Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Uzņēmēji vienmēr ir ieinteresēti gūt papildus ienākumus savā biznesā un daudzos gadījumos viens no patīkamākajiem klientiem ir valsts. Patīkams no tā viedokļa, ka uzņēmumam savs produkts ir jāpārdod tikai vienu reizi – nolobējot un izstrādājot savām interesēm atbilstošus un izpildāmus spēles noteikumus.

Turpinājumā ir tikai pareizi jāsakārto nepieciešamā dokumentācija, un neviens vairs nepievērš uzmanību būtībai un valsts interesēm, tikai formāli pārbauda dokumentus. Šī klienta vienīgā vājā vieta – strauja noteikumu maiņa, ko nevar prognozēt, kāpēc kaut kas tiek mainīts un kurā brīdī tas tieši notiks.

Par valsts interesēm un to aizstāvēšanu visvairāk jāuztraucas valsts ierēdņiem, kuriem tas ir galvenais uzdevums. Jomās, kas saistītas ar subsīdijām, valstiskā pieeja var būt tikai viena – ir nozīme subsidēt tikai tās nozares un uzņēmumus, kuru pastāvēšanai konkrētajā brīdī ir radušās īstermiņa problēmas vai arī ir nepieciešama sākuma injekcija, lai kāda nozare sāktu attīstīties. Nākotnē tai būtu jāspēj pastāvēt pašai par sevi un palīdzībai no valsts labākajā gadījumā būtu jānāk tikai tik lielā apmērā, lai uzturētu nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī dažādu valstu tiesību normu atšķirību dēļ.

Budžeta samazinājuma dēļ Lauku atbalsta dienests biodegvielas ražotājiem 2008.g. parādus gatavojas atdot pēc 3 gadiem.

Tādi grozījumi «Kārtībā, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai» šodien izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē. Db jau vairākkārt rakstīja, ka 2009. gada 1. pusgadā biodegvielnieku prasītie 17.7 milj. Ls ar valdības lēmumu budžeta deficīta dēļ tika samazināti uz 3.2 milj. Ls un, iespējams, tiks mazināti vēl. Taču ar biodegvielas ražotājiem tika panākta kompromisa vienošanās, ka likumā paredzētā atbalsta atlikums tiks samaksāts vēlākajos gados.

Jaunie grozījumi paredz, ka atbalsts biodegvielas ražotājiem par 2008.gada 2.pusgadā un 2009. un 2010.gadā saražoto biodegvielu tiks proporcionāli samazināts atbilstoši kalendārajā gadā budžeta apakšprogrammā pieejamajam finansējumam. Trūkstošais finansējums 14.5 milj. Ls apmērā par 2008.gada 2.pusgadā saražoto biodegvielu Lauku atbalsta dienests izmaksās, sākot ar 2012.gadu.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ar 2014.gada 1.aprīli noteikt obligāto 6,5% - 7% biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilai dīzeļdegvielai (izņemot arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu), kas veicinātu biodīzeļdegvielas patēriņa pieaugumu un nodrošinātu ražotājiem stabilu noieta tirgu.

Tāpat EM rosina turpināt piemērot samazinātas akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem ar paaugstinātu biodegvielu saturu (E85, B30 un B100).

EM izstrādātie priekšlikumi, kas pirmdien tika atbalstīti Ministru kabineta komitejas sēdē, rosina arī izvērtēt iespējas konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu un valsts un pašvaldību iepirkumos par transporta līdzekļu iegādi un nomu ieviest nosacījumus par papildu vērtēšanas punktu piešķiršanu, ja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiks izmantoti transporta līdzekļi, kuros ir plānots lietot tīru biodegvielu vai fosilo degvielu un biodegvielu sajaukumu (ar biodegvielas saturu virs 10%) izmantošana.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

SIA Jumis Geo, kam 2018. gada vasarā anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, aicina Ekonomikas ministriju (EM) diskutēt par izlīgumu

Jumis Geo pieteikums par EM lēmuma atcelšanu šobrīd tiek skatīts Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis uzskata, ka tiesvedības turpināšana neatbilst valsts interesēm un kaitē Latgales reģiona ekonomikas izaugsmei, tāpēc šajā lietā būtu nepieciešams diskutēt par izlīgumu. Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros uzņēmumam atcelta 2018. gada 16. jūlijā. EM iepriekš skaidroja: šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, kā iekārtu kopums tā nebija gatava ekspluatācijai.

Meklē iespējas

Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkam ir potenciāls kļūt par vienu no Latgales attīstības centriem, taču šobrīd šīs iespējas ir apdraudētas, pauž E. Romanovskis, uzsverot, ka EM lēmums anulēt atļauju skāris aptuveni desmit projektus, kuri īstenoti sadarbībā ar Jumis Geo. «Koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošināja blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Tāpat šobrīd notiek darbs pie energoefektīvu gaismošanas iekārtu un elektroietaišu ražotnes izveides, metālapstrādes un energoiekārtu ražošanas ceha būvniecības, kā arī industriālo kaņepju pārstrādes projekta,» atzīmē E. Romanovskis, piebilstot, ka šajos projektos kā sadarbības partneri pētniecībā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā iesaistīti arī Latvijā vadošo augstskolu pētnieki.

Exxon Mobil, Chevron un citas pasaules vadošās naftas kompānijas meklē jaunas tehnoloģijas jauna tipa biodegvielai, kas aizstātu pārtikas produktu biodegvielu, vēsta International Herald Tribune, atsaucoties uz Bloomberg.

Pasaules vadošās naftas kompānijas pēta iespējas ražot biodegvielu benzīna un dīzeļa dzinējiem no atkritumiem un otrreizējās pārstrādes produktiem, lai samazinātu esošo biodegvielas tipu, kas iespaido pārtikas produktu cenas un piegādes pasaules tirgos.

Kā secina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras direktors Nobuo Tanaka, tā saucamā pirmās paaudzes biodegviela, ko iegūst no cukura un kukurūzas, konkurē tirgū ar pārtiku, un tas vairo nopietnas bažas.

Līdzīgās domās eksperti ir par biodegvielu, ko iegūst no graudaugiem.

"Mēs meklējam jaunas paaudzes biodegvielu, un mūsu programma šai jomā ir ļoti aktīva," Exxon prezidents Rekss Tillersons šonedēļ pauda Pasaules degvielas konkresā Madridē, Spānijā. Exxon investē miljardu dolāru gadā jaunas degvielas izstrādei un attīstīšanai.

Mums bieži vien šķiet, ka esam vienīgie, kuriem uzbrukusi šāda «dižķibele». Taču pavisam netīšām, uzduroties uz pasaules slavenā pārmaiņu vadības eksperta Kottera (John Kotter) 8 pārmaiņu vadības soļiem, biju pārsteigts, cik precīzi tie atbilst Latvijas situācijai un atspoguļo to, kas Latvijā notiek vai nenotiek, kā pienākas.

Kotters izcēlis 8 biežāk pieļautās kļūdas pārmaiņu vadībā:

1. Izmaiņu neatliekamības radīšana: ir jāiedvesmo cilvēkus rīcībai, nosakot reāli izpildāmus mērķus, kas cilvēkiem ir būtiski. Ir skaidri jāliek saprast, ka vecā sistēma ir jāmaina.

2. Spēcīgas komandas izveidošana: jāizveido komanda ar atbilstošām zināšanām un iemaņām, kas emocionāli jūtas atbildīga par nosprausto mērķu realizāciju.

3. Pārliecinošas vīzijas un stratēģijas radīšana: komandai ir jāizveido vīzija un stratēģija, kas noteiks tālāko virzību.

4. Pārmaiņu vīzijas komunikācija: jāiesaista, pēc iespējams, vairāku līmeņu cilvēki stratēģijas un vīzijas komunikācijā, atbildot uz cilvēku jautājumiem un kliedējot šaubas. Mūsdienu tehnoloģijas var būt krietns palīgs.

Eiropas otra lielākā lidsabiedrība Lufthansa ir uzsākusi izmēģinājuma lidojumus, lietojot biodegvielu. Aviokompānija tādā veidā vēlas samazināt oglekļa dioksīda emisijas, vēsta AP.

Tādējādi kompānija ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību, kas piedāvā regulārus lidojumus ar lidmašīnām, kuras izmanto biodegvielu.

