Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Dažus dzirkstošos vīnus varbūt labāk pārdot izsolē nekā izšaut gaisā, kādās jubilejas svinībās. Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar iekārojamākajiem vīniem pasaulē.

Nemainīgi par iecienītāko dzirkstošo vīnu pasaulē žurnāls Forbes ir atzinis Krug. Krug šajā sarakstā ir ieņēmis pirmās piecas pozīcijas.

10 iecienītākie dzirkstošie vīni pasaulē.

Cena - 2 350 GBP (2 075 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 56.7%.

2. Krug 1985

Cena - 2 340 GBP (2 066 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 52.4%.

3. Krug 1990

Cena - 2 200 GBP (1 942 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 51.7%.

4. Krug 1988

Cena - 2 400 GBP (2 119 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 50.5%.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Daudzu Rīgas Fondu biržā kotēto lielo uzņēmumu un līdz ar to akcionāru ieguldījumu vērtība gada laikā piedzīvojusi vērtības kritumu pat virs 70 %.

Valmieras stikla škiedras lielie akcionari saprot esošo situaciju un ipaši nesatraucas, tie ari plano turpinat investet, turpinas realizet savu planoto darbibu, ta Valmieras stikla škiedras finanšu direktors Imants Saulitis.Rīgas Fondu biržā (RFB) kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija: akciju skaits reizināts ar cenu) vēl pirms gada (25. septembrī) bija 1.7 mljrd. Ls, bet šogad septembrī vērtība kopumā bija sarukusi par 565 milj. Ls jeb 33 %, liecina RFB dati. Tostarp tirgus vērtības samazināšanos visstraujāk izjūt biržas lielie un Latvijas ekonomikā nozīmīgi savas nozares uzņēmumi.

Nesen notikušais sociālā tīkla Twitter akciju publiskais piedāvājums (IPO) vērtspapīru tirgū, lai arī ļoti veiksmīgs akciju pārdevējiem, tomēr zināmā mērā norāda arī uz to, ka investori no savām kļūdām gan deviņdesmito gadu interneta burbuļa, gan pirms pusotra gada notikušā Facebook kontekstā neko daudz nav mācījušies.

Patiesībā, ja salīdzinām ar Facebook piemēru, tad investoru rīcība bijusi vēl radikālāka, jo akcijas cenas pirmās dienas kāpums bija ievērojami straujāks. Proti, jau tūlīt pēc akciju nokļūšanas biržā Twitter akcijas cena salīdzinājumā ar publiskajā piedāvājumā noteikto bija palielinājusies gandrīz divas reizes, pārsniedzot 50 dolāru atzīmi (IPO akciju vērtība tika noteikta 26 dolāru līmenī par vērtspapīru).

Tas zināmā mērā līdzinās «trakajiem deviņdesmitajiem», kad simtos procentu vērts akcijas cenas pieaugums jau pirmajā dienā pēc nokļūšanas biržā bieži vien nebija nekas neparasts. Tomēr līdzīgi kā Facebook gadījumā sākotnējais entuziasms strauji pierima un akciju cena ātri vien zaudēja ap desmit procentus vērtības salīdzinājumā ar dienas sākuma augstāko punktu. Arī tālāks Twitter akcijas cenas samazinājums neizpalika, un, trešdien biržu slēdzot, šīs akcijas tika kotētas pie 42,60 dolāru atzīmes.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Pēdējās dienās saasinoties pērn nogalē sāktajam Baltijas valstu biržu uzņēmumu akciju cenu kritumam, gaisā jau izplēnējuši vairāk nekā 3 miljardi latu.

OMX Grupas informācija liecina, ka Baltijas valstīs kotēto uzņēmumu vērtība (kapitalizācija - cena reizināta ar akciju skaitu) virsotnes bija sasniegusi pērnā gada oktobrī, pārsniedzot 11.7 mljrd. Ls. Tomēr pērn novembrī Baltijas valstu biržās kotēto akciju cenas uzsāka samazinājuma ceļu, kam iemesls, pēc investīciju bankas Evli Securities tirgus stratēģa Petera Kopela (Peeter Koppel) domām, bija Skandināvijas valstu investori, kas panikā pameta tirgu, šiem investoriem sekoja arī citi. Lai gan arī šogad Baltijas biržas vairāk izjuta pārdevēju nekā pircēju aktivitātes un bija jūtams mērens cenu samazinājums, pēdējās dienās Baltijā piedzīvotais akciju cenu kritums ir vēl šokējošāks. «Baltijas biržās nedēļa iesākās stipri negatīvi, sekojot līdzi pesimistiskajai notikumu attīstībai gan Āzijas, gan Eiropas akciju tirgos, kurus raksturojošie indeksi cieta lielākos vienas dienas zaudējumus kopš 2001. gada 11. septembra. Baltijas tirgū bija vērojama agresīva pārdevēju klātbūtne, kas jau tā ne īpaši likvīdo tirgu noveda vēl zemākos līmeņos, tādējādi divās dienās OMXR indekss ir sarucis par 9.28 %. Tas tikai parāda, ka investori nevar gaidīt nebeidzamu akciju tirgus kāpumu, kādu mēs esam redzējuši pēdējos gadus, bet arī ir jābūt gatavam šādai diezgan dramatiskai notikumu attīstībai,» tā Hansabankas brokeris Juris Jankovskis. «Vakardienas (22. janvāris) tirdzniecība pierādīja, ka fondu tirgu strauju kritumu brīžos palielinās tirgu savstarpēja korelācija. Globālais negatīvais noskaņojums un vakardienas straujš pasaules akciju cenu kritums motivēja arī Baltijas tirgus dalībniekus slēgt savas akciju pozīcijas [pārdot akcijas, red.],» iemeslu skaidroja SEB Unibankas Brokeru nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Viņasprāt, šobrīd novēroto kritumu Rīgas biržā veicina kaimiņi, pārsvarā no Igaunijas. «Igaunija tradicionāli izceļas ar labu akciju likviditāti, vairākiem kvalitatīviem emitentiem un labiem nosacījumiem ārzemju fondu darbībai. Šobrīd ārzemju investori aizver savas pozīcijas, jo tirgū ir negatīvais noskakņojums un diezgan pesimistiskas prognozes,» tā N. Točelovska.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.