Beļģijas jaunā valdība otrdien nodod zvērestu, tādējādi valstī oficiāli izbeidzot pusotru gadu ilgo bezvaldības periodu.
Par valdības vadītāju Beļģijas karalis iecēla valoņu izcelsmes Sociālistu partijas līderi Elio di Rupo. Kopumā Beļģija bez valdības pavadījusi 541 dienu.
Jaunā Beļģijas premjera valdībā koalīciju izveidojušas sešas partijas, kuras pārstāv flāmus un valoņus. Elio di Rupo ir pirmais franciski runājošais premjers kopš 1974. gada.
Db.lv jau vēstīja, ka līdz šim valoņu un flāmu partijas nespēja vienoties par valdības izveidošanu un Beļģija kļuva par valsti, kurā visilgāk nav bijis valdības.
Tomēr eirozonas parādu krīzes izraisītie draudi lika arī Beļģijas politiķiem sākt sarunas par valdības veidošanu.
Tāpat vēstīts, ka Beļģija var kļūt par nākamo valsti, kas piedzīvos tirgu uzticības zaudējumu, līdzīgi kā tas ir noticis ar Grieķiju un Itāliju, ja vien tā steidzīgi neizveidos jaunu valdību, iepriekš brīdinājis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.
Politiskās nesaskaņas Beļģijā vairākkārt rosinājušas bažas, ka valsts tuvojas iziršanai – sadaloties flāmu un valoņu daļās, un kļūs par nākamo eirozonas parādu krīzes upuri.