Gluži nesen tika uzsāktas sarunas par kompensācijām ebrejiem. Šobrīd, nu jau bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks premjera Ivara Godmaņa iniciatīvu par kompensācijām skaidro ar septembrī gaidāmo Valsts prezidenta Valda Zatlera un ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīti Ņujorkā.

I. Godmanis bija uzdevis Tieslietu ministram Gaidim Bērziņam izveidot darba grupu, kas nu jau ir izveidota un tās uzdevums ir izvērtēt vai ebreju kopienas prasība par Otrajā pasaules karā nodarīto zaudējumu kompensāciju ir tiesiska, raksta Latvijas Avīze.

Savukārt pats Tieslietu ministrs G. Bērziņš pret šo I. Godmaņa ieceri ir visai piesardzīgs un norāda, ka darba grupas vienīgais uzdevums būtu izpētīt, vai ebreju prasība ir tiesiska prasība. Kā jau minēts, A. Pabriks premjera rosību par kompensācijām ebrejiem skaidro ar septembrī plānoto V. Zatlera un M. Riekstiņa vizīti Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās Asamblejas ikgadējā sanāksmē. Vizītes laikā ieplānota arī tikšanās ar ASV ebreju kopienas pārstāvjiem. Jau šobrīd tiek prognozēts, ka ebreji izrādīs interesi par kompensāciju lietu, kas ir dīkstāvē jau divus gadus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Forbes izveidojis 2000 pasaules lielāko kompāniju sarakstu, kura pirmās vietas ieņem ASV kompānijas: divas bankas un viens konglomerāts.

Pasaules lielāko kompāniju Top 10:

1. Citigroup, ASV (darbības joma - banku bizness);

2. General Electric, ASV (konglomerāts);

3. Bank of America, ASV (banku bizness);

4. American Intl Group, ASV (apdrošināšana);

5. HSBC Group, Lielbritānija (banku bizness);

6. ExxonMobil, ASV (naftas un gāzes bizness);

7. Royal Dutch/Shell Group, Nīderlande (naftas un gāzes bizness);

8. BP, Lielbritānija (naftas un gāzes bizness);

9. JPMorgan Chase, ASV (banku bizness);

10. UBS, Šveice (diversificētas finanses).

Kompāniju Top 10 pēc tirgus vērtības (miljardi ASV dolāru):

1. ExxonMobil 362.53, ASV (naftas un gāzes bizness);

2. General Electric 348.45, ASV (konglomerāts);

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

"Ir taču jābūt kādam mēram un robežai nosakot mazā ērgļa mikroliegumus mežos," klausoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda argumentos, sacīja deputāts Jānis Vitenbergs un drīzumā pameta zāli.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdi, kurā sprieda par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, vadīja Artūrs Toms Plešs, kurš vismaz reizes divdesmit atkārtoja vārdus "vajag saglabāt Latvijas dabas daudzveidību" un diskusiju par to noslēdza ar prieka vārdiem par izveidoto darba grupu, kas uzsākusi kompensāciju lietas pārrunāšanu.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa diskusiju Saeimā iesāka ar informāciju par praktiski pieejamām kompensācijām privātpersonām gadījumos, ja viņu zemē atrodas kāds aizsargājams augs, kukainis vai dzīvnieks. Kompensācijas nav lielas un vairumā gadījumu tās maksā no Eiropas savienības budžeta. Piemēram, 160 eiro gadā par to, ka privātā mežā noteikts mikroliegums, jo tur iemājojis, piemēram, mazais ērglis.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā  

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to...

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Diskusijā piedalās zemes īpašnieki, kuri zina, ko nozīmē saimnieciskās darbības aizliegums savā īpašumā:

Diskusiju vada – Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

PIEREDZES STĀSTI

ZEMES ĪPAŠNIEKU DISKUSIJA

Diskusijas saturs:

00.00.50. – 00.13.29.

Kā cilvēks uzzina, ka viņa īpašumā ir atrasta dabas vērtība un attiecīgajā teritorijā liegta vai ierobežota darbība?

00.13.30. – 00.21.03.

Vai iespējama noteikto liegumu pārskatīšana un vai ir izstrādāts tāds mehānisms un ir kaut viens piemērs, kur kāds saimnieciskās darbības liegums būtu atcelts vai arī iepriekš izvirzītās prasības būtu tikušas mīkstinātas?

00.21.04. – 00.25.46.

Vai jābūt kādai kontrolei par to, kas ir dabā un kas tiek ierakstīts reģistros?

00.25.47. – 00.30.24.

Vai dabas vērtību apsekošana ekspertiem jāveic kopā ar zemes īpašnieku vai viņa pilnvarotu personu?

00.30.25. – 00.36.44.

Vai nepieciešams dabas vērtību noteikšanas un aktulaizācijas sistēmas kapitālais remonts? Kāda bija (ir) pieredze ar tā dēvēto dabas skaitīšanu, kura ir noslēgusies?

00.36.45. – 00.44.30.

Kādām būtu jābūt taisnīgām kompensācijām zemes īpašniekiem par noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, aizliegumiem?

00.44.31. – 00.46.42.

Vai valstij vajadzētu izpirkt zemi no to īpašniekiem, kurās ir konstatētas aizsargājamas dabas vērtības?

00.46.42. – 00.50.15.

Vai zemes īpašniekiem ir tiesības, jeb tikai pienākumi? Vai visiem liegumiem un apgrūtinājumiem jābūt reģistrētiem zemesgrāmatā?

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Lielākie plūdu kompensāciju saņēmēji – Latgales ražotāji – norāda: valsts subsīdijas tikai daļēji ļauj segt plūdu nodarīto skādi

Tomēr daļa zemnieku palikuši bez kompensācijām, jo savus iesniegumus atsauca un mēģināja laukus nokult. Cita daļa zemnieku pieteikumus kompensācijām vispār neiesniedza, jo uzskatīja, ka visi lauki nav zem ūdens. Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto ziņoja – radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.

Lielākais valsts kompensācijas apjoms par plūdos bojāgājušajām platībām izmaksāts augkopības uzņēmumam z/s Kotiņi, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publiskotais kompensāciju saņēmēju saraksts. Viļakas novada z/s Kotiņi izmaksāti 268 tūkstoši eiro. «Tik smagi nekad nav bijis kā šogad. Mūsu saimniecība ir sēklkopības saimniecība un izmaksas ir no 600 līdz 1200 eiro/ha. Kompensācijās saņēmām 15–30% no tā, kas ir zaudēts,» stāsta Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis. Viņa saimniecībā nav izdevies nokult aptuveni 40% no sējplatībām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeimas vairākums neuzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiešķir tiesības uz Noguldījumu garantiju fonda kompensācijām, ja pašvaldība savu naudu zaudējusi kādā kredītiestādē.

Ceturtdien Saeima noraidīja opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības ierosinātos Noguldījumu garantiju likuma grozījumus, kas dotu iespēju uz kompensāciju līdz 100 tūkst. eiro pretendēt arī pašvaldībām. Jau vēstīts, ka pašvaldībām Latvijas Krājbankā, kuras darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja pagājušajā nedēļā, ir palikuši vairāk nekā 15 milj. Ls. No tiem 10 milj. Ls noguldījums ir Rīgas domei.

Patlaban spēkā esošais likums paredz, ka uz Noguldījumu garantiju fonda kompensācijām var pretendēt privātpersonas, kā arī daļa no valstij vai pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Lai gan valsts un pašvaldības daļēji kompensē iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu pieaugumu, arī uzņēmēji var dot savu artavu, atbalstot savus darbiniekus un sedzot daļu no apkures un enerģijas tarifu kāpuma, norāda "McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

“McCANN” grupa uzsāk darbinieku atbalsta programmu, rezervējot uzņēmuma budžetā līdzekļus 100 000 eiro apjomā, kas ļaus no šī gada novembra līdz nākamā gada aprīlim ik mēnesi 50 darbiniekiem izmaksāt 200 eiro “siltuma bonusu” enerģijas tarifu kāpuma kompensācijai. Šobrīd iniciatīva aptver pirmos 50 grupas uzņēmumu darbiniekus, ar mērķi šo iniciatīvu paplašināt.

Danieljana lēš, ka aptuveni puse no šīs summas gan būs jānomaksā nodokļos, jo šobrīd šāda veida kompensācijai tiek piemēroti visi darbaspēka nodokļi. Viņa pauž, ka daudz lielāka atsaucība no citu uzņēmumu puses būtu, ja valsts piedāvātu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kurus neapliek ar papildu nodokļiem.

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

Ministru kabinets jau nākamajā nedēļā lems par 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai, liecina valdības 9. februāra sēdes darba kārtība.

Kā informē Finanšu ministrija (FM), tā šodien valdībai iesniegusi priekšlikumu kompensēt daļu no negūtajiem pašvaldību ienākumiem. Kopumā nepieciešama summa 9,48 milj. Ls apmērā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Valdība atbalstījusi 9,48 milj. Ls piešķiršanu pašvaldībām neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensēšanai.

Jau ziņots, ka janvārī ievērojami samazinājušies pašvaldību ieņēmumi, jo IIN nav iekasēts plānotajā apjomā.

Kopumā IIN veidā šogad plānots iekasēt 657,63 milj. Ls, no tiem janvārī – 54,8 milj. Ls, tomēr aizvadītajā mēnesī šajā nodoklī pašvaldības saņēmušas tikai 40,94 milj. Ls.

Kā ziņots, saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem. Nepieciešamā nauda tiks rasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Db jau rakstīja, ka IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā IIN saņem visas pārējās Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Finanšu ministrija (FM) rosinās valdību kompensēt pašvaldībām daļu neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), informē ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Kopumā pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu tikt izmaksāti 9.48 milj. Ls.

Saskaņā ar likumu, FM jāiesniedz valdībā priekšlikums kompensēt pašvaldību negūtos ieņēmumus, ja IIN ieņēmumi ir mazāki nekā 92% no prognozētajiem.

