīders, 22.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pašreizējā situācijā nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos, turklāt, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas Krājbankas un Satiksmes ministrijas rīcību, visticamāk, tiklīdz BAS, neievērojot aizliegumus, būtu apmaksājis airBaltic jaunās emisijas akcijas, tās tiktu atkal brutāli atņemtas.

Tā savā paziņojumā norāda, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, atbildot uz izskanējušo informāciju, ka valdība aizdos lidsabiedrībai airBaltic 25 miljonus latu, jo pieteiktā airBaltic akciju emisija nav beigusies veiksmīgi.

BAS valdes locekle Inga Piterniece pauž neizpratni par to, ka uzņēmums tiek vainots tajā, ka nav nodrošināta airBaltic finansējuma daļa vairāk kā 40 miljonu latu apmērā.

Viņa atgādina, ka 2011.gada 30.novembrī Latvijas Krājbanka pārņēma valdījumā BAS debitoru parādus un noteica, ka jebkādi maksājumi, ko veic BAS, ir jāizdara tikai un vienīgi uz Krājbankas norādīto kontu. Tas, pēc BAS apgalvotā, ir labi zināms gan SM, gan airBaltic. «Līdz ar to, pat pie labākās gribas, BAS nevar ieskaitīt jebkādus līdzekļus ne airBaltic, ne citos kontos,» teikts BAS izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BAS atkal atgriežas tiesā;šoreiz - tiesiskā aizsardzība

Elīna Pankovska; Līva Melbārzde, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu (TAP) iesnieguši jaunieceltie valdes locekļi. Tādu iespēju pieļauj SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kurš izrādīja pārsteigumu, uzzinot no DB par šādu iesniegumu.

Arī bijušais BAS līdzīpašnieks Bertolts Fliks DB sacīja, ka jaunā BAS valde pēc 24. februāra tiesas lēmuma nedrīkstēja šādu pieteikumu iesniegt un savu turpmāko rīcību sola izvērtēt. DB jau rakstīja, ka Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltics šā gada 6. februārī pieņēma lēmumu par Krājbankā ieķīlāto BAS kapitāldaļu pārdošanu savai meitaskompānijai SIA Atlantijas biroji, kas BAS arī iecēla jaunu valdi Jāņa Bankova un Edija Ziediņa personā. B. Fliks uzskata, ka BAS daļas pārņemtas nelikumīgi ,tāpēc viņš vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas viņa prasību līdz lietas galīgai izskatīšanai daļēji apmierināja, 24. februārī uzliekot vairākus darbības liegumus jaunajai BAS valdei. «BAS jaunieceltajiem valdes locekļiem tiesa ir aizliegusi pārstāvēt kompāniju. Es neko nezinu par to, ka ir iesniegts TAP pieteikums. Es domāju, ka atņem uzņēmumu, reģistrē reiderisma ceļā un dara visu iespējamo, lai noslēptu dziļāk,» atzīmē V. Tihonovs, piebilstot, ka neko sīkāk nevar komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Antonovs: airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt

LETA, 27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šodienas airBaltic akcionāru sapulces no saviem amatiem lidsabiedrības airBaltic padomē ir atkāpušies Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) nominētie padomes locekļi Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks.

Šī jau ir otrā reize šovasar, kad šie BAS pārstāvji, pamatojoties uz nekonstruktīvu rīcību no valsts kā lielākā airBaltic akcionāra puses, ir atkāpušies no airBaltic padomes. Šoreiz par iemeslu tiek minēta valsts nevēlēšanās palielināt airBaltic pamatkapitālu, lai gan to vakar apstiprinājusi airBaltic padome. BAS pārmet, ka premjers Valdis Dombrovskis šādi apzināti gremdējot airBaltic un valsts četrus pēdējos gadus ir bremzējusi lidsabiedrības attīstību, paceļot lidostu nodevas, neļaujot būvēt jaunu termināli u.c. Db.lv jau rakstīja, ka arī satiksmes ministrs Uldis Augulis norādījis uz to, ka jāpalielina airBaltic pamatkapitāls, kā to iepriekš lēmusi lidsabiedrības padome, proti, 63 milj. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

KNAB veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē

LETA, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), visticamāk, veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē Rīgas centrā. Kratīšana tiek veikta arī Tērbatas ielā, airBaltic aviokasē Travel Lounge.

Aviokase ir atvērta un strādā, tomēr tajā apmeklētājus apkalpo viena vai divas darbinieces. Pārējais biroja personāls atrodas biroja iekšienē.

Kā ziņots, KNAB darbinieki šodien veikuši arī kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību isaistītos uzņēmumos.

Šorīt, 26. septembrī, KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visticamāk, valstij airBaltic no BAS būs jāatpērk

Dienas Bizness, 26.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laulība valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS), kas izrādījies neprognozējams un neuzticams partneris airBaltic pārvaldīšanā, jebkurā gadījumā ir jāšķir, jautājums ir tikai par veidu, kā to labāk darīt.»

