Transports un loģistika

Birks: Autoceļu fonda līdzekļu sadalījums - kliedzoši netaisnīgs

, 30.01.2008

Jaunākais izdevums

Pašlaik valdībā tiek skatīts jautājums par līdzekļu sadali autoceļu fondā. Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks uzskata, ka Valsts autoceļu fonda līdzekļu sadalījums ir kliedzoši netaisnīgs: „Ja valdība atstās spēkā pagājušā gada līdzekļu sadalījumu autoceļu fondā, kārtējo reizi tiks apstiprināta valsts ignorance pret Rīgu un tās problēmām. Lai gan Rīga ik dienas tiek pārslogota ar iebraucēju transportu no citām pašvaldībām un milzīgu daudzumu tranzīta kravām, tā saņem tikai 6,43% no autoceļu fonda."

Rīgas pilsētas teritorijā tiekot radīta lielākā daļa Latvijas iekšzemes kopprodukta (2005.gadā – 57%). Arī Rīgas transporta infrastruktūras nozīme Latvijas ekonomikā esot milzīga, tomēr valsts finansiālais novērtējums tam ir vienkārši smieklīgs. Vēl absurdāku situāciju radot tas, ka lielākais autoceļu fonda ienākums ir tieši rīdzinieku nodokļu nauda, bet pašas Rīgas vajadzībām lielāko daļu no tā izmantot tiek liegts.

"Galvaspilsētas transporta infrastruktūra kalpo visas valsts vajadzībām un ir novecojusi, bet finanšu slodze tās uzturēšanai un attīstībai uzkrauta uz Rīgas pleciem. Vēl vairāk, valsts politika liedz pilsētai saņemt adekvātus aizņēmumus un piekļuvi Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, līdz ar to atbalsta vietā saņemam tikai šķēršļus.

Esmu gandarīts, ka pēdējā laikā jūtu palielināmies valdības izpratni par Rīgas problēmām – uzsāktas daudzsološas sarunas ar Ministru prezidentu un Satiksmes ministru, tāpēc ceru, ka jau drīzumā valdības attieksme mainīsies. Diemžēl mani ļoti satrauc daudzu pašvaldību vadītāju attieksme pret Rīgu - rodas iespaids, ka citas pašvaldības saredz Rīgu kā slaucamu govi, bet tai pašā laikā cenšas atņemt tai barību. Aicinu kolēģus apzināties, ka tā turpinoties cietīs arī paši slaucēji.

Rīgas dome nesen ir panākusi vienošanos ar Satiksmes ministriju par finansējuma palielināšanu Rīgai no autoceļu fonda līdz 10,79%. Es aicinu valdības ministrus izprast Rīgas nozīmi valsts ekonomikā un apzināties, ka galvaspilsētas attīstības kavēšana grauj arī visas Latvijas attīstību un konkurētspēju,” norāda J.Birks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Db akcija: Rīgas dome gatava taupīt, bet palielinās atbalstu mazturīgajiem

Atis Rozentāls, 67504128, 29.10.2008

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir secinājusi, ka Satiksmes ministrija neefektīvi izlieto valsts budžeta līdzekļus. Valsts autoceļu uzturēšanas jomā konkurence ir faktiski likvidēta.

Valsts kontroles paziņojums medijiem: "1.Izvērtējot valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka finansējuma pieaugums valsts autoceļu atjaunošanai 2004. – 2007. gadu periodā būtiski pārsniedz autoceļu atjaunošanas apjoma pieaugumu, jo valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenu līmenis ir būtiski palielinājies.

Valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenas ietekmē nepietiekama konkurence starp būvniecības firmām – 39,6% gadījumu no visiem revidējamajā laika posmā veiktajiem valsts autoceļu atjaunošanas, projektēšanas un būvuzraudzības iepirkumiem piedāvājumu iepirkumu konkursā ir iesniedzis tikai viens pretendents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Palielinās finansējumu autoceļu sakārtošanai

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 22.martā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi likumā Par autoceļiem, paredzot valsts finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai.

