A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) pabeidzis B uzturēšanas klases valsts autoceļu melno segumu masveida bedrīšu remontus. Kopumā salabotas bedrītes 146,99 tūkst. kvadrātmetru platībā.

Visu uzturēšanas klašu valsts autoceļos laika posmā no 1.aprīļa līdz 15.jūnijam LAU ir saremontējis bedrītes vairāk nekā 372 tūkst. kvadrātmetru platībā, DB informēja LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Kaija Gulbe.

Patlaban LAU remontbrigādes turpina darbu, labojot C un D uzturēšanas klases valsts autoceļus, atbilstoši Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) pasūtītajam darba apjomam.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu un būvniecību, kā arī būvmateriālu ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20,17 tūkst. km, tai skaitā galvenie valsts autoceļi ir 1,62 tūkst. km jeb 8%, reģionālie autoceļi – 5,32 tūkst. km jeb 26,4% un vietējie autoceļi – 13,23 tūkst. km 65,6%.

Līdz šī mēneša sākumam a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) izpildījis valsts a/s Latvijas valsts ceļi pasūtījumu, veicot plānoto A uzturēšanas klases valsts autoceļu melno segumu masveida bedrīšu remontus, vēsta uzņēmums. No gada sākuma salaboto bedrīšu kopapjoms veido nepilnus 300 tūkstošus kvadrātmetru.

Vasaras sezonas sākumā ceļu uzturētājiem lielāko darba apjomu veido autoceļu melnā seguma remontdarbi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, masveida bedrīšu labošana uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem jāpabeidz līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases valsts autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases valsts autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Šogad laika apstākļu dēļ masveida bedrīšu remonti uz valsts autoceļiem sākās vēlāk nekā pagājušajā gadā. Uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem bedrītes šogad salabotas 155913 kvadrātmetru platībā. Valsts autoceļu melno segumu bedrīšu remontdarbos ir iesaistītas vairāk nekā 100 LAU remontbrigādes visā Latvijā. Darbs tiek turpināts, labojot B, C un D uzturēšanas klases valsts autoceļu segumus.

Šonedēļ VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) pabeidza masveida bedrīšu remontu uz valsts autoceļiem ar melno segumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad bedrīšu daudzums ir par 23% mazāk nekā pērn.

Kopš masveida bedrīšu remonta sākuma aprīlī, bedres ir salabotas vairāk nekā 345,2 tūkstošu kvadrātmetru platībā, pērn šajā pašā laika periodā – 447,47 tūkstošus kvadrātmetru.

Vienlaicīgi visā Latvijas teritorijā masveida bedrīšu remontu veica 99 LAU remontbrigādes.

Bedrītes, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Līdz ar pirmo atkusni atsācies arī bedrīšu remonts Pagājušajās brīvdienās Rīgā ir uzskati asfaltbetona seguma bedrīšu remonti, taču galvaspilsētas ielu brauktuves šobrīd esot apmierinošā stāvoklī, DB pastāstīja Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Ķēdže.

Viņa arī piebilda, ka bedrītes intensīvi veidojoties mainīgos laika apstākļos, kad brīžiem piesalst un atkal atkūst.

Uz jautājumu vai šobrīd laika apstākļi ir labvēlīgi bedrīšu «lāpīšanai» Satiksmes departaments arī norāda, ka satiksmei bīstamas bedrītes jānovērš jebkuros laika apstākļos. Tādēļ līdz ar atkušņa iestāšanos tika veikts asfaltbetona seguma bedrīšu remonts, uzlabojot situāciju uz brauktuvēm. Šogad Rīgas ielu un tiltu bedrīšu lāpīšanai pašvaldības budžetā ieplānoti 253 tūkst. Ls bez PVN.

DB jau rakstīja, ka no Rīgas pašvaldības budžeta šogad ielu un tiltu bedrīšu remontam bija plānots finansējums 415,48 tūkst. Ls, kas ir divas reizes mazāk nekā 2009. gadā.

Saņemot Vecumnieku novada pašvaldības atklāto vēstuli, kurā iedzīvotāju vārdā pausta prasība steigšus remontēt Bārbeles-Skaistkalnes ceļu, uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāvji ieradušies apskatīt šo posmu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ceļu administrācijas amatpersonas - LVC Centra reģiona direktors Edgars Brass, Bauskas nodaļas būvinženieris Kristaps Arājs un inženieris Juris Derevjanko - Skaistkalnes tautas namā tikušies ar iedzīvotājiem.

