Lai uzņēmums varētu veiksmīgi startēt publiskajā tirgū, tam jābūt sakārtotiem visiem pārvaldības procesiem, bet nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation gadījumā pagaidām vēl ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, skaidro biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja vietnieks Indars Aščuks.
Viņš uzsvēra, ka biržas uzņēmumam jābūt ar labu pārvaldību, lai akcionāriem, kuri apsvērtu akciju iegādi, būtu pārliecība, ka viņu ieguldījums ir drošs.
Uz jautājumu, vai airBaltic ir uzņēmums, kura akcijas jau, piemēram, rīt varētu sākt kotēt biržā, Aščuks atbildēja, ka, lai sagatavotos biržai un kvalitatīvi piesaistītu investorus, uzņēmumam nepieciešams vismaz pusgads.
«Pirms uzņēmumam nav skaidri pārvaldības jautājumi, tam būs ļoti zems investoru vērtējums. Uz biržu jau var atnākt un akcijas pārdot var vienmēr, bet jautājums ir, par kādu cenu. Jo vairāk risku un neatbildētu jautājumu, jo zemāka cena,» sacīja Aščuks.
Biržas pārstāvim bija bažas par vairākiem airBaltic pārvaldības jautājumiem. Piemēram, par Latvijas valsts kā lielākā akcionāra mazspēju kontrolēt uzņēmumā notiekošo. Viņaprāt, visu iepriekš slēgto līgumu rezultātā valsts kā vairākuma akcionārs absolūti nespēj kontrolēt situāciju un realizēt savas akcionāra intereses. Tas nonāk līdz pat absurdam, ka valsts aplinku ceļiem mēģina iegūt informāciju par notiekošo uzņēmumā.
Tāpat aktuāls esot jautājums par airBaltic pārvaldes modeli, proti, ir biznesa jomas, kas nodotas citiem uzņēmumiem. No korporatīvās pārvaldības viedokļa - tā esot sarkanā gaisma investoram.
«Ja uzņēmuma vadītājs ir arī tā akcionārs, kuram turklāt pieder uzņēmums saistītā nozarē, tad ir jautājums, kā tiek vadīts interešu konflikts? Ja ir ideja ieviest jaunu servisu airBaltic, vai tas tiks darīts caur airBaltic, kurā arī es esmu akcionārs, vai caur to otru it kā nesaistīto, kur akcionārs ir cits? Protams, ir uzņēmumi, kuros šāds biznesa modelis eksistē un interešu konflikti tiek veiksmīgi vadīti, bet tad šim akcionāram un vadītājam jāpaskaidro, kā riski tiks vadīti. Tad investors var pieņemt lēmumu, vai viņš ir gatavs uzņēmumā ieguldīt,» skaidroja Aščuks.
Ja būtu iespēja uzzināt, kā tiek vadīts uzņēmums, kāda ir tā struktūra, biznesa vadības modelis, vadītāja iecelšanas kārtībā un viņa atbildība, padomes iespējas kontrolēt uzņēmumu, finanšu rezultāti, skaidri attīstības plāni, prognozētās naudas plūsmas nākamajiem pieciem gadiem un uzņēmumam būtu normāla bilance ar pozitīvu pašu kapitālu, šādu stāstu un airBaltic akcijas Aščuks arī pats nopirktu, jo vēsturiski tā ir vienīgā veiksmīgā aviokompānija reģionā, kas veiksmīgi attīstījusies, izdarot labu darbu arī Latvijas ekonomikai, piesaistot tūristus.
Viņaprāt, airbaltic gadījumā pareizākais būtu akcionāriem savā starpā atrisināt strīdus, konstruktīvi rast risinājumus pārvaldības jautājumiem un nostādīt uzņēmumu uz stabiliem finanšu pamatiem. Tad arī valsts varēšot domāt par savas daļas pārdošanu jau par krietni izdevīgākiem nosacījumiem.
Jau ziņots, ka finanšu eksperts, uzņēmuma Laika Stars valdes priekšsēdētājs, Vadims Jerošenko uzskata, ka labākais ceļš airBaltic būtu uzņēmuma publiska akciju emisija, kas nestu vairākus būtiskus ieguvumus.
Viņaprāt tādējādi ieguvums būtu gan uzņēmumam, gan valstij kā tā akcionāram – aviosabiedrība iegūtu papildu līdzekļus attīstībai, taču vienlaikus tai nāktos arī sakārtot savus iekšējos procesus tā, lai tie būtu saprotami un viestu uzticību potenciālajos investoros.