Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka no pirmdienas, 27.jūnija, līdz 1.septembrim sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde – Ogre darba dienās laikā no plkst.10:40 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, savukārt dažu citu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajā laikā darbdienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam, kas stājās spēkā no 29.maija. Darba dienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim nekursēs elektrovilcieni – Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas no Rīgas atiet plkst.13:20; – Nr.6233 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.15:02. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, darbdienās būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres nevis plkst.13:23, bet gan plkst.12:43. Maršrutā Ogre-Rīga šī vilciena saraksts būs mainīts un tas papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Rīgā vilciens pienāks plkst.13.29. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.13:17, savukārt Rīgā pienāks atbilstoši pamatsarakstam plkst.14:03. Šī vilciena vietā posmā Aizkraukle – Lielvārde darba dienās (izņemot 28.jūniju, 12., 15.jūliju un 8.augustu) tiks norīkots vilciens Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga, kurš no Aizkraukles aties plkst.12:30 un apstāsies visās stacijās. 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā vilciens Nr.6227** Lielvārde-Rīga būs atcelts. Tikai līdz Ogrei darbdienās kursēs vilcieni Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6218 Rīga (plkst.9:48)-Ogre darba dienās no Rīgas izbrauks plkst.10:08, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 20 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.10:53, savukārt vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre no Rīgas izbrauks agrāk - plkst.11:45 un Ogrē pienāks plkst.12:31. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres attiecīgi plkst.12:02, plkst.14:27 un plkst.16:33. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga laikā no 27.jūnija līdz 1.septembrim darbdienās kursēs no Ogres plkst.12:02 (nevis 12:17), savukārt brīvdienās – no Lielvārdes plkst.11:41 (nevis plkst.11:56) un Rīgā gan darbdienās, gan brīvdienās pienāks plkst.12:47. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.12:17 un līdz Rīgai kursēs atbilstoši pamatsarakstam (Rīgā pienāks plkst.13:01). Arī iepriekšminētais vilciens Nr.6229** Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) darbdienās kursēs tikai no Ogres plkst.14:27 (5 minūtes agrāk nekā parasti) un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Elektrovilciens Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle (12:18) 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā kursēs tikai līdz Ogrei, pārējās darbdienās un brīvdienās – līdz Aizkrauklei. Elektrovilciens Nr.6216 Rīga (plkst.8:50)-Lielvārde (9:52) 28.jūnijā, 12., 14., 15., 19., 21., 26. un 28.jūlijā, kā arī 2., 4. un 8.augustā, kursēs tikai līdz Ogrei, savukārt vilciens Nr.6219 Lielvārde (plkst.10:17)-Rīga (11:22) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.10:38. Arī 2.augustā šis vilciens kursēs no Ogres, bet 10 minūtes vēlāk – plkst.10:48. Darbdienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Vilciens Nr.6221 Aizkraukle (plkst.10:31)-Rīga (12:09) no Aizkraukles aties plkst.10:11. Arī no pārējām posma Aizkraukle-Ogre stacijām vilciens izbrauks 5 – 20 minūtes agrāk nekā noteikts sarakstā, bet, sākot no Jaunogres (plkst.11:27), iekļausies

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka trešdien un ceturtdien, 16. un 17.novembrī, sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde–Ogre laikā no plkst.10:30 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajās dienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos tiks noteiktas papildu pieturas un ieviestas kursēšanas laiku izmaiņas. 16. un 17.novembrī nekursēs vilcieni • Nr.604 Rīga-Rēzekne, kas no Rīgas atiet plkst.8:00 un Rēzeknē pienāk plkst.12:01; • Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18); • Nr.6226 Rīga (plkst.13:20)-Aizkraukle (14:50); • Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga (14:33); • Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:02)-Rīga (16:36). Dīzeļvilciens Nr.608 Rīga (plkst.10:10)-Zilupe (15:06) 16. un 17.novembrī no Rīgas izbrauks 2 stundas agrāk - plkst.8:00 un līdz Rēzeknei kursēs atceltā vilciena Nr.604 Rīga (plkst.8:00)-Rēzekne (plkst.12:01) saraksta laikā. No Rēzeknes 2.stacijas tas aties plkst.12:03, no Taudejāņiem – plkst.12:13, no Cirmas – 12:20, no Ludzas - 12:32, no Istalsnas – 12:41, no Nerzas – 12:51, no Briģiem – 12:59 un Zilupē pienāks plkst.13:05. Tikai līdz Ogrei šajās dienās kursēs vilcieni Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle, kā arī Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre 17.novembrī no Rīgas izbrauks plkst.12:00, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 10 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.12:46. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, 16. un 17.novembrī būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs maršrutā Ogre-Rīga. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga (13:01) 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.12:37 (nevis 12:17), arī no pārējām maršruta pieturām aties 20 – 22 minūtes vēlāk nekā ierasts un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.13:23. Vilciens Nr.6229 Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) 16. un 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.14:27 (nevis 14:32). No pārējām posma Ogre-Salaspils pieturām tas izbrauks 4 minūtes agrāk un papildus apstāsies arī Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. No Šķirotavas līdz Rīgai vilciens kursēs saskaņā ar noteikto sarakstu. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, 16. un 17.novembrī būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.13:17 (nevis plkst.13:23). No citām posma Ogre-Salaspils stacijām vilciens aties 5 minūtes agrāk un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā, savukārt no Šķirotavas līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam. 16. un 17.novembrī tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Dīzeļvilciens Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48) no Rīgas līdz Ogrei kursēs atbilstoši sarakstam un papildus pieturēs Ķegumā (plkst.13:57), Jumpravā (plkst.14:14) un Skrīveros (plkst.14:24), tādēļ no Aizkraukles un Kokneses izbrauks 3 – 5 minūtes vēlāk. No Pļaviņām līdz Daugavpilij vilciens kursēs sarakstā noteiktajā laikā. Dīzeļvilciens Nr.601 Daugavpils (plkst.13:10)-Rīga (16:50) minētajās dienās no Daugavpils izbrauks 2 stundas vēlāk – plkst.15:12 un nepieturēs Ozolsalā un Alotenē. No Līksnas tas aties plkst.15:27, no Vaboles – 15:34, no Nīcgales – 15:46, no Jersikas – 16:02, no Līvāniem – 16:13, no Trepes – 16:25, no Krustpils – 16:42, no Pļaviņām – 16:58, no Kokneses – 17:33, no Aizkraukles – 17:49, no Lielvārdes – 18:16, no Ogres – 18:34, no Salaspils – 18:47, no Jāņavārtiem – 18:59 un Rīgā pienāks plkst.19:08. Dīzeļvilciens Nr.605** Krustpils (plkst.11:48)-Rīga (14:11) 16. un 17.novembrī no Krustpils izbrauks plkst.11:40, arī no pārējām stacijām līdz Lielvārdei aties 7 - 13 minūtes agrāk un papildus a

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Dzelzceļa posmā Ogre-Lielvārde paredzēts veikt sliežu ceļa remontu, tādēļ aprīļa sākumā gaidāmas izmaiņas vairāku Lielvārdes virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Izmaiņas vilcienu sarakstos būs 2., 3., 5., 10., 12., un 13. aprīlī.

Vilciens Rīga (plkst. 12:07)-Aizkraukle (13:38) kursēs tikai līdz Ogrei, bet vilciens Aizkraukle (plkst.13:57)-Rīga (15:29) - no Ogres stacijas plkst. 14:46, saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Ogre-Rīga.

Vilciens Lielvārde (plkst.15:35)-Rīga (16:36) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs no Ogres stacijas plkst.16:04 (nevis 15:53). No visām maršruta Ogre-Rīga pieturvietām vilciens aties 12 minūtes vēlāk nekā parasti, tādēļ Rīgā pienāks plkst. 16:48.

Atceltā vilciena vietā posmā Lielvārde-Ogre tiks norīkots vilciens Ogre (plkst.16:33)-Rīga (17:17), kas no Lielvārdes stacijas izbrauks plkst.16:15, no Ķeguma - 16:21, no Ciemupes - 16:26, no Pārogres - 16:30, un tālāk no Ogres (plkst.16:33) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Daudzu Rīgas Fondu biržā kotēto lielo uzņēmumu un līdz ar to akcionāru ieguldījumu vērtība gada laikā piedzīvojusi vērtības kritumu pat virs 70 %.

Valmieras stikla škiedras lielie akcionari saprot esošo situaciju un ipaši nesatraucas, tie ari plano turpinat investet, turpinas realizet savu planoto darbibu, ta Valmieras stikla škiedras finanšu direktors Imants Saulitis.Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija: akciju skaits reizināts ar cenu) vēl pirms gada (25. septembrī) bija 1.7 mljrd. Ls, bet šogad septembrī vērtība kopumā bija sarukusi par 565 milj. Ls jeb 33 %, liecina RFB dati. Tostarp tirgus vērtības samazināšanos visstraujāk izjūt biržas lielie un Latvijas ekonomikā nozīmīgi savas nozares uzņēmumi.

