Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, turklāt neoficiāla informācija liecina, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas, vēsta portāls PIetiek.com.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek.com ziņo, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska  plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Premjers Dombrovskis, dažas dienas pēc nodomu protokola ar Bombardier parakstīšanas tiekoties ar airBaltic vadību, Martinam Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par izvēli par labu Bombardier. Tikmēr satiksmes ministrs Ronis lidsabiedrības vadības lēmumam uzticas un pauž atbalstu.

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, Pietiek.com vēsta, ka otrais labākais piedāvājums bijis ASV ražotājam Boeing, kura lidaparātus pašlaik vairākumā izmanto airBaltic.

Izvēloties Bombardier, noteicošā bijusi cena, jo uz visu iepirkuma summu ietaupīti aptuveni 300 miljoni latu, liecina amatpersonu teiktais. Tomēr izskan arī šaubas, cik pamatotas ir aplēses par patiesajām Bombardier izmaksām, jo piedāvātais lidmašīnu modelis vēl pat nav ražošanā, kas nozīmē, ka var ievilkties to piegādes grafiks un ekspluatācijas izdevumi - pārsniegt solītos, portālam neoficiāli atzinuši par iepirkumu informēti avoti valdībā.

Galvenās šaubas, kas saistās ar izvēli par labu Bombardier, skar arī kanādiešu ražotāja piedāvātā lidmašīnu modeļa nepiemērotību tālajiem reisiem, kas nozīmē, ka airBaltic ar šādu jauno lidmašīnu floti sev laupītu attīstības iespējas, paliekot reģionāla spēlētāja līmenī. Tas savukārt ir cieši saistīts ar vēl lielākām grūtībām atrast airBaltic stratēģisko investoru, kas ir degoši, ņemot vērā lidsabiedrības finanšu rādītājus. Pēc Valsts kases iekšējā ziņojuma par situāciju lidsabiedrībā, kas iesniegts Finanšu ministrijai, airBaltic darbība ik mēnesi rada aptuveni 3 miljonu latu zaudējumus, un šā gada beigās kopējie zaudējumi tiek prognozēti 36-38 miljonu latu apmērā.

Kanādas vēstnieks Džons Morisons sarunās ar Latvijas amatpersonām solījis, ka kanādieši palīdzēs airBaltic piesaistīt stratēģisko investoru, kas lidsabiedrībā ieguldītu vismaz 50 miljonus eiro. Informācija, ka Latvijas puse izvirzījusi šādu nosacījumu, lai parakstītais nodomu protokols materializētos reālā iepirkuma līgumā, neoficiāli kļuva zināma no SM  dienesta ziņojuma, kurā atbildīgās amatpersonas informētas par sarunām ar kanādiešiem. Nosacījums par stratēģiskā investora piesaisti nav ietverts starp airBaltic un Bombardier parakstītajā nodomu vēstulē, un faktiski kanādieši šai sakarā nav uzņēmušies saistības.

Premjers Dombrovskis dažas dienas pēc nodomu protokola parakstīšanas ar Bombardier tikās ar airBaltic vadību un kompānijas vadītājam Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par šādu izvēli, ļaujot saprast, ka valdība ir skeptiska par šo lēmumu. Piemēram, skarts jautājums par Bombardier CS300 jeb «c-series» lidmašīnu nepiemērotību tālajiem reisiem, kas saistīts ar risku, ka airBaltic ar šo iepirkumu apcērp sev izaugsmes iespējas, paliekot reģionālas aviokompānijas līmenī.

Tomēr Latvijas amatpersonas kopš iepirkuma sākuma sarunās ar iespējamo piegādātāju lobijiem bija uzsvērušas, ka lēmumu pieņems airBaltic vadība, nevis politiķi, kuri «neko nesaprot no lidmašīnām», tādēļ par spīti neviennozīmīgajai attieksmei pret Bombardier uzvaru jautājums par Gausa palikšanu amatā pat neformālā līmenī dienaskārtībā neesot parādījies.

Lēmums lidmašīnas iepirkt no Kanādas kompānijas Bombardier, nevis Boeing vai Airbus, kuri attiecīgi pārstāv Latvijai ārpolitiski svarīgus partnerus ASV un Franciju, nesis vismaz īslaicīgu attiecību pasliktināšanos.

Savu ražotāju lobēšanā airBaltic iepirkumā bija iesaistījusies gan ASV, gan Francijas valdības gan tiešos kontaktos, gan caur valstu vēstniecībām Rīgā. Sevišķi aktīva lobēšanā bijusi Francijas vēstniece Šantāla Puarē, kura uzreiz pēc nodomu protokola parakstīšanas ar kanādiešu Bombardier Latvijas amatpersonām nosūtīja kritisku vēstuli, aizstāvot franču Airbus intereses, kuru piedāvājums tika noraidīts un palika trešais aiz Boeing.

Tas, ka iesaldēta datumu saskaņošana premjera Dombrovska vizītei Francijā, ir šo sarežģījumu pirmā izmērāmā pazīme. Pēc Pietiek avotu stāstītā, Dombrovskis ielūgumu apmeklēt vizītē Franciju bija saņēmis no šīs valsts jaunā valdības vadītāja Žana Marka Ejro, kurš amatā stājās maijā. Tomēr kopš brīža, kad tika paziņots lēmums par lidmašīnu iepirkuma noslēgšanos ne par labu franču Airbus, vizītes grafika saskaņošana apstājusies. Latvijas puse to uztvērusi kā veidu Francijas neapmierinātības paušanai.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra