Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Uzņēmuma Kogo izveidotā kalendārgrāmata ir tradicionālās mazuļa dienasgrāmatas un sienas kalendāra apvienojums

«Ideja par mazuļa kalendārgrāmatu radās, ciemojoties pie mana brāļa ar ģimeni, kurā tikko bija piedzimusi meitiņa. Lai gan grāmatu plauktos stāvēja vairākas mazuļa dienasgrāmatas, mazās meitiņas mamma sasniegumus fiksēja parastā sienas kalendārā. Tā radās ideja par praktisku un vienlaikus gaumīgu risinājumu, kā saglabāt mazuļa sasniegumus vecākiem ērtā formātā – kalendārā, kas apvienots ar tradicionālo mazuļa dienasgrāmatu,» stāsta Katrīna Ozola, SIA Kogo līdzīpašniece.

Kogo kalendārgrāmata ir piekarama pie sienas, un mamma ar mazuli rokās var pieiet pie tāsun atzīmēt tobrīd svarīgāko. Pie katra datuma var pierakstīt, kas tajā noticis, ir arī speciālas uzlīmītes, piemēram, pirmais smaids.

Veikalos līdzās šokolādes adventes kalendāriem atrodami arī dažādi citi risinājumi, kā interesantā veidā skaitīt dienas, kas palikušas līdz Ziemassvētkiem, piemēram, kalendārs kā koka mājiņa, kurai katru dienu var atvērt lodziņu, ielūkoties, kāds pārsteigums tajā atrodams, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savu redzējumu par šiem kalendāriem šogad piedāvā arī divas pašmāju rokdarbnieces, kas uzšuvušas kalendārus. Idejukrelles.lv īpašnieces Lauras Liepas kalendāru veido eglīte, 24 kabatiņas, kurām ar roku ir izšūts attiecīgais dienas skaitlis un tikpat daudz tamborētu eglīšu rotājumu. Ideja – bērns katru dienu atver vienu kabatiņu un tajā esošo eglīšu rotājumu pakarina eglītē, un Ziemassvētku vakarā tā būs pilnībā izrotāta.

Personalizētu adventes kalendāru, kuru rotā izšūts tā īpašnieka vārds, šajā gadā izveidojusi arī Mazais ābols īpašniece Evita Ābola. Viņa jau piecus gadus ikdienā šuj apģērbu un cepures bērniem, somas, siltos cimdus ratiem u.c. preces. Viņas kalendārs tapis no kokvilnas un lina. Tam ir 24 kabatiņas, kurās līdz Ziemassvētkiem var ievietot saldumus vai zīmīti ar veicamajiem uzdevumiem.

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Zviedrijas reklāmas «sargsuni» pārpludinājušas sūdzības par reklāmu kalendāram, kurā redzamas pieticīgi ģērbtas aviokompānijas Ryanair stjuartes, ziņo thelocal.se.

Mazāk nekā mēnesi pēc Ryanair salona apkalpes labdarības kalendāra 2012. gada izdevuma laišanas klajā Zviedrijas reklāmas ombuds (Reklamombudsmannen) saņēmis 33 sūdzības par reklāmām, ar kuru palīdzību kalendārs tiek popularizēts.

«Cilvēki domā, ka reklāmā ir seksisms un ka tā neiederas vietnē, kas domāta lidmašīnu biļešu pārdošanai,» stāstījusi reklāmas ombudsmene Elizabete Trotciga.

Vēl vairāk sūdzību ombuds saņēmis tikai par kāda iepazīšanās servisa reklāmas kampaņu, kas mudināja uz laulības pārkāpšanu.

Ryanair tagad ir divas nedēļas, lai atbildētu ombudam par sūdzībām. Pēc tam «sargsuns» lems, kā rīkoties tālāk.

Kalendārs (Credit Crunch Calendar 2010), kura bildēs ir atspoguļots pasaules ekonomiskās krīzes sagrautais bizness Lielbritānijā, kļuvis par vienu no pārdotākajām precēm Lielbritānijā, ziņo Telegraph.

Kalendāra autors Kevins Beresfords (Kevin Beresford) norāda, ka šis kalendārs rosina cilvēkiem smieties skatoties uz ekonomikas sagrautajām lietām. «Kalendārā ir iekļautas bankrotējušas firmas, kafejnīcas, izdemolētas fabrikas, kuras tika aizvērtas pasaules ekonomiskās krīzes dēļ,» norāda K. Beresfords.

«Kalendārs ir kļuvis veiksmīgs, jo britiem patīk smieties skatoties nedienām acīs,» piebilda kalendāra autors.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Igaunijas informācijas tehnoloģijas nozares pārstāvju radītajā plānotajā Gantt chart nu integrēts Google kalendārs, attīstot speciāli uzņēmējiem paredzētu skatu, kurā vienkopus apkopoti vairāki Google kalendāri, informē uzņēmuma Ganttic pārstāvji.

Ganttic resursu plānotājā integrētais Google kalendārs sniegs iespēju uzņēmuma darbiniekiem izmantot Ganttic piedāvātos rīkus arī, atrodoties ārpus biroja. Vadītāji varēs neuztraukties par efektivitātes zudumu gadījumā, ja darbinieki neatrodas vienkopus, norāda Ganttic pārstāvji.

Ganttic vienkpus aplūkojama dažādu uzņēmumu resursu, piemēram, transporta, sapulču telpu un darbinieku, pieejamība. Kā norāda rīka izstrādātāji, tas sevišķi piemērots nomas, būvniecības un ražošanas uzņēmumiem.

Google kalendāra un Ganticc integrācija iespējama, izvēloties iespēju «Synchronize with Google Calendar», un integrāciju var veikt Ganttic pakalpojuma adminisrators.

Nekustamā īpašuma uzņēmums Latio izdevis melnbaltās fotogrāfijas kalendāru 2012. gadam Gunāra Bindes fotogrāfiju kolekcija.

Jau devīto reizi ziemas saulgriežos Latio ir cieši saistīts ar melnbalto fotogrāfiju, un arī šogad tas turējies pie savas izvēles, sacīja Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«2012. man ir jubilejas gads – aprit 50 gadu, kopš sevī apzinājos fotogrāfu ar 1962.gadā uzņemto fotogrāfiju Psiholoģiskais portrets. Ar šīs jubilejas gaidīšanu saistīti vairāki notikumi – Latio man dāvina kalendāru, Fotogrāfijas muzejs ir izstādījis manu kolekciju ar citu autoru fotogrāfijām, kuras šo 50 gadu laikā nonākušas pie manis. Prieks, ka Latio izdod melnbaltās fotogrāfijas kalendārus. Melnbaltā fotogrāfija ir klasiska, tā ir vispilnīgākā, nobeigusi savu attīstību, tā ir skaista un daiļrunīga. Melnbaltās fotogrāfijas žanrā ir bezgala interesanti viedot mākslas tēlus, kas man ir ļoti svarīgi,» teica Gunārs Binde.

Zemo izmaksu aviokompānija Ryanair paziņojusi, ka par 2013.gada Ryanair stjuaršu labdarības kalendāra partneri izraudzīts TVN fonds (Varšava, Polija).

Saskaņā ar aplēsēm ar kalendāra palīdzību labdarībai varētu savākt līdz 100 tūkstošiem eiro. Līdz ar to kopš pirmā kalendāra publicēšanas 2008. gadā kopējā summa pārsniegtu 600 tūkstošus eiro.

2013.gada Ryanair stjuaršu labdarības kalendārs, kas laists klajā vakar, esot «karstāks» nekā jebkad agrāk - tajā seksīgās Ryanair stjuartes pozējot gan peldkostīmos, gan apakšveļā.

Potenciālo labdarības partneru skaits šogad pārsniedzis 450. Galu galā Ryanair salona apkalpes skaistules izvēlējušās TVN fondu. Tā esot viena no lielākajām labdarības organizācijām Polijā.

Ar Pirelli oficiālā pārstāvja Latvijā Latakko gādību Latviju sasniedzis jau trīsdesmit astotais Pirelli kalendārs, kas 9. februārī tiks prezentēts Domenikss Auto tirdzniecības centrā.

Šā gada Pirelli kalendāru pavada īpaša intriga – to veidojis pasaulslavenais dizainers Karls Lāgerfelds. Kā ierasts, kalendāra pamata tēma ir sievietes ķermeņa skaistums, kas šoreiz ved ceļojumā uz Grieķijas un Romas varoņu un dievību pasauli.

