Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Biodegvielas ražotāji gatavi esošās rūpnīcas pārveidot otrās paaudzes (2G) degvielas ražošanai.

«Tas būs lētāk, un tādā veidā valsts atbalstīs savus esošos ražotājus, nevis klaji lobēs ārvalstu tehnoloģiju piegādātājus vai degvielas ražotājus,» uzskata Jaunpagasta plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme, uzsverot, ka pie šāda risinājuma biodegvielas ražotāji gatavi strādāt kopīgi ar valsti. Par abiem pārējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātājiem risinājumiem nozares atbalstam biodegvielnieki esot gatavi diskutēt.

Neviens gan no EM piedāvātajiem trim biodegvielas nozares attīstības scenārijiem īsti nepiedāvā esošo deviņu Latvijas ražotņu pārbūvi par 2G. Pirmais variants paredz turpināt esošo nozares atbalsta praksi ar akcīzes nodokļa atbrīvojumiem un tiešajām dotācijām līdz 2014. gada beigām. Otrais variants arī ir līdzīgs, tikai paredz, ka atbalsts biodegvielas ražotājiem tiktu piešķirts atbilstoši uzrādītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem, kas varētu veicināt pielāgošanos ES deklarētajiem ilgtspējas kritērijiem.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Lai ieinteresētu zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmētu auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu, Latvijas graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsācis graudaugu audzēšanas programmu Latvijā. Pirmajā pilotgada projektā jau piedalās septiņas zemnieku saimniecības, no kurām saņemtas pirmās ražas, informē uzņēmumā.

Programma paredz nodrošināt zemniekus ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvijā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes auzas.

Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk auzu ražu par stabilu cenu, salīdzinot ar parastajām auzām. «Latvijā salīdzinoši maz tiek audzētas auzas, un tās kvalitātes ziņā vairāk atbilst lopbarības labībai. Ņemot vērā Rīgas Dzirnavnieks auzu pārslu produkcijas pieprasījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos, uzņēmums nolēma uzsākt savu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Līdzīga programma jau darbojas Lietuvā, un tā ražības un zemnieku ieinteresētības ziņā uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Tāpēc ceram, ka uzsāktā programma veicinās auzu audzēšanas tradīcijas arī Latvijā, kā arī būs atbalsts zemniekiem vasaras kviešu kvalitātes uzlabošanai. Katrā ziņā mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā gada ražas rezultātiem,» saka Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Arābu šeihi, Amerikas, Krievijas, Eiropas un Skandināvijas miljardieri – tādi ir Latvijā strādājošo banku patiesie īpašnieki .

Nafta, gāze, transports, loģistika, aktīvu pārvalde, pensijas, nekustamie īpašumi – tādi savukārt ir biežākie naudas izcelsmes avoti, liecina DB veiktā Latvijā strādājošo banku akcionāru izpēte. Arī vairāku valstu nodokļu maksātāji, jo daudzās bankās lielāko akcionāru vidū ir valstu valdības.

Apkopotā informācija par banku patiesajiem īpašniekiem izgaismo ne vien pasaules ekonomikās labi pazīstamu, bagātu ģimeņu vārdus, piemēram, SEB bankas vieni no būtiskiem līdzīpašniekiem Vallenbergi, bet ir arī interesantas kompāniju īpašuma formas, piemēram, triljonu ASV dolāru kompānija Vanguards pieder pašas fondiem, tātad šo fondu ieguldītājiem. Daudzu, sevišķi lielu banku akcijas tiek kotētas pasaules biržās, un tām bez lielākajiem akcionāriem ir daudzos, tūkstošos mērāms akcionāru skaits.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.

Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.

Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.

Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Šajā sezonā Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā nokulta bagātīga alus miežu raža, līdz ar to cenas biržās šai kultūrai saglabājas visai zemas, ziņo aģentūra Reuters.

ES valstis šogad kopumā novākušas aptuveni 28,5 miljonus tonnu vasaras miežu, tajā skaitā deviņi miljoni ir alus iesalam derīgie mieži. Francijā alus miežu raža sasniegusi 7,4 miljonus, bet Vācijā - 1,3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar portāla "graudi.lv" informāciju pagājušajā gadā miežu raža ES sasniedza 29,5 miljonus tonnu, taču alus miežu daļa bija mazāka - 32% jeb 9,5 miljoni tonnu.

Tikmēr Latvijā alus miežu audzēšana industriālos apmēros vēl nav izvērsta, tikmēr lielākais graudkopības kooperatīvs "Latraps" aicina zemniekus to darīt, motivējot ar cenām un augstu kvalitāti salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem. Pagaidām Latvijas tirgū dominē Lietuvā un Vācijā ražotais iesals.

Mūsu galvenais mērķis ir nevis palielināt ražošanas apjomu, bet arī pēc diviem, trim vai pieciem gadiem turpināt cept labu maizi no bioloģiski sertificētām izejvielām, uzsver SIA Svētes maize līdzīpašnieks un maizniekmeistars Jānis Dāvids.

Uzņēmums dibināts 2010. gadā, maize sākta cept 2011. gada janvārī. «Kad sākām veidot ceptuvi, bija skaidrs, ka gatavosim bioloģisko maizi un dosim priekšroku sertificētām izejvielām. Ja tādas nevarēsim atrast, tad skatīsimies, kur var dabūt citas dabīgas un tīras izejvielas,» meistars uzsver. Izejvielu izvēlē ir skaidra principu hierarhija – biokvalitāte, vietējā izcelsme un tad tikai cena. Izejvielas Svētes maize cenšas iegādāties Latvijā. Ne visas sastāvdaļas varot atrast, jo Latvijā esot šaurs bioizejvielu sortiments. No miltiem te esot tikai divu veidu rudzu milti un viena veida – kviešu. Cukuru uzņēmums pērk no dāņu Nordic Sugar. Saulespuķu, ķirbju, sezama sēklas un linsēklas pērk Holandē. «Latvijā ļoti labi aug ķirbji, tiek audzēti arī kailsēklu ķirbji, kuru sēklas nav jāloba. Atliek audzēt pietiekamā apjomā, es labprāt pirktu. Mums patēriņš ir 50 kg nedēļā – tas ir pietiekami liels apjoms, lai kāds veidotu biznesu. Vairākos semināros un publiski esmu uzrunājis zemniekus,» stāsta meistars.

Zemo Latvijas svaigpiena iepirkuma cenu veicinājuši nacionāli un globāli tirgus apstākļi, pēc svaigpiena tirgus uzraudzības secinājusi Konkurences padome (KP).

Lai zemnieki – svaigpiena ražotāji – varētu saņemt augstākas svaigpiena iepirkuma cenas, KP norāda uz nepieciešamību konsolidēt saimniecības, kā arī pārstrādātājiem veicināt pieprasījumu, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, informē KP.

KP svaigpiena tirgus uzraudzību uzsāka pēc vairākiem iesniegumiem, kuros lūgts izvērtēt 2014. un 2015. gada svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu. Analizējot datus, kas iegūti līdz 2015.gada pirmajam ceturksnim, KP konstatēja, ka cenu izmaiņas piena pārstrādātājiem nav notikušas vienlaicīgi, tomēr kopējās tendences ir līdzīgas. Izvērtējot norises Latvijas un eksporta tirgos, KP secina, ka tas lielā mērā ir skaidrojams ar inteliģento pielāgošanos – uzņēmumi vērtē tirgū pieejamo informāciju par konkurentu rīcību un attiecīgi seko tirgus situācijai, lai gūtu maksimālu peļņu. Uzraudzības laikā KP neguva pierādījumus, kas varētu liecināt par svaigpiena iepircēju aizliegtām vienošanām.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.

Sākotnējo versiju likuma grozījumiem iesniedza Zaļo un zemniekus savienība (ZZS). Grozījumu viens no mērķiem ir aizliegt militāro agresiju slavinošu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, tajā skaitā burta "Z" izmantošanu šādam nolūkam.

Tāpēc likumā atbalstīts priekšlikums, kas aizliedz izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā izmantotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

Tāpat šodien tika atbalstīts Kaimiņa un Mednes priekšlikums, kas publiskos pasākumos aizliedz popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas.

Lai 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabātu arī pēc trim gadiem, Finanšu ministrija rosina nozarei nākamo 2,5 gadu laikā sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus. Proti, nodokļu maksātāju skaitam augļu un dārzeņu nozarē jāpalielinās par 10%, apgrozījuma kāpumam nozarē jābūt par 10%, atalgojumam jāaug par 35%, bet patēriņam jāaug pat par 60%. Tas nozīmē tikai vienu – katram iedzīvotājam augļi un dārzeņi jāpatērē par 60% vairāk nekā pašlaik. Lieki teikt, ka šāds kāpums nav iespējams pat pie pozitīvākā iedzīvotāju uzvedības scenārija.

Lauksaimnieki uzskata, ka Finanšu ministrijas risinātie augstie rezultatīvie rādītāji nav pamatoti. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki lielākoties ir vienisprātis, ka prasītie rādītāji ir kosmoss un faktiski nesasniedzami, jo nozarē pastāv posmi, ko paši ražotāji nevar ietekmēt. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis rezultatīvo rādītāju noteikšanu nosauca par absurdu. Līdzīgu viedokli jau izteicis ne viens vien nozares pārstāvis. Kuluāros joko, ka, strauji palielinot dārzeņu patēriņu, ātri vien var vieglas kājas dabūt.

Jāņem vērā arī šī gada nelabvēlīgie laikapstākļi, kas negatīvi atsaukušies uz ražas novākšanu. Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa prognozē, ka daļa no lauka dārzeņiem tiks realizēta jau ziemas vidū, kaut kas būs palicis pāri vien vietējiem lielaudzētājiem. Līdz ar to ļoti būtisku ietekmi no PVN samazināšanas, sākot no 1. janvāra, pat īsti nevarēšot just. Reālā ietekme sāksies līdz ar jauno sezonu, kas nozīmē nākamā gada jūliju. E. Strazdiņa uzskata, ka samazinātās PVN likmes ietekmes izvērtēšanai ir atvēlēts nepietiekami īss laiks un tas būtu jādara piecu gadu laikā.

Latvijas piena ražotājiem nepieciešams steidzams un tūlītējs atbalsts, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Krievijas ieviestais Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegums vissmagāk ir skāris Latvijas piena ražošanas nozari – to atzīst gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas valdība, gan Eiropas Komisija (EK). Piena iepirkuma cenas pēc Krievijas sankciju ieviešanas, salīdzinājumā ar šā gada jūliju ir kritušās vidēji par 25%. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem periodā no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīs zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā.

«Kaut arī no Latvijas puses pēc Krievijas sankciju ieviešanas nekavējoties tika veikti pirmie atbalsta pasākumi, tomēr vēršoties pie EK ar argumentētu situācijas skaidrojumu un prasību kompensēt Latvijas piena nozarei radušos zaudējumus, pagaidām neko citu kā EK pausto «solidaritāti», «apņēmību meklēt risinājumus», «precizēt aplēses» - neesam sagaidījuši. Diemžēl līdz pat šim brīdim Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās nav sadzirdēts Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku aicinājums EK steidzami rast iespēju sniegt mērķētu atbalstu visvairāk cietušajām piena ražošanas saimniecībām. Ir vērojama pat zināma nevēlēšanās rast risinājumu visvairāk cietušo valstu atbalstam. Jautājums, kur palikusi Eiropas Savienības solidaritāte? Vai arī solidaritāte izpaužas tikai lielo un «veco» dalībvalstu interešu aizstāvībā?» teikts LOSP paziņojumā.

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps finanšu gada septiņos mēnešos pārsniedzis 100 miljonus latu apgrozījumu.

Šāds apgrozījums sasniegts laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža vērtē, ka šis kooperatīvam un Latvijas lauksaimniecībai kopumā ir vēsturisks mirklis. Īpašu gandarījumu sniedzot tas, ka Latraps ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Jāatgādina, ka pērnais gads Latvijas graudaudzētājiem ir bijis īpaši labs, ļaujot izaudzēt rekordražu, kura sasniedza 2.1 miljonu tonnas.

Kā norāda E. Ruža, Latraps savos 12 pastāvēšanas gados spējis izaugt par nozares lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu, ļaujot Latvijas graudaudzētājiem sarežģītajos klimata un ekonomikas apstākļos veiksmīgi attīstīties, pārvarēt krīzes un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem ar citu valstu lauksaimniekiem, kas tiek ievērojami vairāk subsidēti.