Sakarā ar šprotēm slēgto Krievijas tirgu Baltijā lielākais zivju pārstrādes uzņēmums akciju sabiedrība Brīvais vilnis pieņēmis lēmumu pārtraukt ražošanu no Jāņiem līdz septembra vidum.
Brīvajam vilnim gan vienmēr vasarās ir bijusi prakse uz mēnesi vai pusotru pārtraukt ražošanu sakarā ar tehnoloģisko iekārtu un ražošanas telpu profilaktisko remontu. Taču šogad pārtraukums solās būt ilgāks un, iespējams, uzņēmums vispār pārkārtosies uz sezonālu ražošanu - atklāj a/s valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Tāda iespēja esot apsvērta arī jau agrāk.
Cels finanšu rādītājus
Valdes priekšsēdētājs A. Babris uzsver, ka tiek darīts viss, lai uzlabotu uzņēmuma finanšu rādītājus. "Tirgū pieprasītāki ir dārgā segmenta produkti, ko iespējams ražot no svaigām zivīm. Tādēļ vasaras mēnešos neatmaksājas strādāt ar saldēto izejvielu, lai konkurētu zemākas cenas produktu tirgū." Šogad uzņēmums plāno 6,46 milj. Ls apgrozījumu, kas gan ir mazāk nekā pērn, taču gaidāmā peļņa ir 34 tūkst. Ls iepretim 2006. gadā ciestajiem 494 tūkst. Ls zaudējumiem.
Nerēķinās ar Krieviju
Jaunā ražošanas stratēģija ir saistīta ar šprotēm slēgto Krievijas tirgu. Dienas biznesā jau vairākkārt ir bijis rakstīts, ka pērn oktobrī sakarā ar Latvijā ražotajās šprotēs konstatēto benzopirēna saturu, kas atbilst ES normām, bet pārsniedz Krievijā pieļauto, ir aizliegts šo produktu eksportēt uz Krieviju. Aizliegums atcelts šogad janvārī. Jau iepriekš uzņēmēji notikušo saistīja ar iespējamo konkurences cīņu, lai Krievijā atbrīvotu tirgu vietējiem ražotājiem. Atšķirībā no ES, kur zivis nekūpina, bet tām tiek piedots kūpinājuma efekts ķīmiskā veidā, Latvijā tiek izmantoti dabiskie kūpinājuma paņēmieni, kas var sekmēt benzopirēna veidošanos.
Šprotes ir aptuveni puse Brīvā viļņa gatavās produkcijas. Krievijas tirgus brīvvilniešiem vēl līdz pērnā gada oktobrim garantēja noietu 35 - 37 % produkcijas, taču tagad tā vietu aizpilda Čehijā, Polijā un Rumānijā pieaugošās tirgus daļas. "Mēs vairs nerēķināmies ar to, ka tuvākajā laikā Krievijas tirgus varētu atjaunoties. Ja arī tā notiks, uztversim to kā bonusu, taču tagad strādājam citos tirgos," norāda Brīvais vilnis izpilddirektors Māris Trankalis.
Brīvā viļņa lielākie tirgi ir Ukraina un Kazahstāna, kur pārdod 11 % produkcijas katrā; Polijā un Latvijā - pa 10 %, Čehijā un Moldovā - pa 9 %. Kopumā a/s strādā gandrīz 30 pasaules valstīs.
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Māris Balodis uzskata, ka Latvijas puse ir izdarījusi visu, kas no tās atkarīgs, lai atjaunotu šprotu tirgu Krievijā. Esam nosūtījuši informāciju, ka abos uzņēmumos veikti pasākumi saskaņā ar Krievijas puses prasībām.
Brīvais vilnis pēc Jāņiem pakāpeniski no darba atbrīvos 400 cilvēkus
A/s Brīvais vilnis ir lielākais darba devējs Limbažu rajonā ar 440 darba vietām. Kompānijas personāla daļas vadītāja Indra Amatniece informē, ka pēc Jāņiem pakāpeniski no darba tiks atbrīvoti 400 cilvēki, kuri saņems visas pienākošās sociālās garantijas pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā. Uzņēmumā uzskata, ka septembrī cilvēki atgriezīsies darbā Brīvajā vilnī.
Ne jau pirmo reizi
Jāatgādina, ka problēmas ar nodarbinātību uzņēmumam bija jau pirms vairākiem gadiem, kad finanšu dēļ kompānija nonāca krīzes situācijā. Pēc tam Brīvais vilnis vēlējās apvienoties ar zivju pārstrādes uzņēmumu Salacgrīva'95, taču VID noteiktā 1,5 milj. Ls uzrēķina dēļ Brīvajam vilnim nācās iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret finanšu grūtībās nonākušo Salacgrīvu '95.
Zems līmenis
Patlaban saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, Limbažu rajonā martā bija reģistrēts viens no viszemākajiem bezdarba līmeņiem Latvijā - bezdarbnieku skaits bija 6,6 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopumā valstī bezdarba līmenis martā, salīdzinājumā ar februāri, sarucis par 0,2 % punktiem un sasniedzis 6,3 %.
Brīvā viļņa paziņojums atlaist strādājošos lielas problēmas neradīs, jo kvalificēti darbinieki ir ļoti pieprasīti.
To Db uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Sezonāla rakstura darbi ir ļoti pieprasīti, sākot ar meža nozari un celtniecību un arī pārtikas nozarē tas nav nekāds jaunums, tāpēc uzskatu, ka atlaistajiem darbiniekiem ir visas iespējas integrēties citos uzņēmumos, viņa skaidroja. Jāatgādina, ka pērn par darbinieku atlaišanu paziņoja a/s Limbažu piens, kam radās grūtības ar eksporta tirgiem un tā rezultātā nācās samazināt ražošanas apjomus. Jāatgādina, ka pārtikas sektorā bez darba pērn Rīgā palika arī ap 100 maizes ražošanas uzņēmuma Žaņa Lagzdiņa maizes fabrikas darbinieki, jo uzņēmums pārtrauca darbu. Savukārt šogad vairāk nekā divsimts strādājošos atlaidīs abas Latvijas cukurfabrikas - Jelgavas un Liepājas, kas nolēmušas veikt restrukturizāciju un atteikties no cukura ražošanas, pilnībā demontējot iekārtas. Tiesa gan, daudzi ražojošie uzņēmumi norāda uz darbaspēka deficītu, no kā var secināt, ka atlaistie darbinieki var meklēt vakances citās kompānijās.