«Izveidot uzņēmumu ir viegli un ātri. Grūti ir to attīstīt, piesaistot finansējumu, meklējot partnerus, jaunus pielietojumus, jaunas tirgus nišas un klientus. Principā viss, kas sasniegts, tiek sasniegts tikai ar mērķtiecīgu darbu un pašu spēkiem,» tā stāsta pirms diviem gadiem dibinātā uzņēmuma Eventech rīkotājdirektors Ģirts Ozoliņš. Eventech tepat Latvijā ražo ārkārtīgi precīzas iekārtas, kas mēra satelītu atrašanās vietu vairāku desmitu kilometru attālumā no zemes.

Eventech ir tā dēvētais spin-off uzņēmumus, proti, tas attīstījies no Elektronikas un Datorzinātņu institūta (EDI), un start-up kompānijas darbība sākta ar trīs tūkstošu latu pamatkapitālu, kā arī aptuveni desmit tūkstošus latu aizņēmumu.

Kā stāsta Ģ. Ozoliņš, Eventech gadījumā produkts – ierīce, kas mēra satelītu atrašanās vietu – jau bija savā nozarē diezgan labi zināms. Tam jau pirms uzņēmuma dibināšanas bija savs tirgus, savukārt nākotnes plānos ir piedalīšanas Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) konkursos.

Tāpat arī uzņēmums cer piesaistīt riska kapitālu no investīciju fondiem, piemēram, Imprimatur Capital. Nepieciešamā investīciju apjoma amplitūda ir no 150 tūkst. eiro līdz 450 tūkst. eiro.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" nogādājis kosmosā trešo 60 satelītu partiju projektā "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Nesējraķete "Falcon 9" ar satelītiem startēja otrdien plkst.4.19 pēc Latvijas laika no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā. Stundu pēc starta raķete nogādāja orbītā satelītus.

Pirmie 60 projekta satelīti tika nogādāti kosmosā pagājušā gada maijā, bet otrā partija - pērnā gada novembrī.

Kādudien nākotnē satelītu skaits var sasniegt 42 000, kas astronomu vidū raisījis bažas, ka spožie metāliskie satelīti var aizēnot skatu uz kosmosu.

Taču "SpaceX" apgalvo, ka sperti soļi, lai mazinātu satelītu atspīdumu, un ar vienu no satelītiem pašreiz tiek pārbaudīta aptumšošanas tehnika.

Kopš pirmā satelīta palaišanas 1957.gadā cilvēce kosmosā ir nosūtījusi nedaudz vairāk par 8000 objektu, liecina ANO dati. Tiek lēsts, ka puse vai ceturtā daļa no tiem vēl darbojas.

Kompānijas vēlas gūt kosmosa sniegtās priekšrocības

Uzņēmumi un investori vienmēr ir kādu jaunu iespēju meklējumos, un lielas ambīcijas saistās ne tikai ar lietām, kas atrodamas uz mūsu zemeslodes. Šajā ziņā daži cer, ka jaunu grūdienu korporatīvajai videi un visai pasaules ekonomikai kopumā sniegs kosmosa iespēju apgūšana. Jāņem gan vērā, ka šajā ziņā vismaz pagaidām investīcijas ir visai riskantas, jo daudzas kompānijas ir savā šādu ieguldījumu sākuma posmā un nav izkristalizējušies kādi nozīmīgākie ieguvēji.