«Mēs ar lielu nepacietību gaidījām šī fotomākslas šedevra radīšanu. Esmu pārliecināts, ka 36 kontrastainais melnbaltās fotogrāfijas, vienaldzīgu neatstās nevienu,» stāsta uzņēmuma Latakko direktors Jevgēnijs Kopilkovs. Viņš norāda, ka «prezentācijas vietas izvēle – Domenikss Auto tirdzniecības centrs - nav nejaušība. Mercedes-Benz ir viens no vecākajiem autoražotājiem ar bagātu vēsturi un joprojām ir uzskatāms par stila un modes noteicēju auto nozarē visā pasaulē. Šāda ideoloģija perfekti sakrīt ar Pirelli ideoloģiju».

Samsung Galaxy jaunums – Galaxy Note – ir klāt. Tālruņa un planšetdatora hibrīds apvieno abu iekārtu labākās īpašības un sniedz vēl nebijušas iespējas ikdienas gaitās.

Sākoties viedtālruņu laikmetam, vairums lietotāju ar patiesu aizrautību novērtēja jaunās iespējas taupīt laiku un enerģiju, darbu paveikšanu pārceļot no datora uz telefona ekrānu. Tomēr realitātē mēs joprojām mēdzam ņemt līdzi arī piezīmjdatoru vai planšetdatoru. Piemēram, ja pārbaudīt e-pastu nelielajā viedtālruņa ekrānā ir ļoti ērti, izvērsti atbildēt uz vēstulēm – ne pārāk. Protams, arī piezīmju grāmatiņas, plānotāji un pildspalvas nekur nav pazudušas – veikt īsas piezīmes ar roku ir vienkāršāk, savukārt plānotāju katrs no mums iekārto pēc savas sistēmas un vajadzībām. Un tas nebūt nav viss – vēl taču eksistē e-lasītāji, spēļu konsoles, mp3 atskaņotāji.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijas banku tirgus kopumā cietis 400 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie Latvijas banku darbības operatīvie rādītāji jūlijā liecina, ka no vairāk nekā 20 bankām 11 Latvijas bankas šogad pirmajos septiņos mēnešos strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 19 miljonus latu.

Banku izveidoto uzkrājumu apmērs jūlija beigās banku sektorā sasniedza 6.6% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnijā – 6.1%). Kopumā uzkrājumu pieaugums nedrošiem kredītiem jūlijā bijis 8 %, tādējādi palielinoties par 78 miljoniem latu, informē FKTK.

Neraugoties uz to, kopumā Latvijas banku darbības rādītāji jūlijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūlija beigās sasniedza 52.6 % (jūnija beigās – 49.6%), bet vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūlijā palielinājās līdz 13.1% (jūnija beigās – 12.4%), ņemot vērā vairāku banku veikto kapitāla palielināšanu.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Draugiem.lv biznesa inkubatorā Idea Bits radītais drukas ārpakalpojumu sniedzējs Printful nodrošina drukas produktu ražošanu un izsūtīšanu pasūtītāja klientiem .

Printful organizācijām, uzņēmumiem, jebkurai privātpersonai piedāvā apdrukāt plakātus, kanvas, T-kreklus, džemperus, cepures, auduma maisiņus un krūzes. Pasūtītājam nav jādomā par ražošanu un piegādi, skaidro Jūlija Giforda, Printful globālā mārketinga vadītāja. Uzņēmums sniedz drukas pakalpojumu, bet neražo pats savu saturu. Piemēram, cits draugiem.lv projekts StartupVitamins šobrīd ir Printful klients.

J. Giforda skaidro: uzņēmuma vai privātpersonas mājaslapā var piedāvāt kādus produktus, ko šīs lapas apmeklētājs var pasūtīt, Printful to apdrukā, iepako ar klienta logo un aizsūta. «Tādā veidā cilvēkam nemaz nav jārūpējas par kreklu ražošanu, drukāšanu, vienkārši jāizdomā dizains un jāpārdod,» stāsta Jūlija Giforda, Printful globālā mārketinga vadītāja.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).