Atbilstoši pašreizējam likumam Par autoceļiem Valsts autoceļu fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Minētās normas netiek izpildītas, jo ik gadu valsts budžeta likumā līdzekļu sadalījums tiek noteikts citādi, informē Satiksmes ministrija.

Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, valsts autoceļu tehniskais stāvoklis šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% ar grants segumu. Šāda situācija katru gadu tautsaimniecībai nodara zaudējumus 880 milj. euro apmērā, proti, braucot pa sliktā stāvoklī esošu ceļu, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodžu radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Šobrīd valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam - 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam - 29,4 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nākamgad autoceļiem plāno atvēlēt 357 miljonus eiro

NOZARE.LV, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais valsts autoceļiem paredzētais finansējums 2015.gadā plānots 357 miljoni eiro, šodien pirmajā Autoceļu padomes sēde informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

No Eiropas Savienības (ES) fondiem periodam no 2014. līdz 2020.gadam paredzēti 98,3 miljoni eiro, un vēl 24,6 miljoni eiro ES finansējums no iepriekšējā finanšu perioda. Aptuveni 125 miljoni eiro plānots valsts budžeta bāzes finansējums. Tāpat 11 miljonus plānots iekasēt autoceļu nodevas, bet vēl 38 miljoni eiro būs valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un 12 miljoni eiro - Zemkopības ministrijas autoceļu programmām. 47,9 miljoni eiro budžetā plānoti jaunās politikas iniciatīvām, no tiem lielākā daļa - 32 miljoni eiro - paredzēta valsts autoceļu sakārtošanai.

Pēc Matīsa teiktā, lielāka skaidrība ir par šo līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālo ceļu posmos, taču vēl tiks precizēta līdzekļu izmantošana vietējo ceļu posmu remontiem. Plānošanas reģioni ir izteikuši vēlmi noasfaltēt virkni vietējo autoceļu, taču šiem ceļiem ES finansējums netiekot novirzīt. Skaidrība par konkrētu ceļa posmu sakārtošanu būšot oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Jānis Birks savus divus gadus amatā salīdzina ar uzkāpšanu uz ledlauža, kas bijis iesalis ledū, bet tagad atbrīvots no ledus gūsta.

Preses konferencē, kas veltīta J.Birka nozīmīgākajiem sasniegumiem Rīgas mēra amatā, viņš pauda uzskatu, ka nozīmīgākie panākumi bijuši darbība pretkorupcijas jomā un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Viņš apgalvoja, ka izdevies būtiski mainīt Rīgas domes darba stilu. Jau ziņots, ka tieši J.Birka vadības laikā par koruptīviem darījumiem tika apcietinātas vairākas Rīgas domes amatpersonas, tai skaitā Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, bijušais direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Savukārt nevalstisko organizāciju aktīvās pretdarbības dēļ Satversmes tiesa apturēja Rīgas attīstības plāna darbību Rīgas Brīvostas teritorijā. Vairākas nevalstiskās organizācijas aktīvi kritizē arī jaunos attīstības plāna grozījumus, kas ir labvēlīgi Brīvostas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Atsevišķos valsts autoceļu posmos mainītas ziemas uzturēšanas klases

Dienas Bizness, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Valsts reģionālo autoceļu sakārtošanai no ES fondiem paredzēti 235 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģionālo autoceļu sakārtošanai no ES fondiem paredzēti 235 miljoni eiro

Dienas Bizness, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Birks: Šlesers drīzāk kļūs par Romas pāvestu, ne Rīgas mēru

, 26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Birks: Juristi izlems, no kā piedzīt zaudējumus par postījumiem Vecrīgā

Atis Rozentāls, Db, 16.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes mērs Jānis Birks norādījis, ka pašvaldības juristi šobrīd strādā, lai piestādītu rēķinus par Vecrīgai 13. janvāra vakarā radītajiem zaudējumiem.

J.Birks pagaidām atturējās apgalvot, ka zaudējumus piedzīs no Sabiedrības Citai Politikai, kas bija pasākuma organizētāja. J.Birks apliecināja, ka turpmāk masu demonstrācijas Vecrīgā netiks atļautas, par piemērotākām vietām atzīstot Mežaparka estrādi vai Uzvaras parku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iecerēts sakārtot otrās šķiras ceļus gandrīz 700 km garumā

, 31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos gados paredzēts atjaunot valsts 2. šķiras autoceļus 672.7 km garumā jeb 5% no to kopgaruma, tai skaitā izbūvējot 130.6 km ar jaunu melno segumu.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotā programma valsts 2. šķiras autoceļu sakārtošanai novadu atbalstam 2008. - 2009. gadam, kura ceturtdien, 31. jūlijā tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, Db.lv informē Sandra Maļuha, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Programmas mērķis ir apturēt tālāku autoceļu tīkla sabrukumu un paātrināt tā sakārtošanu atbilstoši tautsaimniecības un sociālajām interesēm, tādejādi veicinot novadu attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

Atkarībā no valsts 2. šķiras autoceļu kopgaruma, programmas ietvaros katram rajonam noteikts finansējuma aprēķināšanas koeficients un aprēķināts pieejamais ikgadējais finansējums. Atbilstoši aprēķinātajam finansējuma apjomam visu 26 rajonu pašvaldības sagatavoja katra rajona sakārtojamo autoceļu posmu sarakstus prioritārā secībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LAU jaunā valde apņēmusies efektivizēt uzņēmuma darbību

Rūta Lapiņa, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VK: autoceļu uzturēšanas izmaksu samazinājumu kavē konkurences neesamība

Dienas Bizness, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) faktiski darbojas kā komersants brīvā tirgus apstākļos un piedalās publiskajos iepirkumos par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet tai pašā laikā, ņemot vērā LAU dominējošo lomu valsts autoceļu uzturēšanas tirgū, citiem komersantiem ir tikai teorētiska iespēja pretendēt uz valsts autoceļu uzturēšanu nākamajā konkursā, kas tiks organizēts 2014.gadā.

Tā norāda valsts kontroliere Ingūna Sudraba, skaidrojot, ka «tas noteikti neveicina pakalpojumu izmaksu samazināšanos, kā tas būtu konkurences apstākļos».

«Satiksmes ministrija (SM) kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē vēlas saglabāt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu 100% valsts pārziņā, tādējādi nodrošinot vienas valsts kapitālsabiedrības - LAU - dominējošo stāvokli tirgū,» uzsver I. Sudraba, papildinot, ka «šādu ilgtermiņa mērķi SM ir apstiprinājusi LAU attīstības stratēģijā 2011.-2020.gadam».

Valsts kontrole (VK) secina, ka ne nozares politikas plānošanas dokumentos, ne normatīvajos aktos nav noteikta LAU kompetence valsts autoceļu uzturēšanā, kas norādītu uz to, ka LAU īsteno kādu īpašu politiku, sniedzot autoceļu uzturēšanas pakalpojumus, ko nenodrošina vai nevarētu nodrošināt citi tirgus dalībnieki. VK revīzijā pārliecinājās, ka tādus pašus pakalpojumus tirgū sniedz arī vairāki komersanti ar pilnīgi privātu vai daļēji privātu kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu finansējums Latvijas ceļiem nākamgad beidzas, valsts finansējums ir nepietiekams, tāpēc steidzami nepieciešams pieņemt lēmumu par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, lai novērstu autoceļu tīkla sabrukšanu, aģentūru LETA informēja Saeimas «Vienotības» frakcijas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šodien darbu sāks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ietvaros izveidotā Autoceļu darba grupa, vienlaikus Matīss ir iesniedzis priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi «Likumā par autoceļiem»». «Tie ir divi konkrēti soļi ceļā uz Valsts autoceļu fonda atjaunošanu,» uzsvēra Matīss.

Deputāts skaidroja, ka «Likumā par autoceļiem» ierakstītais Valsts autoceļu fonds eksistē, bet tam netiek piešķirts likumā paredzētais finansējums - 80% no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa un visi pārējie autovadītāju maksājumi, jo šie līdzekļi tiek «ielikti» kopēja valsts budžetā. Savukārt, tas, cik liels finansējums tiks piešķirts autoceļiem tiek skatīts konkrētā gada budžeta kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mērs Jānis Birks un pašreizējais domes sasaukums ir situācijas ķīlnieki, raksturojot Valsts kontroles secinājumus par Dienvidu tilta būvniecību, norāda mēra pārstāve.

Mērs uzskata, ka atbildība jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes vadībai, ziņo Latvijas radio. Arī J.Birka preses sekretāre Kristīne Liepa atgādināja, ka Rīgas domei nav ticis piešķirts ne valsts, ne Eiropas Savienības finansējums Dienvidu tilta būvniecībai, turklāt lēmumus par tilta būvniecību esot pieņēmis iepriekšējais sasaukums toreizējā mēra Gundara Bojāra vadībā.

J.Birks jau kopš 2001. gada, tātad jau iepriekšējā sasaukumā, bija Rīgas domes deputāts. Savukārt šī sasaukuma laikā no 2005.-2007. gadam tieši J.Birks kā vicemērs bija atbildīgs par satiksmes jautājumiem, savukārt viņa partijas biedrs kopš 2005. gada Andrejs Požarnovs joprojām vada Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteju. K.Liepa gan uzsvēra, ka šis ir attīstības jautājums, par ko pašvaldībā atbild Tautas partijas pārstāvis, vicemērs Andris Ārgalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīga gatavojas 2009. gadu uzsākt bez apstiprināta budžeta

Atis Rozentāls, Db, 09.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan preses konferencē par 2009.gada budžetu Rīgas mērs Jānis Birks pauda apņēmību to pieņemt līdz šā gada beigām, viņš jau sagatavojis priekšlikumus, kā rīkoties budžeta neapstiprināšanas gadījumā.

Rīgas domes 9.decembra sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par 2008. gada budžeta grozījumiem, un J.Birks sagatavojis priekšlikumu iekļaut tajos pārejas noteikumus gadījumam, ja 2009. gads tiek uzsākts bez apstiprināta budžeta. Mērs iesaka pilnvarot domes Budžeta komisiju noteikt pašvaldības darbībai nepieciešamos pašvaldības budžeta izdevumus saskaņā ar vairākiem noteikumiem. Asignējumi pamatbudžeta izdevumiem mēnesī nedrīkstēs pārsniegt katrai iestādei un budžeta programmai noteikto limitu, ko Budžeta komisija noteiks līdz šā gada 16.decembrim.

Tiks turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem). Bez tam J.Birks ierosina noteikt, ka saskaņā ar sarežģīto finansiālo stāvokli, budžeta izpildītāji nevar uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu saistības līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai. Laika posmā līdz Rīgas pilsētas pašvaldības 2009.gada budžeta apstiprināšanai Budžeta komisija izņēmuma gadījumos, izvērtējot budžeta izpildītāja pieteikumu, pieņem lēmumu par atļauju uzņemties jaunas īstermiņa vai ilgtermiņa saistības budžeta izpildītājam noteiktā izdevumu limita ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piešķir 4,22 miljonus latu Latgales sabrukušajiem ceļiem

Egons Mudulis, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai finansētu Latgales reģiona valsts autoceļu sabrukušo segumu ārkārtas uzturēšanas darbus un satiksmes drošības pasākumus, Ministru Kabinets piešķīris vairāk nekā četrus miljonus latu.

Diskusijas valdībā raisījās par finansējuma avotu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai grozījumi valsts budžetā, – kas Satiksmes ministrijai jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. Piešķirto līdzekļu ietvaros būs iespējams Latgales reģionā 2012. gadā veikt avārijas stāvoklī esošo valsts autoceļu segumu uzturēšanu, norādīts MK rīkojuma projekta anotācijā. Sabrukušo valsts autoceļu segumu ārkārtas uzturēšanas darbi nodrošinās 100,72 km autoceļu seguma darba spējas uzturēšanu vismaz uz trim gadiem, kā arī būtiski uzlabos transportlīdzekļu satiksmes drošību, likvidējot apaugumu Latgales valsts autoceļu zemes nodalījuma joslās, paredz Satiksmes ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru