Nozare neziņā par ietekmi uz esošo dzelzceļa infrastruktūras maksu

Tā kā valstij būs nepieciešams simtiem miljonu liels līdzfinansējums Eiropas platuma (1435 mm) sliežu projektam Rail Baltica (RB), rodas jautājums par to, kā tas ietekmēs esošās dzelzceļa infrastruktūras (1520 mm) lietošanas maksu, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņaprāt, būtu nepieciešams izskatīt jautājumu par Latvijas dzelzceļa koridora konkurētspējas palielināšanu uz infrastruktūras maksas rēķina. Savukārt domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš pauda viedokli, ka RB nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, uzsverot, ka labākajā gadījumā ES līdzfinansējums RB būs 80% apmērā. Jau vēstīts, ka projekta pirmajai kārtai Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail saņems 442,2 milj. eiro (Latvijai 240 milj. eiro, tostarp 238 milj. projektēšanai un būvniecībai, plus 53,6 milj. eiro valsts līdzfinansējums) no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), kas ir 81,83% no kopējās pieteikuma vērtības.

Lieli cipari

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pērnā gada ziņojumu par dzelzceļa tirgus attīstību, Latvijā ir augstākā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa kravu pārvadātājiem, proti, 9,97 eiro par vilciena kilometru (Lietuvā 7,14 eiro, Igaunijā 4,63 eiro). Te gan jāņem vērā, ka salīdzināti tiek īsie vilcienu sastāvi (1000 t kopējā svara izteiksmē), norādīts ziņojumā, bet Baltijas valstīs tie ir būtiski garāki (saskaņā ar Latvijas dzelzceļa datiem 4500–6500 t Latvijas gadījumā). Arī kāds nozares eksperts uzsver, ka Baltijas valstu gadījumā par būtiskām atšķirībām runāt nevar, turklāt Igaunijā aprēķinos tiek izmantoti gan tonnkilometri, gan vilcienu kilometri, bet Lietuva izmanto iespēju noteikt paaugstinātus tarifus Krievijas tranzītam Kaļiņingradas virzienā. Infrastruktūras maksa ir jāmazina, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta valsts konkurētspēja, atzīmēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, lemjot šo jautājumu skatīt aiznākamajā LOTLP sēdē. Viņš negribēja piekrist I. Sarmuļa teiktajam, ka Latvijas dzelzceļš nesaņem nekādu atbalstu no valsts, kā piemēru minot gan VAS Pasažieru vilciens dotēšanu vairāk nekā 30 milj. eiro apmērā katru gadu, gan ieguldījumus infrastruktūrā. Viņaprāt, RB tiešas ietekmes uz esošās infrastruktūras maksu nebūs, turklāt RB piesaistīs papildu kravas, kuras varēs tālāk nosūtīt arī rietumu – austrumu virzienā.

Plašāk lasiet rakstā Bažījas par Rail Baltica ietekmi uz tranzītu ceturtdienas, 10. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra