Latvija nesaskata pārkāpumu tajā, ka zemāka akcīžes nodokļa likme tiek piemērota tai biodegvielai, kas jaukta Latvijas akcīzes preču noliktavās, un būtiskas izmaiņas šajā jomā veikt negrasās.

Tas secināms no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas atbildes uz Eiropas Komisijas (EK) ierosināto pārkāpuma procedūru.

Tomēr Latvija EK norāda, ka tiks sagatavoti grozījumi attiecīgajos valdības noteikumos, kuros tiks precizētas normas, lai nerastos pārpratumi un skaidri tiktu pateikts, ka biodegvielas ražošanas un jaukšanas procesā var izmantot citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu produktus, un par šādu produktu sajaukumiem arī tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme. Pašlaik šie grozījumi jau ir sagatavoti un iesniegti Ministru kabinetā.

Apstiprināti Zemkopības ministrijas izstrādātie Ministra kabineta (MK) Noteikumi par finansiāli atbalstāmām kvotām biodegvielai, kas paredz, ka biodegvielas ražotājus sodīs, ja tie nespēs saražot vairāk par 75 % no kvotas.

Kā informēja Zemkopības ministrija, apstiprinātajā normatīvajā aktā ir precizētas prasības biodegvielas ražotājiem, kas vēlas pretendēt uz finansiāli atbalstāmo kvotu.

Noteikumu projekts paredz arī sodu sankciju ieviešanu, ja biodegvielas ražotājs līdz kārtējā gada 1. novembrim ir saražojis mazāk nekā 75% no tam piešķirtās finansiāli atbalstāmās kvotas. Šī soda sankcija ir jaunums, kas izriet no tā, ka ražotāji piesakās kvotām, bet ne vienmēr saražo biodegvielu.

Uz finansiāli atbalstāmo kvotu attiecīgajā gadā varēs pieteikties pretendenti, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai. Pretendenta rīcībā esošajām biodegvielas ražošanas iekārtām ar attiecīgo jaudu ir jābūt nodotām ekspluatācijā un jāatrodas akcīzes preču noliktavā.

Latvijai divu mēnešu laikā jāievieš vienāda akcīzes nodokļa likme jebkuras ES dalībvalsts biodegvielai, pretējā gadījumā komisija draud vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā.

Tādu lēmumu šodien paziņojusi Eiropas Komisija. DB jau rakstīja, ka sūdzību Eiropas Komisijā iesniedza Lietuvas kompānija PKN Orlen sakarā ar to, ka Latvija samazinātu akcīzes nodokļa likmi piemēro tikai Latvijas akcīzes preču noliktavās jauktai biodegvielai. Latvijas arguments – ar samazināto akcīzi atbalstīt vietējos ražotājus un nodrošināt Latvijā tirgotās biodegvielas kvalitāti, jo, jaukšanai notiekot ārpus Latvijas, nav iespējas pārliecināties par to, kāda biodegviela tiek piejaukta. Piemēram, palmu biodīzeļdegviela nav piemērota braukšanai temperatūrās, kas zemākas par +5 grādiem pēc Celsija.

Eiropas Komisija tomēr atzinusi, ka nodokļu diskriminācija pret citu dalībvalstu biodegvielu rada tirdzniecības šķērsli ES vienotajā tirgū; tādējādi cieš citu dalībvalstu ražotāji, un Latvijas patērētājiem tiek liegta plašāka biodegvielas produktu izvēle. Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien biodegvielas attīstībai Latvijā veltītajā forumā gan apgalvoja, ka akcīzes atlaide Latvijā ražotai biodegvielai jānotur tāda kā ir un teica, ka visas cīņas metodes par to vēl nav izsmeltas. Tomēr gala rezultātu viņš prognozēt neuzņēmās.

Sakarā ar uzņēmumu lielo interesi un šobrīd saspringto darba/atvaļinājumu grafiku pieteikšanās termiņš uzņēmējdarbības atbalsta programmā Biznesa uzrāviens pagarināts līdz 29. jūnijam.

Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), domājot par to, kā nodrošināt Latvijas vietējiem uzņēmumiem noderīgu, efektīvu un praktisku atbalstu, vēlas apvienot uzņēmumus, kas paši ir gatavi straujai attīstībai.

Biznesa uzrāviens ir atbalsta programma, kas uzņēmumiem nodrošina mārketinga, tirgus izpētes, izglītības un citus pakalpojumus, no kuriem lielāko daļu līdzfinansējot 100% apmērā. Tas ne vien nodrošina produkcijai noietu, bet arī paaugstina uzņēmuma konkurētspēju un palīdz meklēt tālākas attīstības virzienus un sasniegt augstus mērķus.

«Interesi par dalību programmā paudis liels skaits uzņēmumu, daļa no kuriem jautāja pēc pieteikšanās termiņa pagarināšanas. Vasaras laiks esot gana noslogots. Lai dotu iespēju ikvienam uzņēmumam, kas tiešām ir gatavs izaugsmei, pieteikumus pieņemsim vēl līdz jūnija beigām,» norāda LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Lai sekmētu biodegvielas ražošanu un biodegvielas izmantošanu transportā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību, kuri šodien, 15.martā, tika nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Ar grozījumiem iepriekšminētajos MK noteikumos tiks noteiktas kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un patērētāju informēšanas kārtība rapšu sēklu eļļai, citai no eļļas augiem iegūtai augu eļļai, E 85 biodegvielai un biogāzei.

Noteikumu projektā iestrādātas kvalitātes prasības biodegvielai, biodegvielas maisījumiem ar fosilo degvielu, kā arī noteikta kārtība, kādā notiek minēto produktu atbilstības novērtēšana, kontrolējama biodegvielas ražošana un jaukšana ar fosilo degvielu, patērētāju informēšana un tirgus uzraudzība.

MK noteikumu grozījumu sagatavošanas procesā notika konsultācijas ar vairākām nevalstiskajām organizācijām - Latvijas Degvielas Tirgotāju asociāciju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, Latvijas biodegvielu asociāciju un Latvijas biogāzes asociāciju, kā arī ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Līdzīgi kā SIA Mamas D un SIA Bio – Venta, kas vērsušās tiesā ar prasību pret Latvijas valsti, gatavojas rīkoties visi biodegvielas ražotāji, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Ģirts Fišers.

«Valsts ne tikai apsolīja, valsts pasūtīja saražot. Uzņēmumi izpildīja pasūtījumu,» norādīja uzņēmējs, komentējot situāciju, kad valsts nenorēķinās par piešķirtajām biodegvielas kvotām. Ja citās nozarēs samazinājums ir 15 – 20 %, tad biodegvielai valsts «apcirpusi» 80 %. Uzņēmums pašreiz visu saražoto eksportē, jo Latvijā nav noieta – valsts nepilda arī saistības pret Eiropas Savienību par biodegvielas ieviešanu, sacīja Ģ. Fišers.

No 1. oktobra, kā zināms, biodegvielai jābūt 5% no kopējā degvielas apjoma, tomēr to drīkst nepiejaukt arktiskajam dīzelim. Ģ. Fišers prognozēja, ka no 1. oktobra Latvijā būšot «dziļa ziema» un tirgos tikai arktisko dīzeli.

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai", ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvajā aktā ir noteiktas atbalsta likmes 2007.gada otrajā pusgadā biodegvielas ražotājiem.

Grozījumi dokumentā paredz, ka tiešā atbalsta likme 2007.gada otrajā pusgadā būs 190 lati par 1000 litriem biodīzeļdegvielas un 300 lati par 1000 litriem bioetanola. Šādus grozījumus ZM izstrādā katru pusgadu atbilstoši MK noteikumos "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai" noteiktajai kārtībai.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas pamatojoties uz ražotāju un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vidējo mazumtirdzniecības cenu 2006.gada pirmajos sešos mēnešos. Atbalsta likme nepārsniedz starpību starp biodegvielas ražošanas izmaksām un atbilstošās fosilās degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Valdība šodien, 18.septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai. Normatīvajā aktā noteiktas atbalsta likmes 2007.gada otrajā pusgadā biodegvielas ražotājiem, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Grozījumos noteikts, ka tiešā atbalsta likme 2007.gada otrajā pusgadā būs 260 lati par 1000 litriem biodīzeļdegvielas un 290 lati par 1000 litriem bioetanola. Šādus grozījumus ZM izstrādā katru pusgadu, atbilstoši MK noteikumos Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai noteiktajai kārtībai.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas, pamatojoties uz ražotāju un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vidējo mazumtirdzniecības cenu 2006.gada pirmajos sešos mēnešos. Atbalsta likme nepārsniedz starpību starp biodegvielas ražošanas izmaksām un atbilstošās fosilās degvielas mazumtirdzniecības cenu. Tiešā atbalsta pārrēķins biodegvielas ražotājiem tiek veikts divas reizes gadā.

Otrdien, 23. septembrī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr.312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai Baltic Holding Company (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam".

Lieta tika ierosināta pēc ģenerālprokurora pieteikuma, kurā tika norādīts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par biodegvielas ražotāju esot jāuzskata komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodegvielu akcīzes preču noliktavā un tam ir izsniegta speciāla atļauja (licence) noliktavas turētāja darbībai. Savukārt, nedz kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, nedz AS BalticHolding Company šāda licence neesot izsniegta. Abas sabiedrības esot tikai plānojušas nodarboties ar biodegvielas ražošanu, turklāt ārpus Latvijas.

Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8.panta pirmo daļu, valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

Lai aizlāpītu caurumus Lietuvas budžetā, amatpersonas nolēmušas atcelt akcīzes nodokļa priekšrocības biodegvielai, kas tiek piejaukta parastajai degvielai, kā rezultātā degvielas cenas Lietuvā varētu pieaugt, raksta Telegraf.

Sākot no 2010. gada 1. janvāra samazinātais akcīzes nodoklis biodegvielai atcelts, kā rezultātā litrs benzīna Lietuvā varētu sadārdzināties par 9, bet dīzeļdegvielas litrs – par 6 Lietuvas centiem. Pēc naftas produktu asociācijas aprēķiniem, benzīns var sadārdzināties arī pat par 10 centiem (ap 2 santīmiem) par litru. Lietuvas varas iestādes šādā veidā budžetu grib papildināt par 70 miljoniem litu (ap 14 miljoniem latu).

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis sacīja, ka Latvija pagaidām cenšas nesekot kaimiņvalsts piemēram. «Uz šīs atlaides balstās viss plāns degvielai piejaukt 5 % biodegvielu. Ja to tagad atceltu vai samazinātu, tad pazustu viss ekonomiskais pamatojums 5 % piejaukumam, tāpēc pieļauju, ka valdība šādu perspektīvu neizskatīs tik ilgi, cik vien iespējams,» uzsvēris O. Karčevskis.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai". Normatīvajā aktā ir noteiktas atbalsta likmes 2007.gada otrajā pusgadā biodegvielas ražotājiem.

Grozījumos noteikts, ka tiešā atbalsta likme 2007.gada otrajā pusgadā būs 260 lati par 1000 litriem biodīzeļdegvielas un 290 lati par 1000 litriem bioetanola. Šādus grozījumus ZM izstrādā katru pusgadu atbilstoši MK noteikumos "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai" noteiktajai kārtībai.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas pamatojoties uz ražotāju un Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vidējo mazumtirdzniecības cenu 2006.gada pirmajos sešos mēnešos. Atbalsta likme nepārsniedz starpību starp biodegvielas ražošanas izmaksām un atbilstošās fosilās degvielas mazumtirdzniecības cenu. Tiešā atbalsta pārrēķins biodegvielas ražotājiem tiek veikts divas reizes gadā.

Šogad valsts finansiālais atbalsts biodegvielas ražošanai tiek plānots 500 000 Ls apmērā, bet turpmākajos gados — 3. 7 milj. Ls apmērā. To nosaka pieņemtie MK noteikumi «Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai». Saskaņā ar šo normatīvo aktu, valsts atbalsts biodegvielas ražotājiem varēs būt gan tiešais atbalsts, gan akcīzes nodokļa samazinājums. Samazinātās akcīzes nodokļa likmes tiks piemērotas biodegvielai un biodegvielas sajaukumam ar fosilo degvielu, savukārt uz finansiālo atbalstu varēs pretendēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētie biodegvielas ražotāji. Šogad finansiāli atbalstāmās kvotas apjoms bioetanolam noteikts 11 392 000 litru, bet biodīzeļdegvielai — 12 500 000 litru apmērā. Tiešais atbalsts 2005. gadā noteikts 170 Ls apmērā par saražotajiem 1000 litriem biodīzeļdegvielas finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros un 140 Ls par 1000 litriem bioetanola finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Vecā kontinenta akcijām padevies ļoti labs gada sākums , raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ASV akciju tirgus lielākajiem eirozonas akciju tirgiem šā gada sākums padevies izcils. Piemēram, Euro Stoxx 50 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 8,6% un šo otrdien atradās pie 3416,5 punktu atzīmes, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada vidus.

Turklāt kāpums reģiona akciju tirgos ir visaptverošs, ja neskaita dažus izņēmumus, kuru vidū, piemēram, ir Grieķija. Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau gandrīz par 10%, bet kopš oktobra vidū sasniegtajiem zemākajiem punktiem – gandrīz par 30%. Spīdoša akciju cenu dinamika vērojama arī Francijā, kuras CAC indeksa vērtība kopš pagājušā gada beigām palielinājusies jau par 9,7%.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pēc ilgstošas cīņas ir padevies Ventspils domes darba seifs, DB pastāstīja zvērināta advokāte Sandra Sleja.

Viņa arī teica, ka tur atradies Ventspils mēra augstskolas diploms un daži veci dokumenti. KNAB darbinieki neko no seifa satura neesot paņēmuši līdz. Advokāte arī norādīja, ka cīņa ar seifu sākta 25.maija naktī un turpinājusies līdz pat šodienai. No sākuma seifu pūlējies atvērt viens speciālists, tad jau pieaicināti divi, bet tas padevies tikai tad, kad klāt ķērušies jau četri speciālisti.

Jāatgādina, ka KNAB darbiniekiem, veicot kratīšanu Ventspils domē, radušās problēmas piekļūt kādam seifam, kura kodu Aivars Lembergs esot aizmirsis.

Ventspils mērs atzina, ka patiesi kodu aizmirsis, jo pārāk daudz visādu kodu jāatceras ikdienā. Seifa kods darbā kaut kur esot pierakstīts, bet nodaļas vadītāja jau aptuveni četrus gadus vairs nestrādā un arī viņas priekšniece ne, kam vajadzējis kodus pierakstīt.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Fotovoltāžas jaudu pieauguma temps ASV pērn ir gandrīz dubultojies; tīrajai enerģijai liels uzrāviens ir arī attīstības valstīs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ASV 22 pavalstīs ir uzstādītas jaunas saules enerģijas ražošanas jaudas virs 100 megavatiem katrā, teikts zaļo tehnoloģiju informācijas kompānijas Greentech Media (GTM) un ASV Saules enerģijas industriju asociācijas (SEIA) publicētā tirgus pētījumā. Tas nozīmē, ka attiecībā pret iepriekšējo periodu 2016. gadā amerikāņi ir bijuši gandrīz divtik nadzīgi jaunu fotovoltāžas paneļu uzstādīšanā (skat. grafiku), un industrijai ievērojams ir arī jaunums, ka lielākais jaudu pieaugums ir bijis tieši industriālajā ražošanā.

Kalendārā gada periodā saules enerģija ASV pērn ir pirmo reizi bijusi jaunuzstādīto ražošanas jaudu līdere. No visām jaunajām jaudām fotovoltāžai ir 39%, kam ar nemainīgu 29% rādītāju seko dabasgāze. Ievērojams salīdzinošo jauno jaudu kritums no 39% 2015. gadā uz 26% pērn ir vēja enerģija, kas bija vadībā iepriekš.

Pensionāru pieprasītais pensiju paaugstinājums, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru, vērtējams kā ļoti nopietns un loģisks, norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa atzina, ka tik liels skaits pensionāru, kuri parakstījuši Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) izstrādāto pieprasījumu, liecina par to, ka lieta ir ļoti nopietna. «Nav jau runa tikai par vecuma pensionāriem, runa ir arī par invaliditātes, par apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Manuprāt, šī prasība ir ļoti loģiska,» sacīja A. Barča.

Jautāta vai valsts var atļauties pensiju indeksāciju, deputāte atzīmēja, ka būtu jāapzinās un jāskatās uz ģimeni kopumā, norādot, ka ir daudzas ģimenes, kur pensionārs ir viens no tiem, kurš nodrošina ģimenei iztiku. «Valdības vadītājs apgalvo, ka sācies ir ļoti straujš [ekonomikas] uzrāviens. Vienkāršais cilvēks skaidri un gaiši redz, ka liels uzrāviens šogad ir apkurei un komunālajiem maksājumiem,» sacīja A. Barča.

Mežu īpašnieku kooperatīvi lēnām pieņemas spēkā, tiek izmantots arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalsts; par sasniegtajiem rezultātiem varēs runāt pēc gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā situāciju vērtē mežu īpašnieki un to kooperatīvo sabiedrību vadītāji. DB jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

Mežsaimnieka uzrāviens

«2014. gads bija vēsturisks ar to, ka Latvijas kokmateriālu tirgū ienāca pašiem meža īpašniekiem piederoši mežsaimniecības uzņēmumi – kooperatīvi –, bet 2015. gads ieies vēsturē kā gads, kad meža īpašnieku kooperācija Latvijā ir pārvarējusi sākotnējo iešūpošanās fāzi un sāk uzņemt apgriezienus. Par to liecina straujais pieaugums gandrīz visu kooperatīvu darbības rādītājos,» rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mežsaimnieks kopš gada sākuma no savu biedru mežiem ir jau pārdevis kokmateriālus par 0,51 milj. eiro. Tas ir 11 000 m3 vai gandrīz 400 piekrautas kokvedēju kravas. «Ja ļaus laika apstākļi, līdz gada beigām plānojam pārdot 17 000 m3 par vienu miljonu eiro, kas ir sešas reizes vairāk, nekā pirms gada,» šī gada prognozi atklāj G. Rozentāls. Viņš uzsver, ka attīstība ir arī mežsaimniecības darbu jomā. «Iepriekšējā stādīšanas sezonā mūsu biedru mežos tika apstādīti 8 ha izcirtumu, bet nākamajā sezonā mēs jau plānojam sagatavot augsni un apstādīt ap 100 ha izcirtumu. Tas nozīmē, ka šoruden un nākamā gada pavasarī šajos izcirtumos tiks iestādīti ap 225 000 jauno kociņu. Jaunaudžu kopšanas jomā šie skaitļi ir attiecīgi 15 un vairāk nekā 200 ha, kuriem plānojam uzrakstīt projektus un tuvākā gada laikā tos izkopt, izmantojot šobrīd pieejamo Eiropas finansējumu,» tā G. Rozentāls.

Satversmes tiesas 4.kolēģija piektdien, 11.janvārī, ir ierosinājusi lietu "Par Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumu Nr.312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4.punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodegvielas ražošanai 7813953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps (LV58503007191) un 3255814 litri – akciju sabiedrībai Baltic Holding Company (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8.panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8.panta ceturtās daļas 1.punktam", informēja Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8.panta pirmo daļu, valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā. Likuma "Par akcīzes nodokli" 8.panta ceturtās daļas 1.punkts nosaka, ka akcīzes preču ražošana ir atļauta akcīzes preču noliktavās.

Lieta ir ierosināta pēc ģenerālprokurora pieteikuma. Ģenerālprokurors norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par biodegvielas ražotāju esot jāuzskata komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodegvielu akcīzes preču noliktavā un tam ir izsniegta speciāla atļauja (licence) noliktavas turētāja darbībai. Savukārt, nedz kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, nedz AS Baltic Holding Company šāda licence neesot izsniegta, taču abām sabiedrībām ir paredzētas finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielas ražošanai. Abas sabiedrības esot tikai paredzējušas biodegvielas ražošanu, turklāt ārpus Latvijas.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Atbalsta likme bioetanola ražošanai 2010. gadā tiks samazināta par 12 santīmiem, salīdzinājumā ar pērno gadu. Valdība to trešdien noteica 0,26 latu apmērā par litru, bet pērn tā bija 0,38 lati. Nemainīga toties paliek atbalsta likme biodegvielas – 0,39 lati par litru.

Tomēr, ja pretendents būs saņēmis atbalstu ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos citu valsts atbalsta programmu ietvaros, viņam tiks piemērota augstāka likme bioetanola ražošanai – 0,24 lati par litru.

Tiešā atbalsta apmēru biodegvielai Ekonomikas ministrija aprēķina katru gadu un par tā apstiprināšanu jālemj valdībai. 2010.gadā valsts atbalsta kvotas piešķirtas diviem bioetanola ražotājiem un sešiem biodīzeļdegvielas ražotājiem.

DB jau rakstīja, ka par spīti valsts sniegtajam atbalstam ražotājiem, 2009. gadā Latvijā bijis ļoti mazs biodegvielas patēriņš. Par spīti pērnruden obligātā kārtā ieviesto 5.75% biodegvielas piejaukumu, biodegvielas patēriņš vēl arvien ir ļoti mazs – ap 0,3% dīzeļdegvielai un līdz 1,6% benzīnam. Kā zināms, Eiropas Savienības mērķi paredz, ka līdz 2020. gadam jāpanāk 10% liels biodegvielas patēriņš katrā dalībvalstī.

Lielāko Eiropas Savienības un Latvijas valsts subsīdiju saņēmēju TOP līderos - biodegvielas ražotāji un lauksaimniecības produkcijas ražotāji - graudaudzētāji un piena ražotāji.

Par to liecina DB analīze, apkopojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētos maksājumus - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) tiešie un pārējie maksājumi, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumi, Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) maksājumi un valsts subsīdijas, kas izmaksāti no 2010. gada janvāra līdz šā gada septembra beigām.

Lielums - biodegvielai

Lielāko valsts atbalstu subsīdiju veidā saņēmuši biodegvielas ražotāji: SIA Bio-Venta - 20 miljonus Ls, SIA Jaunpagasts Plus - 11,5 miljonus Ls, bet SIA Mežrozīte - 5,8 miljonus Ls. Patlaban atbalsta sistēma biodegvielas ražotājiem ir beigusies, kopumā četru gadu laikā izmaksāti 67,3 miljoni latu. Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme uzskata, ka valsts atbalsta piešķiršana biodegvielas ražotājiem būtu jāturpina, jo augsto izejvielu cenu dēļ galaprodukts ir dārgs. Šobrīd jau iesniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijā, un tas šobrīd nozarē ir aktuālākais jautājums, tā U. Ulme.