Reģionālā autoceļa P89 posms no Bārbeles līdz Skaistkalnei apdraud satiksmes drošību, jo ir kritiskā stāvoklī, pausts LVC adresētajā vēstulē: «Tas kavē Vecumnieku novada Skaistkalnes un Bārbeles pagasta, kā arī līdzās esošās Lietuvas Biržu rajona ekonomisko attīstību un ir kauna traips mūsu valstij.» Pašvaldība informējusi, ka šajā vietā asfalts uzliets 1962. gadā, kopš tā laika labotas tikai bedrītes, un pašlaik ceļš ir tikpat kā neizbraucams.

Reaģējot uz internetā ievietotā aculiecinieka videomateriālu, kurā redzams, kā strādnieki bez specializētas tehnikas remontē ielu bedrītes, vienkārši tās aizberot un piemīdot, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) rīt uz pārrunām izsaucis akciju sabiedrības Ceļu pārvalde vadību, informē Ušakova preses sekretāre Anna Kononova.

Ušakovs savā Twitter kontā ievietojis aculiecinieka nofilmētu videomateriālu, kurā redzams, kā strādnieki Ziepniekkalnā bedrītes ar asfaltu «aizlāpa», vienkārši piemīdot ar kājām, nevis izmantojot specializētu tehniku.

«Ja kāds ir kļuvis par liecinieku līdzīgai situācijai, lūdzu, filmējiet šos «varoņdarbus» un sūtiet video man,» raksta Ušakovs.

Viens no Ceļu pārvaldes uzdevumiem ir Rīgas pilsētas ielu remonts un uzturēšana.

Svētdien Reiņa trasē svinīgi tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums.

Kā informē trases īpašnieks Olavs Legzdiņš, pirmās trīs golfa bedrītes tika atklātas pirms diviem gadiem. Tāpat kā pirmās, arī pārējās sešas bedrītes veidotas, izmantojot Ozo Golf Club grīnkīpera Mārtiņa Šternberga konsultācijas. O. Legzdiņš uzskata, ka astoņos hektāros izveidotais deviņu bedrīšu Reiņa Golf laukums varētu ieinteresēt spēlētājus ar panorāmu uz Siguldas un Krimuldas pakalniem un nogāzēm un esošajām laukuma reljefa svārstībām.

Golfa laukuma izveidē trīs gadu laikā kopā ar speciālo tehniku ir ieguldīti no 300 – 350 000 tūkstošiem latu, bet kopā ar viesu māju un pārējo golfa laukumam nepieciešamo infrastruktūru ieguldījumi ir viena miljona latu robežās pēdējo piecu gada laikā, lēš saimnieks. Kopējie ieguldījumi Reiņa trasē pēdējo piecu gadu laikā, rēķinot arī ziemas sporta infrastruktūru, pārsniedzot 2 miljonu latu robežu.

Tā kā bedres uz ielām, izņemot tās, kuras ir rekonstruētas, un arī daudzdzīvokļu namu pagalmos ir mūžsenā problēma, iedzīvotāji vairs necenšas sagaidīt pašvaldības rīcību un iniciatīvu ņem savās rokās, proti, bedrītes sāk aizlāpīt saviem spēkiem. Kāds iedzīvotājs, piemēram, aizlāpījis bedrītes pie daudzdzīvokļu namiem Gulbenē, Jaunajā ielā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Lai arī viņš nevēlas, ka publiski tiek pieminēts vārds, Dzirkstelei viņš stāstījis, ka, katru rītu mērojot ceļu uz darbu ar automašīnu, kļuva žēl auto, tāpēc nolēmis ņemt iniciatīvu savās rokās, jo transportlīdzeklis jāremontē par savu naudu.

«Caur mūsu pagalmu brauc daudzi, laikam patīk bedres. Sagaidīt pašvaldības rīcību neizdodas, tāpēc ķēros pie lietas pats. Ceļu segums ir vecs un ir jāveic remonts, kamēr vēl kaut ko var saglābt,» sacījis daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs.

Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis šādu rīcību, ja cilvēks pats ir uzņēmies iniciatīvu, atzinis par apsveicamu, sakot, ka tas pierāda, ka cilvēki ne tikai runā, bet arī reāli kaut ko dara.

Pēc internetā ievietotā videomateriāla, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, abi video redzamie Ceļu pārvaldes darbinieki tikuši atlaisti, tāpat tiks vērtēta arī uzņēmuma priekšnieka Jāņa Zauera-Zaula atbilstība amatam, savā Twitter kontā paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Papildināts viss teksts.

«Vērtēsim Ceļu pārvaldes priekšnieka atbilstību amatam. Bet abi video varoņi jau ir atlaisti,» Twitter norādījis N. Ušakovs. Tāpat pilsētas mērs medijiem pauda, ka paviršā ceļu labošanas prake varētu būt sistēmiska rakstura pārkāpums: «Izskatās, ka viņiem ir pieredze strādāt tieši tā. Kā mēs varam prasīt atbildību no privātajām ielu uzturētāju firmām, ja uzņēmums, kurā 88,7% akciju pieder Rīgas domei, strādā šādā veidā?»

Šis paziņojums nācis klajā pēc tam, kad a/s Ceļu pārvalde sniedza Rīgas pilsētas pašvaldībai paskaidrojumus par nekvalitatīvi veiktiem bedrīšu likvidēšanas darbiem.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Pēc pēdējām lietavām ir kļuvis skaidrs, ka Latgalē lielu daļu šī gada ražas vairs nebūs iespējams saglābt, aģentūrai LETA pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).

«Novākt nevar ne vien tos laukus, kas ir zem ūdens, bet arī daudzus citus, jo zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika tajos nevar iebraukt un slīkst. Graudi ir sadīguši un pat, ja tos izdosies novākt, diez vai tos varēs izmantot pat lopbarībai. Zemnieki, savā starpā pārrunājot situāciju, atzīst, ka esot tāda interesanta sajūta, jo nevajagot vairs ne pļaut, ne art, ne sēt…,» stāstīja Vaivods.

Tā kā uz laukiem nevar tikt, tos nav iespējams nedz apart, nedz arī apsēt. Tas savukārt nozīmē, ka arī nākamais gads zemniekiem būs smags. Dažas saimniecības lopu barošanai jau sākušas izmantot ziemas krājumus un nav īsti skaidrs, ar ko lopi tiks baroti ziemā.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Strauji tuvojoties Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tiek veikti pēdējie pielabošanas darbi Daugavas stadionā, kurš ir nopietnu pārmaiņu priekšā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pielabots apmetums, salabotas kāpnes, pārkrāsoti ieejas vārti, nobruģētas uzejas uz stadiona, remontēts asfaltbetona segums – dažādi kosmētiski un samērā nelieli, bet būtiski darbi stadionā jau veikti un vēl turpinās, gatavojoties Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiek no 6. līdz 12. jūlijam. Nopietnākos uzlabojumus izbaudīs dejotāji –

iegādāts jauns speciāls aizsargsegums centrālā laukuma zālāja pārsegšanai, DB stāsta valsts SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons. Tiks izmantots arī iepriekšējais segums, kas bija daudz sarežģītāk uzklājams, vairāk bojāja zālāju, lietojot juka ārā, – tas atradīsies uz treniņu laukuma.

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Liepājā pabeigts remonts 10 Liepājas iekškvartālu ielās – tas nozīmē, ka izpildīta plānoto darbu lielākā daļa šajā ielu objektu grupā, informē domes izpilddirektors Didzis Jēriņš.

Darbi pilsētas iekškvartālu ielās sākās aprīlī. Tagad 10 ielās ir atjaunots brauktuvju segums, sakārtotas gājēju ietves un celiņi, salabotas apmales. Rekonstrukcijas un renovācijas darbus 2008. gadā pavisam paredzēts veikt 14 iekškvartālu objektos, tas ir, mazākas nozīmes ielās un krustojumos. Iekškvartālu ielu sakārtošanai šogad no pilsētas budžeta paredzēts tērēt vismaz vienu miljonu latu. Pērn pēc Komunālās pārvaldes priekšlikuma Ceļu fonda padome apstiprināja iekškvartālu ielu sarakstu, kuras nepieciešams sakārtot.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Kr.Barona seguma atjaunošanas darbi turpinās un no rītdienas, 16.oktobra, uzsāksies darbi posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Kr.Barona ielā jau tagad atsevišķos posmos ir ierobežota satiksme, turpmāk autovadītājiem jārēķinās, ka būs liegta satiksme šajā posmā līdz 30.novembrim. Satiksmes departaments jau iepriekš atvainojas vietējiem iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām, jo darbi tiks veikti arī nakts stundās.

Kā jau iepriekš informējām, tieši Kr.Barona ielā turpmākajos trijos gados gaidāmas lielas pārmaiņas. Ielai tiks atjaunots bruģa segums, salabotas ietves, radot vides pieejamību ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim, un iela tiks labiekārtota.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem. Būvniecības procesā bruģis, kas tiek demontēts, pēc pamatnes nolīdzināšanas, tiek iestrādāts atpakaļ brauktuvē.

Seguma atjaunošanas laikā jau no pirmdienas, 14.septembra, būs slēgta vai daļēji ierobežota satiksme Raiņa bulvārī, Avotu un Krišjāņa Barona ielās, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Raiņa bulvāra posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Marijas ielai seguma atjaunošanas laikā būs daļēji ierobežota transportlīdzekļu satiksme, iedzīvotājiem jārēķinās, ka lielākie būvdarbi tiks veikti nakts stundās un var būt pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis.

Tāpat gaidāmas satiksmes izmaiņas Avotu ielā. Visā ielas posmā no Lienes ielas līdz Aleksandra Čaka ielai tiks daļēji ierobežota transportlīdzekļu satiksme. Būvdarbu veicējiem uzdots nodrošināt transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kuri atrodas Avotu ielas ierobežotajā posmā. Vietējiem iedzīvotājiem jārēķinās, ka nakts laikā var būt pārsniegts pieļaujamais trokšņu līmenis.

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka Krišjāņa Barona ielā uzsākta brauktuves seguma atjaunošana krustojumos, patlaban darbi uzsākti Kr.Barona un Ģertrūdes ielu krustojumā.

Autovadītājiem jāņem vērā, ka satiksme līdz 23.novembrim šajā krustojumā būs būtiski apgrūtināta, jo tā tiks organizēta tikai vienā braukšanas joslā. Autovadītāji aicināti, ja tas ir iespējams, apbraukt šo krustojumu vai izmantot citu ikdienas braukšanas maršrutu.

Kr.Barona ielā turpmākajos trijos gados gaidāmas lielas pārmaiņas. Ielai tiks atjaunots bruģa segums, salabotas ietves.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Šodien, 16.jūnijā tika atklāts rekonstruētais Miera dārzs, kurā izveidots lielākais betona skeitparks Latvijā, informē Rīgas dome.

Skeitparkā ir vairāk nekā 20 elementi, tā projektēšanā tika iesaistīti paši sportisti. Betona elementi parkā izvietoti tā, lai trikus varētu veikt gan iesācēji, gan profesionāli skeitbordisti. No īpaša sastāva betona veidotie skeitparki kalpo daudz ilgāk nekā ierastie koka elementi, kas jāmaina reizi piecos gadus.

Parkā padomāts arī par pārējo iedzīvotāju ērtību – skeitparka elementi lielākoties atrodas vienā parka zonā, turklāt Miera dārza teritorija tika plānota tā, lai uz celiņiem pietiktu vietas visiem.

Parkā ir veikta ārējo komunikāciju izbūve, atjaunoti celiņi, ieklājot bruģi 3422 kvadrātmetru un asfaltu 5033 kvadrātmetru platībā, salabotas atbalsta sienas un kāpnes. Miera dārzā novietoti 38 parka soliņi un četri garie parka soli, ierīkoti 17 velo turētāji un uzstādīti 68 apgaismes stabi. Parkā ir uzstādīts dzeramā ūdens brīvkrāns un izbūvēta sabiedriskā tualete. Miera dārzs ir apzaļumots, tajā atjaunots zāliens un iestādīti vairāk nekā 1434 kokaugi. Parkā tiks uzstādītas arī videonovērošanas kameras un tūrisma norādes.

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.