Šogad Pasaules Veselības organizācija (PVO) izplatīja ziņojumu ar nosaukumu Elektroniskās nikotīna piegādes sistēmas (ENPS), kas ietvēra arī informāciju par elektronisko cigarešu jeb tā dēvēto e-cigarešu izplatības mērogiem tajās 90 PVO valstīs, kuras ratificējušas pamata (ietvara) konvenciju tabakas kontroles jomā. Ziņojumā norādīts, ka e-cigarešu izplatība ieguvusi epidēmijas mērogus un ka atsevišķās valstīs elektroniskās smēķēšanas industrijas apmēri, atbilstoši dažām prognozēm, jau 2017. gadā varētu pārsniegt tradicionālās smēķēšanas apgrozījumu un apmērus, raksta laikraksts Diena.
Lai arī ievērojama daļa PVO apgalvojumu ir visai apokaliptiska rakstura un nešķiet īpaši ticama, e-cigarešu industrija tiešām piedzīvo strauju uzplaukumu, un 2014. gada sākumā šis tirgus tika lēsts trīs miljardu ASV dolāru apmērā (2,34 miljardi eiro) gadā, un tajā bija pieejami 466 dažādi zīmoli. Atbilstoši Wells Cargo prognozēm jau tuvāko trīs gadu laikā e-cigarešu tirgus apmēri sasniegs desmit miljardus dolāru, bet līdz 2030. gadam vispār palielināsies 17 reizes, pārsniedzot 50 miljardu dolāru gadā robežu.
2000. gadu vidū ķīniešu uzņēmējs un zinātnieks Hons Liks, kurš tiek uzskatīts par e-cigarešu to mūsdienu izpratnē izgudrotāju, un uzņēmums, kas tobrīd saucās Ruyan, arī patentēja elektroniskās smēķēšanas (pareizāk - tvaicēšanas jeb veipošanas) tehnoloģiju vairāk nekā 40 pasaules valstīs, tajā skaitā ASV. Vienlaikus par neapstrīdamām tiek uzskatītas tikai savulaik Hona Lika, bet kopš 2013. gada par 75 miljoniem ASV dolāru Honam Likam piederošos patentus pārpirkušā giganta Imperial Tobacco tiesības uz lielāko daļu populārā, tradicionālajām cigaretēm vizuāli līdzīgā standarta V8 e-cigarešu tehnoloģijām. Tikmēr e-cigarešu standartu ir nepilns desmits, neskaitot ekskluzīvus vai maz izplatītus modeļus, un katrā no tiem tiek izmantoti kaut nedaudz, bet atšķirīgi tehniskie risinājumi. Situāciju sarežģī arī šādiem gadījumiem tradicionālie patentu kari - nozarē nav retums gadījumi, kad vienu un to pašu risinājumu dažādās valstīs patentē dažādi uzņēmumi vai arī tā dēvētie patentu troļļi, turklāt neraugoties uz faktu, ka gandrīz visi jaunievedumi patiesībā nāk no Ķīnas.