Dienas Bizness

  • 24 pirmdiena,
    aprīlis

    Visvaldis, Nameda, Ritvaldis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8372

    USD: 1.0698

Ekonomika

Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens

Dienas Mediji arhīvs

Bemhens: elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana bija ekonomiski pamatota  11

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

«Vērtēt šo projektu kategorijās veiksmīgs vai neveiksmīgs ir pārāk subjektīvi, lai gan allaž visu var paveikt labāk. Tāpat šis projekts vienmēr kādam šķitīs pārāk lēts, citam pārāk dārgs. Ja runājam par Valsts kontroles (VK) atzinumu, tad, ja jūs to būtu izlasījuši no sākuma līdz beigām, tad redzētu tos PR [sabiedrisko attiecību] gājienus, kuri bija iekļauti VK publiskajā paziņojumā, » sacīja Bemhens.

Viņš teica, ka VK atzinumā «nez no kurienes » nosaukts 100 miljonu latu sadārdzinājums, tāpat dažādas neprecizitātes bija redzamas citviet - vienā vietā pievienotās vērtības nodoklis tika pierēķināts, citviet vairs nē. Saistībā ar VK atzinumu Bemhens arī atzīmēja, ka Rīgā nekad nav darbojusies vienotā biļešu kompostrētāju sistēma. No sākuma kompostrētāju sistēma tika ieviesta tramvajos, bet pēc tam trolejbusos, bet autobusos tā nekad nav bijusi, lai gan puse no visiem RS transportlīdzekļiem ir autobusi.

«Kādēļ šī sistēma tika ieviesta? Ja atminamies, tad kādreizējā norēķinu sistēma, kura sastāvēja no papīra biļetēm, braukšanas kartiņām un biļetes tirgojošajiem konduktoriem gada laikā izmaksāja apmēram 10 miljonus latu. Turklāt vienā brīdī sāka pietrūkt šo sistēmu apkalpojošā darbaspēka - sāka pietrūkt cilvēku, kuri būtu gatavi strādāt par konduktoriem un biļešu kontrolieriem. Tāpat ārkārtīgi strauji pieauga darbaspēka izmaksas, » viņš teica.

Bemhens stāstīja, ka tālab darbs pie elektroniskās biļetes ieviešanas projekta aizsākās 2005.gadā, un, pamatojoties uz tā laika aprēķiniem, elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana bija ekonomiski pamatota, jo tā izmaksātu lētāk nekā vecās norēķinu sistēmas tālākā uzturēšana. Pēc viņa stāstītā, uz aprēķinu izdarīšanas brīdi, šī sistēma pirmajā - nepilnās izmantošanas gadā - izmaksātu 5,6 miljonus latu, bet pirmajā pilnajā darbības gadā 6,5 miljonus latu.

«Šo sistēmu pilsētā sāka ieviest brīdī, kad ekonomikā iestājās recesija un samazinājās cilvēku darba algas. Tomēr neraugoties uz algu samazināšanu, mums konduktori un neilgu laiku izmantotie biļešu kompostrētāji izmaksāja - apmēram septiņus miljonus latu. Par kādu sadārdzinājumu šajā gadījumā mēs vispār runājam? Šīs nekādi nav vērtējamas kā papildus izmaksas, jo viena norēķinu sistēma vienkārši tika aizvietota ar citu, » sacīja Bemhens.

Uz jautājumu, ka Rīgas elektronisko norēķinu sistēmu allaž salīdzina ar Lietuvā lietoto norēķinu sistēmu, kura ir lētāka, Bemhens atbildēja, ka Lietuvā nemaz nepastāv elektroniskās biļetes. «Lietuvā ir izgatavotas plastikāta kartītes, kuras vienkārši aizvieto mums ierastās mēnešbiļetes, tomēr tā nebūt nav elektronisko biļešu sistēma. Lietuvā šo sistēmu tiešām gribēja ieviest, tai pat tika pirkta programmatūru, tomēr pēdējā ziņa ir tā, ka Eiropas Savienība šim projektam plāno atprasīt iepriekš piešķirto finansējumu, jo tas laikā nav ieviests, » sacīja Bemhens.

VK revīzijā konstatējusi, ka RS ieviestās elektroniskās norēķinu sistēmas lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējās kompostrētāju norēķinu sistēmas lietošana. RS, ieviešot elektronisko norēķinu sistēmu, nav domājusi par rīdzinieku ērtībām un naudas maciņiem, uzsvēra VK.

Rīgas satiksme elektronisko norēķinu sistēmu galvaspilsētā ieviesa pakāpeniski - tā tika sākta pagājušā gada 1.martā ar vienreizējo biļešu pārdošanu, kuras drukā no transporta līdzekļu vadītāju pultīm tieši sabiedriskā transporta līdzeklī. 2009.gada martā un aprīlī vēl bija derīgas papīra mēneša biļetes, iepriekšpārdošanā bija arī vienreizējās braukšanas biļetes par 40 santīmiem. Tagad galvaspilsētas sabiedriskajā transportā var izmantot tikai e-talonus un transporta līdzeklī iegādātās vienreizējās braukšanas biļetes.

Saistītie raksti

Jaunākās ziņas kategorijā

Valdība liek šķēršļus tranzītam

Valdība liek šķēršļus tranzītam  12

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā «Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,»...

Reklāma