IIN prognoze vislabāk pildījusies Ventspils pašvaldībai, tad Rīgai un Valsts kases sadales kontam, no kā saņem IIN visas Latvijas pašvaldības. Minētās divas pašvaldības pašas veic IIN iekasēšanu, turpretim pārējās pašvaldības to uzticējušas Valsts ieņēmumu dienestam.

Sadales kontā janvārī ir saņemti 25 milj. Ls, kas ir 74% no prognozes, tādējādi kompensācijām būtu nepieciešami 6.11 miljoni latu. Rīgā IIN janvārī iekasēts 15.3 milj. Ls apmērā, kas ir 75.6% no prognozes, tādēļ kompensācijai būtu nepieciešami 3.3 miljoni latu. Ventspils janvārī no IIN saņēmusi 621 tūkst. Ls, kas ir 84,6% no prognozes, tādējādi kompensācijām būtu nepieciešami 54 tūkst. Ls.

Jauna tendence Latvijas politikā – ministrijas cīnās nevis par to, kas naudu dalīs, bet kas to nedalīs

Citējot kādas nesen televīzijā parādījušās pārraides nosaukumu, varētu teikt, ka valstī laikam viss tiešām ir kārtībā un ministrijām vairs nav problēmu, ko risināt. Tāds secinājums rodas, vērtējot Ekonomikas ministrijas (EM) un Labklājības ministrijas (LM) nespēju vienoties par to, kas administrēs kompensācijas par elektroenerģijas cenu kāpumu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

Nav nekas neparasts, ja ministrija vai jebkura cita iestāde papildu pienākumu nevēlas uzņemties, jo visbiežāk tam nav finansējuma. Taču šajā gadījumā ierasti grūtākais uzdevums jau paveikts un finansējums kompensācijām apsolīts. Problēmas radušās, pašvaldību iebildumu dēļ atmetot ieceri par to, ka valsts līdzfinansēs dzīvokļa pabalstus. Par to atbildību LM bija gatava uzņemties, bet tagad piedāvāts cits risinājums, un ministrija tajā vairs neparādās. Proti, elektrības tirgotāji slēgtu līgumus ar pašvaldībām, kas sniegtu informāciju par maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, bet pēc tam tirgotāji saņems kompensāciju no valsts. Pret šādu kārtību iebilst EM, norādot uz slogu tirgotājiem un iespējamiem iebildumiem no Eiropas Komisijas. Turklāt šajā gadījumā tirgotājiem būtu jāslēdz 119 līgumi – ar katru pašvaldību. EM piedāvājums paredz, ka kompensāciju administrēšanu uzņemtos LM, un ministrijai pat piedāvāts izveidot divas jaunas štata vietas.

Ja tuvāko pāris mēnešu laikā Latvijā netiks konstatēts Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījums, Krievija varētu pārskatīt cūkkopības produkcijas importa aizliegumu attiecībā pret atsevišķiem Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka šādu pieņēmumu nupat notikušās Maskavas vizītes laikā viņam izteicis Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts.

«Krievijas dienesta vadītājs pieļāva, ka dienesti ir gatavi izskatīt atsevišķu pārstrādes uzņēmumu fasētās cūkgaļas produkcijas piegādi Krievijas tirgū. Viņi gatavi atsūtīt inspektorus, kas pārbaudīs produkcijas izsekojamību. Ja tur viss būs kārtībā, varētu tikt atļauta piegāde Krievijas tirgum,» sacīja ministrs.

Viņš arī sacīja, ka patlaban arī Krievijā notiek drakoniska cīņa ar Āfrikas cūku mēri. «Man stāstīja par gadījumu, kad vienā fermā tika sadedzināti 58 000 cūku liemeņu. Tas ir drakonisks paņēmiens, taču šajā situācijā labākais risinājums. Krievijas kolēģi atzina, ka, iespējams, ir nedaudz novēlojuši slimības apkarošanu, tāpēc dara visu, lai nepieļautu tās lielāku izplatību,» sacīja Dūklavs.

Krīzes vadības sēdē tika izvirzītas trīs versijas, kas varētu būt izraisījis nelaimi un licis sabrukt Maxima ēkai, laupot cilvēku dzīvības.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis informēja, ka pirmā versija saistīta ar objekta projektēšanas un uzraudzības iespējamiem pārkāpumiem, otrā - ar būvobjekta 1. kārtas būvi, savukārt 3. versija saistīta ar otrās kārtas būves elementiem, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem, veidojot ziemas dārzu un bērnu rotaļlaukumu.

Būvobjekta dalījums kārtās saskaņā ar a4d.lv pausto informāciju:

1. kārta: iepirkšanās centra tehniskās telpas pagraba stāvā; pirmais stāvs ar veikala izbūvi; tehniskais stāvs ar tirdzniecības centra telpu izbūvi; pirmā stāva un tehniskā stāva fasāžu izbūve, labiekārtojuma izbūve zemes līmenī un pirmā stāva nogāžu līmenī;

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.