Kosmosa iespēju apgūšanā gan iesaistījušies vairāki mūsdienās pašu populārāko tehnoloģiju kompāniju vadītāji, kas, pēc daudzu ekspertu uzskatiem, šajā jomā novedis pie ātrākajām pārmaiņām desmitiem gadu laikā. Piemēram, Tesla dibinātājs Elons Musks īsteno projektu SpaceX, kas strauji kļuvis par vadošo spēlētāju komerciālo satelītu palaišanas tirgū un šajā ziņā pārspējis Eiropas konkurentu Arianespace. Tesla vadītāja tālāks mērķis ir kolonizēt Marsu, ziņo finanšu portāls Barron’s. Tāpat, piemēram, Amazon.com vadītājs Džefs Bezoss īsteno projektu Blue Horizon, kas arī grib iesaistīties satelītu palaišanas tirgū un galu galā no zemes uz kosmosu pārvest smago rūpniecību. Amazon.com šefs norāda, ka zemes orbītā būs pieejams milzīgs apjoms saules enerģijas. Tāpat ilggadējs kosmosa entuziasts ir arī, piemēram, Virgin Group vadītājs Ričards Brensons, kas grib šajā virzienā atvērt komerciālas tūrisma līnijas. Līdzīgas ambīcijas ir arī Microsoft līdzdibinātājam Polam Alenam. Tiek ziņots, ka, piemēram, tāda kompānija kā OneWeb (to balsta tādu uzņēmumu kā Virgin Group, Qualcomm un SoftBank Group finansējums) saņēmusi regulatoru apstiprinājumu par 720 satelītu palaišanu, ko tā plāno sākt darīt nākamajā gadā. Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt lētu, ātru internetu visā pasaulē. Savukārt jau pieminētā SpaceX projekta ietvaros cerēts zemes orbītā līdz 2024. gadam palaist vēl 4 tūkst. mazu satelītu. Līdzīgi grandiozi projekti ir jau pieminētajam Džefam Bezosam, kurš norādījis, ka viņa biznesa modelis ir – katru gadu pārdot Amazon.com akcijas aptuveni miljarda vērtībā un šo summu ieguldīt savā kosmosa iespēju apgūšanas Blue Origin projektā.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A. (NYSE Euronext Paris and Luxembourg Stock Exchange: SESG), kura viens no teleportiem darbojas Rīgā, ienākumi 2016. gadā ir 2,68 miljardi eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

SES noslēgto darījumu un līgumu apjoms, nodrošinot satelītu komunikāciju pakalpojumus visos četros SES biznesa sektoros, proti, video, valdību un uzņēmējdarbības datu pārraidē, un komunikāciju savienojumu nodrošinājumam gaisa un kuģniecības jomā, 2016. gadā palielinājies par 10% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, un ir 8,1 miljards eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām video pārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 68% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gadā uzrāda 4,7 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ienākumi šajā biznesa segmentā bijuši 1 miljards 398.8 miljoni eiro.

Līdz šī gada beigām no kosmodroma Indijā plānots palaist orbītā Latvijas pirmo satelītu Venta-1, atklāja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktors Valdis Avotiņš.

Satelīts top, sadarbojoties VSRC, Brēmenes universitātei Vācijā un citiem partneriem. Sākotnēji satelītu bija plānots palaist orbītā jau līdz 2010.gada sākumam, taču šo termiņu nācies atlikt.

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 350 000 latu, bet tiešās izmaksas veido aptuveni pusi no šīs summas.

«Pašlaik ir plāns, ka šī gada beigās satelīts veiksmīgi varētu tikt palaists. Aizkavēšanās ir vairāku iemeslu pēc. Nepietiekamā finansējuma dēļ nebija iespējams virzīties pietiekami strauji uz priekšu, lai pabeigtu satelīta būvi. Patlaban jau darbi virzās diezgan ātri uz priekšu. Otrs jautājums ir par satelītdatu uztveršanu un reģistrāciju. Vēl jāsaskaņo frekvences, jāsaņem atļaujas. Jābūt arī infrastruktūras gatavībai, jo plānojam, ka noteiktu daļu šo datu signālu uztversim paši, tas saistās arī ar infrastruktūras modernizāciju. Aizkavēšanās saistīta arī ar kopējo globālo situāciju. Indiešu nesējraķete, ar kuru bija plānots palaist šo satelītu, tika atcelta dažādu iemeslu pēc, rinda vienkārši pārbīdījās. Visu laiku notiek aktīvas sarunas, un tur palīdz arī mūsu vācu partneri,» skaidroja Avotiņš.

Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas meteoroloģiskajiem dienestiem izstrādājis vienotu un validētu saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informē VARAM.

Ar šī rīka palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par laika periodu no 1991. līdz 2014. gadam.

Atlants ir balstīts uz CM SAF (projekta Satelītu novērojumu datu pielietošanai klimata monitoringā) izstrādāto datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.

