Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Neskatoties uz tiešajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina ieteikumiem un nesen pieņemtajiem federālajiem likumiem par bezvīzu režīma ieviešanu Krievijā kruīzu kuģu pasažieriem, kas paredzētu 72 stundu uzturēšanos valstī, reāli vēl līdz šim nav ieviesti praktiskā darbībā. Oficiāli jaunajam likumam bija jāsāk darboties jau šī gada 14. aprīlī, taču birokrātisko procedūru rezultātā nepieciešamiem dokumenti vēl nav apstiprināti attiecīgajās iestādēs un ministrijās. Pēc speciālistu domām, katrs kruīzu tūrists neatkarīgi no kurienes viņš ir ieradies, teorētiski var atrasties Krievijā bez vīzas 72 stundas. Tas atbilst Starptautiskās Konvencijas nolikumam par atvieglinājumiem starptautiskajā kuģu satiksmē, ko parakstījusi 1965. gadā ir arī Krievija. Interesanti, ka bezvīzu režīms attiecas praktiski uz visiem, izņemot somu kruīzu kuģu tūroperatorus. Pieprasījums Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijai nodrošināt bezvīzu režīmu somu kruīzu kuģu pasažieriem formāli tiek motivēts kā vēlēšanos iegūt paritāti. Pēc somu likumdošanas kruīzu brauciens skaitās, ja kuģi piestāj divās vai vairākās ārvalstu ostās. Turpretī Krievijas Ārlietu ministrija paredz, ka somu kruīzu kuģu pasažieriem ir jāmaksā par vīzu vai arī kuģiem jāpiestāj ne mazāk kā divās ārvalstu ostās. Pēc somu kruīzu kuģu tūroperatoru domām, tāda situācija liecina par tiešu somu kompāniju diskrimināciju. Bez tam vīzu saņemšana pazemina kruīzu biznesa operativitāti un palielina pasažieru izmaksas, kas kopumā negatīvi attiecas uz Sanktpēterburgas reisu rentabilitāti. Krievijā pārsvarā kruīzu kuģi piestāj Sanktpēterburgas ostā. Tiek plānots, ka 2003. gadā ostā ienāks apmēram 250 kuģu kā rezultātā pilsētu apmeklētu vairāk kā 200 tūkstošu tūristu. Bez tam kruīzu kuģi piestāj arī Viborgā (vidēji 70 tūkstoši tūristu gadā) un Vladivostokā (tikai 2-3 kuģi). Patlaban Sanktpēterburga ir vienīgā osta Baltijas jūrā, kura no 1995. gada nav visu gadu nodrošināta ar kruīzu kuģu apmeklējumiem. Sanktpēterburga rēķinās, ka ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā tūristu skaits varētu ievērojami palielināties, īpaši ar duty free zonas esamību Krievijā. Jāatgādina, ka kruīzu kuģu Silja Line un Kristina Cruises braucieni uz Sanktpēterburgu un Viborgu tika pārtraukti pagājušā gada augustā. Pēc ekspertu domām zaudējumi, kad tika atcelti 120 ieplānotie somu kruīzu kuģu kompāniju braucieni, visu līmeņu budžeta ienākumos par 2002./2003. gadu ir sasnieguši 25 miljonus ASV dolāru, bet pašas Sanktpēterburgas ostas zaudējumi tiek rēķināti uz vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru. Rezultātā vairāki ārvalstu tūroperatori ir nolēmuši atcelt savus kruīzu braucienus uz Krieviju.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

ASV koncerni Carnival, Cendant un Starwood atrodas Eiropas lielākā tūrisma koncerna TUI investoru kandidātu saraksta pirmajās pozīcijās pēc žurnāla “Capital” publicētās informācijas. Tiek paredzēts, ka šogad sabiedrība West LB pārdos savas TUI koncerna 32% akciju daļas. Kā atzīmē ekonomikas žurnāls “Capital”, tad TUI koncerna šefs Mihaela Frenzels (Michael Frenzel) vislabprātāk savu investoru vidū redzētu koncernu Carnival Cruises. Taču pēc pagājušā gada oktobra, kad pirmo reizi kruīzu kuģu kompānija tika minēta iespējamo kandidātu vidū, tās vadītājs Mikijs Arisons (Micky Arison) noliedza iespēju iesaistīties TUI koncerna darbībā. Carnival šefs pagājušā gada rudenī kādā no intervijām tika atzīmējis, ka uzņēmums ir koncentrējies vairāk uz kruīzu darbības paplašināšanu un investējis jau gandrīz 7 miljardus ASV dolāru jaunu kuģu iegādei. Arisons toreiz atzina, ka viņiem pagaidām ir pietiekoši daudz darba un papildus saistības uzņemties būtu par daudz priekš uzņēmuma. Jāatzīmē, ka Carnival agrāk bija jau iesaistīts britu tūrisma koncerna Airtours darbībā un tika atteicies no sadarbības pamatojot to ar velmi vairāk pievērst uzmanību Carnival pamata darbībai. Pirms pāris mēnešiem iespējamo kandidātu vidū tika nominēts arī ASV koncerns Cedant. Analītiķi tomēr šaubās vai Cendant būs pietiekami daudz finansu līdzekļu un vai uzņēmums, kurš ļoti stipri ir iesaistīts frančīzes darbībās, vispār būs ieinteresēts iesaistīties TUI darbībā. Arī Starwood uzņēmums nozares speciālistu vidū netiek uzskatīts par nopietnu interesentu, jo viesnīcu tīkls darbojas nevis atpūtas kompleksu, bet gan biznesa viesnīcu sektorā. Ekonomikas žurnāls “Capital” atzīmētā informācija liecina, ka TUI ir ieinteresēts atrast sev iespējamos investorus no ASV un līdz ar to ir nolēmis vest sarunas tieši ar ASV uzņēmumiem. Tajā pašā laikā West LB ir noliedzis medijos izskanējušo informāciju par iespējamo drīzo TUI koncerna akciju pārdošanu, jo galīgais lēmums vēl neesot apstiprināts. Jāatzīmē, ka TUI akciju vērtība iespējamo spekulāciju ietekmē tika samazinājusies par 2,3%, sasniedzot 17,97 eiro. Avots: Eiropa.lv

Krievijas domes likumdošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Pligins ir ierosinājis veikt izmaiņas likumā par iebraukšanu un izbraukšanu no Krievijas. Viens no likumdošanas punktu projektiem piedāvā atcelt bezvīzu režīmu kruīzu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ieviesušas analoģiskus rīkojumus pret krievu tūristiem. Jāatzīmē, ka jau kopš 1968. gada, kad Krievija tika pievienojusies konvencijai par “jūras braucienu atvieglošanu”, kura paredz, ka kruīzu kuģu pasažieriem ir atļauts uzturēties bez vīzas valstī vairākas dienas. Tagad tūristi, kas ieradušies ar kruīzu kuģi, neatkarīgi no valsts var uzturēties 72 stundas. Līdz ar to krievu pilsoņiem ir jābūt gandrīz visu valstu vīzām, uz kurām dodas populāro kruīzu ceļojumu maršruti, izņemot, Kubu un Dominikanas Republiku. Kopš 2003. gada Krievija ir atļāvusi ārvalstu tūristiem savā teritorijā uzturēties trīs diennaktis bez vīzām, taču krievu tūristus joprojām ASV, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, savā teritorijā bez vīzas neielaiž pat ne uz vienu diennakti. Tajā pašā laikā Krievijas tūroperatori nevēlas ticēt, ka būs iespējams atcelt bezvīzu iebraukšanu ceļotājiem pa jūras ceļiem. Kā uzskata tūrisma firmas Arktur Treval izpilddirektore Jelena Maļčenova, tad šādu likumu Krievija var pieņemt, ja ir vēlēšanās iznīcināt tūrismu Sanktpēterburgā, kur arī galvenokārt piestāj kruīzu kuģi un aizslēgt ceļu tiem ārvalstu tūristiem, kuri dodas vienas dienas izbraucienā uz Maskavu. Arī Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektors Igors Gluhovs uzskata, ka tagad tiek ieviesti krietni stingrāki likumi, nekā tas eksistēja kādreizējos PSRS laikos, kad katrs tūrists drīkstēja nokāpt krastā tikai uz 48 stundām. Pēc tūroperatoru uzskatiem, šī katastrofa atsauksies uz to, ka valsts pazaudēs vairāk kā 200 miljonus eiro gadā. Pēc Inflot Worldwide St.Petersburg ģenerāldirektora Igora Gluhova atzīmētā, 2004. gadā Sanktpēterburgā piestāja 256 tūkstoši kruīzu pasažieru ar pavisam 290 kruīzu kuģiem. Vidēji viens kruīzu tūrists valstī atstāja 250-300 eiro vai arī 750-900 eiro par trīs dienām. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa tūristu atteiksies no brauciena uz Krieviju, sakarā ar sarežģītajām vīzu noformēšanas procedūrām. Tas radīs situāciju, kad kruīzu kuģiem vienkāršāk būs vispār neiebraukt Sanktpēterburgas ostā. Jāatzīmē, ka 80% kruīzu kuģu pasažieru ir amerikāņi, kuriem lielākajā daļā pasaules valstu vīzu nav nepieciešama. Krievijas valsts domes pārstāvis Aleksejs Fiļimonovs, aizstāvot šo jauno likumu atzīst, ka šis likums sasies rokas dažām tūrisma firmām, taču nevar uz visu skatīties tikai komerciāli, bet ir jādomā arī par valsts prestižu. Pēc viņa domām, priekš bagātajiem kruīzu tūristiem laiks un nauda, lai iegūtu vīzu nebūs šķērslis, lai apmeklētu Krieviju. Fiļimonovs domā, ka šis likums tiks pieņemts pirmajā lasījumā vēl līdz šī gada beigām.

Pēc kruīza kuģa Costa Concordia avārijas tās mātes kompānijas Carnival Cruise Lines akciju vērtība samazinājusies par 20%, vēsta BBC.

Carnival pieder ne vien nogrimušais kruīza kuģis, bet arī 11 citi kruīza kuģu zīmoli, piemēram P&O Cruises, Princess Cruises un Holland America Line. Kopumā Carnival pieder aptuveni puse no pasaules kruīza kuģu tirgus.

Kompānija ir tikai daļēji apdrošināta. «Mēs neesam aizsargāti pret visiem riskiem, un, iespējams, ka mūsu izdevumi, kas saistīti ar notikušo avāriju, varētu neparedzēti pieaugt,» teikts kompānijas paziņojumā. Jau vēstīts, ka kuģa avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Kruīzu nozare varētu būt nākamais sektors, kas plāno samazināt ceļojumu aģentu komisijas naudu. Kruīzu kompānijas Carnival, Royal Caribbean un Island Cruises šobrīd pārskata savus maksājumus ceļojumu aģentiem, sekojot kompānijas Thomson lēmumam samazināt komisijas maksu no 10% līdz 7%. Daži ceļojumu aģenti norāda, ka kruīzu komisijas maksas samazināšana no pašreizējiem 10 - 15% nebūtu nekas slikts. Komisijas maksas samazināšana ierobežotu mazumtirgotāju tendenci uzstāt uz kruīzu cenu ievērojamām atlaidēm. Prognozes liecina, ka līdz 2008.gadam kruīzu ceļojumos būs devušies divi miljoni britu, kas veido 10% no kopējā Lielbritānijas ceļojumu pakešu tirgus.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Krievijā palielinās pieprasījums ne tikai pēc ārvalstu kruīzu braucieniem, bet arī pēc vietējiem valsts kruīzu ceļojumu piedāvājumiem. Pieprasījuma pieaugums ir izskaidrojams ar iepriekšēja gada nemainīgo kruīzu cenu līmeni, kā arī Krievijas pilsoņu dzīves līmeņa palielināšanos un kruīzu tūrisma popularitātes pieaugumu. Par “krievu” kruīziem tiek dēvētas tās kompānijas, kurus ir nofraktējušas Krievijas uzņēmumi un uz prāmjiem strādā krievu personāls. Pie tam ekskursiju programmas tiek sastādītas ņemot vērā krievu mentalitāti. Līdz kruīzu programmu uzsākšanai Norvēģijā, Skotijā, Īrijā un Grenlandē ir vēl divi mēneši, taču vietas uz pirmajiem pieciem kruīziem jau ir rezervētas vairāk par 50%, kā arī viens no kuģiem ir jau pilnībā noslogots. Rezervēto vietu skaits uz krievu kruīzu programmām pa Vidusjūru un Sarkano jūru, kā arī Ziemeļeiropu ir par 30% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Šai sezonai Krievija papildus ir nofraktējusi prāmi, uz kura var uzņemt 860 pasažierus, iepriekšēji bija paredzēti tikai 600 pasažieriem. Neskatoties uz to, ka jaunpienācēji Krievijas kruīzu tirgū piedāvā ārvalstu produktu, tas popularizē arī Krievijas piedāvājumus. Avots: Eiropa.lv

Kruīzu līniju starptautiskā asociācija (CLIA) ir informējusi par brīvdienu pavadīšanas uz kruīzu kuģiem popularitātes pieaugumu. Miljoni Amerikas iedzīvotāju ir atklājuši, ka kruīzu izbraucieni ir izdevīgākais īso brīvdienu pavadīšanas veids, kura laikā ir iespējams pilnībā relaksēties. Ziemeļamerikā ir 19 kruīzu līnijas, kas sadarbojas ar 16 000 ceļojumu aģentūrām. Šajā gadā apmēram 2,6 miljoni iedzīvotāju ir izvēlējušies piecu vai mazāk dienu braucienus ar kruīzu kuģiem, kas ir apmēram viena trešā daļa no visa kopējā kruīzu tirgus piedāvājuma. Īsie izbraucieni tiek kombinēti ar blakus ostu aplūkošanu, dažādu pasākumu rīkošanu, neoficiālu tikšanās organizēšanu, izraušanos no ikdienas rutīnas. Īsie kruīzu izbraucieni ir pievilcīgi dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēkiem, kas nevar atļauties brīvdienas nedēļas garumā saspringtā darba grafika dēļ, īsais kruīza izbrauciens ir ideāls veids, kā pilnībā īsā laikā atpūsties un relaksēties. Tas ir arī tuvāk mājām, nav jālido ar lidmašīnu uz ostu, no kurienes paredzēts izbraukt. Ceļotājiem, kuri nekad nav bijuši uz kuģa, tā ir patīkama iespēja iepazīties ar ūdens transportu. Arī maksa par braucienu ir pieņemama, tā iekļauj, izklaidi, ēdināšanu, ērtu nakšņošanu un modernu transportu. Brauciena laikā nav pilnīgi nekāda stresa, satiksmes sastrēgumu, nav jāmeklē, kur paēst vai kā izklaidēties. Ceļotājiem ir iespēja izvēlēties ceļojumu gan no brauciena ilguma, gan maršrutiem, gan no ceļojuma iespējamajiem laikiem un kompānijām. Avots: Eiropa.lv

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Ceturtdien, 6. janvārī plkst. 10.30 Rīgas Pasažieru ostā piestās kruīzu kuģis Princess Maria, kas uz Rīgu atvedīs aptuveni 1,5 tūkstošus tūristu.

Pirmo reizi tik liels kruīzu kuģis savā maršrutā iekļāvis Rīgas apmeklējumu ziemā. Kuģa maršrutā iekļauta Sanktpēterburga, Tallina, Rīga, Stokholma un Helsinki. Ņemot vērā to, ka pirmo reizi šāds kruīzu kuģis atvedis uz Rīgu tūristus ziemā, viesus, izkāpjot krastā, sagaidīs Rīgas Tūrisma attīstības biroja LIVE RIGA simboliskais Ziemassvētku eglītes tēls, atgādinot par mūsu pilsētu kā Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas dzimteni. Kuģa pasažieri Rīgā varēs izvēlēties dažādus ekskursiju maršrutus – Vecrīgu, atpūtas kompleksa Lido, Līvu akvaparka apmeklējumu vai arī individuālu Rīgas apskati.

Trešo reizi pēc kārtas kruīzu kuģis “MS Europa” atzīts par labāko pasaulē. Šis kuģis pieder uzņēmumam Hapag-Lloyd-Kreuzfahrten un ir saņēmis 1857 no 2000 iespējāmiem punktiem. Visatzītākais kruīzu ceļvedis Berlitz kopā ar šīs nozares ekspertiem vērtēja 260 kruīzu kuģus. Augstas atzīmes ir saņēmuši buru kuģi “Sea Cloud”, “Sea Cloud II” un “Hanseatic”. Tāpat tiek slavēts arī sekojošu kruīzu kuģu pakalpojumi: “Aidacara”, “Bremen”, festivālu kruīzu kuģis kā “European Stars”, transokeānu kruīzu kuģi kā “Astor”, “Astoria”, “Costa Victoria”, “Costa Atlantica” un polāro ūdeņu kuģi “Norwegian Sun”, “Norwegian Star” un “Norwegian Sky”. Avots: FVW

Kembridžas hercogiene Keita Midltone piedalījusies 735 miljonus ASV dolārus izmaksājušā kruīza kuģa Royal Princess vārda došanas ceremonijā, sasitot pret tā bortu 1,6 tūkstošus dolāru vērtu Moet et Chandon šampanieša pudeli.

Tiek uzskatīts, ka šī ir pēdējā viņas parādīšanās sabiedrībā pirms bērna piedzimšanas. Piedaloties ceremonijā princese bija tērpusies 260 ASV dolārus vērtā mētelī, kas pirkts slavenību iecienītajā dizaineru drēbju veikalā Hobbs, bet galvā nēsāja Lock & Co cepuri.

Kruīza kuģis, kuram K. Midltone devusi vārdu, pieder kompānijai Princess Cruises un tika izgatavots 2012. gada augustā. Kuģis paredzēts 3,6 tūkstošu pasažieru pārvadāšanai, kuri savos ceļojumos uz kuģa var izbaudīt augstas klases restorānus, peldbaseinus un kinoteātrus.

Kuģa vārda došanas ceremonija norisinājās, ievērojot britu tradīcijas, ieskaitot iesvētības un Karaliskā Jūras kājnieku korpusa orķestra priekšnesumu. Kembridžas hercogiene pēc vārda došanas kuģim kļuvusi par tā krustmāti. Paredzēts, ka Royal Princess savā pirmajā ceļojumā dosies 16. jūnijā. Plānots, ka kruīza kuģis galvenokārt ceļos pa Vidusjūru.

Kruīza kuģa Costa Concordia avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru, citējot pašas kompānijas teikto, vēsta BBC.

Kompānijas Carnival akcijas cena samazinājusies par 18% pēc tam, kad uzņēmums nāca klajā ar zaudējumu aprēķinu, lēšot to 85 līdz 95 miljonu dolāru apmērā jeb 0,11 līdz 0,12 ASV dolāru apmērā uz katru kompānijas akciju.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Uz kuģa klāja avārijas brīdī atradās vairāk nekā 4 200 pasažieri, starp kuriem bija gan Itālijas, gan Vācijas, gan arī Francijas un Lielbritānijas pilsoņi.

«Kuģis atkārtoti netiks izmantots visu atlikušo [kompānijas Carnival] finanšu gadu, ja ne pat ilgāk,» kompānija norāda savā paziņojumā Londonas biržā.

Igaunijas transporta kompānija Tallink saņēmusi savu jaunāko kuģi Baltic Princes. Kuģis 10. jūlijā tika atgādāts no Somijas kuģu rūpnīcas Aker Yards, informē Tallink.

212 metrus garais kuģis spēj pārvadāt 2 800 pasažierus, pie kam tam arī ir salīdzinoši liels nodalījums automašīnu novietošanai - kopumā 1 130 metrus gara josla. Kuģim ir 927 kajītes, tajā atrodas 12 restorāni un bāri, kā arī 3 veikali un konferenču zāle, kurā ietilpst līdz pat 450 cilvēkiem.

165 miljonus EEK vērtais projekts tika finansēts no 132 miljonu EEK liela aizņēmuma, kuru finansēja Nordbank, Nordea banka, SEB banka un Eiropas Investīciju banka.

Prāmja būvniecībā izmantoti jaunākie tehnoloģijas risinājumi un vides aizsardzības tehniskie uzlabojumi. Prāmis Baltic Princess ir piemērots arī kursēšanai ziemas apstākļos.

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Malta ir izveidojusi jaunu kruīzu tīklu Malta Cruise Network, kurš tūristiem būs pieejams sākoties jaunai sezonai. Kruīzu mērķis ir piesaistīt investīcijas tūrisma nozarei, tūristus Vidusjūras reģionam, kā arī attīstīt kruīzu un tūrisma nozari kopumā. Kā tīkla atbalstītāji iesaistījās Maltas tūrisma Ministrija, kas ir arī vieni no lielākajiem Maltas kruīzu operatoriem, un Starptautiska Maltas lidosta. Starp līdzīpašniekiem – Maltas Jūras administrācija, Maltas viesnīcu un restorānu asociācija. Jāatzīmē, ka 2003. gadā Malta uzņēma 400 kruīzu kuģus, kas nogādāja uz salu 338 tūkstošus pasažierus. Pēc tūrisma Ministrijas datiem, iepriekšējā gadā Maltu kopumā apmeklēja 1,2 miljoni cilvēku. Avots: Eiropa.lv

Costa kruīzu kuģu piedāvātājs šī gada vasaras brīvdienās piedāvā vecākiem uz kuģa "Costa Marina" kruīzu braucienos ņem līdzi bērnus līdz 18 gadiem bezmaksas. Piedāvājumā ir 10 līdz 14 dienu ilgi braucieni Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā laika posmā no 21. jūnija līdz 3. augustam. Kruīzu braucieni sāksies un beigsies Vācijas pilsētā Ķīlē. "Costa Marina" kuģos ar moto "La deutsche Vita" un piedāvās visu vācu valodā ar itāļu Vidusjūras noskaņu un labāko bērnu pieskatīšanas servisu. Vispirms "Costa Marina" veiks desmit dienu kruīzu braucienu gar Norvēģijas fjordiem un Ziemeļu ragu (no 21. jūnija, 10. jūlija un 3. augusta). No 1 līdz 10.jūlijam kuģos uz lieliskajām Baltijas jūras metropolēm un piestās Kopenhāgenā, Stokholmā, Helsinkos, Sanktpēterburgā, Tallinā un Visbijā. Plānos ir arī kruīzu kuģa brauciens uz Ziemeļragu un Špicbergenu. Avots: Traveltalk

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

2017. gada kruīzu sezona Rīgas ostai solās būt veiksmīga; jau pieteikti 87 kuģi, un viens no tiem būs izmērā īpaši brangs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmais šī gada kruīza kuģis ostā ir sagaidīts jau janvārī. Tas bija operatora St.Peter Line kuģis Princess Anastasia – tā kuģi tradicionāli ienāk ostā ziemas sezonā. Vasaras sezona sāksies 5. maijā, un kruīza kuģu ienācieni plānoti līdz pat oktobra vidum. Tradicionāli aktīvākie mēneši būs jūnijs, jūlijs un augusts. Prognozēts, ka šogad osta sagaidīs vairāk nekā 90 tūkst. kruīza pasažieru. Pirmo reizi ostā ienāks Grand Circle Cruise Line kuģis CLIO, kā arī Thomson Cruises operatora kruīza kuģis Thomson Celebration. Šogad tiek gaidīta līdz šim lielākā kruīza kuģa ierašanās ostā – Rīga iekļauta Transocean Tours operatora kuģa Celebrity Silhouette (319 m garš) maršrutā, un tas paredzējis ostā ienākt piecas reizes.

Vislielākais kruīzu laineris polārā tūrisma vēsturē dosies uz Antarktīdu. Laineris Golden Princess ir 210 metrus garš, un tas var uzņemt 3800 pasažierus un ekipāžas locekļus. Tik liela kuģa parādīšanos antarktiskajos ūdeņos veicinājusi dinamiskā tūrisma attīstība Antarktīdā pēdējos gados. Agrāk pētnieciskie un tūrisma kuģi, kuri devās uz Antarktīdu, varēja uzņemt ne vairāk par 250 cilvēkiem. Daudzi speciālisti šo ideju uzskata par pārāk bīstamu, jo lainerim nav pretledus aizsardzības, kā arī tas atradīsies no gidrogrāfiskā viedokļa maz izpētītajos ūdeņos, tāpēc tas var būt pakļauts neparedzamajiem gadījumiem. Tomēr kompānijas Princess Cruises pārstāvji, kam pieder laineris, uzsver, ka tas ir pilnīgi gatavs polārajam ceļojumam un ka tā pasažieriem nekas nedraud.