Kopš vasaras brīvdienām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu ar mērķi līdz šī gada decembrim panākt būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.Ministru konferencē, uz kā pamata, iespējams, jau līdz 2006.gada beigām tiktu izstrādātas vadlīnijas to īstenošanai. Visticamāk, ka izstrādāto vadlīniju apstiprināšana PTO dalībvalstīm aizņems vismaz divus gadus. Ņemot vērā iepriekšējo PTO Urugvajas raunda pieredzi, kad norunātie samazinājumi tika ieviesti pakāpeniski sešu gadu laikā, arī šī raunda rezultāti nestāsies spēkā tik drīz. Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika šā gada 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai. Eiropas Savienības piedāvājums ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēšanai ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad ir plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā. Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādejādi to padarot tirdzniecību mazāk kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad, saskaņā ar to, ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65%. Jaunā ES KLP reforma vienlaicīgi arī ļauj ES apņemties pieļaujamo tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta līmeni, kura apmērs ir 5% no attiecīgā produkta ražošanas vērtības vai no lauksaimniecības kopējās ražošanas vērtības, samazināt par 65%. Papildus ES kategoriski nepiekrīt samazināt ar ražošanu saistīto tiešo maksājumu griestus, kas ir paredzēti 5% apmērā no kopējās lauksaimniecības ražošanas vērtības. Līdz ar to ES piedāvātais vispārējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazinājuma apmērs ir 70%, kas ir triju iepriekšminēto atbalsta elementu harmonizējošs lielums. Šis ES kopējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums būtiski neietekmēs ES tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību un tāpēc netiks pakļauti samazinājumam. ES sākotnējais piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ja citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Jau 2003.gadā 5. Ministru konferencē ES savā pozīcijā norādīja, ka ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55%. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10%. Tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi, par kuriem vienosies PTO dalībvalstis, neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šī atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES praktiski nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido 2/3 no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kas sakarā ar ES KLP reformu ir ar tendenci samazināties.

Projekta Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu koordinēšana ietvaros ir sākti sūkņu stacijas Ogre-2 renovācijas darbi, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides projekti.

Ogre-2 ir Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būve. Tā atrodas pie dambja Ogres vecupes ietekas malā. Ogre-2 sistēma aptver Ogre pilsētas daļu starp Rīgas HES ūdenskrātuvi un Daugavpils šoseju. Tajā ietilpst Ogres vecupes daļa, kas iedambēta un atdalīta no ūdenskrātuves, un teritorija augšpus Daugavpils šosejas, kur pašlaik tiek pazemināts gruntsūdens un savākta notece. Visa sistēmas pietece tiek savākta Ogres vecupē.

Sūkņu stacija Ogre-2 no pārplūšanas un pārpurvošanās pasargā 500 hektārus Ogres pilsētas teritorijas un pilsētai piegulošās lauksaimniecībai izmantojamās platības.

Stacijas renovācijas laikā tiks uzstādīti sūkņi (arī pārvietojams drenāžas sūknis), nomainīti elektroiekārtu skapji, sūkņu vadības iekārtas un spēka pievadkabeļi. Tāpat paredzēts rekonstruēt sūkņu stacijas telpas un fasādi, ūdens pievadkanālu un spiedvadu, kā arī labiekārtot teritoriju.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

NASDAQ OMX Riga valde šī gada 19. februārī nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar a/s Latvijas Gāze akcijām.

Birža aptur emLatvijas Gāzes/em akciju tirdzniecībuAkciju tirdzniecība apturēta līdz a/s Latvijas Gāze atklās biržai būtisku informāciju. Kā Db izdevās uzzināt Rīgas biržā, akciju tirdzniecība apturēta sakarā ar Neatkarīgās rīta avīzes 19. janvāra publikāciju, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš pavēsta, ka Latvijas Gāzei 2008. gadā nebūs peļņa, iespējami pat zaudējumi. Tā kā biržai šādi dati nav bijuši, tad a/s Latvijas Gāze akciju tirdzniecība apturēta, līdz tiks saņemta attiecīga informācija no uzņēmuma.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.