Satelītu novērojumi sniedz būtisku devumu meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Īpaši nozīmīgi tas ir attiecībā uz meteoroloģiskajiem parametriem, tajā skaitā saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.

Hakatonā «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» meklēs risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā.

Pasākums notiks 26. oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā.

«Copernicus Hackathon and Climathon» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek visā pasaulē, radot tūkstošiem satelītu datos balstītu ideju un praktisku risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām dažādās pasaules vietās. Rīgā starpdisciplinārām komandām būs jāatbild uz Cēsu, Jelgavas, Salacgrīvas, Liepājas un Valmieras pašvaldības vai pašu definētiem izaicinājumiem. 24 stundu laikā komandām būs jāizstrādā risinājums funkcionējoša prototipa līmenī. Veiksmīgāko risinājumu autori saņems iespēju attīstīt ideju uzņēmējdarbības atbalsta programmās «Copernicus Accelerator» un «Climate-KIC Greenhouse».

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

Lidostu darbinieku streiku dēļ Vācijā pirmdien vairākās lidostās atcelts liels skaits avioreisu.

Arodbiedrība "Verdi", kas ir neapmierināta ar samaksu aviācijas drošības darbiniekiem, paziņoja, ka streiki notiks Berlīnes Brandenburgas lidostā un lidostās Hamburgā, Hannoverē un Brēmenē.

Šie streiki, visticamāk, ietekmēs arī citu lidostu darbību.

Hamburgas lidostā, kur streiks sākās jau svētdienas vakarā, atcelti visi 123 plānotie lidojumi.

"Verdi" iecerējusi, ka lidostās Hannoverē un Brēmenē, kur streiki sākās pusnaktī, pirmdien neviena pasažieru lidmašīna nevarēs nedz nolaisties, nedz pacelties gaisā.

Hannoverē šodien bija plānoti 35 izejošie un 34 ienākošie reisi, bet Brēmenē 20 izejošie un 19 ienākošie reisi.

Tikmēr Berlīnes Brandenburgas lidostā atcelti aptuveni 200 izejošie reisi, kas ietekmējis aptuveni 27 000 pasažieru.

Vācijas ekspertu kompānija OHB-System AG iesaka Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) turpināt darbu satelītu ražošanā un specifisku kosmosa produktu testēšanā.

9. jūnijā Ventspilī ieradīsies Vācijas eksperti (OHB-System AG), kas izstrādājuši rekomendācijas Ventspilī attīstāmiem satelītu ražošanas un testēšanas virzieniem. Pēc Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pasūtījuma eksperti izstrādājuši ziņojumu ar alternatīvo darbības virzienu analīzi, un šobrīd strādā ar arhitektiem, lai plānotu atbilstošas infrastruktūras izveidi Tehnoloģiju parkā. Eksperti iesaka turpināt darbu pie perspektīvo AIS (Automatic identification system) pakalpojumu attīstības, satelītsignālu apstrādes, kā arī specifisku kosmosa produktu testēšanas pakalpojuma sniegšanas, izveidojot Tehnoloģiju parkā un Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā laboratorijas un darba telpas. Rekomendācijas izstrādātas, balstoties uz uzņēmuma līdzšinējo pieredzi satelītu būvē un pakalpojumu produktu izstrādē, kā arī ievērojot jau aizsākto sadarbību starp Ventspils un Brēmenes partneriem. Jāuzsver, ka gan AIS pakalpojumiem, gan satelītsignālu apstrādei un kosmosa produktu testēšanai ir augstas komercializācijas iespējas.

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Aviokompānijas Malaysia Airlines lidmašīna Boeing 777-200 nogāzusies Indijas okeāna dienvidu daļā, un nav cerību atrast kādu izdzīvojušo, atsaucoties uz Malaizijas premjerministru Nadžibu Razaku, raksta Bloomberg.

Pēc pirmdien saņemtajiem datiem un satelītu attēliem, kuros redzamas iespējamās lidmašīnas atlūzas, aizdomas par lidmašīnas avāriju, visdrīzāk, ir apstiprinājušās. Viņš norāda, ka redzamo objektu koordinātes liecina, ka pazudusī lidmašīna atradās tālu no jebkuras iespējamās nolaišanās vietas.

Satelītu datu analīze uzrāda, ka lidmašīna lidojusi pa dienvidu koridoru un tās pēdējā atrašanās vieta bija Indijas okeāna vidus, uz Rietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas.

Premjerministrs atsaucies uz satelītu datu nodrošinātāja Inmarsat Plc un Lielbritānijas Gaisa negadījumu izmeklēšanas centra datu analīzi, kas uzrādīja, ka lidmašina pēc kontaktu pazušanas devusies uz diendiviem. Šis virziens ir bijis uzmanības centrā vairāk nekā nedēļu, kaut arī Malaizijas amatpersonas iepriekš neizlēdza iespēju, ka lidmašina lidojusi pāri Āzijai.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam (VATP) projektēšanas stadijā ir Inovācijas centra ēka, kuras infrastruktūra atbildīs Eiropas Kosmosa aģentūras kvalitātes standartiem.

Inovāciju centra ēkā paredzētas telpas ar satelītu sistēmām saistītu produktu izstrādei un testēšanai. Svarīgi, ka plānotā infrastruktūra iespēju robežās atbilst gan Eiropas Kosmosa aģentūras kvalitātes standartiem, gan potenciālo projektu specifiskajām vajadzībām, norāda VATP valdes locekle Dana Reizniece.

Kopā ar OHB System AG un Brēmenes Tehnisko universitāti tiek izstrādāta specifikācija Ventspils Tehnoloģiju parka infrastruktūras attīstībai un identificēti kopīgi satelīttehnoloģiju pētniecības un ražošanas virzieni.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka speciālisti apmeklēja Brēmeni, lai iepazītos ar Vācijas partneru ražošanas un pētniecības infrastruktūru - OHB System AG satelītu sistēmu integrēšanas un elektronikas produktu ražotni un Kosmisko tehnoloģiju un mikrogravitācijas pētniecības centra (ZARM) testēšanas laboratoriju.

Pirmo Latvijas satelītu Venta - 1 kosmosā plānots palaist jau 2009.gada nogalē no Indijas.

Venta-1 funkcionēs kā loģistikas jeb automātiskās identifikācijas satelīts. Tas nozīmē, ka pie transporta līdzekļa iespējams piestiprināt nelielu raidītāju, kuru uztvertu satelīts un uz uzņēmuma bāzi pārraidītu ģeogrāfiskās koordinātas. Tāpat satelītam būs piestiprināta maza fotokamera, ar kuru varēs uzņemt attēlus, kā arī lāzera tālmēra retroreflektors, lai varētu veikt Venta-1 lokāciju no zemes, tādējādi pārbaudot orbītas kustības aprēķinus. Satelīta saziņai ar Zemi kā starpnieku izmantos Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra modernizēto infrastruktūru.

Šobrīd VATP speciālists satelītsistēmu sistēmu izstrādē, Ventspils Augstskolas absolvents Andis Dembovskis stažējas Vācijas uzņēmumā OHB-System AG, savukārt studenti Latvijā strādā pie satelītattēlu apstrādes (VeA), automātiskās identifikācijas sistēmas (VeA), satelīta kustības modelēšanas (VeA), telekomunikācijas kanāla izstrādes (RTU), magnētiskās stabilizācijas sistēmas (RTU), optiskās sistēmas projektēšanas satelīta fotokamerai (LU).

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2017. gadā bijuši 2,35 miljardi eiro.

Tas ir par 1.6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kad ienākumi bija 2 miljardi 68,8 miljoni EUR. SES peļņa 2017. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 596, 1 miljons EUR

Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 646.1 miljons EUR. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 383 miljoni EUR.

Eiropā SES pārraidīto TV kanālu skaits 2017. gada beigās bija 2700 kanāli. SES uzņēmuma Eiropas ieņēmumi pagājušā gadā uzrāda stabilitāti, ko sniedz raidorganizāciju un uzņēmumu partnerība atkārtoti turpinot ilgtermiņa sadarbības līgumus, tajā skaitā ar All Media Baltics Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ProSiebenSat.1 Vācijā un Orange Rumānijā.