To Db.lv sacīja labi informēts avots par airBaltic, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, valstij ir tikai divi ceļi, vai nu turpināt uzticēties, ka BAS ir godprātīgs partneris un izrādīs pretimnākšanu, taču tā kā pēdējie notikumi par šādām sadarbības iespējām neliecinot, valstij airBaltic akcijas no BAS ir jāatpērk. Protams, esot jācenšas sarunāt pēc iespējas zemāku darījuma summu, nevis BAS minēto 91 miljonu latu, tomēr airBaltic iegādes summa vēl automātiski nenozīmējot, ka par šādu summu papildus būs jākonsolidē valsts budžets. «Par šo darījumu ir jārunā ar Starptautisko Valūtas fondu, jo bez savas aviosabiedrības nav iespējama Rīgas lidostas attīstība, kas savukārt nozīmē, ka savā ekonomiskā attīstībā Latvija vēl vairāk atpaliks no pārējām Baltijas valstīm. Taču tā kā pasaules prakse liecina, ka valsts nav labs operators lidkompānijām, tad pēc airBaltic iegādes valstij ir jāsameklē profesionāls aviosabiedrības operators, tomēr nepieļaujot tās pašas kļūdas, ko savulaik ar BAS, kas nozīmē, ka akcionāru līgumam ir jābūt pareizi un valstij izdevīgi noslēgtam jau no paša sākuma,» tā DB avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais Latvijas valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā airBaltic, izpērkot uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošās akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, vēsta laikraksts Diena.

Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi airBaltic zīmoli, kurus 2009. gadā airBaltic par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.

«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas.

Prudentia vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par airBaltic esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no airBaltic kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SIA Baltijas Aviācijas sistēmas tomēr maksātspējīga

Elīna Pankovska, 06.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa noraidīja SIA Veriko maksātnespējas pieteikumu, un atzina par maksātspējīgu SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Bertoltam Flikam un Taurus Asset Management Fund Limited.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā bija vērsusies SIA Veriko, saistībā ar BAS parādu 3,6 tūkst. Ls apmērā. SIA Veriko ir Luksemburgas kompānijai Aerienne Services Group S.A. 100% piederošs uzņēmums.

Savukārt airBaltic pārstāvji iepriekš tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu. Jāmin arī, ka lidsabiedrības pārstāvji izteica gatavību samaksāt BAS parādu.

BAS pārstāvis Viktors Tihonovs savos paskaidrojumos tiesas sēdē iepriekš minēja, ka BAS faktiskā maksātnespēja radusies, jo valsts un Latvijas Krājbanka rupji pārkāpušas pagājušā gada oktobrī noslēgto vienošanos, kas paredz piedziņas darbības veikt ne ātrāk par 2012.gada 31.decembri, un jau pērn novembrī pārņēmusi bankā ieķīlātās airBaltic akcijas, rakstīja LETA. Tāpat pārņemti BAS debitoru parādi, un tādējādi atņemti visi lielākie BAS aktīvi, bez kuriem nav iespējams veikt nekādas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - KNAB «krata» ar airBaltic saistītos uzņēmumus; iespējams, saistībā ar rītdienas valdības sēdi

Līva Melbārzde, LETA, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, iespējams, veic kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic saistītos uzņēmumos.

Šorīt KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.

«Vienīgais iemesls, ko pašlaik varu iedomāties KNAB veiktajām kratīšanām ar airBaltic saistītajos uzņēmumos, ir saistīts ar rītdienas valdības sēdi,» Db.lv sacīja Baltijas aviācijas sistēmu pārstāvis Juris Pētersons, viņš gan norādīja, ka viņam nav informācijas, ko tieši valdība rītdienas valdības sēdē varētu spriest. «Man nav pašlaik nekādas konkrētākas informācijas par notiekošo,» sacīja J. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība AirBaltic Corporation (airBaltic) nebūtu novilcinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesu Rīgas rajona tiesā, paužot gatavību samaksāt 3 600 latu parādu, kompānija būtu palikusi bez visiem gandrīz 250 pilotiem, atzina airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norāda, ka BAS ir filiāle Kiprā, kas nodarbinājusi visus airBaltic pilotus. Iespējamā BAS maksātnespēja nozīmētu to, ka airBaltic nevarētu izmantot šos pilotus, jo kompānija nebija to tiešais darba devējs.

«Aizkavējot BAS maksātnespējas lietu, varam nodrošināties ar pilotiem, jo paguvām pārslēgt darba līgumus ar gandrīz 250 pilotiem. Šī pāreja bija brīvprātīga. Turklāt [maksātnespējas prasījuma - red.] summa bija 3600 latu - mazāka par viena ļoti īsa lidojuma izmaksām, piemēram, uz Viļņu vai Tallinu. Tas bija tā vērts, jo iespējamās sekas uz airBaltic būtu grūti paredzēt,» akcentē Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic glābšana var izgāzties. Privātajam akcionāram BAS solītās naudas varētu nebūt, bet valstij ieguldīt ko papildus kļūst juridiski sarežģīti, vēsta laikraksts Diena.

Lai arī iepriekš noliegts, ka Latvijas Krājbankas (LK) krahs varētu kā ietekmēt aviokompānijas airBaltic darbību, jo lielas naudas kompānijai šajā bankā nestāv, nopietns pavērsiens gaidāms no citas puses, norāda laikraksts. Proti, līdz 15. decembrim airBaltic akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) jāiegulda kompānijā 37 miljoni latu, ko paredz airBaltic glābšanas plāns, taču, tā kā galvenais BAS kreditētājs līdz šim bijusi tieši Krājbanka un tās mātesbanka Snoras, var daļēji paredzēt, ka naudas BAS pusei nebūs. Tajā pašā laikā valsts papildu līdzdalību kompāanijā varētu sarežģīt gaidāmie abu banku maksātnespējas pricesi, secinājusi Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru