Dienas Bizness

  • 20 pirmdiena,
    februāris

    Vitauts, Smuidra, Smuidris

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8572

    USD: 1.0650

Ražošana

Biznesa pārstāvji šaubās par kravu plūsmas potenciālu pa iecerēto Rail Baltica  3

Tranzīta un loģistikas jomas pārstāvji skeptiski izsakās par iespējamo kravu plūsmu ziemeļu – dienvidu virzienā pēc tam, kad tiktu izbūvēta šaursliežu dzelzceļa Rail Baltica infrastruktūra no Lietuvas – Polijas robežas līdz Tallinai.

DB šodien raksta, ka angļu kompānijas AECOM pētījumā par Rail Baltica izbūvi minētie kravu apjomi nākotnē ziemeļu–dienvidu virzienā ir apšaubāmi, secinājuši Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedri. Tāpat pastāv bažas, ka aiznākamajā plānošanas periodā, kad norisināsies lielākā Rail Baltica būvniecības daļa (2020.–2025.g.), nav skaidrības, vai saglabāsies ES līdzfinansējums šobrīd nākamajam plānošanas periodam piedāvātajā apjomā, proti, līdz 85%.

Šobrīd nav kravu plūsmas starp Ziemeļiem un Dienvidiem, kas ietu pa plānotās dzelzceļa līnijas maršrutu, DB norāda arī Sungate valdes loceklis Nikolajs Semjonovs, kura vadītais uzņēmums veic pārvadājumus pa dzelzceļu. Viņaprāt, pastāv arī lielas šaubas, ka šāda kravu plūsma varētu parādīties Rail Baltica izbūvēšanas rezultātā. «Esošos kravu pārvadājumus starp Ziemeļiem un Dienvidiem mērķtiecīgāk īstenot pa jau izveidotajiem maršrutiem, tāpēc ka tas ir ātrāk un lētāk,» viņš secina. Pat, ja kravu pārvadājumus pa Rail Baltica sponsorētu Eiropas fondi, šeit nekad netiktu noformēts pietiekams daudzums kravu, kas spētu atpelnīt un uzturēt uzbūvēto infrastruktūru.

Vēsturiski Latvija ar tās ostām un vēlāk ar dzelzceļu, ir bijusi kā tilts starp Rietumiem un Austrumiem, saka N. Semjonovs. Pat, ja lielākā izdevumu daļa tiktu segta no Eiropas fondiem, arī tad Rail Baltica Latvijas daļas infrastruktūras uzturēšana var izrādīties pārmērīgs slogs Latvijas budžetam, tas savukārt varētu ietekmēt esošās infrastruktūras Rietumi – Austrumi virziena tehnisko attīstību, un to nekavējoties varētu izmantot Latvijas konkurenti tranzīta jomā, tā viņš. Varbūt jaunais dzelzceļš aktivizētu tūrisma attīstību, bet, tā kā pasažieru pārvadājumi parasti tiek dotēti, tad diez vai tas dos nozīmīgu ekonomisko efektu. Vēl jo vairāk, ka blakus vienmēr būs spēcīgs konkurents – avio pārvadātājs. Neredzu Rail Baltica izbūves ekonomisko pamatojumu, kā arī tās lietderību no loģistikas viedokļa, secina N. Semjonovs.

Reklāma