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopu RT-32 sekmīgi veikti nozīmīgi novērojumi Eiropas radioastronomijas novērojumu tīkla EVN (European VLBI Network) novērojumi un navigācijas satelītu novērojumi sadarbībā ar Ņižņijnovgorodas pētniekiem.

Eiropas VLBI (Very Long Baseline Interferometry jeb ļoti garas bāzes interferometrijas) tīkls (EVN) ir sadarbības tīkls, kas apvieno radioteleskopus gan Eiropā, gan ārpus tās, un Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs (IZI VSRC) ir tā asociētais partneris un pilntiesīgs tīkla projektu partneris. Veiktā novērojumu sesija ir būtisks apliecinājums Irbenes novērojumu stacijas gatavībai regulāriem starptautiskā EVN tīkla novērojumiem, kā arī pamats turpmākai padziļinātai sadarbībai ar šī tīkla partneriem.

Šie novērojumi tika veikti vienlaikus trīs novērojumu stacijās – Irbenē, Onsalā (Zviedrijā), Toruņā (Polijā), novērojot divus ļoti tālus kosmiskos objektus – t.s. kvazārus, un iegūtos datus kvazireālā laikā nosūtot apstrādei uz institūtu Nīderlandē. Irbenes stacijas uzdevums sesijā bija pārbaudīt tās pilnīgu tehnisko atbilstību EVN novērojumu sesijas prasībām, kas arī sekmīgi izdevās, informē Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Vācijas pilsētā Brēmenē starp Rīgu un Brēmenes Strādnieku - Samariešu apvienību 17.septembrī tika parakstīta vienošanās par sadarbību inovatīvu sociālo pakalpojumu attīstībā un multifunkcionāla sociālo pakalpojumu centra izveidi Rīgā, informē Rīgas dome.

Vienošanos Rīgas vārdā parakstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa, Latvijas Samariešu apvienības vārdā tās valdes loceklis, direktors Andris Bērziņš un Brēmenes Strādnieku - Samariešu apvienības vārdā prezidents Lotārs Remme un izpilddirektors Jirgens Lēmans.

Vienošanās paredz atbalstīt pieredzes apmaiņu starp pusēm un citiem ieinteresētiem parteriem inovatīvu risinājumu īstenošanā sociālo pakalpojumu sniegšanā bērniem, ģimenēm, senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Brēmenē un Rīgā.

Tāpat paredzēts sadarboties multifunkcionāla sociālo pakalpojuma centra izveidē Rīgā, Katoļu ielā 22/24, kurā, cita starpā, tiktu nodrošinātas drošības pogas, ilgstošas sociālās aprūpes, dienas aprūpes centra personām ar demenci, higiēnas centra, aprūpes mājās pakalpojumi un kurš kalpotu arī kā mācību centrs un labdarības punkts.

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Lielās miglas dēļ iepriekš uz tuvākajām lidostām tika novirzīti vairāki uz lidostu Rīga izlidojušie avioreisi. Kā liecina lidostas informācija, neviens reiss, miglai izklīstot, vairs novirzīts netiek, taču uz daži reisi joprojām ir atcelti.

(Papildināts viss teksts)

Taču atcelti joprojām ir Ryanair reisi Brēmene-Rīga, Rīga-Brēmene, Londona-Rīga un Rīga-Londona, kā arī airBaltic reisi Helsinki-Rīga, Rīga-Helsinki, Oslo-Rīga, Rīga-Oslo, Hamburga-Rīga un Rīga-Hamburga.

Tāpat joprojām vairāki reisi lidostā Rīga ielido ar nokavēšanos.

Iepriekš novirzīti bija uz lidostu Rīgu lidojošie airBaltic reisi no Maskavas, Lapēnrantas, Oslo, Helsinkiem, Tallinas, Kišiņevas, Kopenhāgenas, Stokholmas un Kaļiņingradas.

Izmaiņām lidojumu sarakstos varat sekot līdzi lidostas Rīga mājaslapā.

Valsts vides dienests (VVD) sadarbojoties ar SIA Eko Osta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) operatīvi novērsis iespējamo kaitējumu videi pēc tam, kad VVD patruļkuģis Brēmene sasvēries un daļēji nogrimis, informē VVD.

Šis patruļkuģis kopš jaunā zvejas kontroles kuģa Mare iegādes vairs aktīvi netika izmantots un ilgstoši atradās slēgtā, apsargātā teritorijā Voleros.

2017.gada 23.janvāra rītā VVD darbinieki konstatēja, ka kuģis Brēmene ir sasvēries un tā aizmugurējā daļā daļēji nogrimis, un joprojām turpina lēnām grimt. Negadījuma vietā uz ūdens virsmas bija redzami nelieli plankumi, iespējams, no hidrauliskās eļļas un dzesēšanas šķidruma

Par negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas brīvostas kapteiņdienestam un izsaukta SIA Eko Osta, kas uzstādīja norobežojošas bonas, lai piesārņojums neizplatītos tālāk. Nekavējoties tika uzsākta piesārņojošo vielu atsūkšana no ūdens virsmas. VVD inspektori ūdenī izklāja absorbējošu materiālu, kas uzsūc naftas produktus no ūdens virsmas.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair uzsākusi lidojumus divos jaunos maršrutos, proti, Tallina-Brēmene (Vācija) un Tallina –Austrummidlenda (Lielbritānija), citējot Tallinas lidostas informāciju, ziņo BBN.

Sākotnēji maršrutā Tallina - Brēmene Ryanair lidos divas reizes nedēļā, taču, sākot ar 27. martu, trīs reizes nedēļā. Maršrutā Tallina – Austrummidleda aviokompānija veiks lidojumus trīs reizes nedēļā.

Abos maršrutos Ryanair izmantos Boeing B738 gaisa kuģi, kuram ir 189 pasažieru vietas.

Ieskaitos šos abus maršrutus, Ryanair no Tallinas lidostu kopumā veic lidojumus uz deviņiem galamērķiem Eiropā. Pārējie lidojumi ir uz Stokholmu, Oslo, Diseldorfu Dublinu, Milānu, Londonu un Edinburgu.

Tiek paredzēts, ka šā gada marta beigās Ryanair no Tallinas arī lidos uz Spāniju (Gironu).

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair no 2012. gada novembra atsāks lidojumus maršrutā Rīga - Brēmene (Vācija), informē lidsabiedrība.

Biļešu tirdzniecība lidojumiem maršrutā Rīga - Brēmene lidsabiedrības interneta vietnē sāksies no 27. jūlija.

Jau ziņots, ka šā gada jūnija beigās Ryanair pārvadāto pasažieru skaits uz un no Baltijas valstīm pārsniedzis desmit miljonus.

Tāpat arī vēstīts, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada vasaru, Ryanair šogad no Rīgas lidostas veiks par 21 lidojumu nedēļā mazāk. Igaunijā lidojumu skaits sarucis par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits pieaugs par septiņiem nedēļā.

Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113 lidojumi.

Latvijas zemniekiem piederošais uzņēmums Latvijas Piens investē siera zīmola Trikata starptautiskajā virzībā, piedaloties izstādē SIAL 2014, Parīzē, kas šogad norisinās no 19. līdz 22. oktobrim. Izstādē uzņēmuma produkcija tiks pārstāvēta ar atsevišķu stendu.

Uzņēmums izstādē piedāvās zīmola Trikata septiņu veidu sierus. Dalības mērķis izstādē ir paplašināt eksporta valstu loku. Dalībai starptautiskajā izstādē uzņēmums investējis 25 tūkstošus euro.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja skaidro: «Šoruden, panākot eksportu uz Skandināviju, guvām pirmo apliecinājumu Latvijas piensaimnieku iespējamajiem panākumiem Skandināvijas tirgū. Siers ir konservatīvs, un katra jauna ražotāja produktam ir jāiztur nopietna kvalitātes un vērtību pārbaude līdz produkts tiek iekļauts veikalu tīklu sortimentā. Mūsu uzdevums – paplašināt tieši nogatavināto, premium sieru eksportu. Te saskatām ievērojamu potenciālu, jo šobrīd tie veido vien 17% no uzņēmuma eksportētajiem sieriem, un to kvalitāte iztur starptautisko konkurenci.»