Lufthansa Airbus A321 maršrutā Hamburga – Frankfurte izmantos degvielu, kuru veido sajaukums no standarta aviācijas degvielas un biosintētiskās petrolejas. Aviokompānija norāda, ka pārbaudes režīma laikā biodegvielas lietošana samazinās CO2 emisijas par 1,5 tūkstošiem tonnu.

Jūnijā aviokompānija Air France – KLM Group jau veica pasaulē pirmo lidojumu, izmantojot biodegvielu. Arī Finnair plāno izmēģināt lidmašīnas ar biodegvielu maršrutā Amsterdama – Helsinki.

Latvijas pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nāksies meklēt citus tirgus.

«Pirmās paaudzes biodegvielu jau zināmā mērā varētu saukt par vēsturi. Visā pasaulē tiek aktīvi runāts par degvielām, kas varētu nākt pēc pirmās biodegvielas paaudzes. Neste Oil Somijas rūpnīcās jau rūpnieciski ražo otrās paaudzes biodegvielu – hidrogenizēto augu eļļu NexBTL. Latvijas likumdošana pašlaik šo degvielu kā produktu neatļauj, taču Biodegvielas likums pašreiz ir atvērts un Ekonomikas ministrija (EM) veic izpēti, lai veiktu likuma uzlabojumus un otrās paaudzes biodegvielu varētu sākt tirgot Latvijā,» DB stāstīja Neste Oil Mazumtirdzniecības vadītājs Latvijā Andris Matisons.

Biodegvielas nozari Latvijā varētu glābt 5% obligātā biodegvielas piemaisījuma ieviešana visai patēriņā esošajai degvielai.

«Mums- Baltijas jūras reģiona valstīm - ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Piemēram, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var audzēt zemnieki, var izmantot bioenerģijas ražošanā. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm jāveltī visi spēki, lai attīstītu alternatīvos enerģijas ieguves veidus ar mērķi maksimāli apgūt un izmantot iekšējos resursus, tādējādi iegūstot iespējami lielāku energo neatkarību no enerģijas piegādātājām lielvalstīm,» tā, atklājot konferenci «Atjaunojamā enerģija- nākotnes perspektīva Baltijas reģionā», savulaik teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Arī tagad enerģētikas jomas eksperti uzskata, ka sasniegt Eiropas Savienības prasības - 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā līdz 2020. gadam bez biodegvielas nebūs iespējams. «Līdz 2020. gadam mēs nevarēsim pagūt attīstīt tik jaudīgus vēja parkus, protams, ir koksnes potenciāls, bet ne katrā gadījumā to izmantot ir ekonomiski izdevīgi. Paliek biodegviela, te mums būtu visas attīstības iespējas,» uzskata Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas goda prezidents Viktors Zēbergs.

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Divos 2010. gada sezonas Latvijas rallija čempionāta posmos, Talsos un Madonā pašmāju rallisti jau paspēja novērtēt un atzīt bioteanola (E 85 ) plusus.

Tieto Kronus rally team ekipāžas pilots Aivis Egle atzina, ka uz bioetanola degvielu ekipāža nolēma pāriet vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai samazinātu tehnikas nolietojumu, otrkārt – lai samazinātu izmaksas un treškārt – auto kļuva mazliet jaudīgāks.

Savukārt Latvijas Biodegvielu asociācijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji diskutējuši par iespēju pašvaldībām varētu likt iepirkt ar biodegvielu braucošus autobusus.

«Pašlaik izveidojusies situācija, ka Latvijā ir mašīnu īpašnieki, kuri varētu un gribētu iepirkt tīro biodīzeli, bet to iespējams izdarīt tikai dažās Latvijas vietās,» pauda Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Deviņas esošas ražotnes Latvija gatava iznīcināt, lai ieguldītu miljardu nezināmā nākotnē.

Tāds ir Latvijas biodegvielas ražotāju secinājums, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. DB jau vairākkārt rakstīja, ka šī stratēģija paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem. Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem.

Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.

Strauji ies uz 10% biodegvielas piejaukumu un piešķirs līdzekļus transporta pārejai no fosilās uz biodegvielu, ziņo Dienas Bizness.

Par to biodegvielas ražotājus un Latvijas lielāko pašvaldību pārstāvjus Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā informēja Vides ministrija. No valsts CO2 izmešu vienību tirdzniecības ieņēmumiem 3,5 milj. Ls tiks atvēlēti, lai pārveidotu pašvaldību un valsts autotransportu braukšanai ar biodegvielu. Viens pretendents varēs saņemt 15-350 tūkst. Ls lielu līdzfinansējumu, kur vienai autovienībai maksimālā atvēlētā summa ir 10 tūkst. Ls. Paredzams, ka attiecīgi noteikumi nākamnedēļ varētu būt pieņemti Ministru Kabinetā.

«Ideju vērtējam pozitīvi, jo jāmeklē ceļi, lai 2020. gadā sasniegtu 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā,» DB sacīja Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs. Degvielas ražotāji uzsākuši sarunas par 7% biodegvielas piejaukuma ieviešanu no nākamā gada.

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Investori, kas vēlas īstenot bioetanola rūpnīcu projektus Latvijā, nebūs tajos ieinteresēti, pirms nebūs stājies spēkā noteikums par 5% obligāto bioetanola piejaukumu fosilajai degvielai.

Viena no rezervēm biodegvielas attīstībai Latvijā ir atsevišķas likumdošanas paketes ar atvieglotiem noteikumiem izstrāde par biodegvielu kā dabai labvēlīgu degvielu, kā tas ir, piemēram, Vācijā. Mums biodegvielai tiek piemērota fosilās degvielas kā dabai kaitīgas degvielas likumdošana, līdz ar to tas ir dārgi un nav izdevīgi biodegvielas ražotājiem un tirgotājiem.

Kāpēc biodegviela ir izdevīga Latvijai? Ja, piemēram, tiek pirkta viena tonna parastā dīzeļa, kas izmaksā nosacīti 700 Ls, tad šajā gadījumā aptuveni 600 Ls aiziet citām valstīm. Savukārt, ja mēs ražojam tīro biodīzeli Latvijā, tad 600 Ls darba algu, nodokļu, zemes apstrādes un citu izmaksu, ka arī saražotā skābekļa veidā paliek Latvijā. Protams, to nevēlas dzirdēt fosilās degvielas ražotāji, jo tas viņiem nozīmētu apgrozījuma kritumu. Atsevišķās publikācijās degvielas tirgotāji ir norādījuši, ka biodegviela ziemā sabiezē, kas gan nav taisnība. Šajā gadījumā tiek jauktas divas lietas – palmu eļļas biodegviela, kas Latvijā nav izmantojama, un rapša biodegviela. Testi ir apstiprinājuši, ka, pie ziemas dīzeļa piejaucot uz rapša bāzes ražotu biodīzeli, tas ir vienlīdz labs kā parastais.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Ekonomikas ministrija (EM) nevēlas turpināt diskutēt par tiešās valsts budžeta subsīdijas atjaunošanu atsevišķiem biodegvielu ražošanas uzņēmumiem, norādot, ka, pēc ministrijas domām, tiešās subsīdijas nav ilgtermiņā risinājums nozares dzīvotspējai Latvijā.

Daudz mērķtiecīgāk būtu nozari atbalstīt ar biodegvielu patēriņu veicinošiem instrumentiem, norādīts ministrijas paziņojumā.

Saistībā ar biodegvielas izmantošanas iespējām Latvijā pētījumu ir veikusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektronikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Šajā pētījumā iezīmētais scenārijs paredz tiešās subsīdijas un valsts atbalstu biodegvielas nozarei visos biznesa posmos – gan izejvielu audzēšanā, gan biodegvielas ražošanas, tirdzniecības un arī patēriņa posmā, kam ministrija gan krasi nepiekrīt.

«Šāda tirgu un kopējo uzņēmējdarbības vidi kropļojoša situācija nav vērojama nevienā citā nozarē Latvijā un Ekonomikas ministrijas skatījumā nav arī skaidru argumentu, kāpēc šai nozare un atsevišķiem to pārstāvošajiem uzņēmumiem būtu jāparedz īpašs stāvoklis attiecībā pret citām nozarēm un uzņēmējiem,» norādīts EM paziņojumā.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju